4. Kopsavilkums

Stereometrijas pamatjēdzieni, paralelitāte un perpendikularitāte telpā

Centrālā projekcija

Attēls, kuru iegūst, ja visi projicējošie stari iziet no viena punkta.

S ir punkts, no kura iziet visi projekcijas stari, caur ķermeņa virsotnēm pret plakni.

Divplakņu kakta leņķis

 

Divplakņu kakta leņķi var iegūt, novelkot plakni caur punktu O perpendikulāri divplakņu kakta šķautnei. Zīmējumā: K1O1L1 un K2O2L2

Divplakņu kakts

Par divplakņu kaktu sauc figūru, kuru veido divas pusplaknes ar kopīgu robežu, ja abas pusplaknes neatrodas vienā plaknē.

A un B ir pusplaknes, kuras neatrodas vienā plaknē.

Krustiskas taisnes

Divām taisnēm ir viens kopīgs punkts.

Taisnes a un b ir krustiskas taisnes.

Leņķis starp taisni un plakni

Par leņķi starp taisni un plakni sauc leņķi, starp taisni un tās projekciju plaknē.

Taisnes MA projekcija ir OA, leņķis starp taisni MA un OA ir OAM.

Paralēlā projekcija

Attēls, kuru iegūst, ja visu projicējošo staru virziens ir paralēls kādai taisnei.

Taisne l ir projekcijas virziena taisne, visi projekcijas stari ir paralēli tai. Projekcijas stari tiek vilkti no ķermeņa virsotnēm pret plakni.

Paralēlas taisnes

Divas taisnes sauc par paralēlām, ja tās atrodas vienā plaknē un nekrustojas.

Taisnes a un b ir paralēlas taisnes.

Perpendikulāras taisnes

Divas taisnes sauc par savstarpēji perpendikulārām, ja leņķis starp tām ir 90 grādi.

Taisnes a un b ir perpendikulāras taisnes.

Plakņu paralelitāte

Plaknes sauc par paralēlām, ja tās nešķeļas.

Plaknes A un B ir paralēlas.

Plakņu perpendikularitāte

Divas plaknes sauc par perpendikulārām, ja leņķis starp tām ir 90 grādu.

Plaknes A un B ir perpendikulāras.

Projekcija

Telpisku figūru attēlošana plaknē.

Ir divi projekciju veidi: paralēlā projekcija un centrālā projekcija.

 

Slīpnes projekcija

 

Punktus M1 un K sauc atbilstoši par perpendikula un slīpnes pamatu plaknē, bet nogriezni M1K - par slīpnes projekciju plaknē.

Šķērsas taisnes

Divas taisnes sauc par šķērsām taisnēm, ja tās neatrodas vienā plaknē.

Taisnes a un b neatrodas vienā plaknē, tās ir šķērsas taisnes.

Taisnes un plaknes paralelitāte

Taisni un plakni sauc par paralēlām, ja tās nekrustojas.

Taisne b ir paralēla plaknei a

Taisnes un plaknes perpendikularitāte

Taisni sauc par perpendikulāru plaknei, ja tā ir perpendikulāra katrai šīs plaknes taisnei.

Ja taisne ir perpendikulāra divām krustiskām taisnēm plaknē, tas tā ir perpendikulāra plaknei.

Triju perpendikulu teorēma

Ja taisne, kas atrodas plaknē, ir perpendikulāra pret slīpnes projekciju, tad tā ir perpendikulāra arī pret pašu slīpni.

Taisne m ir perpendikulāra pret taisni BA1, tā ir arī perpendikulāra pret slīpni.

Prizma

Četrstūra prizma

 

Prizma, kuras pamats ir četrstūris. Zīmējumā: MNSP un M1N1P1S1

Daudzskaldnis

Par daudzskaldni sauc telpisku ķermeni, kura virsma sastāv no plaknes daudzstūriem.

 

Diagonālšķēlums

Prizmas šķēlumu ar plakni, kas iet caur prizmas diagonāli un sānu šķautni, sauc par diagonālšķēlumu.

AA1C1C, CC1F1F un FF1D1D

Leņķis starp prizmas diagonāli un pamatu

 

Leņķis starp prizmas diagonāli un pamatu: <M1PM

Pamata laukums

 

Tiek aprēķināts pamata daudzstūrim, pēc dotā daudzstūra laukuma aprēķināšanas formulām.

Pamata šķautne

 

Pamatu šķautnes: DE, EF,FD, D1E1, E1F1, F1D1

Pilnas virsmas laukums

Par prizmas pilnas virsmas laukumu S sauc prizmas visu skaldņu laukumu summu.

Spilna=Ssānu+2Spam         Ssānu - Sānu virsmas                                laukums                            Spam - pamata daudzstūra laukums.

Prizma

Par n-stūra prizmu sauc daudzskaldni, kura divas skaldnes ir vienādi n-stūri, kas atrodas paralēlās plaknēs, bet pārējās n skaldnes ir paralelogrami.

 

Prizmas augstums

Perpendikulu, kas novilkts no viena pamata kaut kāda punkta pret otra pamata plakni, sauc par prizmas augstumu.

Augstums: OO1

Prizmas diagonāle

Nogriezni, kas savieno divas daudzskaldņa virsotnes, kuras nepieder vienai skaldnei, sauc par daudzskaldņa diagonāli.

Diagonāle: N1S

Prizmas pamats

 

Daudzstūri, kuri atrodas prizmas paralēlajās plaknēs.

Regulāra prizma

Taisnu prizmu, kuras pamati ir regulāri daudzstūri, sauc par regulāru prizmu.

 

Sānu skaldne

 

Prizmas paralelogrami.

Sānu šķautne

 

Sānu šķautnes: AA1, CC1, BB1

Sānu virsmas laukums

 

Visu sanu skaldņu laukumu summa. Sānu skaldņu izklājums veido taisnstūri(taisnai prizmai). Aprēķina:       Ssānu=Ppam*H

Skaldnes diagonāle

 

Nogrieznis, kas savieno sānu skaldnes divas virsotnes, kuras nepieder vienai malai.

Slīpa prizma

 

Prizma, kuras sānu šķautnes nav perpendikulāras pamatiem sauc par slīpu prizmu.

Šķautne

 

Prizmas daudzstūru kopīgas malas sauc par šķautnēm.

Taisna prizma

 

Prizmu, kuras sānu šķautnes ir perpendikulāras pamatiem, sauc par taisnu prizmu.

Prizmas tilpums

 

Prizmas tilpums ir vienāds ar pamata laukuma un augstuma reizinājumu.  V=Spam*H

Trijstūra prizma

 

Prizma, kuras pamata daudzstūris ir trijstūris.