1.2. Kosmiskie lidojumi

Nesējraķetes

Kosmiskā lidaparāta nogādāšanai orbītā izmanto nesējraķeti. Nesējraķetei parasti ir vairākas pakāpes, katrai no tām ir savi dzinēji un bākas, kurās iepildīta degviela un oksidētājs. Lidojuma laikā pēc degvielas izlietošanas pakāpes tiek atdalītas un nokrīt atpakaļ uz Zemes. Vairākumā gadījumu otrreizējai izmantošanai tās vairs nav derīgas. Nesējraķetēs lieto gan šķidrās, gan cietās degvielas raķešdzinējus. Par cieto raķešu degvielu izmanto dažādu vielu maisījumu, kas spēj sadegt bez gaisa skābekļa klātbūtnes, piemēram, pulverveida alumīniju un amonija perhlorātu. Cietās degvielas dzinējiem ir vienkārša konstrukcija un liela jauda, taču to darbība ir grūti kontrolējama. Tos biežāk lieto nesējraķešu pirmajās pakāpēs kā starta paātrinātājus.

Šķidrās degvielas raķešdzinējus izmanto dažādās raķešu pakāpēs. To darbības princips ir šāds. Dzinēja kamerā padod degvielas un oksidētāja (vielas, kas uztur degšanu) maisījumu. Sadegot rodas gāzes, kas ar lielu ātrumu izlido pa dzinēja sprauslu. Tās grūž raķeti pretējā virzienā. Par šķidro raķešu degvielu izmanto petroleju, šķidru ūdeņradi u.c., bet par oksidētāju - šķidru skābekli u.c. Šķidrās degvielas raķešdzinēju var iedarbināt vairākas reizes. Kosmiskajos raķešdzinējos cenšas izmantot tādu degvielu, kas rada vislielāko gāzu izplūdes ātrumu. No šī viedokļa vispiemērotākais ir ūdeņradis, kas rada gāzu izplūdes ātrumu vakuumā 4380 m/s.

Ariane 5
shēma

Eiropas kosmiskās aģentūras nesējraķete Ariane 5 un tās uzbūves shēma. Vikipēdijas attēli

2010. gada nogalē nesējraķetes, kas spēj nogādāt orbītā kosmisko aparātu, bija 9 valstīm vai starptautiskām organizācijām - ASV (daļu startu veic komerciālās kompānijas Lockheed Martin un Boeing), Eiropas kosmiskajai aģentūrai, kas pārstāv Eiropas valstu intereses, Indijai, Irānai, Izraēlai, Japānai, Krievijai, Ķīnai un Ukrainai. Nesējraķetes palaišanai izmanto speciālu ēku un iekārtu kompleksu - kosmodromu. To visizdevīgāk iekārtot ekvatora tuvumā, kur vispilnīgāk var izmantot Zemes rotācijas ātrumu, jo kosmiskos lidaparātus parasti palaiž Zemes griešanās virzienā. Taču raķetei nav obligāti jāstartē no sauszemes. Dažos gadījumos nesējraķeti palaiž no jūrā novietotas platformas, zemūdenes, lielā augstumā lidojošas speciālas lidmašīnas, u.tml.

Par nesējraķetēm lasi vēl: Vikipēdijā, projektā "Astronomija tīklā"

Apskati videoanimācijā Krievijas nesējraķeti Sojuz, kas nogādā orbītā automātisko kravas kuģi Progres.


  • Cik pakāpes ir nesējraķetei?
  • Uz kurieni dodas kravas kuģis Progres?