1.2. Kosmiskie lidojumi

Kosmiskā stacija

Kosmiskā stacija paredzēta ilgstošam lidojumam kosmosā. Tā aprīkota ar dzīvības nodrošināšanas sistēmu, kas uztur piemērotu gaisa sastāvu un temperatūru, veic ūdens attīrīšanu. Kosmiskā stacija parasti sastāv no vairākiem moduļiem: dzīvojamā, pētījumu, u.c. Tai var vienlaikus piekabināties vairāki kosmosa kuģi. Stacija parasti pārvietojas pa salīdzinoši zemu riņķveida orbītu. Lielāko daļu lidojuma laika stacijā atrodas apkalpe. Stacijas apgādei ar iekārtām, degvielu, skābekli, pārtiku, ūdeni izmanto kosmiskos kravas kuģus.

Kosmisko staciju izmanto ļoti dažādiem mērķiem: Zemes pētīšanai no kosmosa, debess objektu novērojumiem, medicīniskiem un bioloģiskiem eksperimentiem. Liela uzmanība tiek veltīta tehnoloģiskiem eksperimentiem, jo bezsvara apstākļos iespējams iegūt materiālus ar izcilām īpašībām, piemēram, regulāras formas kristālus bez piemaisījumiem, jaunus farmaceitiskos preparātus, utml. Kosmisko staciju var izmantot arī kosmisko lidaparātu montāžai orbītā.

Līdz šim kosmosā lidojušas ASV orbitālā stacija Skylab, septiņas PSRS orbitālās stacijas Saļut, Krievijas orbitālā stacija Mir, kā arī Starptautiskā kosmiskā stacija SKS, kuras montāžu orbītā sāka 1998. gadā, bet plānots pabeigt 2012. gadā. Staciju būvēja un izmanto ASV, Krievija, Japāna, Kanāda un Eiropas kosmiskā aģentūra. Ar saviem izmēriem (garums 73 m, platums 109 m, augstums 20 m) un 440 tonnu masu SKS ir lielākais cilvēka roku radītais objekts kosmosā. Staciju izmantos orientējoši līdz 2020. gadam.

SKS

Starptautiskā kosmiskā stacija 2010. gada maijā. NASA attēls

Par Starptautisko kosmisko staciju lasi vēl: Vikipēdijā

Dodies virtuālā ceļojumā uz Starptautisko kosmisko staciju un aplūko to no iekšpuses un ārpuses. Uzzini, kā apkalpe strādā un atpūšas. Komentāri angļu valodā.
  • Kādam nolūkam kalpo attēlā redzamās brūnās un pelēkās plāksnes?
  • Kāpēc astronautiem jāveic fiziski vingrinājumi 2 stundas dienā?