Titullapa

Anotācija

Šajā mācību materiālā sniegta informācija par to, kā izveidot un lietot Moodle datubāzi. Skaidrojumi papildināti ar nelielu datubāzes piemēra aprakstu. Pati datubāze pieejama gan skatīšanai, gan jaunu ierakstu papildināšanai šī e-kursa resursā " 'Dzīvnieki' - datubāzes piemērs". Līdz ar to šī materiāla lietotājs atkarībā no savām interesēm un mācīšanās stila var izvēlēties dažādus tā apguves ceļus. Piemēram:

1. lasīt šo materiālu kā grāmatu (visas nodaļas pa kārtai);
2. lasīt šo materiālu kā izziņas materiālu (bez piemēra aprakstiem) – 1.nodaļa;
3. iepazīties tikai ar aprakstīto piemēru, mēģinot atkārtot tajā minētās darbības – 2.nodaļa;
4. iepazīties ar kādu Moodle datu bāzes izmantošanas piemēru – 2.1. nodaļa;
5. apgūt Moodle datubāzes veidošanas pamatus – 1.3.-1.5.nodaļas.

Ievads

Datubāzes aktivitātes modulis ir efektīvs rīks, kas ļauj skolotājam un skolēniem veidot, skatīt un papildināt dažādu materiālu krātuves. Tajās var ievietot gan teksta materiālus, gan attēlus, gan saites uz tīmekļa mājas lapām, multimediju materiāliem un citiem Moodle resursiem. Datubāzes modulis nodrošina iespēju jebkuram tā lietotājam (gan skolotājam, gan skolēnam) katram ierakstam pievienot komentārus, tādējādi veidojot virtuālas diskusijas. Datubāzes ierakstus skolēniem ir iespējams novērtēt, veidojot ievietoto materiālu reitingu tabulu. Savukārt, skolotājs var novērtēt skolēnu pievienotos materiālus ar atzīmi, kas automātiski ierakstās arī Moodle vērtējumu žurnālā. Daži Moodle datubāzes izmantošanas piemēri:

• skolēnu grupas veidota konkrētam mācību tematam veltīta publikāciju vai tīmekļa mājas lapu krātuve;
• skolēnu veidoto fotoattēlu vai eseju kolekcija, par kuru citi skolēni var sniegt savas atsauksmes un komentārus;
• diskusiju vietne par kāda projekta idejām vai kāda pasākuma logo;
• skolēnu veidoto failu krātuve;
• projekta dienasgrāmata, kur katrs skolēns ieraksta informāciju par katru dienu paveikto.

1.Izziņas materiāls par Moodle datubāzēm

1.1. Datubāzes lietošana

Datubāzes izveidei un lietošanai izdalāmi četri etapi:

1. Datubāzes izveide. Piešķirt tai nosaukumu, pievienot paskaidrojošu tekstu un uzstādīt atsevišķu parametru vērtības (skat. 1.3. un 2.4.nodaļu).
2. Datubāzes lauciņu noteikšana – nosaukums, datu tips (teksts, skaitļi, datums, pievienots failu u.c.) Piemēram, veidojot virtuālo foto galeriju, var paredzēt trīs lauciņus – attēla nosaukums (teksta lauciņš), autora vārds (teksta lauciņš), fotogrāfija (attēls) (skat. 1.4. un 2.5.nodaļu).
3. Datubāzes veidņu pielāgošana. Veidne raksturo datubāzē esošo datu attēlošanas formas (t.i., datu izvietojumu ekrānā un to noformējums). Moodle sistēma pēc datu lauciņu definīcijas automātiski izveido datu attēlošanas veidnes, kuras datubāzes veidotājs var izmantot nemainītas, bet var tās pielāgot savām īpašām prasībām. Ir četru veidu veidnes – visu ierakstu skatīšanai (vienā kopējā tabulā), katra ieraksta skatīšanai atsevišķā ekrānā, jauna ieraksta pievienošanai un informācijas meklēšanai (skat. 1.5. un 2.6.-2.7.nodaļas).
   Piezīme. Ja pēc datubāzes izveides vēlāk tā tiek papildināta ar jauniem datu lauciņiem, visas veidnes nepieciešams atjaunināt, vai nu ar pogu „Reset”, vai manuāli.
4. Datu pievienošana, skatīšana, komentēšana un vērtēšana (skat. 1.2. un 2.1.-2.3.nodaļas).

