Roberts Škapars. Tirgus līdzsvars. Teorija. (e-grāmata)

4.1. Tirgus līdzsvara vispārējs raksturojums

Lai noskaidrotu, kā notiek saimniecisko vienību darbības saskaņošana tirgū, tiek skatīts tirgus, kur valda pilnīga konkurence. Ir nepieciešama arī abstrahēšanās no pieprasījuma un piedāvājuma anomālas reakcijas, jo pretējā gadījumā nav iespējams noteikt tādu cenu, par kuru ir panākama abu tirgus pušu saskaņa un vienošanās.

Tirgus līdzsvars veidojas atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma proporciju līdzsvara. Šo procesu uzskatāmi var attēlot grafiski, apvienojot vienā koordinātu plaknē tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līknes (4.1.1. attēls).

4.4.1. attēlā redzams, ka zem līdzsvara punkta L, kad P<P0, piemēram, izvēloties cenu P1 (punkti A3 un A4), pieprasīto preču daudzums q1p pārsniedz piedāvāto preču daudzumu q1S, un pircēji ir gatavi maksāt vairāk, lai iegūtu nepieciešamo preci. Šajā gadījumā noteicējs tirgū ir pārdevējs, un to sauc par pārdevēja tirgu. Starpību sauc par pieprasījuma pārpalikumu. Virs punkta L, t. i., kad P>P0, piemēram, cena P2 (punkti A1 un A2), piedāvāto preču daudzums q2S pārsniedz pieprasīto preču daudzumu q2P , un palielinās pārdevēju konkurence, tāpēc pārdevēji pazemina cenu. Šajā gadījumā noteicējs tirgū ir pircējs, un to sauc par pircēja tirgu. Starpību q2S q2P  sauc par piedāvājuma pārpalikumu.



4.1.1.

4.1.1. attēls. Tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars.


Pieprasījuma un piedāvājuma pārpalikums pastāv tikai gadījumā, ja cenas nav vienādas ar līdzsvara cenu. Ja pircējs un pārdevējs var brīvi rīkoties un saskaņošanas process notiek bez ievērojamas laika kavēšanas, piedāvājuma pārpalikums pazemina pārdošanas cenu un pieprasījuma pārpalikums paaugstina pirkšanas cenu. Līdz ar to pārpalikums tiek novērsts, un iestājas tirgus līdzsvars L(P0,q0). Šādā līdzsvara stāvoklī neviens no dalībniekiem nevar uzlabot savu stāvokli, vienlaikus nepasliktinot otra stāvokli. Tas ir Pareto optimāls tirgus līdzsvars.

Kā redzams, preču daudzumam q0, kas nodrošina tirgus līdzsvaru, atbilst cena P0, kura ļauj īstenot pircēja un pārdevēja plānus. Jau noskaidrots, ka, izveidojoties kādam no apskatītajiem nelīdzsvara stāvokļiem, cena tieksies sasniegt līdzsvara cenu, bet tas nenozīmē, ka līdzsvara stāvoklis tiks ātri sasniegts. Šis process atkarībā no dažādiem apstākļiem reizēm var būt ļoti ilgstošs.

Viens no pieprasījuma un piedāvājuma pārpalikuma rašanās iemesliem var būt, piemēram, gadījums, kad valsts tautsaimniecisku apsvērumu dēļ nosaka cenas maksimālo (P1) vai minimālo (P2) robežu. Abos gadījumos zaudētāji parasti ir gan patērētāji, gan ražotāji. Ja valsts institūcijas izlemj, ka līdzsvara cena P0 ir par augstu, tā nosaka maksimālo cenu P1 (“cenas griestus”). Tādā gadījumā ražotājiem, kuriem preces vienības izmaksas ir lielākas par cenu P1, nākas uz ilgu laiku vai pilnībā pārorientēties uz cita produkcijas veida ražošanu.

Ražotāji, kuriem preces vienības izmaksas ir mazākas par cenu P1, turpinās ražošanu mazākā apjomā  (q0> q1)Tātad to peļņa samazināsies. Tirgū izveidosies preces deficīts (pieprasījuma pārpalikums), tātad garas pircēju rindas, turklāt daļa pircēju nevarēs iegādāties preci nepieciešamajā daudzumā. Ja valsts institūcijas cenu P2 noteiks kā minimālo (“cenas grīda”), daļa patērētāju nevarēs iegūt preci tās augstās cenas dēļ, savukārt ražotāji nevarēs realizēt daļu produkcijas un to peļņa samazināsies par lielumu, kuru veido tirgus cenas un valsts noteiktās cenas starpība.

Tirgū gandrīz vienmēr pastāv tendence panākt līdzsvaru, taču ne vienmēr tas tiek sasniegts. Biežāk tiek novēroti jau iepriekš skatītie stāvokļi, kad tirgus nav līdzsvarā, taču tad preču apgrozījums vienmēr ir mazāks.