Adobe Illustrator CS5

Site: Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana
Course: DatZT008 : Informātikas apguves iespējas profesionālajās izglītības iestādēs
Book: Adobe Illustrator CS5
Printed by: Guest user
Date: Thursday, 13 June 2024, 6:24 PM

Description

Vektorgrafikas lietotne

Table of contents

1. Titullapa

ESF + ES + IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ logo_LU

logo_Projekts


Adobe Illustrator CS5


Materiāls izstrādāts 
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam 
„Cilvēkresursi un nodarbinātība” 
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība” 
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana” 
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu 
kompetences paaugstināšana” 
Latvijas Universitātes realizētā projekta 
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu 
kompetences paaugstināšana” 
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003, 
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai



Rīga

2. VEKTORGRAFIKAS LIETOTNES UN TO IZMANTOŠANAS IESPĒJAS

Vektorgrafikas lietotnes paredzētas darbam ar zīmētiem objektiem, piemēram, dažādas formas, biezuma, krāsas un stila līnijām, daudzstūriem, ovāliem u.tml.

Pateicoties tam, ka vektorgrafikas lietotnēs var vienkārši mainīt attēlu veidojošo objektu formu, krāsu, novietojumu u.c. parametrus, kā arī attēlu var neierobežoti palielināt vai samazināt, nezaudējot tā kvalitāti, tās guvušas plašu pielietojumu dažādās sfērās, piemēram, lai sagatavotu:

  • dažādas sarežģītības pakāpes rasējumus un dizaina skices;
  • uzņēmumu logotipus, veidlapas, vizītkartes, reklāmas materiālus;
  • plakātus dažādu pasākumu, pakalpojumu vai produktu popularizēšanai;
  • oriģinālus elementus tīmekļa lapu izveidei.

Jaudīgākās vektorgrafikas lietotnes ļauj veidot zīmējumus gan divās, gan arī trīs dimensijās, piemēram:

1

2

Pieejamas vairāku firmu izstrādātās vektorgrafikas lietotnes, piemēram, AutoCAD, Microsoft Expression Design, Corel Draw, Adobe Illustrator un Inkscape.

Viena no vispopulārākajām un universālākajām ir Adobe Illustrator, tāpēc šajā materiālā ir aplūkota Adobe Illustrator CS5 lietotne.

3. ADOBE ILLUSTRATOR CS5 VIDE

3.1. Lietotnes atvēršana

Adobe Illustrator CS5 lietotni (turpmāk vienkārši Illustrator) var atvērt vairākos veidos, piemēram:

  • ar komandu Start / All Programs / Adobe Illustrator CS5:
1
  • ar komandu Start / Adobe Illustrator CS5, ja lietotne nesen izmantota:
2
  • izpildot klikšķi uz lietotnes ikonas uzdevumjoslā, ja tāda izveidota:
3
  • atverot kādu iepriekš izveidotu Illustrator zīmējumu datni.

3.2. Illustrator darba vide

Atvēršanas laikā uz ekrāna tiek izvadīts logs, kurā redzama informācija par programmu un tās ielādes gaitu, piemēram:

01

Illustrator CS5 darba vide (logs) parasti izskatās šādi (attēlā parādīts loga izskats ar vienlaikus atvērtiem četriem zīmējumiem):

02

2.2.1. Lietotnes josla

Loga virsrakstjoslā atrodas lietotnes josla, kas nodrošina ātru piekļuvi dažādiem iestatījumiem:

1

  • 02 (Go to Bridge) – lietotnes Adobe Bridge atvēršana, ko var izmantot zīmējumu organizēšanai (tuvāk šajā materiālā netiks aplūkota);
  • 03 (Arrange Documents) – ja ir atvērti vairāki dokumenti, sarakstā var izvēlēties veidu, kā dokumenti būs izvietoti dokumentu logā (sk. 3.4):

04

  • 05 – izvēlēties darba vidi, kas nodrošina paredzētajam uzdevumam piemērotāko paneļu klāstu:

06

    • Automation– darba automatizācijai;
    • Essentials– svarīgākos (pirmās nepieciešamības);
    • Like FreeHand– atbilstošus FreeHand lietotnei;
    • Like InDesign– atbilstošus InDesign lietotnei;
    • Like Photoshop– atbilstošus Photoshop lietotnei;
    • Painting– zīmēšanai;
    • Printing and Proofing– drukāšanai un korektūrai;
    • Typography– tipogrāfijai;
    • Web– tīmeklim;

07 Katrai darba videi ir ne tikai atšķirīgi paneļi, bet atšķiras arī to attēlošanas veids (sk. 2.2.4).

  • 08 – izmantot palīdzības sistēmu, ievadot meklējamo jēdzienu lodziņā un piespiežot taustiņu 09.