1.2. Datubāzes ierakstu skatīšana un pievienošana

Skolēnam datubāzes moduļa aktivitāšu veikšanai paredzēti četri šķirkļi:

· Skatīt sarakstu (View list)
Parāda vairākus ierakstus kopējā tabulā. Vienlaikus pieejamo ierakstu skaitu var uzrādīt ar atbilstošo izvēlni „Ievadņu skaits lapā” lapas apakšējā daļā. Parasti vienlaikus pieejamo ierakstu skaits ir 10. Vēl lapas apakšējā daļā lauciņā „Meklēt” var ievadīt vārdu, v ārda daļu vai frāzi, pēc kuras atlasīt noteiktus ierakstus. Meklēšana tiek veikta pa visiem datu lauciņiem.

· Skatīt vienu (View single)
Vienlaikus lietotājs var skatīt viena ieraksta datus. Šajā šķirklī lietotāji var pievienot komentārus, ja aktivitātes parametra „Komentēt” vērtība ir „Jā”. Ja aktivitātes iestatījumos iezīmēta izvēles rūtiņa „Vērtējumi”, skolotājs šajā šķirklī var ierakstīt skolēna darba vērtējumu, izmantojot izvēlni „Novērtēt...” Lai vērtējums tiktu ierakstīts Moodle vērtējumu žurnālā, nepieciešams piespiest pogu „Iesūtīt manus jaunākos vērtējumus”.

· Meklēt (Search)
Paplašinātās meklēšanas šķirklis. Var norādīt konkrētā datu lauciņā meklējamu frāzi. Papildus iespējams atlasīt ierakstus pēc to autora vārda vai uzvārda.

· Pievienot ievadni (Add entry)
Šķirklis jaunu ierakstu pievienošanai datubāzei

1.3. Datubāzes aktivitātes pievienošana

1. Nepieciešams ieslēgt kursa rediģēšanas režīmu (ar pogu “Ieslēgt rediģēšanu” kursa mājas lapas labā augšējā stūrī)
2. No izvēlnes „Pievienot aktivitāti” (kursa temata labajā apakšējā stūrī) jāizvēlas „Datubāze”.
3. Jaunās datubāzes lapā jāieraksta tās nosaukums un apraksts par to, kam šī datubāze paredzēta, kāda veida informācija tajā glabājas un kas skolēnam šajā aktivitātē jādara.
4. Uzstādīt datubāzes moduļa parametru vērtības (skat. zemāk)
5. Piespiest pogu „Saglabāt un skatīt” (lapas apakšā).
6. Noteikt datu lauciņus un veidnes.
7. Pievienot vienu vai divus ierakstus, lai novērtētu datu ievades un skatīšanas lapu noformējumus un, ja nepieciešams, labot veidnes.

Datubāzes moduļa parametri

Pieejams no/līdz (Available from/to)

Laiks (datumi), kad skolēni var skatīt un pievienot ierakstus datubāzei.

Skatāmi no/līdz (Viewable from/to)

Laiks (datumi), kad skolēni var skatīt (bet ne pievienot) ierakstus datubāzei.

Nepieciešamās ievades (Required entries)

Ierakstu skaits, kas skolēnam jāievada, lai uzskatītu, ka patstāvīgā darba uzdevums ir paveikts. Skolēns redz atgādinājumu par trūkstošo ierakstu skaitu..

Nepieciešamas ievades pirms skatīšanas (Entries required before viewing)

Ierakstu skaits, kas skolēnam jāievada pirms citu skolēnu veidoto datubāzes ierakstu skatīšanas.

