1. Titullapa

 

Lāsma Ulmane-Ozoliņa

Mācību retrospektīvs raksturojums un perspektīva izglītības iestādē

Materiāls izstrādāts 
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība” 
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība” 
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana” 
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu 
kompetences paaugstināšana” 
Latvijas Universitātes realizētā projekta 
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu 
kompetences paaugstināšana” 
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003, 
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.

Rīga, 2010

2. Mācīšanās sadarbojoties un kooperatīvā mācīšanās

Dzirdot terminu „mācīšanās sadarbojoties” vispirms prātā nāk kooperatīvā mācīšanās. Latvijā ar „mācīšanos sadarbojoties” saprot kooperatīvo mācīšanos. Angļu valodā lieto terminus „cooperative learning” un „collaborative learning”.
Latvijā pazīstamā kooperatīvā mācīšanās atbilst angļu valodas terminam „cooperative learning”.

Mācīšanās sadarbojoties (collaborative learning) vairāk ir filozofija, ne tikai mācīšanās tehnika. Šī tehnika palīdz cilvēkiem sadarboties grupās. Šajā procesā notiek autoritātes dalīšana un katra grupas dalībnieka atbildības atzīšana par grupas kopējo darbību. Mācīšanās sadarbojoties tiek pretstatīta sacensībai, kurā kādam jābūt vislabākajam.[1] Sadarbības tradīcijas vairāk pielieto kvalitatīvās pieejas.

Myers [2] izceļ dažas atšķirības starp šiem diviem jēdzieniem:


Sadarbība uzlabo sociālo attiecību kvalitāti, spēju iekļauties kolektīvā, veicina personības sociālo un intelektuālo attīstību, tāpēc tādi uzdevumi, kuros tiek ņemts vērā ne tikai darba rezultāts, bet arī process un sociālās prasmes, īpaši veicina akadēmisko izglītošanos.

Pēc R. Un D. Džonsonu (1993), Panitz (2001) pētījumiem, kā arī pēc Latvijas pedagoģiskās pieredzes analīzes, ir secināts, ka tiem audzēkņiem, kuri mācās sadarbojoties, salīdzinājumā ar tiem, kuri mācās sacensības apstākļos vai individuāli, ir:

• augstāki akadēmiskie sasniegumi,
• lielāks informācijas apjoms atmiņā,
• lielāks sociālais atbalsts,
• augstāks pašvērtējums,
• mērķtiecīgāka uzvedība,
• lielāka motivācija,
• labāka attieksme pret skolu, pedagogu, mācību priekšmetu un mācīšanos.[3]

Mācīšanās sadarbojoties ir svarīga ne tikai, lai pilnveidotu mācību procesu. Mācīšanās sadarbojoties ir nozīmīga arī personisko zināšanu pārvaldībā (Personal Knowledge Management), jo sadarbība veicina jaunu zināšanu veidošanu, radīšanu un dalīšanos ar tām.

---

Literatūra:

1. Ted Panitz A Definition of Collaborative vs Cooperative Learning [Elektroniskais resurss] – Tiešsaites raksts.- (B.v., b.i., 1996) – Nosaukums no tīmekļa lappuses. – Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL http://www.city.londonmet.ac.uk/deliberations/collab.learning/panitz2.html - Aprakstīts pēc izdrukas 2008. gada 8. maijā.
2. Myers, J., 1991, "Cooperative learning in heterogeneous classes", Cooperative Learning vol 11 #4 July 1991.
   
3. Mācīsimies sadarbojoties – R.: Mācību apgāds, 1998. – 129 lpp.

3. Datoratbalstītā mācīšanās sadarbojoties (DAMS)

Tehnoloģiju attīstības ietekmē ir meklēti risinājumi, grupu darba realizēšanai datorizētā vidē. Savu vietu problēmas risinājumā ieņem datoratbalstīta mācīšanās sadarbojoties (computer-supported collaborative learning). Tehnikas pamatā ir sadarbības atbalstīšana, lai aktivizētu mācību procesu, mācīšanos un zināšanu radīšanu.

