Roberts Škapars. Pieprasījuma un piedāvājums elastības. Teorija. (e-grāmata)

Site: Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana
Course: EkonT000 : Profesionālajā izglītībā iesaistīto ekonomikas skolotāju kompetenču pilnveide
Book: Roberts Škapars. Pieprasījuma un piedāvājums elastības. Teorija. (e-grāmata)
Printed by: Guest user
Date: Wednesday, 12 June 2024, 3:49 PM

Description

Roberts Škapars. Pieprasījuma un piedāvājums elastības. Teorija. (e-grāmata)

Titullapa

ESF + ES + IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ logo_LU

logo_Projekts



Roberts Škapars


Pieprasījuma un piedāvājuma elastības


Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.





Rīga, 2010.

3.1. Elastības jēdziens

2.1. un 2.2. apakšnodaļās jau apskatīta dažādu lielumu iedarbība uz pieprasījumu un piedāvājumu, kura dažādām precēm var būt atšķirīga. Ir derīgi zināt tās intensitāti. Iedarbības pakāpi var noteikt aptuveni pēc pieprasījuma vai piedāvājuma līknes kāpuma. Jo lēzenāka ir līkne, jo preces pieprasījuma (piedāvājuma) pārmaiņas, apskatāmajam ietekmējošam lielumam mainoties, ir lielākas. Tomēr šāds iedarbības noteikšanas veids nav precīzs, tāpēc ka līkne dažādos tās posmos var būt ar atšķirīgu kāpumu. Turklāt uzdevumu sarežģī tas, ka dažādas preces uz ietekmējošo lielumu pārmaiņām reaģē dažādi, arī preces mērvienību dimensijas nav vienādas. Piemēram, graudu piedāvājumu mēra centneros un cenu – latos par vienu centneru; to nevar salīdzināt ar vieglo automobiļu piedāvājumu gabalos un cenu latos par vienu gabalu. Tāpēc ir nepieciešams ietekmējošo lielumu iedarbības mērs, kas der visām precēm un ļauj tās savstarpēji salīdzināt. Šāds mērs ir elastība. Ar to tiek raksturota nevis absolūtu, bet relatīvu lielumu izmaiņu attiecība. Piemēram, benzīna viena litra cenas 15 santīmi palielinājums par 5 santīmiem ir ļoti jūtama izmaiņa, taču benzīna mucas cenas tāds pats pieaugums ir maznozīmīgs.

Elastība ir bezdimensiju lielums, un visbiežāk tiek aprēķināta procentos. Viena no elastības raksturīgākām iezīmēm ir tā, ka vairākumā gadījumu to var noteikt ne visai apskatāmā lieluma līknei kopumā, bet gan kādam tās konkrētam punktam. Elastības kvantitatīvais mērs ir elastības koeficients ey, kuru nosaka šādi:

(3.1.1)  (3.1.1)


vai arī

(3.1.2)  (3.1.2)



Tātad elastība ir lielums, kas rāda, par cik procentiem mainās pētāmais lielums, ja ietekmējošais lielums mainās par vienu procentu.

Apzīmējot pētāmo lielumu ar x un tā izmaiņas ar Δx, ietekmējošo lielumu ar y un tā izmaiņas ar Δy, iegūstam


(3.1.3)   (3.1.3)

Elastība var būt gan pozitīva, gan negatīva. Tas atkarīgs no pieprasījuma (piedāvājuma) līknes kāpuma. Elastībai ir pozitīvs koeficients, ja līknei ir pozitīvs kāpums, un negatīvs, ja līknes kāpums ir negatīvs. Attiecība Δx/Δy raksturo arī līknes stāvumu (3.1.1. attēls). Jo tā ir mazāka, jo stāvāka ir arī līkne. Līkne, kura koordinātu plaknē veidojas ar kāpumu no labās apakšējās malas uz kreiso augšējo malu (3.1.1. attēls a), tiek uzskatīta par līkni ar negatīvu kāpumu, un otrādi, līkne, kurai kāpums koordinātu plaknē ir no apakšējās kreisās malas uz augšējo labo malu (3.1.1. attēls b), tiek uzskatīta par līkni ar pozitīvu kāpumu. Matemātiski to izsaka šādi:

  • ja Δx/Δy < 0 , tad līknei ir negatīvs kāpums,

  • ja Δx/Δy > 0 , tad līknei ir pozitīvs kāpums,


kur Δx uz abscisu ass atliktā pētāmā lieluma izmaiņas un Δy ir uz ordinātu ass atliktā ietekmējošā lieluma izmaiņas.