Maksimālais ievadņu skaits (Maximum entries)

Maksimāli iespējamais viena skolēna ievadņu skaits. Pēc norādītā skaita sasniegšanas šķirklis “Pievienot ievadni” nav pieejams. Šī iespēja ļauj aizsargāt sistēmu no surogātpasta izplatīšanas (spamming).

Komentāri (Comments)

Nodrošina vai noliedz komentāru pievienošanas iespēju datubāzes ierakstiem. Komentārus var pievienot un lasīt šķirklī „Skatīt vienu”.

Vai nepieciešams apstirpinājums? (Require approval?)

Dod iespēju noteikt, ka katram jaunam ierakstam nepieciešams apstiprinājums no administratora vai skolotāja, pirms tas pieejams citiem skolēniem.

Vērtējums (Ratings)

Iezīmējot izvēles rūtiņu “Vai atļaut novērtēt publicētās ziņas?”, aktivizējas izvēlne “Vērtējums”, kurā kursa veidotājs var norādīt maksimālo iespējamo punktu daudzumu (atzīmi), ko students var iegūt, izpildot aktivitātes uzdevumu.

Grupas režīms (Group Mode)

Kursa veidotājam iespējams darbam ar datubāzi uzstādīt vienu no trim grupu darba režīmiem:

· „Nav grupu” – visi lietotāji veido vienotu grupu;

· „Atsevišķas grupas” – skolēni ir sadalīti grupās, katras grupas dalībnieki redz ierakstus, ko veidojuši skolotājs un citi grupas biedri; citu grupu dalībnieku pievienotie ieraksti skolēnam nav pieejami;

· „Redzamās grupas”- skolēni ir sadalīti grupās, taču katram skolēnam ir pieejami arī citu grupu dalībnieku veidotie ieraksti.

Piezīme. Ja visam kursam sadaļas „Grupas” parametram „Uzspiest” ir piešķirta vērtība „Jā”, tad datubāzes aktivitātes uzstādījumi grupu darbam tiek ignorēti.

Redzams (Visible)

Piešķirot parametram vērtību „Rādīt”, saite uz izveidoto datubāzi ir ieraugāma kursa mājas lapā skolēniem un skolotājam. Izvēloties vērtību „Paslēpt”, saite uz datubāzi skolēniem nav redzama kursa mājas lapā. Izmantojams gadījumos, piemēram, kad datubāze ir veidošanas procesā.

1.4. Datubāzes veidošana. Lauciņu noteikšana

Katrs datubāzes ieraksts sastāv no viena vai vairākiem datu lauciņiem. Katrā lauciņā var ierakstīt noteikta tipa datus. Piemēram, fotogrāfiju autoru vārdus var ierakstīt teksta lauciņos; pilsētu, kurā dzīvo fotogrāfs var ierakstīt izvēlnes tipa lauciņā (kur izvēlne satur Latvijas pilsētu sarakstu). Kombinējot dažāda tipa lauciņus, iespējams nodrošināt visas nepieciešamās informācijas ierakstīšanu datubāzē strukturētā veidā.

Izveidojot datubāzes lauciņu, jānorāda lauciņa nosaukums, lauciņa īss apraksts (nav obligāti) un lauciņa datu tips.

Lauciņa nosaukums
Lauciņu nosaukumiem jābūt unikāliem, t.i., vienas datubāzes vairākiem lauciņiem nedrīkst vienādi nosaukumi. Ieteicams veidot lauciņa nosaukumus veidot saturiski aprakstošus , t.i., lai pēc nosaukuma lietotāji saprot tā saturu .

Lauciņu datu tips

Datums (Date)
Dod iespēju lietotājam ierakstīt datumu, izvēloties dienu, mēnesi un gadu no lejupizslīdošās izvēlnes,

Dod iespēju izveidot izvēlni, no kuras, turot piespiestu tastatūras taustiņu Ctrl vai Shift, var atlasīt vairākas rindas vienlaicīgi.