Atkarībā no lietotnes loga platuma (arī ekrāna izšķirtspējas) lietotnes joslā var tikt izvietota arī izvēlņu josla:

10

2.2.2. Izvēlņu josla

Zemāk dotajā tabulā uzskaitītas izvēlņu joslas izvēlnes un īss tajās esošo komandu apraksts:

1

Izvēlnes nosaukums

Komandu īss apraksts

File

Darbs ar zīmējumu datnēm – atvēršana, saglabāšana, aizvēršana, drukāšana u.tml.

Edit

Objektu rediģēšana – dublēšana, dzēšana, meklēšana, krāsu rediģēšana u.tml.

Object

Darbs ar objektiem – pārvietošana, pagriešana, grupēšana, paslēpšana u.tml.

Type

Darbs ar tekstu – fonta, izmēra, stila, novietojuma u.c. parametru noteikšana

Select

Objektu atlase

Effect

Efektu pievienošana

View

Zīmējuma apskates režīmu pārslēgšana, vadlotņu un režģa parametru iestatīšana u.tml.

Window

Darbs ar logiem, paneļiem, simbolu bibliotēkām u.tml.

Help

Darbs ar lietotnes palīdzības sistēmu

2 Izvēlnēs esošo komandu lietošana tiks aplūkota atbilstošo darbību, piemēram, datņu atvēršanas vai saglabāšanas, objektu veidošanas vai rediģēšanas, teksta ievadīšanas vai noformēšanas aprakstā.

2.2.3. Rīkjosla un vadības panelis

Rīkjosla nodrošina piekļuvi atlases, dzēšanas, zīmēšanas un citiem rīkiem. Atbilstoši izvēlētajam rīkam vai veicamajai darbībai mainās arī vadības paneļa saturs.

Tā, piemēram, jaunā dokumentā, kad nav uzzīmēts neviens objekts, vadības panelis parasti izskatās šādi:

1

Izvēloties teksta ievades rīku 02 (Type Tool), vadības panelis tiek papildināts ar grupām Character un Paragraph:

03

Izpildot klikšķi ar izvēlēto teksta ievades rīku 04 (Type Tool) dokumentā, vēlreiz mainās ne tikai vadības paneļa saturs, bet arī nosaukums:

05

Vadības paneļa saturs var mainīties arī atkarībā no lietotnes loga platuma (arī ekrāna izšķirtspējas). Samazinoties loga platumam, visa grupa vai daļa tās elementu var tikt aizstāta ar grupas nosaukumu, piemēram:

06

Lai piekļūtu grupas elementiem, izpilda klikšķi uz atbilstošās grupas nosaukuma, piemēram, Character:

07

Kad nepieciešamās izmaiņas grupas elementos veiktas, grupas sarakstu (logu) aizver kādā no veidiem, piemēram:

  • piespiežot taustiņu 08;
  • piespiežot taustiņu 09;
  • izpildot klikšķi jebkurā vietā ārpus grupas saraksta (loga), piemēram, dokumentu logā, uz kāda no rīkiem vai paneļiem.

Vadības paneļa satura pielāgošanu var veikt, izpildot klikšķi uz pogas 10, kas atrodas vadības paneļa labajā malā:

11

Tiek atvērts saraksts, kurā var noteikt vadības paneļa novietojumu lietotnes logā, kā arī pievienot/noņemt vadības panelī atsevišķas elementu grupas:

12

Rīkjoslas rādīšanu vai atcelšanu izvēlas ar komandu Window / Tools, bet vadības paneļa – ar komandu Window / Control.

Rīkjoslas pogas vertikāli var būt izvietotas vienā stabiņā vai divos. Šo izvietojumu maina, izpildot klikšķi uz pogas 13 vai 14 rīkjoslas augšējā malā:

15

Rīkjoslas augšējo malu var izmantot arī, lai rīkjoslu pārvietotu dokumentu logā:

  • novieto peles rādītāju uz rīkjoslas augšējās tumšās malas;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, rīkjoslu pārvieto izvēlētajā vietā:

16 17

Ja rīkjosla neatrodas tieši pie dokumentu loga kreisās vai labās malas, tai ir redzama arī rīkjoslas aizvēršanas poga 18.

Līdzīgi rīkjoslu var novietot atpakaļ pie dokumentu loga malas:

  • novieto peles rādītāju uz rīkjoslas augšējās tumšās malas;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, rīkjoslu pārvieto uz dokumentu loga malu;
  • kad pie dokumentu loga malas izgaismojas zila līnija, peles pogu atlaiž:

19 20

Rīkjoslas pogas, kuru labajā apakšējā stūrī ir melns trijstūris, satur vairākus citus rīkus. Tā, piemēram, četrstūru zīmēšanas rīks 21 (Rectangle Tool) satur rīkus noapaļotu četrstūru, elipšu, daudzstūru u.c. figūru zīmēšanai.