3.1.1.

3.1.1. attēls. Līkne: a – ar negatīvu kāpumu; b – ar pozitīvu kāpumu

3.2. Elastību klasifikācija

Iepriekš tika noskaidrots, ka katra atsevišķa elastība pēta kāda viena ietekmējošā lieluma iedarbību uz kādu konkrētu pētāmo lielumu. Tā kā mikroekonomikā tiek apskatīts daudz dažādu ietekmējošo un pētāmo lielumu, tad nākas formulēt un lietot arī dažādas elastības. Tāpēc tās tiek klasificētas. Šajā apakšnodaļā tiek apskatītas galvenās elastības, kuras saistītas ar pieprasījuma un piedāvājuma pētīšanu. To ietekmējošie un pētāmie lielumi ir apkopoti 3.2.1. tabulā, bet elastību klasifikācija dota 3.2.1. attēlā.


3.2.1. Pieprasījuma un piedāvājuma elastības


3.2.1.tab


3.2.

3.2. attēls. Pieprasījuma un piedāvājuma elastību klasifikācija


Tā kā elastība raksturo ietekmējošā lieluma iedarbības pakāpi, tās klasifikācijā tiek izcelts, pirmkārt, kādi lielumi ietekmē pieprasījumu un piedāvājumu; otrkārt, ir svarīgi arī novērtēt apskatāmās cenas nozīmi (tiešā, netiešā elastība). Tāpēc elastību klasifikācijā ir jāņem vērā abi minētie kritēriji. Tālāk šīs elastības tiks apskatītas sīkāk.

3.2.1. Pieprasījuma elastība

Preces ražotājam svarīgi zināt, kādi ietekmējošie lielumi iedarbojas uz preces pieprasījumu un cik lielas ir pieprasījuma izmaiņas. Ne mazāk nozīmīgi noskaidrot, cik lielus naudas ieņēmumus R=Pq un līdz ar to arī peļņu nodrošinās preces pārdošana. Preces pieprasījuma relatīvo izmaiņu attiecību pret apskatāmā ietekmējošā lieluma relatīvām izmaiņām sauc par pieprasījuma elastību ep. Tā rāda, par cik procentiem mainās pieprasījums, ja to ietekmējošais lielums mainās par vienu procentu. Ņemot vērā vienādojumu 3.1.2, to pieraksta šādi:


3_formula_3


Galvenie lielumi, kas ietekmē pieprasījumu, ir šādi:

  1. Pieprasītās preces cena.

  2. Citas preces cena.

  3. Patērētāju ienākumi.


Šo ietekmējošo lielumu iedarbību raksturo attiecīgi cenas jeb tiešā elastība (1), netiešā jeb krusteniskā elastība (2) un ienākumu (3) elastība.

Cenas elastība

Ja ir normāla pieprasījuma reakcija, pieprasījuma līknei ir negatīvs kāpums, proti, apskatāmās preces cenas un preces pieprasījuma pārmaiņas ir pretējas un to attiecība Δqp/ΔP ir negatīva, līdz ar to arī cenas elastība epc ir negatīva. To var aprēķināt ar šāda vienādojuma palīdzību:


(3.2.1)  (3.2.1),


Gadījumos, kad lielumu relatīvās pārmaiņas ir lielas, elastības aprēķinam izmanto loka elastības formulu:


(3.2.2)  (3.2.2),


kur

P1 – sākotnējā cena;

P2 – mainītā preces cena;

q1 – sākotnējais preces pieprasījums;

q2 – mainītais preces pieprasījums.