Skaits (Number)
Paredzēts skaitlisku vērtību uzkrāšanai datubāzē.
Moodle 9.1 un vecākās versijās pie datu ievades netiek veikta tipu pārbaude. Piemēram, lietotājs var ciparu vietā ierakstīt burtus (piemēram, skaitļa 37 vietā ierasktīt 3L), saglabāt ierakstu un tikai pie skatīšānas var ieraudzīt ievadītā skaitļa vietā nulli.

Attēls (Picture)
Nodrošina lietotājam iespēju pievienot datubāzes ierakstam attēla failu.

Radio pogas (Radio buttons)
Nodrošina lietotājam iespēju izvēlēties vienu vērtību no vairākām.

Teksts (Text)
Teksta lauciņš, kurā var ievadīt ne vairāk kā 60 simbolu. Garākiem tekstiem nepieciešms izvēlēties teksta laukuma (Text arrea) tipu.

Teksta laukums (Text arrea)
Izmantojams garu un noformētu tekstu ievadīšanai un saglabāšanai.

1.5. Datu ievades un skatīšanas saskarnes jeb veidnes

Datubāzes veidnes dod iespēju vizuāli noformēt ievadnes un izvades, nosakot rādāmās informācijas atrašanos ekrānā, burtu izmēru, šriftu, krāsu u.c. Veidņu veidošana un labošana ir sarežģītākās darbības, ko var veikt Moodle datubāzēs. Tāpēc ieteicams tās apgūt kā pēdējās pēc tam, kad apgūts datubāzu lietošanas un datu lauciņu veidošanas pamati.

Datu ievadei un skatīšanai paredzētas trīs veidnes, kas pieejamas atsevišķos šķirkļos:

• „Skatīt sarakstu” – dod iespēju lietotājiem skatīt vairākus ierakstus vienā lapā;
• „Skatīt vienu” – dod iespēju vienlaicīgi skatīt tikai viena ieraksta datus;
• „Pievienot ievadni” – ļauj lietotājam pievienot jaunu ierakstu.

1.5.1. Veidnes labošana

Veidnes tiek izveidotas automātiski tūlīt pēc datu lauciņu izveides, kā divu kolonnu tabula. Kreisajā kolonnā tiek izvietoti lauciņu nosaukumi, labajā – paši datu lauciņi. Šķirklī „Veidnes” (skat.2.2.att.) skolotājs var apskatīt un labot automātiski izveidotās veidnes, piemēram, mainīt lauciņu nosaukumus un izvietojumu. Lapas kreisajā malā (1.1.att. norāde 1) norādīti datubāzes veidotājam pieejamie datubāzes elementi – datu lauciņi (norādīti dubultajās kvadrātiekavās [[ un ]]) un to nosaukumi. Lietotājs ar „peles” palīdzību var tos „ievilkt” veidnes tabulā (1.1.att. norāde 2), kas izvietota lapas labajā pusē.

1.1.att. Veidnes labošanas lapa

Veidnes labošanai paredzētā lauciņa izmērs ir mazs. Lielākas veidnes gadījumā tās labošanu var veikt atsevišķā logā, ko atver ar pogu (1.1.att. norāde 3). Šajā logā nodrošinātas tabulas noformēšanai papildus funkcijas, kas raksturotas 1.1.tabulā.

1.1.tab. Veidnes tabulas noformēšanas funkcijas

	Tabulas īpašības
	Tabulas rindas īpašības
	Jaunas rindas pievienošanai virs iezīmētās rindas	Jāiezīmē vismaz viens rindas vārds
	Jaunas rindas pievienošanai zem iezīmētās rindas	Jāiezīmē vismaz viens rindas vārds
	Iezīmētās rindas dzēšana	Jāiezīmē vismaz viens rindas vārds
	Jaunas kolonnas pievienošana pa kreisi no iezīmētās kolonnas	Jāiezīmē vismaz viens kolonnas vārds
	Jaunas kolonnas pievienošana pa labi no iezīmētās kolonnas	Jāiezīmē vismaz viens kolonnas vārds
	Iezīmētās kolonnas dzēšana	Jāiezīmē vismaz viens kolonnas vārds
	Iezīmēto rūtiņu apvienošana vienā rūtiņā
	Rūtiņas īpašības	Teksta izvietojums rūtiņā pa horizontāli (Text align) un vertikāli (Vertical align) un rūtiņas izmēri (Width un Height)

