4. GALAKTIKAS UN VISUMS. Elektroniskā grāmata
Mūsu Galaktika un citas galaktikas, to raksturojums. Visuma uzbūve (struktūra) un evolūcija laikā.
4.4. Visuma evolūcija
Dzīvība kosmosā
Zemes tipa dzīvības pastāvēšanai nepieciešams šķidrs ūdens, citas neorganiskās un organiskās vielas, kā arī enerģijas avots. Pie kam šis enerģijas avots var nebūt zvaigzne, bet, piemēram, planētas dzīļu siltums. Līdzīgi kā uz Zemes, kosmosā varētu pastāvēt no oglekļa savienojumiem veidotas dzīvas būtnes, jo ogleklis ir samērā izplatīts ķīmiskais elements un tam ir nepieciešamās ķīmiskās īpašības. Pirmkārt zinātnieki cer atrast vienkāršas, Zemes mikroorganismiem līdzīgas būtnes, jo tās spēj izturēt ļoti dažādus vides apstākļus. Meklējumi Saules sistēmā pagaidām nav devuši rezultātus. Pagātnē uz Marsa ir bijis mitrs un silts klimats, bet vai dzīvība uz Marsa ir radusies, un vai tā ir saglabājusies līdz mūsdienām, vēl nav zināms. Pētījumi turpinās. Ir izteikta doma, ka dzīvība varētu pastāvēt uz pavadoņiem Eiropas, Encelada un Titāna. Pirmajiem diviem zem ledus garozas varētu būt šķidra ūdens okeāns, bet uz Titāna pastāv dažādi organiskie savienojumi.
Ārpus Saules sistēmas ir atrastas daudzas citplanētas, arī tādas, uz kurām temperatūra ir robežās no 0 līdz 100 °C un normāla spiediena apstākļos var pastāvēt šķidrs ūdens. Nav zināms, vai uz šīm planētām ir dažādas organiskās molekulas, taču starpzvaigžņu vidē to ir daudz. Kosmosā ir atklātas gandrīz 200 neorganiskās un organiskās molekulas, tai skaitā vārāmais sāls, amonjaks, metāns, etilspirts. Vissarežģītākā molekula sastāv no 24 atomiem, taču, domājams, ka tā nav robeža. Šīs molekulas atrodas gāzu un putekļu mākoņos, no kuriem veidojas jaunas zvaigznes un planētas. Var secināt, ka kosmosā ir daudzas vietas, kur iespējama dzīvības rašanās. Bet vai dzīvība tur ir radusies? Un vai dzīvība kaut kur kosmosā ir attīstījusies līdz sarežģītām, varbūt pat saprātīgām formām? Uz šiem jautājumiem pagaidām nav atbildes. Lai uz tiem atbildētu, zinātnieki uz citplanētām meklē skābekli, kas varētu būt norāde uz biosfēras pastāvēšanu. Meklē ārpuszemes civilizāciju sūtītus signālus vai to darbības pēdas, taču arī šie meklējumi pagaidām ir nesekmīgi. Amerikāņu fiziķis Enriko Fermī formulēja Fermī paradoksu - ja jau ārpuszemes civilizāciju pastāvēšanas varbūtība ir tik liela, tad kur tās ir?
Pagaidām labākā liecība par ārpuszemes dzīvības pastāvēšanu - iespējamie mikroorganismu pārakmeņojumi Marsa meteorītā. NASA attēls
Ārpus Saules sistēmas ir atrastas daudzas citplanētas, arī tādas, uz kurām temperatūra ir robežās no 0 līdz 100 °C un normāla spiediena apstākļos var pastāvēt šķidrs ūdens. Nav zināms, vai uz šīm planētām ir dažādas organiskās molekulas, taču starpzvaigžņu vidē to ir daudz. Kosmosā ir atklātas gandrīz 200 neorganiskās un organiskās molekulas, tai skaitā vārāmais sāls, amonjaks, metāns, etilspirts. Vissarežģītākā molekula sastāv no 24 atomiem, taču, domājams, ka tā nav robeža. Šīs molekulas atrodas gāzu un putekļu mākoņos, no kuriem veidojas jaunas zvaigznes un planētas. Var secināt, ka kosmosā ir daudzas vietas, kur iespējama dzīvības rašanās. Bet vai dzīvība tur ir radusies? Un vai dzīvība kaut kur kosmosā ir attīstījusies līdz sarežģītām, varbūt pat saprātīgām formām? Uz šiem jautājumiem pagaidām nav atbildes. Lai uz tiem atbildētu, zinātnieki uz citplanētām meklē skābekli, kas varētu būt norāde uz biosfēras pastāvēšanu. Meklē ārpuszemes civilizāciju sūtītus signālus vai to darbības pēdas, taču arī šie meklējumi pagaidām ir nesekmīgi. Amerikāņu fiziķis Enriko Fermī formulēja Fermī paradoksu - ja jau ārpuszemes civilizāciju pastāvēšanas varbūtība ir tik liela, tad kur tās ir?
Pagaidām labākā liecība par ārpuszemes dzīvības pastāvēšanu - iespējamie mikroorganismu pārakmeņojumi Marsa meteorītā. NASA attēls
Par Fermī paradoksu lasi vēl Vikipēdijā
Apskati videomateriālu par citplanētām un ārpuszemes dzīvības pastāvēšanas iespējām (komentāri vai teksts angļu valodā)
- Kādi faktori runā par labu ārpuszemes dzīvības pastāvēšanai?
- Kādus argumentus iespējams izvirzīt pret?