Izmantojot iepriekšējā piemēra datus, elastība ir

3_formula_4

Preces pieprasījumu ar cenas elastības palīdzību var vērtēt šādi:

  1. ja |epc|>1, pieprasījums ir elastīgs. Tas nozīmē, ka pieprasījuma pieaugums (samazinājums) procentos apsteidz cenas samazinājumu (pieaugumu) procentos.

  2. ja |epc|<1, pieprasījums ir neelastīgs. Tas savukārt nozīmē, ka cenas samazinājums (palielinājums) procentos apsteidz pieprasījuma pieaugumu (samazinājumu) procentos.

  3. ja |epc|=1, pieprasījums ir neitrāls, jo cenas samazinājums (pieaugums) par vienu procentu izraisīs arī pieprasījuma palielināšanos (samazināšanos) par vienu procentu.


3.2.1.


3.2.1. attēls. Pieprasījuma līknes, kurām elastība katrā tās punktā ir vienāda


Cenas elastība parasti katrā pieprasījuma līknes punktā ir dažāda. Taču ir trīs atsevišķi gadījumi, kad elastība katrā līknes punktā ir vienāda. Krustpunktā A ar abscisu, kā arī visos pieprasījuma taisnes punktos, ja tā ir paralēla ordinātu asij, elastība ir vienlīdzīga nullei (3.2.1. attēls a ). Pieprasījums nemaz nereaģē uz cenas pārmaiņām. Šajā gadījumā tas ir pilnīgi neelastīgs pieprasījums. Par piemēru tam varētu būt medikamenti kādas slimības ārstēšanai, kuriem nav aizstājēja (insulīns diabētiķiem, cilvēka asinis steidzamas operācijas gadījumā u.c.). 3.2.1. attēlā b elastība visos punktos vienāda ar 1. Maksājot par šo preci, patērētājam vienmēr ir aptuveni vienādi izdevumi. Piemēram, tāda prece var būt dzīvokļa īre. Tas nozīmē, ka patērētājs par dzīvokli maksā vienu un to pašu summu. Tātad patērētājs reaģē uz cenas pārmaiņām apgriezti proporcionāli, proti, mainot attiecīgā dzīvokļa platību, proti, lielāka dzīvokļa vietā izvēloties mazāku un otrādi. Piemēram, ja dzīvokļa kvadrātmetra cena ir P1 un atbilstoši tai pieprasījums ir q1 tad, paaugstinoties cenai līdz P2, pieprasījums samazinās līdz q2, bet cenai paaugstinoties līdz P3, pieprasījums samazinās līdz q3 . Izdevumi un arī ieņēmumi par dzīvokļa īri atbilstoši piemēra nosacījumiem nemainās P1 q1 =P2 q2 =P3 q3. Pieprasījuma taisnes un ordinātes krustpunktā A vai arī visos pieprasījuma taisnes punktos, ja tā ir paralēla abscisu asij, elastība ir vienāda ar ∞ (3.2.1. attēls c). To sauc par pilnīgi elastīgu pieprasījumu. Piemēram, pilnīgas konkurences tirgū cena P1 ir konstants lielums P1 un pircējs darbojas kā daudzuma pielāgotājs.

Cenas elastības grafiskā noteikšana

Vienkāršības labad pieprasījuma grafiskajam attēlojumam izvēlas nevis līkni, bet taisni (3.2.2. attēls). Šāds pieņēmums nesamazina analīzes precizitāti, jo katrai līknei katrā tās punktā var novilkt pieskari.

Ja cena samazinās no P1 uz P2 par ΔP =AF, pieprasījums pieaug no q1 uz q2 par lielumu Δq =FB. Izmantojot izteiksmi (3.2.1), var uzrakstīt šādu vienādojumu:


(3.2.3) (3.2.3).


Tā kā GMA un AFB ir līdzīgi trīstūri, tad


(3.2.4)             MA/GM=FB/AF.