Piemēram, lai panāktu, ka datu ievades lauciņi šķirklī „Pievienot ievadni” izlīdzinātos gar kreiso malu, var rīkoties šādi:

1. Atvērt šķirkļa „Veidnes” apakššķirkli „Pievienot ievadi”;
2. Ar pogu „Palielināt redaktoru” (1.1.att. norāde 3) atvērt pilnekrāna redaktora lapu;
3. Iezīmēt vienu vārdu pirmās rindas otrajā kolonā (kur izvietoti visi ievades lauciņi);
4. Piespiest pogu ;
5. Lodziņā „Text align” izvēlēties vērtību „Left”

1.5.2. Pogu pievienošana veidnei

Katram ierakstam skatīšanas veidnēs var pievienot vienu vai vairākas pogas ieraksta labošanai, dzēšanai vai papildus informācijas iegūšanas. 1.2.attēlā skatīšanas veidnei „Skatīt vienu” apakšējā daļā pievienotas divas pogas – „Labot” un „Dzēst”. 1.2.tabulā ir īss izmantojamo pogu apraksts.

1.2.tab. Skatīšanas veidnēs izmantojamas lietotāja definētās pogas

Pogas (ikonas) attēls	HTML kods	Pogas (ikonas) raksturojums
	##edit##	poga, kas ļauj labot ierakstu
	##delete##	poga, kas ļauj dzēst ierakstu
	##approve##	poga, ar kuras palīdzību var apstiprināt ierakstu (ja lietotājam ir tādas tiesības; skat. datubāzes iestatījumu „Vai pieprasīt apstiprināšanu?”)
	##more##	poga, kas nodrošina pāreju no šķirkļa „Skatīt sarakstu” uz attiecīgo datubāzes ierakstu šķirklī „Skatīt vienu”, kurā var būt skatāma papildus informācija
	##comments##	saite uz komentāru lapu, kur lietotājs var pievienot vai labot ierakstam savus komentārus

Piezīme. Pogas ierakstu labošanai (##edit##) un dzēšanai (##delete##) ļauj jebkuram datubāzes lietotājam labot un dzēst visus datubāzes ierakstus. Tāpēc ieteicams rūpīgi pārdomāt to nepieciešamību un lietošanu savās datubāzēs.

1.2.att. Pogu pievienošana veidnei

2. Datubāze "Dzīvnieki"

Šajā nodaļā iekļauts Mooddatubāzes "Dzīvnieki" apraksts. Datubāze skatīšanai un citām darbībām pieejama šī e-kursa resursā " 'Dzīvnieki' - datubāzes piemērs". Šīs nodaļas lasītājiem tiek ieteikts lasot tās saturu vienlaikus veikt aprasktītās darbības minētajā datubāzē.

2.1.Datubāzes apraksts. Datubāzes satura skatīšana

Dabas mācības skolotājs projektu nedēļā grupai skolēnu uzdeva izveidot kopīgu dzīvo būtņu datubāzu. Pirmajā grupas tikšanās reizē dalībnieki vienojās, ka par katru dzīvo būtni datubāzē tiks ierakstīta šāda informācija: dzīvnieka nosaukums latviešu un latīņu valodā; norādītas pasaules daļas, kurās katrs dzīvnieks mitinās savvaļā; dzīvnieka attēls, kā arī plašāks apraksts brīvā tekstā. 2.1.attēlā attēlota ekrāna kopija, kurā redzami divi šīs datubāzes ieraksti (šķirklī „Skatīt sarakstu”).

2.1.att. Datubāzes piemērs.