Lai lietotu uz pogas attēloto rīku, uz pogas izpilda peles kreisās pogas klikšķi. Pēc rīka izvēles atbilstoši var mainīties peles rādītāja forma.

Lai piekļūtu pogas sarakstā esošajiem rīkiem:

  • izpilda klikšķi uz pogas;
  • tur peles kreiso pogu piespiestu:

22

  • pogas sarakstā izvēlas nepieciešamo rīku, piemēram, zvaigžņu zīmēšanai:

23

Pogas sarakstu var pārveidot rīkjoslā, līdz ar to dodot iespēju piekļūt rīkjoslā esošajiem rīkiem, neatverot pogas sarakstu:

  • atver pogas sarakstu;
  • piespiež saraksta labajā malā esošo pogu Tearoff.

Ja pogā esošie rīki tiek ekrānā attēloti rīkjoslas veidā, tai ir redzama arī rīkjoslas aizvēršanas poga 24:

25 26

Pogas sarakstā pa kreisi no tajā pēdējā izvēlētā rīka redzams neliels kvadrātiņš, bet uz rīka pogas ir redzama pēdējā lietotā rīka ikona:

27

Daļa no rīkjoslas pogām satur tematiski saistītus rīkus, bet citās apkopoti nesaistīti rīki.

Zemāk dotajā tabulā uzskaitīti rīkjoslas rīki un īss to lietojuma apraksts:

Nosaukums

Noklusētā ikona

Pogas sarakstā pieejamie rīki

Lietojums

Selection Tool

28


Objektu atlasei

Direct Selection Tool

29

30

Objektu veidojošo enkurpunktu un objektu grupu atlasei

Magic Wand Tool

31


Līdzīgu objektu atlasei

Lasso Tool

32


Objektu atlasei, brīvi apvelkot tos ar peli

Pen Tool

33

34

Līniju veidošanai un rediģēšanai

Type Tool

35

36

Darbam ar tekstu

Line Segment Tool

37

38

Līniju, loku, spirāļu un tīklu zīmēšanai

Rectangle Tool

39

40

Četrstūru, elipšu, daudzstūru un zvaigžņu zīmēšanai

Paintbrush Tool

41


Zīmēšanai ar otu

Pencil Tool

42

43

Zīmēšanai ar zīmuli

Blob Brush Tool

44


Zīmētu objektu papildināšanai un aizpildīšanai

Eraser Tool

45

46

Figūru sadalīšanai un daļu dzēšanai

Rotate Tool

47

48

Objektu pagriešanai un apgriešanai

Scale Tool

49

50

Objektu mērogošanai, šķiebšanai un formas maiņai

Width Tool

51


Līniju biezuma rediģēšanai

Free Transform Tool

52


Objektu brīvai transformēšanai

Shape Builder Tool

53

54

Jaunu figūru veidošanai un aizpildīšanai

Perspective Grid Tool

55

56

Objektu perspektīvas noteikšanai un rediģēšanai

Mesh Tool

57


Objektu pildījuma tīkla rediģēšanai

Gradient Tool

58


Krāsu pāreju veidošanai

Eyedropper Tool

59

60

Krāsas izvēlei no iepriekšizveidota objekta pildījuma un attālumu un leņķu mērīšanai dokumentā

Blend Tool

61


Pāreju veidošanai starp dažādiem objektiem

Symbol Sprayer Tool

62

63

Simbolu izsmidzināšanai un rediģēšanai

Column Graph Tool

64

65

Diagrammu veidošanai

Artboard Tool

66


Zīmēšanas zonas jeb lappuses (Artboard) parametru noteikšanai

Slice Tool

67

68

Zīmējuma sadalīšanai

Hand Tool

69

70

Dokumenta pārvietošanai logā un drukājamās zonas kontrolei

Zoom Tool

71


Tālummaiņai

Default Fill and Stroke;

Swap Fill and Stroke;

Fill; Stroke

72


Pildījuma un kontūrlīnijas krāsas noteikšanai un noklusēto parametru atjaunošanai

Color; Gradient; None

73


Pēdējo izmantoto pildījuma krāsu, krāsu pāreju izmantošana, pildījuma atcelšana

Drawing Modes

74

75

Zīmēšanas režīmu maiņa

Change Screen Mode

76

77

Ekrāna režīmu maiņa

78 Rīkjoslā esošo rīku lietošana tiks aplūkota atbilstošo darbību, piemēram, objektu veidošanas vai noformēšanas aprakstā.

2.2.4. Paneļi

Paneļi ir kā nelielas lietotnes ar saviem logiem, vadīklām un izvēlnēm. Tā kā paneļi lietotnes logā aizņemtu daudz vietas, tie tiek minimizēti, slēpti vai apvienoti grupās.