Ievietojot attiecības FB/AF izteiksmi (3.3.6) vienādojumā (3.3.5), iegūst


(3.2.5) (3.2.5).



3.2.2.

3.2.2. attēls. Cenas elastības grafiska noteikšana


Ievērojot proporcionālo nogriežņu īpašību,

(3.2.6)           OM/GM=AK/AG.


Tāpēc cenas elastība epc=AK/AG. Tātad pieprasījuma taisnes gadījumā cenas elastība mērījuma punktā ir vienāda ar pieprasījuma taisnes nogriežņu AK un AG attiecību. Tas nozīmē, ka dilstošas lineāras pieprasījuma taisnes gadījumā nevar noteikt preces pieprasījuma cenas elastību kopumā visai taisnei, bet to var noteikt pieprasījuma taisnes kādam konkrētam punktam. Elastība pieprasījuma taisnes dažādos punktos mainās.

Izmantojot pieprasījuma taisni, cenas elastības īpašības var uzskatāmi parādīt arī grafiskā veidā koordinātu plaknē (3.2.3. attēls). Šī diagramma rāda, ka cenas elastībai atbilst nozīmes starp 0 un ∞. Attēlā redzams, ka, jo augstāka ir preces cena, jo lielāka ir arī elastība un līdz ar to lielāka ir arī cenas ietekme uz preces pieprasījumu. No krustpunkta G ar ordinātu asi līdz punktam B pieprasījums ir elastīgs (|epc|>1). Jo apskatāmais punkts atrodas tuvāk punktam G, jo pieprasījums ir elastīgāks. Pieprasījuma taisnes P un ordinātu ass krustpunktā G elastība ir bezgalīgi liela.

No viduspunkta B līdz krustpunktam ar abscisu asi K pieprasījums ir neelastīgs (|epc|<1). Jo apskatāmais punkts atrodas tuvāk punktam K, jo pieprasījums neelastīgāks. Pieprasījuma taisnes P un abscisu ass krustpunktā K elastība ir vienlīdzīga ar 0.

3.2.3.


3.2.3. attēls. Cenas elastība



3.2.4.

3.2.4. attēls. Cenas elastību vienādība, ja ir paralēlas pieprasījuma līknes


Apskatīsim vēl dažas elastības īpašības, kuras nosaka pieprasījuma taisnes izvietojums koordinātu plaknē. Pārbīdot pieprasījuma funkciju no D0 uz D1
(3.2.4. attēls), vienādas cenas elastības atrodas no 0 punkta vilktu taišņu 0A1; 0B1; 0C1 krustpunktos ar pieprasījuma taisnēm D0 un D1, t.i.,


       3_formula_5.

Ja pavērš pieprasījuma taisnes D0, D1 un D2 uz punktu V (3.2.5. attēls a), visu ordinātu asij paralēli novilktu taišņu krustpunktos ar šīm pieprasījuma taisnēm elastība ir vienāda


     3_formula_6.


Ja pavērš uz punktu T (3.2.5. attēls b), visu abscisu asij paralēli novilktu taišņu krustpunktos ar šīm pieprasījuma taisnēm elastība ir vienāda


         3_formula_7.



3.2.5.


3.2.5. attēls. Cenas elastības vienlīdzība, ja pieprasījuma taisnes ir vērstas uz vienu punktu


Cenas elastības lielumu visvairāk ietekmē aizstājējpreču pieejamība un preču aizstājamības pakāpe. Piemēram, ja akmeņogļu cena pieaug, tad to viegli var aizstāt ar citu kurināmā veidu, piemēram, malku. Šajā gadījumā pieprasījums ir elastīgs. Turpretī, ja paaugstinās dabasgāzes cena, tad pieprasījums ir neelastīgs, jo dabas gāzi tās ekspluatācijas ērtuma dēļ, ir grūti un bieži vien arī nav racionāli aizstāt ar citu kurināmā veidu. Ieskatam dažādu preču cenas elastības ASV ir apkopotas 3.2.2. tabulā.