2.2. Komentāru skatīšana

Lai rosinātu projekta grupas dalībnieku sadarbību, otrajā grupas sanāksmes reizē skolotājs uzdeva katram skolēnam pievienot savu komentāru par katru datubāzes ierakstu. Komentāros tika ieteikts iekļaut: a) savu vērtējumu par izlasīto informāciju un tās noformējumu, b) norādīt uz iespējamiem labojumiem un papildinājumiem, c) uzrādīt citus informācijas avotus par doto dzīvnieku. 2.2.attēlā redzams viena šāda komentāra piemērs. Komentārus pievienot var šķirklī „Skatīt vienu”, piespiežot lapas apakšdaļā ievietoto saiti „Pievienot komentāru”.

2.2.att. Datubāzes ieraksta komentārs.

2.3. Ieraksta pievienošana datubāzei

Viens no grupas dalībniekiem nolēma pievienot informāciju par vilkiem. Šim nolūkam datubāzē tika atvērts šķirklis „Pievienot ievadni” (skat.2.3.att.), kur iepriekš skolotājs bija sagatavojis sešu lauciņu veidni. No tiem – divi teksta lauciņi „Dzīvnieka nosaukums latviski” un „Dzīvnieka nosaukums latīniski”, kuros paredzēts ierakstīt tekstu „ar roku”.

Lauciņā „Fotogrāfija” paredzēts pievienot dzīvnieka fotogrāfiju. Attēlam iepriekš jābūt saglabātam datnē. Tā pievienošanai datubāzei jāizvēlas poga „Browse”.

Lauciņā „Pasaules daļa, kurā(-s) šie dzīvnieki dzīvo” izveidotas 10 izvēles, kurās skolēnam jāieklikšķina ar „Peli”, lai norādītu, kurā kontinentā vai pasaules daļā minētais dzīvnieks dzīvo savvaļā. Lauciņš „Tips” ir izvēlne ar četrām izvēles iespējām – „Sauszemes iemītnieks”, „Ūdens iemītnieks”, „Sauszemes un ūdens iemītnieks” un „Lidonis”, no kurām lietotājs var izvēlēties tikai vienu. Lauciņā „Apraksts” var pievienot garākus tekstuālus aprakstus.

2.3.att. Šķirklis „Pievienot ievadni”.

2.4. Datubāzes izveide

Datubāzes izveides pirmajā solī nepieciešams uzstādīt tās parametru vērtības.2.4.attēlā attēlots ekrāna kopija piemērā minētā projekta dzīvnieku datubāzei aizpildītie iestatījumu lauciņi. Pirmie divi lauciņi – „Nosaukums” un „Ievads”, kā norāda zvaigznīte (*) pie uzraksta, datubāzes veidotājam jāaizpilda obligāti. Šajā piemērā skolotājs datubāzei piešķīris nosaukumu „Dzīvnieki”. Lauciņā „Ievads” skolotājs ir ierakstījis uzdevumu, kas skolēniem jāpaveic, aizpildot šo datubāzi:

Uzdevums. Izveidot dzīvo būtņu datubāzi. Katram skolēnam nepieciešams atrast informāciju par vismaz trim dzīvām būtnēm un ierakstīt to šajā datubāzē.

Ievada tekstu lietotāji var izlasīt, skatot datubāzē ierakstīto informāciju šķirklī „Skatīt sarakstu”.

Nākamajos četros lauciņos jānorāda laika posms, kurā tā ir pieejama skolēniem – gan jaunu ierakstu pievienošanai un labošanai („Pieejams no” un „Pieejams līdz”), gan ievadītās informācijas apskatei („Skatāms no” un „Skatāms līdz”). Tā kā piemērā skolotājs nolēma, ka datubāze būs papildināma arī pēc projekta beigām, tad viņš šos lauciņus neaktivizēja, atstājot iezīmētas attiecīgas izvēles rūtiņas „Atspējot”.

