1.2. Kosmiskie lidojumi

Kosmiskais skafandrs

Kosmiskā lidojuma laikā rodas nepieciešamība iziet atklātā kosmosā, lai nomainītu vai remontētu aparatūru un veiktu citus darbus, kā arī, lai izkāptu uz cita debess ķermeņa, piemēram, Mēness virsmas. Šim nolūkam izmanto speciālu kosmisko skafandru, ar kuru iespējams uzturēties vietā, kur ir cilvēkam nepiemērots atmosfēras sastāvs, vai atmosfēras nav nemaz, pastāv lielas temperatūras svārstības, bīstams starojums un lido mikrometeorīti. Skafandrs satāv no vairākiem slāņiem, kas nodrošina hermētiskumu, izturību un siltumizolāciju. Locītavu vietās tam ir šarnīri. Skafandrs apgādāts ar dzīvības nodrošināšanas sistēmu, kas pievada elpošanai nepieciešamo skābekli un absorbē izelpoto ogļskābo gāzi. No cilvēka ķermeņa izdalīto siltumu aizvada speciāls kostīms, kurā cirkulē ūdens. Skafandrā iemontēta arī sakaru sistēma. Skafandram ir arī saite, ar kuru astronauts piekabinās pie kosmosa kuģa, lai neaizlidotu prom.
Vienkāršāku skafandru, kas var būt autonoms vai pieslēgts kosmosa kuģa sistēmām, astronauti valkā svarīgos lidojuma posmos, piemēram, starta un nolaišanās laikā, kad palielinās avārijas iespēja.

Skafandrs
Skafandrā tērpts astronauts atklātā kosmosā. NASA attēls

Par skafandriem lasi vēl: Vikipēdijā


Aplūko videomateriālā (ar skaņu) astronautu darbu atklātā kosmosā montējot Starptautisko kosmisko staciju.
  • Vai astronauti atrodas bezsvara stāvoklī?
  • Kāpēc tie neaizlido prom no stacijas?