Elastība īsā laikā ir atšķirīga no elastības ilgā laikā. 3.2.2. tabulā redzams, ka vairākumam preču un pakalpojumu cenas elastība ilgā laika posmā ir lielāka nekā īsā laikā. Dažām precēm šīs izmaiņas ir sevišķi lielas. Piemēram, tabakas izstrādājumiem (0,46-1,89), mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņam (0,13-1,89), radio un televizoru remontam (0,47-3,84), porcelāna un stikla traukiem (0,87-3,67), tualetes piederumiem (0,20-3,04). Elastība īsā laikā ir lielāka par elastību ilgā laikā tikai nedaudzām precēm. Piemēram, ūdenim (0,20-0,14), automobiļu remontam (0,40-0,38). Elastības pieaugums ilgā laikā izskaidrojams ar to, ka parasti cilvēki dārgām precēm atrod aizstājēju. Piemēram, elektroenerģijas patērētājs nevarēs ātri reaģēt uz elektroenerģijas tarifu pieaugumu. Taču ilgā laikā tas var iegādāties sadzīves elektriskās ierīces, kuras patērē mazāk elektroenerģijas, vai arī aizstāt elektriskās ierīces ar cita veida ierīcēm, piemēram, elektrisko krāsni vai plīti aizstāt ar gāzes krāsni vai plīti. Protams, ar nosacījumu, ka gāzes lietošana izmaksā lētāk par elektroenerģijas lietošanu.

Cenas elastība vienai un tai pašai precei dažādos tirgos ir atšķirīga. Piemēram, dabasgāzes pieprasījuma cenas elastība ir dažāda: ASV tā ir 2,1 (3.2.2. tabula), bet Vācijā 1,64.

3.2.2_tab

3.2.2. Cenas elastība ASV.

Krusteniskā pieprasījuma elastība

Skatot pieprasījuma elastību gadījumos, kad preces aizstāj vai papildina viena otru, var runāt par krustenisko jeb netiešo pieprasījuma elastību. Tā rāda, par cik procentiem mainās aizstājošas vai papildinošas preces n pieprasījums, ja otras preces i cena mainās par vienu procentu. Krustenisko elastību var aprēķināt šādi:


(3.2.7) (3.2.7)


Ir svarīgi, vai krusteniskā pieprasījuma elastība ir pozitīva vai negatīva, jo tas rāda, kādas lietojamības attiecības ir abu preču starpā. Ja preces viena otru papildina, pieprasījuma līknei ir negatīvs kāpums un papildinošu preču krusteniskā elastība epn ir negatīva. Savstarpēji aizstājošu preču gadījumā pieprasījuma līkne ir ar pozitīvu kāpumu, un aizstājējpreču krusteniskā elastība epn ir pozitīva. Šīs likumsakarības ilustrēsim ar piemēriem. Ja benzīna cena pieaug par 25% un pieprasījums pēc motoreļļas tā rezultātā samazinās par 10%, tad

                     3_formula_8


Benzīns un motoreļļa ir preces, kas viena otru papildina, tāpēc krusteniskā elastība ir negatīva. Ja sviesta cena palielinās par 15% un pieprasījums pēc margarīna pieaug par 20%, tad


                   3_formula_9


Sviests un margarīns ir preces, kas viena otru var aizstāt, tāpēc krusteniskā elastība ir pozitīva. Ja preces pēc lietojuma ir pilnīgi neatkarīgas viena no otras, krusteniskā elastība ir vienāda ar 0.

Ienākumu elastība

Skatot mājsaimniecības ienākumus kā pieprasījumu ietekmējošu lielumu, var runāt par ienākumu elastību. Tā rāda, par cik procentiem mainās preces pieprasījums, ja ienākumi mainās par vienu procentu. Ienākumu elastību var aprēķināt šādi:

            3_formula_10

Ienākumu elastība var būt šāda.

