1.2. Kosmiskie lidojumi

Mākslīgie pavadoņi

Zemes mākslīgais pavadonis (satelīts) ir kosmiskais aparāts, kas atrodas orbītā ap Zemi. Pirmais pavadonis tika palaists kosmosā 1957. gada 4. oktobrī. Kopš tā laika no Zemes startējuši vairāki tūkstoši pavadoņu. Daļa no tiem pēc lidojuma uzdevuma izpildes palikuši orbītā, citi ir iegājuši Zemes atmosfērā un sadeguši. Pašlaik ap Zemi riņķo vairāki simti funkcionējošu pavadoņu. Civiliem lietojumiem domāto pavadoņu galvenās grupas ir šādas:

  • Meteoroloģiskais pavadonis. Zemes mākslīgais pavadonis, kas paredzēts Zemes mākoņu segas un Zemes infrasarkanā starojuma novērojumiem ar nolūku iegūt meteoroloģiskos datus laikapstākļu prognožu veidošanai.
  • Navigācijas pavadonis. Zemes mākslīgais pavadonis, kas nodrošina cilvēku, automašīnu, kuģu, lidmašīnu u.c. objektu atrašanās vietas (ģeogrāfisko koordinātu) precīzu noteikšanu. Visbiežāk navigācijas pavadonis ir kādas pavadoņu navigācijas sistēmas elements.
  • Pētniecības pavadonis. Šajā grupā ietilpst orbitālās observatorijas, kas veic astronomiskos pētījumus galvenokārt tajos spektra diapazonos, kas nav pieejami novērojumiem no Zemes, un ģeofizikālie pavadoņi, kas pēta atmosfēras augšējos slāņus, Zemes magnētisko lauku un kosmisko starojumu. Iespējami arī citi pētniecības pavadoņu tipi.
  • Sakaru pavadonis. Zemes mākslīgais pavadonis, kas retranslē uztvertos radiosignālus un tādējādi nodrošina televīzijas, telefona, telefaksa, datoru u.c. sakarus starp objektiem uz Zemes virsmas, atmosfērā un tuvējā kosmiskajā telpā.
  • Zemes izpētes pavadonis. Zemes mākslīgais pavadonis, kuru izmanto Zemes virsmas novērojumiem dažādos spektra diapazonos, lai iegūtu informāciju par veģetācijas stāvokli, ūdenstilpnēm, derīgajiem izrakteņiem, ledājiem, ugunsgrēkiem, Zemes virsas un atmosfēras piesārņojumu, tehnogēnajām avārijām, u.c. Šo pavadoņu iegūtos uzņēmumus izmanto arī karšu sastādīšanai.

Envisat pavadonis

Envisat ir viens no lielākajiem Zemes izpētes pavadoņiem. Tas ir tik liels kā autobuss un sver 8,5 tonnas. Eiropas kosmiskās aģentūras (ESA) attēls

Par pavadoņiem lasi vēl: projektā "Astronomija tīklā"

Apskati videoanimācijā Zemes mākslīgā pavadoņa palaišanu un atbildi uz jautājumiem.

  • Cik nesējraķetei pakāpju?
  • Cik pavadoņi tika palaisti orbītā?
Aplūko animācijā Habla kosmiskā teleskopa patreizējo atrašanās vietu. Pēc tam sarakstā augšā pa kreisi izvēlies Starptautisko kosmisko staciju (ISS) un nospied pogu Track it now!
  • Virs kura zemeslodes apgabala pašlaik lido Habla kosmiskais teleskops?
  • Kā tu domā, vai pašlaik no Latvijas iespējams redzēt Starptautisko kosmisko staciju?