Katrai darba videi ir ne tikai atšķirīgi paneļi, bet atšķiras arī to attēlošanas veids.

Darba vidi var izvēlēties:

  • lietotnes joslas sarakstā 1;
  • izvēlnes Window sarakstā Workspace:

02

Tā, piemēram, izvēloties darba vidi Painting, pēc noklusējuma paneļi izkārtoti, kā parādīts zemāk dotajā attēlā. Šajā darba vidē paneļi sakārtoti divos stabiņos, no kuriem kreisā stabiņa paneļi ir minimizēti, bet labā stabiņa – izvērsti.

Paneļu grupa ir viens vai vairāki savstarpēji apvienoti paneļi. Ja ir izvērsta paneļu grupa, kurā ir vairāki paneļi, tad izvērstajā izskatā paneļi izkārtoti cilnēs, piemēram, Brushes, Stroke un Symbols:

03

Ja minimizē arī labā stabiņa paneļu grupas, tie darba vidē Painting izskatās šādi:

04

Kreisā stabiņa paneļiem redzamas tikai ikonas, bet labā stabiņa paneļiem – ikonas un nosaukumi.

Ja vēlas redzēt nosaukumus arī kreisā stabiņa paneļiem:

  • novieto peles rādītāju uz paneļu stabiņa kreisās malas, līdz tas maina izskatu uz baltu dubultbultiņu;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, velk pa kreisi, līdz saskatāmi visu paneļu nosaukumi:
05

Ja vēlas izvērst tikai vienu paneļu grupu, nevis visu paneļu grupu stabiņu, izpilda klikšķi uz atbilstošā paneļa nosaukuma, piemēram, Transparency. Izvērstajā paneļu grupā redzamā aktīvā paneļa cilne Transparency un neaktīvā Gradient. Ja tajā pašā stabiņā izpilda klikšķi uz cita paneļa nosaukuma, piemēram, Appearance, iepriekš atvērtā paneļu grupa (Transparency un Gradient) minimizējas, bet paneļu grupa ar cilnēm Appearance un Graphic Styles tiek izvērsta:

06

Tā kā šajā materiālā aplūkoti Illustrator lietošanas pamati, tad turpmāk tiks izmantota tikai viena darba vide – Essentials, kurā pieejami pirmās nepieciešamības paneļi.

Pēc noklusējuma darba vidē Essentials paneļu grupas izvietotas vienā stabiņā, kur redzamas tikai paneļu ikonas. Līdzīgi, kā darba vidē Painting, paneļu stabiņu var paplašināt un izvērst:

07

Turpmāk materiālā tiks aplūkots variants, kad tiek atvērta tikai tā paneļu grupa, kas nepieciešama atbilstošā uzdevuma veikšanai.

Kā piemērs aplūkota paneļu grupa, kas tiek izvērsta, piespiežot pogu 08.

Paneļu grupa sastāv no:

  • paneļu grupas minimizēšanas pogas;
  • paneļu cilnēm, ko izmanto, lai pārslēgtos uz izvēlēto paneli vai paneli izņemtu no grupas;
  • paneļa izvēlnes, ko atver, piespiežot pogu 09 paneļa augšējā labajā stūrī;
  • paneļa iestatījumu apgabala;
  • paneļa pogām, kas parasti atrodas paneļa apakšējā malā:
10

Paneļa iestatījumu un pogu daļu var samazināt vai atjaunot ar dubultklikšķi uz paneļa cilnes vai piespiežot podziņu 11 pa kreisi no cilnes nosaukuma, piemēram:

12

Vajadzīgā paneļa rādīšanu vai slēpšanu var izvēlēties arī izvēlnē Windows, piemēram:

13

Turot piespiestu peles kreiso pogu, paneļus vai paneļu grupas var pārnest uz citu grupu vai iznest no paneļu grupu stabiņa dokumenta logā. Atsevišķus iznestos paneļus var izvērst, citus atstāt minimizētus, tādējādi sakārtojot savu darba vidi atbilstoši veicamajam uzdevumam.

14 Ja, veicot šādas darbības, notiek kas neparedzēts, piemēram, pazūd kāds no paneļiem, rodas problēmas novietot sākotnējā vietā rīkjoslu, vadības paneli vai arī tie pazūd no darba vides, atkārtoti izvēlas darba vides nosaukumu (piemēram, Essentials) lietotnes joslas sarakstā 15 vai izvēlnes Window sarakstā Workspace. Ja arī tas nelīdz, veic lietotnes noklusēto parametru atjaunošanu, izdzēšot pamatiestatījumu (preference) datni (sk. 2.3).

