4.2. Kādai jābūt pierādījuma demonstrācijai?

Attiecībā uz pierādījuma demonstrāciju ir tikai viena vispārēja prasība – pierādāmajai tēzei ar loģikas likumiem un kārtulām jāizriet no argumentiem.

Jāievēro,ka

1) no teiktā relatīvā nozīmē nedrīkst secināt par teikto absolūtā nozīmē. Piemēram, pēc apgalvojuma „Jānis prot saskaitīt, atņemt un izdalīt reālu skaitli” nevar secināt, ka „Jānis ir matemātiķis”.

2) no teiktā kopības nozīmē nedrīkst secināt par teikto sadalāmā nozīmē. Citiem vārdiem,sakot, par veselā atsevišķām daļām nedrīkst apgalvot to, kas īstenībā attiecas tikai uz visu veselo. Piemēram, „ja strādnieku brigāde, strādājot kopā, var uzlikt jumtu, tad nevar apgalvot, ka katrs strādnieks atseviški arī var uzlikt jumtu, jo ir tādi darbi, kas veicami vismaz divatā.”

3) no teiktā sadalāmā nozīmē nedrīkst secināt par teikto kopības nozīmē. Citiem vārdiem sakot, par visu veselo nedrīkst apgalvot to, kas taisnība tikai attiecībā uz veselā atsevišķām daļām. Piemēram, pēc apgalvojuma „taisnstūrim un paralelogramam pretējās malas ir paralēlas” nevar secināt, ka „visiem četrstūriem pretējās malas ir paralēlas”.

Pastāv vēl aizliedzošas pamatprasības, kas tiek vērstas pret ārpusloģisko paņēmienu izmantošanu pierādījuma demonstrācijā. Tēzes loģisko pamatojumu nedrīkst aizstāt ar psiholoģisko ietekmi uz klausītāju vai lasītāju jūtām.

.Tēzes loģisko pamatojumu nedrīkst aizstāt ar cilvēka personības pozitīvu vai negatīvu novērtējumu. Piemēram, šāds pamatojums nav korekts „šis cilvēks nevar būt noziedznieks, jo viņam ir sieva un divi bērni”.

 

Sociālpsiholoģiskie paņēmieni ir paņēmieni, kas iedarbojas uz cilvēka egoismu,

nacionālismu, sociālām un reliģiskām jūtām. Tā bieži ir demagoģija.

Tikumiski psiholoģiskie paņēmieni balstās uz līdzjūtības, cēlsirdības un

uzticības izraisīšanu.

 

Izzinoši psiholoģiskais paņēmiens, tiek lietots, apzinoties klausītāja (oponenta)

zināšanu trūkumu attiecīgajā jautājumā, tāpēc bieži savus nepierādītos un melīgos argumentus pavada ar šādiem teicieniem: „visiem taču zināms”, „muļķis tikai to nezina”, „zinātne sen jau konstatējusi”, „tas ir vispārzināms fakts”.