  1. Ja prece ir mazvērtīga, tad epL<0.

  2. Ja prece ir normāla, tad epL>0.

  3. Ja prece ir augstvērtīga (luksusprece), tad epL>1.

  4. Ja iestājies piesātinājums ar doto preci, tad epL=0.

3.2.2. Piedāvājuma elastība

Iepriekš tika noskaidrots, ka apskatāmās preces cena ir viens no svarīgākajiem piedāvājumu ietekmējošiem lielumiem, tādēļ ir svarīgi noteikt tās iedarbības pakāpi uz piedāvājumu. To nosaka ar piedāvājuma elastības palīdzību. Tā rāda, par cik procentiem mainās preces piedāvājums, ja piedāvātās preces cena mainās par vienu procentu. Piedāvājuma elastību aprēķina pēc šādas formulas:

(3.2.8) (3.2.8)



Tā kā piedāvājuma līknei normālas reakcijas gadījumā ir pozitīvs kāpums, tad tās elastība es ir pozitīva. Noteiksim piedāvājuma elastību grafiski. Pieņemam, ka ir dota piedāvājuma taisne S (3.2.6. attēls).


3.2.6.

3.2.6. attēls. Piedāvājuma elastības grafiskā noteikšana


Uz tās kā sākuma pozīcija tiek skatīts punkts E. Ja cena pazeminās par Δc, tad piedāvājums samazinās par Δq.

Piedāvājuma elastība


(3.2.9)    (3.2.9).


Izmantojam proporcionālo nogriežņu likumu un pārveidojam vienādojumu 3.4.2. Iegūstam šādu piedāvājuma elastības formulu:


(3.2.10)      (3.2.10).

Piedāvājuma līknes dažādiem punktiem elastība ir atšķirīga, izņemot trīs gadījumus, kad tā ir konstanta visos piedāvājuma taisnes punktos (3.2.7. attēls).

3.2.7.



3.2.7. attēls. Piedāvājuma elastība visos taisnes punktos ir vienāda


1. Piedāvājuma taisne ir paralēla ordinātu asij, es=0 – pilnīgi neelastīgs piedāvājums (3.2.7. attēls a).

2. Piedāvājuma taisne iet caur koordinātu sistēmas sākumpunktu (3.2.7. attēls b), tad jebkurā taisnes punktā, neatkarīgi no tās stāvuma, saskaņā ar vienādojumu (3.2.10) elastība:

         3_formula_11



t.i., neitrāls piedāvājums (3.2.7. attēls b).

3. Piedāvājuma taisne ir paralēla abscisu asij, es= – pilnīgi elastīgs piedāvājums (3.2.7. attēls c).

Ja dota piedāvājuma taisne, tad elastība ir atšķirīga katrā taisnes punktā šādos gadījumos (3.2.8. attēls):

  1. krusto ordinātu asi tās pozitīvajā zarā 3_formula_12 – elastīgs piedāvājums;

  2. krusto ordinātu asi tās negatīvajā zarā 3_formula_13 – neelastīgs piedāvājums.


3.2.8.

3.2.8. attēls. Piedāvājuma elastība dažādos taisnes punktos ir atšķirīga


3.2.9.


3.2.9. attēls. Piedāvājuma elastība


Iepriekš apskatītās likumsakarības elastības noteikšanā piedāvājuma taisnei der arī piedāvājuma līknei, jo caur katru tās punktu var novilkt pieskari, kura raksturo elastību šajā punktā. (3.2.9. attēls).

3.2.9. attēlā redzams, ka piedāvājuma līknes S dažādos punktos elastība ir atšķirīga:

  • punktā A1 tā ir vienlīdzīga ar bezgalību (es=);

  • punktā A2 tā ir lielāka par vienu (es>1);

  • punktā A3 tā ir vienlīdzīga ar vienu (es=1);

  • punktā A4 tā ir mazāka par vienu (es<1);

  • punktā A5 tā ir vienlīdzīga ar nulli (es=0).


Tātad, jo augstāka ir apskatāmās preces cena, jo zemāka ir piedāvājuma elastība.