Tabulā uzskaitīti darba vides Essentials paneļi un īss to lietojuma apraksts:

Nosaukums

Ikona

Lietojums

Color

16

Objekta kontūrlīnijas un pildījuma krāsas izvēle no dažādiem krāsu modeļiem

Color Guide

17

Krāsu izvēles palīgs – atkarībā no zīmējumā pēdējās lietotās pildījuma krāsas, piedāvā ar tām saderīgas krāsas nākamo objektu noformēšanai

Swatches

18

Gatavu krāsu paraugu izvēle no paraugu bibliotēkām

Brushes

19

Otas parametru izvēle

Symbols

20

Simbolu ievietošana zīmējumā

Stroke

21

Līniju noformēšana

Gradient

22

Krāsu pāreju veidošana

Transparency

23

Caurspīdīguma noteikšana

Appearance

24

Objektu attēlošana/slēpšana, izskata maiņa

Graphic Styles

25

Grafisko stilu noteikšana

Layers

26

Slāņu, izveide, rediģēšana, pārvaldība

Artboards

27

Zīmēšanas zonas jeb lappuses parametru noteikšana

28 Paneļu lietošana tiks aplūkota atbilstošo darbību, piemēram, objektu veidošanas vai noformēšanas, aprakstā.

2.2.5. Dokumentu logs

Pēc atvēršanas zīmējums (vai vairāki zīmējumi) ir redzams dokumentu logā, piemēram:

1

Cilņu josla

Informāciju par dokumentu logā atvērtajām zīmējumu datnēm var redzēt cilņu joslā, piemēram:

02

Aktuālās jeb aktīvās zīmējuma datnes cilne ir gaišākā krāsā, piemēram, pica.ai.

Par katru no atvērtajām zīmējuma datnēm redzama šāda informācija:

  • datnes nosaukums (vārds un paplašinājums);
  • tālummaiņas mērogs, %;
  • izmantotais krāsu modelis.

Ja vienlaicīgi atvērto datņu ir daudz vai loga platums ir samazināts, joslas malā kļūst redzama poga 03, kuru var izmantot piekļūšanai jebkurai no atvērtajām datnēm, piemēram:

4

Pie aktuālās datnes nosaukuma izvēlnē redzams ķeksītis.

Ja kādā no zīmējuma datnēm veiktas izmaiņas, bet tās nav saglabātas, aiz datnes nosaukuma redzams simbols „*”, piemēram, pulkstens.ai*.

Ja pilnā informācija par datni uz cilnes nav redzama, to iegūst, uz cilnes novietojot peles rādītāju, piemēram:

05

Cilnes pogu 06 var izmantot, lai aizvērtu zīmējuma datni.

Izpildot peles labās pogas klikšķi cilņu joslā, var atvērt konteksta izvēlni:

07

Stāvokļa josla

Stāvokļa josla satur tālummaiņas lodziņu, aktīvā dokumenta zīmēšanas zonu jeb lappušu navigācijas rīkus, kā arī informāciju par izvēlēto rīku vai norisēm dotajā brīdī. Stāvokļa joslā redzamo informāciju nosaka, izpildot klikšķi uz pogas 10 joslas labajā malā un no joslas izvēlnes Show izvēloties attēlojamās informācijas veidu:

  • Artboard Name – zīmēšanas zonas jeb lappuses nosaukumu, piemēram, Artboard 1;
  • Current Tool – izvēlētā rīka nosaukumu, piemēram, Selection vai Rectangle;
  • Date and Time – pašreizējo datumu un laiku, piemēram, 2010.11.26. 13:31;
  • Number of Undos – atsaukto un atatsaukto darbību skaitu, piemēram, 3 Undos; 1 Redo.

08

09 Tālummaiņas lietošana aplūkota 3.7 nodaļā, bet darbības ar zīmēšanas zonu jeb lappušu navigācijas rīkiem – 3.5 nodaļā.

3.3. Lietotnes noklusēto parametru atjaunošana

Katrā lietošanas reizē, aizverot Illustrator lietotni, dažādi rīkjoslu, paneļu un komandu iestatījumi tiek saglabāti dažādās pamatiestatījumu (preference) datnēs. Ja datorā ar lietotni darbojas vairāki lietotāji, katrs no viņiem atkarībā no darba stila vai meistarības atstāj „savas pēdas” Illustrator darba vides izskatā. Šādos gadījumos noklusēto iestatījumu atjaunošana bieži vien ir ļoti darbietilpīga, taču lietotnes apgūšanas laikā ir īpaši svarīgi, lai visi darba vides elementi izskatītos, kā aplūkots mācību līdzeklī.

Tāpēc Illustrator izstrādātāji pirms lietotnes apguves (vai arī gadījumos, ja darba vidē veiktas kādas neparedzētas izmaiņas) iesaka izdzēst pamatiestatījumu (preference) datni, tādējādi nodrošinot, ka, atverot lietotni, tās darba vide izskatīsies tieši tā, kā atverot pirmo reizi pēc instalēšanas.