Nākamie trīs iestatījumi dod iespēju skolotājam noteikt katram skolēnam ievadāmo ierakstu daudzumu, norādot gan mazāko nepieciešamo skaitu lauciņā „Nepieciešamās ievadnes”, gan lielāko pieļaujamo ierakstu skaitu lauciņā „Maksimālais ievadņu skaits”. Piemērā, katram skolēnam, kā norādīts uzdevuma formulējumā (skat. lauciņu „Ievads”), jāievada informācija par vismaz trim dzīvniekiem, tāpēc lauciņā „Nepieciešamās ievadnes” ierakstīta vērtība „3”. Skolotājs nolēmis (vismaz projekta sākumā) ierobežot ierakstu daudzumu, ļaujot katram skolēnam ierakstīt informāciju par ne vairāk kā pieciem dzīvniekiem (skat. lauciņu „Maksimālais ievadņu skaits”).

Piemērā skolotājs nolēmis, ka katram projektā iesaistītajam skolēnam jāieraksta informācija par vismaz vienu dzīvnieku, lai varētu skatīt pārējo komandas biedru veidotos ierakstus. Tas, viņaprāt, mazinātu iespēju ietekmēties no citu komandas biedru idejām un veicinātu ideju daudzveidību. Tāpēc lauciņā „Pirms skatīšanas nepieciešamas ievadnes” skolotājs ir ierakstījis vērtību „1”.

Tā kā skolotājs nolēmis prasīt, lai skolēni par katra komandas biedra veidoto ierakstu uzrakstītu kāda komentāru, tad iestatījumam „Komentāri” piešķirta vērtība „Jā”. Savukārt, lauciņam „Vai pieprasīt apstiprināšanu?” atstāta noklusētā vērtība „Nē”, jo projekta grupa vienojusies tikties katru dienu, līdz ar to nav nepieciešamības pēc atgādinājumiem skolotājam.

Skolotājs nolēmis novērtēt katra skolēna darbu desmit baļļu sistēmā (10 – augstākais vērtējums) un darīt šo vērtējumu zināmu skolēnam Moodle vidē. Tāpēc viņš iestatījumam „Vai atļaut novērtēt publicētās ziņas?” iezīmējis izvēles rūtiņu „Izmantot novērtējumus” un lauciņā „Vērtējums” norādījis 10 kā maksimālo vērtējumu.

Vispārējiem moduļu iestatījumiem atstātas noklusētās vērtības.

2.4.att. Datubāzes iestatījumi

2.5. Ieraksta lauciņu izveide

Pirms ievadīt informāciju datubāzē nepieciešams šķirklī „Lauki” izveidot ieraksta lauciņus. Piemēra datubāzē „Dzīvnieki” izveidoti seši dažāda tipa lauciņi (skat. 2.1.tab.)

2.1.tab. Datubāzes „Dzīvnieki lauciņi”

Veidojot jaunu datu lauciņu, vispirms lietotājam jānosaka lauciņa datu tips, norādot lauciņā „Izveidot jaunu lauku” vienu divpadsmit izvēlēm (skat. 2.5.att.) Pēc tam atvērtajā lapā jāieraksta lauciņa nosaukums. Papildus var pievienot lauciņa aprakstu, ja šķiet, ka tā nosaukums nedod pietiekamu priekšstatu par to, kāda informācija ievadām.

2.5.att. Jauna lauciņa izveide

Lauciņa tipu „Izvēles rūtiņa”, „Izvēlne”, „Izvēlne (daudzizvēļu)” un „Radio pogas” gadījumā, jānorāda arī izvēļu vērtības. 2.6.attēlā attēlots datubāzes lauciņa „Pasaules daļa” vērtības, kas ierakstītas lapas lauciņā „Opcijas”. Katras izvēles rindiņas vērtība tiek ierakstīta vienā teksta rindiņā.