Piedāvājuma elastību, ņemot vērā, ka tā nosaka apskatāmās preces cenas pārmaiņu ietekmi uz šīs preces piedāvājumu, tāpat kā pieprasījuma cenas elastību, sauc arī par tiešo elastību.

Piedāvājuma elastība, tāpat kā pieprasījuma elastība, ir atkarīga no laika perioda, kurā piedāvājums tiek skatīts. Piedāvājumu īsā laikā var raksturot divējādi. Pirmkārt, ja prece atrodas tirgus noliktavā, tad piedāvājums parasti paliek nemainīgs un nereaģē uz cenas pārmaiņām (pilnīgi neelastīgs piedāvājums). Tas ir sevišķi raksturīgs precēm, kuras ātri bojājas. Otrkārt, ja nav notikusi uzņēmuma paplašināšanās, preces ražošanu var palielināt tikai tad, ja uzņēmums nestrādā ar pilnu jaudu vai arī ir iespēja to ražot kādas citas preces vietā. Citādi ir ar preces ražošanas samazinājumu. Gandrīz vienmēr pastāv iespēja samazināt dotās preces ražošanu, slēdzot atsevišķas ražotnes un atlaižot strādniekus. Lielākas iespējas ir palielināt preces piedāvājumu, ja skatām to ilgā laika periodā, kad uzņēmums nepieciešamības gadījumā var uzsākt papildu ražotņu būvniecību un tādējādi lielos apjomos arī palielināt preces ražošanu. Šajā gadījumā piedāvājums reizēm var būt ļoti elastīgs.

Kopsavilkums

  1. Ietekmējošā lieluma iedarbības pakāpi raksturo elastība. Tā ir lielumu relatīvo pārmaiņu attiecība.

  2. Elastību parasti var noteikt nevis līknei kopumā, bet gan katram tās punktam atsevišķi, izņemot speciālos gadījumus.

  3. Tās lielumu raksturo elastības koeficients. Ja tā absolūtā nozīme ir lielāka par vienu , tad pieprasījums (piedāvājums) ir elastīgs, ja mazāka par vienu, tad tas ir neelastīgs.

  4. Pieprasījums ilgā laikā parasti ir elastīgāks nekā īsā laikā, jo patērētājs dārgāk kļuvušo preci aizstāj ar lētāku preci.

Jēdzieni un termini

Elastība:

  • piedāvājuma

  • pieprasījuma

  • tiešā

  • netiešā

  • loka

  • ienākumu

  • cenas

  • krusteniskā

  • savstarpēji aizstājošu preču

  • savstarpēji papildinošu preču

  • īsa, ilga laika

Elastības koeficients

Līknes stāvums

Līknes kāpums

  • pozitīvs

  • negatīvs

Pieprasījums

  • elastīgs

  • neelastīgs

  • pilnīgi elastīgs

  • pilnīgi neelastīgs

Piedāvājums

  • elastīgs

  • neelastīgs

  • pilnīgi elastīgs

  • pilnīgi neelastīgs

Jautājumi

  1. Kas ir elastība?

  2. Kā elastības klasificē?

  3. Kas ir cenas elastība un kāda ir tās nozīme?

  4. Kāda ir atšķirība starp punkta un loka elastībām?

  5. Kad elastība visos pieprasījuma līknes (taisnes) punktos ir vienāda?

  6. Kad pieprasījums ir elastīgs un kad neelastīgs?

  7. Kā mainās elastība dažādos pieprasījuma taisnes punktos?

  8. Kāpēc pieprasījums ilgā laikā ir elastīgāks nekā īsā laika periodā?

  9. Kādas ir preces pēc to savstarpējās lietojamības, ja krusteniskā elastība ir pozitīva (negatīva)?

  10. Kā sauc preces, kurām ienākumu elastība ir pozitīva (negatīva)?

  11. Kas ir piedāvājuma elastība?

  12. Kādos gadījumos elastība visos piedāvājuma taisnes (līknes) punktos ir vienāda un kādos tā ir atšķirīga?

  13. Raksturojiet, kāda ir piedāvājuma elastība īsā un ilgā laika periodā?