Lai atjaunotu lietotnes noklusētos parametrus:

  • aizver Illustrator lietotni;
  • kādā no datņu pārlūkprogrammām atrod un izdzēš datni AIPrefs, kas Windows Vista un Windows 7 operētājsistēmās atrodas mapē:
    [startup drive]:\Users\[username]\AppData\Roaming\Adobe\Adobe Illustrator CS5 Settings\en_GB*

1
Šajā pierakstā [startup drive] vietā ir tā diska burts, kur instalēta operētājsistēma, [username] vietā – sistēmas lietotāja vārds, bet simbols „*” pie mapes en_GB nozīmē, ka šīs mapes nosaukums atkarībā no lietotnes instalācijas valodas var arī atšķirties, piemēram, en_US. Tā, piemēram, ja operētājsistēma instalēta uz C: diska un sistēmas lietotāja vārds ir „Student”, pamatiestatījumu datne atrodas mapē:

C:\Users\Student\AppData\Roaming\Adobe\Adobe Illustrator CS5 Settings\en_GB

  • atver Illustrator lietotni.

Datne AIPrefs pašatjaunojas ar lietotnes darba vides noklusētajiem parametriem.

2
 

Tā kā mapei AppData pēc noklusējuma ir atribūts hidden, tas ir, tā ir neredzama, tad lietotnes noklusēto parametru atjaunošanai nepieciešamas labas iemaņas arī darbā ar operētājsistēmu, piemēram, jāprot iestatīt neredzamo un slēpto datņu un mapju attēlošana (Show hidden files, folders, or drives). Tāpēc visas šajā nodaļā aplūkotās darbības ieteicams veikt tikai sistēmu administratoriem, mācību kursu pasniedzējiem vai īpaši prasmīgiem lietotājiem, jo, neuzmanīgi rīkojoties, var radīt neatgriezeniskas sekas datora vai lietotnes darbībai.


4. JAUNAS DATNES IZVEIDOŠANA, DARBĪBAS AR DOKUMENTU

Pirms uzsākt jaunas zīmējuma datnes veidošanu, jāaplūko, kur Illustrator dokumentā tiek veidoti zīmējumi. Atšķirībā no citām lietotnēm, kur zīmējuma datne parasti sastāv no vienas vai vairākām vienāda izmēra lappusēm, Illustrator lietotnē ieviests termins Artboard, kas varētu tikt dēvēts par zīmēšanas zonu, lappusi jeb „tāfeli”. Turpmāk materiālā šī zīmēšanas zona tiks saukta vienkārši par lappusi. Vienā dokumentā var būt no vienas līdz 100 lappusēm, turklāt katrai no tām var būt atšķirīgs izmērs. Piemēram, zemāk dotajā attēlā zīmējuma datne sastāv no trim lappusēm:

1

Lappušu skaitu un izmērus var noteikt gan jaunas zīmējuma datnes izveidošanas laikā, gan arī lappuses pievienot vai rediģēt zīmējuma veidošanas laikā. Šāda zīmējuma datnes organizācija dod iespēju ērti lietot vienus un tos pašus elementus vairākos zīmējumos (piemēram, firmas vizītkartē un vēstules veidlapā), sagatavot drukātus vai PDF dokumentus ar dažādiem lapu izmēriem u.tml. Kā piemērs aplūkots dokuments ar 10 vienādām lappusēm, kuru izmērs sakrīt ar vizītkartes izmēru (attēlā parādītas tikai pirmās četras lappuses). Uz pirmās lappuses sagatavota firmas vizītkarte:

02

Ja atlasa visus vizītkartes elementus, lieto izgriešanas komandu Edit / Cut, bet pēc tam ielīmēšanas komandu Edit / Paste in All Artboards, tādējādi ļoti ātri iegūst desmit vienādu vizītkaršu lappuses, kuras vēlāk var izdrukāt uz vienas papīra lapas:

03

Iestatot lappuses parametrus, dažreiz norāda parametru Bleed, kas Illustrator lietotnē tiek definēts kā lappuses ārējā jeb kļūdas apmale, uz kuras tiek veidots zīmējums, bet kurš tiek nogriezts pēc zīmējuma izdrukāšanas, tādējādi garantējot, ka tinte vai toneris tiks uzklāts visai lappusei (Artboard) un pēc tās apgriešanas nepaliks baltas malas un krāsas uzklājums būs vienmērīgs:

04

Tā kā šis parametrs ir svarīgs galvenokārt darbam tipogrāfijā, tad šajā materiālā tiks aplūkota tikai lappušu skaita un izmēru iestatīšana, bet lappuses ārējā apmale (Bleed) parasti netiks izmantota.

