4.1. Mūsu Galaktika

Zvaigžņu kopas

Dažviet Galaktikas zvaigznes sablīvējušās ciešāk, veidojot zvaigžņu kopas. Tās ir divējādas: vaļējās un lodveida. Kaut arī pie debess tās izskatās līdzīgi, to daba ir dažāda. Vaļējās zvaigžņu kopas sastāv no jaunām zvaigznēm, kas nesen izveidojušās. Dažas no tām vēl ir saistītas ar miglājiem, kuros radušās. Kopās ir daudz galvenās secības zvaigžņu, bet maz milžu un pārmilžu. Vaļējās kopas nav lielas, tajās ir simts līdz tūkstoš zvaigznes. Tām ir neregulāra forma, to vidējais diametrs ir 3 līdz 5 pc. Vaļējās zvaigžņu kopas ir izvietojušās Galaktikas spirālzaros, kur vēl šodien turpinās zvaigžņu veidošanās. Pavisam zināmas vairāk nekā 1000 vaļējās zvaigžņu kopas.
Lodveida zvaigžņu kopu skaits nav liels, tikai kādas 150, toties tajās ir ļoti daudz zvaigžņu – vairāki simti tūkstošu līdz vairāki miljoni. Tā kā zvaigžņu kopējā starjauda ir liela, lodveida kopa saskatāma no liela attāluma. Lodveida kopas ir lieli objekti, to diametrs ir 20 līdz 60 pc. Lodveida kopas atrodas visā Galaktikas sfēriskajā telpā - diskā, halo, bet visvairāk to ir Galaktikas centrālajā sablīvējumā. Lodveida zvaigžņu kopas ir vieni no vecākajiem Galaktikas objektiem. Tās sastāv no vecām zvaigznēm – sarkanajiem milžiem.

Vaļējā zvaigžņu kopa
Lodveida zvaigžņu kopa
Vaļējo zvaigžņu kopu vēl apņem miglājs. Vikipēdijas attēls
Lodveida zvaigžņu kopā zvaigznes izvietotas blīvi. Vikipēdijas attēls

Par zvaigžņu kopām lasi vēl Vikipēdijā

Dodies "kosmiskajā ceļojumā" uz vaļējo zvaigžņu kopu, kas atrodas 5500 gaismas gadu attālumā
  • Kādi objekti vērojami "pa ceļam"?
  • Cik liels ir šis attālums salīdzinājumā ar Galaktikas diametru?