DAMS līdz šim izmantoja īpaši veidotus tehnoloģiskos rīkus un platformas. Taču līdz ar sadarbību atbalstošu tehnoloģisko risinājumu popularitāti, tiek meklētas alternatīvas iespējas šīs tehnikas nodrošināšanai. Mūsu gadījumā tas ir Moodle ar tajā pieejamiem sadarbību atbalstošiem rīkiem – blogi (emuāri), tērzētava (čats), diskusiju forums, viki, vārdnīca, datu bāze.

DAMS procesā var izmantot gan sinhronās komunikācijas tehnoloģijas un rīkus (tērzētavas, videokonferences, konferenču zvani), gan asinhronus (blogi, diskusiju forumi, viki, kopīgu dokumentu veidošana). Ir vērts padomāt arī par tehnoloģiskiem risinājumiem, kuri atbalsta datņu apmaiņu, piemēram, Moodle datu bāzes, Google.doc.

DAMS galvenā priekšrocība ir tā, ka, izmantojot tehnoloģijas, domāšana tiek padarīta redzama. Var izsekot grupu dalībnieku domu gājienam, katra dalībnieka ieguldījumam. Liela nozīme ir studentu pašvērtējumam par savu darbu, ieguldījumu.

Studenti mācoties sadarbojoties ir aktīvi studenti, kuri drīzāk veido savas zināšanas nekā pasīvi uzņem tās. Efektīva sadarbība prasa sakoordinētu laika plānojumu, kopīgu komunikācijas līdzekli un savstarpēji akceptētus mērķus un uzdevumus. Labi izstrādāta tiešsaistes mācīšanās sadarbojoties rada studentiem unikālu un augsti motivētu mācīšanās pieredzi, kas nebūtu iespējama tradicionālā mācīšanās formā. [1]

Viens no mācīšanās sadarbojoties principiem ir, ka studenti mācās grupās. Grupas var būt dažādas – homogēnas un heterogēnas gan pieredzes, zināšanu, prasmju, gan dzimumu, vecumu un kultūras ziņā. Literatūrā tiek uzsvērts, ka lielāks efekts ir tad, ja grupas ir heterogēnas.

---

Literatūra:

1. Yvonne Marie Andres Art of Collaboration: Awesome Tools and Proven Strategies [Elektroniskais resurss] – Tiešsaites raksts.- (B.v., b.i., 2002) – Nosaukums no tīmekļa lappuses. – Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL http://techedevents.org/LongBeach/Proceedings/RT%20804.pdf - Aprasktīts pēc izdrukas 2008. gada 7. maijā.
   

4. Tehnoloģisko rīku un risinājumu izmantošanas idejas DAMS

Diskusiju forumi izmantojami, lai nodrošinātu diskusijas grupas dalībnieku vidū. Vispārīgām diskusijām diskusiju forumos iesaka ne vairāk kā 20-25 studentiem. Intensīvām studijām grupā pietiek ar diviem, trijiem studentiem.

Blogi ir ļoti efektīvi, lai veidotu dienasgrāmatas, tēmas izklāstu, pašnovērtējumu, līdzīgi domājošo kopu, kā arī savu personisko domu apkopošanai.

Viki noder tēmas izklāsta veidošanā, kopīga darba izstrādē, kā arī noderīga ar savu iespēju komentēt.

Datu bāzes vairāk piemērotas datņu apmaiņai starp grupu dalībniekiem, kā arī iespējai komentēt citu grupas dalībnieka ievietoto darbu.

Vārdnīcas rīku var izmantot, lai kopīgi veidotu vārdnīcu, kur iespējams arī novērtēt ievadni un komentēt.

Tērzētava (čats), kā sinhronās komunikācijas rīks, ir svarīgs atbalstot grupas dalībnieku sociālās klātbūtnes nepieciešamību, kā arī ātru lēmumu pieņemšanai.