4.1. Jaunas zīmējuma datnes izveidošana

Jaunu zīmējuma datni var izveidot vairākos veidos (ja ir atvērta Illustrator lietotne), piemēram:

  • lietojot komandu File / New...;
  • ar taustiņu kombināciju 01 + 02.

Atveras dialoglodziņš New Document, kurā var iestatīt jaunā zīmējuma parametrus:

3

  • tekstlodziņā Name ievada jaunā dokumenta vārdu;
  • sarakstā New Document Profile izvēlas jaunā dokumenta profilu, piemēram, drukāšanai (Print):

04

05 Izvēloties kādu no profiliem, nedaudz mainās pārējos dialoglodziņa New sarakstos un lodziņos pieejamie parametri, taču, tā kā šajā materiālā veidojamie zīmējumi galvenokārt tiks sagatavoti drukāšanai, tad turpmāk aplūkota parametru iestatīšana tieši drukāšanas profilam.

  • lodziņā Number of Artboards norāda zīmēšanas zonu jeb lappušu skaitu:
    • ja izvēlas zīmējuma veidošanu uz vienas lappuses, pogas blakus lodziņam Number of Artboards un lodziņi Spacing un Columns ir neaktīvi;
    • ja zīmējuma datnē paredz vairākas lappuses (piemēram, 4), lodziņā Columns norāda, cik kolonnās izvietot lappuses (piemēram, 2), lodziņā Spacing – attālumus starp lappusēm (piemēram, 5 mm), bet ar pogām blakus lodziņam Number of Artboards – kā izvietot lappuses dokumenta logā:

06

07 Izvēloties vairāk par vienu lappusi drukāšanas profilā, automātiski sarakstā New Document Profile tiek attēlots dokumenta profils [Custom], kas nozīmē, ka noklusētais drukāšanas profils tiek pielāgots.

  • sarakstā Units izvēlas mērvienības, piemēram, Milimeters:

08

  • sarakstā Size izvēlas kādu no lappuses standartizmēriem, piemēram, A4. Pēc lappuses standartizmēra izvēles automātiski tiek aizpildīta informācija par lappuses platumu (Width) un augstumu (Height):

09

  • ja lappuses izmērus vēlas iestatīt citus, lodziņā Width var ievadīt tās platumu, bet lodziņā Height – augstumu. Šādā gadījumā automātiski sarakstā Size tiek attēlots lappuses izmērs [Custom], piemēram:

10

  • grupā Orientation norāda lappuses orientāciju:
11
  • grupas Bleed lodziņos Top, Bottom, Left un Right norāda lappuses ārējo apmali atbilstoši augšpusē, apakšpusē, kreisajā un labajā malā:
    • ja poga 12 (Make all settings the same) ir piespiesta, mainot kādu no lappuses ārējās apmales izmēriem, arī pārējie tiek noteikti vienādi:

13

    • ja poga 14 (Make all settings the same) nav piespiesta, lappuses ārējo apmali augšpusē, apakšpusē, kreisajā un labajā malā var iestatīt atšķirīgu:

15

Ja vēlas piekļūt dialoglodziņa New Document papildu iestatījumiem, piespiež pogu 16 pa kreisi no grupas Advanced nosaukuma.

Grupā Advanced var iestatīt šādus parametrus:

  • sarakstā Color Mode var izvēlēties krāsu modeli (drukāšanai parasti CMYK):

17

  • sarakstā Raster Effects var izvēlēties, kāda izšķirtspēja būs rastrgrafikas objektiem dokumentā:

18

  • sarakstā Preview Mode var izvēlēties noklusēto dokumenta apskates režīmu:

19

Kad visi parametri iestatīti, dialoglodziņā New Document piespiež pogu 20.

Zemāk dotajā attēlā parādīts, kā dialoglodziņam jāizskatās 1. vingrinājumā (sk. 14.1):

21

Kad visi parametri apstiprināti, lietotnes dokumenta logā redzamas jaunās zīmējuma datnes lappuses:

22

4.2. Zīmējuma datnes saglabāšana

Lai gan dialoglodziņa New Document tekstlodziņā Name tika ievadīts jaunās datnes vārds (piemērā, vingrinajums_01), datne nav saglabāta, turklāt arī ievadītais datnes vārds ir tikai orientējošs, ko saglabāšanas laikā var atstāt nemainīgu vai ievadīt citu.

Izveidoto zīmējuma datni var saglabāt vairākos veidos, piemēram:

  • lietojot komandu File / Save;
  • ar taustiņu kombināciju 1 + 02.

Ja datni saglabā pirmo reizi, atveras dialoglodziņš Save As:

  • izvēlas datnes saglabāšanas vietu (disku vai mapi);
  • lodziņā File name ievada jaunu datnes vārdu vai atstāj dialoglodziņa New Document tekstlodziņā Name ievadīto, piemēram, vingrinajums_01:

03

04 Vārds nedrīkst saturēt šādus simbolus: /, \, >, <, *, ? , ", |, :, ; un tā veidošanai ieteicams izmantot latīņu alfabēta burtus un ciparus.