2.6.att. Izvēles rūtiņas lauks

2.6. Statistikas datu un pogu pievienošana veidnei

Moodle sistēma uzkrāj informāciju par to, kā lietotāji izmanto datubāzi. Skolotājam (datubāzes veidotājam) ir iespējams pievienot skatīšanas veidnēm šos statistikas datu lauciņus:

• ##user## - ieraksta autora vārds un uzvārds;
• ##timeadded## - ieraksta pievienošanas datums un laiks;
• ##timemodified## - ieraksta pēdējās labošanas datums un laiks

Piemērā dzīvnieku datubāzē skolotājs šķirklī „Skatīt vienu” katram ierakstam pievienojis lauciņus, kuros automātiski tiek parādīts ieraksta autora vārds un uzvārds (kāds tas reģistrēts Moodle sistēmā lietotāja datos) un ieraksta pievienošanas datums. 2.7.attēla kreisajā pusē (A daļā) attēlota ekrāna kopija no veidnes veidošanas lapas (šķirklis „Veidnes”), labajā pusē (B daļā) – viena ieraksta dati, kas ielādēti veidnē „Skatīt vienu”.

2.7.att. Tagu izmantošana skatīšanas veidnēs .

2.7.Veidnes „Skatīt sarakstu” veidošana un pielāgošana

Pēc datubāzes lauciņu izveides sistēma automātiski izveido veidnes skatīšanai. Šķirklī „Skatīt sarakstu” tiek izveidota veidne divu kolonnu tabulas formā (skat. 2.2.tab.)

2.2.tabula. Moodle automātiski izveidotās veidnes „Skatīt sarakstu” forma

Piemērā par dzīvnieku datubāzi skolotājs nolēma pārveidot šo veidni, izveidojot tabulu, kur katrā rindiņā ir viena ieraksta dati (informāciju par vienu dzīvnieku). Lai to paveiktu, šķirkļa „Veidnes” apakššķirklī „Skatīt sarakstu” tika izdzēsta tur sagatavotā veidne un izveidota četru kolonnu un vienas rindas tabula (skat. 2.3.tabulu). Tabulas izveidei izmantota poga „Ievietot tabulu”  .

2.3.tab. Datubāzes „Dzīvnieki” veidne „Skatīt sarakstu”

Pirmajā kolonnā ir ierakstītas birkas (tagi), kas parāda ieraksta autora vārdu un uzvārdu (##user##) un tā pievienošanas laiku (##timeadded##). Otrajā kolonnā ierakstītās birkas (tagi), kas attēlo datubāzes attiecīgā ieraksta informāciju no lauciņiem [[Dzīvnieka nosaukums latviski]], [[Dzīvnieka nosaukums latīniski]], [[Tips]] un [[Pasaules daļa]]. Trešajā kolonnā ierakstītā birka (tags) paredz lauciņam [[Fotogrāfija]] pievienotā dzīvnieka fotogrāfijas attēlošanu.

Izveidotajai tabulai sākotnēji visām kolonnām tiek uzstādīts vienāds platums (piemērā – 25% no kopējā tabulas platuma). Piemērā izveidotajā dzīvnieku datubāzē paredzams, ka datu lauciņos [[Fotogrāfija]] un [[Apraksts]] tiks ievadīta apjomīga informācija nekā pārējos. Tāpēc nepieciešams atbilstošās kolonnas veidot platākas, piemēram, pirmajai un otrai kolonnai pa 15% no kopējā tabulas platuma, kolonnai [[Fotogrāfija]] – 40% un kolonnai [[Apraksts]] – 30%. Lai uzstādītu norādītu kolonnas platumu:

a) veidnes veidošanas pilnekrāna redaktora logā jāiezīmē vismaz viens vārds attiecīgajā tabulas kolonnā;
b) jāpiespiež tabulas ailītes īpašību uzstādīšanas poga ;
c) lauciņā „Width” jāieraksta izvēlētais kolonnas platums, piemēram, kolonnai [[Fotogrāfija]] – 40.

Šajā pašā logā var norādīt arī teksta izlīdzinājumu, norādot lauciņā „Text align” – „Left” (pa kreisi), „Right” (pa labi) vai „Center” (centrā). Automātiski veidnēs teksts tiek iecentrēts.