  • piespiež pogu 05 vai taustiņu 06.

Ja datnes vārdam netika pievienots arī datnes paplašinājums (Illustrator lietotnei tas ir .ai), piespiežot pogu 07, dialoglodziņš Save As netiek aizvērts, bet datnes vārdam tikai tiek pievienots paplašinājums:

08

Piespiežot pogu 09 atkārtoti, tiek atvērts dialoglodziņš Illustrator Options, kurā var precizēt zīmējuma datnes parametrus (šajā materiālā aplūkoti tikai svarīgākie):

10

  • sarakstā Version var izvēlēties kādu no iepriekšējām Illustrator lietotnes versijām. To maina, ja ar to pašu zīmējuma datni jāturpina darbs citā datorā, kur ir vecākas versijas Illustrator lietotne:

11

  • grupā Options var atzīmēt izvēles rūtiņu Create PDF Compatible File, lai datne būtu atverama aplūkošanai arī ar Acrobat Reader lietotni;
  • var atzīmēt izvēles rūtiņu Include Linked Files, lai datnē tiktu iekļautas ar to saistītās datnes, ja tādas izmantotas zīmējuma sagatavošanā;
  • var atzīmēt izvēles rūtiņu Use Compression, lai datne tiktu saspiesta, tādējādi ietaupot vietu uz datu nesējiem;
  • var atzīmēt izvēles rūtiņu Save each artboard to a separate file, lai zīmējuma lappuses saglabātu atsevišķās datnēs.

Kad parametri precizēti, dialoglodziņā Illustrator Options piespiež pogu 12.

Pēc zīmējuma datnes saglabāšanas tā netiek aizvērta un ar to var turpināt strādāt. Dokumentu ciļņu joslā redzams tās jaunais nosaukums (vārds un paplašinājums), piemēram, 13.

Ja zīmējuma datni saglabā atkārtoti, tās pēdējā versija tiek saglabāta iepriekš norādītajā vietā ar iepriekš norādīto nosaukumu, neatverot dialoglodziņu Save As.

4.3. Pārvietošanās starp atvērtām zīmējumu datnēm

Ja vienlaikus atvērtas vairākas zīmējumu datnes, starp tām var pārvietoties, t.i., dažādas darbības pārmaiņus veikt vienā vai citā zīmējumā.

Lai izvēlētos zīmējumu datni, kurā veikt darbības, izpilda klikšķi uz attēla cilnes:

1

Pārvietošanos starp atvērtajām zīmējumu datnēm var veikt arī, vajadzīgās datnes nosaukumu izvēloties izvēlnes Window apakšējā daļā:

02

4.4. Dokumentu izvietojuma veidi

Lai varētu ērti strādāt ar vairākām zīmējumu datnēm vienlaikus, var izmantot kādu no lietotnes joslas pogas 01 (Arrange Documents) izvēlnē piedāvātajiem dokumentu izkārtošanas veidiem:

2

  • pirmā grupa satur izkārtošanas veidus, kas tiek pielietoti jebkuram atvērto zīmējumu datņu skaitam, izkārtojot tos pa vienam, visus, blakus vai vienu zem otra;
  • otrā grupa satur veidus, no kuriem var būt pieejami ne visi, kas ir atkarīgs no atvērto datņu skaita (piemērā – 4). Ja atvērto zīmējumu datņu skaits ir lielāks nekā izvēlētajā izvietojuma veidā, tad tā tiks izvietotas pirmās datnes.

Kā piemērs attēlā aplūkots lietotnes loga izskats, ja būtu atvērti četri dokumenti un lietotnes joslas pogas 3 (Arrange Documents) izvēlnē tiktu izvēlēts izkārtošanas veids 4 (4-Up):

05

4.5. Darbības ar dokumenta lappusēm

Ja dokumentā (zīmējumu datnē) ir vairākas lappuses, pirms sākt zīmēšanu, ir svarīgi prast pārslēgties starp tām, lai varētu zīmēt tur, kur iecerēts.

Ja dokumenta logā redzamas visas tā lappuses, vienkāršākais veids, kā atlasīt (aktivizēt) vajadzīgo lappusi, ir:

  • piespiest rīkjoslas pogu 1 (Selection Tool);
  • izpildīt klikšķi uz lappuses.

Aktīvajai lappusei rāmītis ir biezāks, bet lappušu navigācijas saraksta lodziņā redzams tās numurs:

02

Attēlojamo lappušu daudzumu dokumenta logā var noteikt izvēlnē View. Pie katras no komandām redzamas arī taustiņu kombinācijas, kas šīs komandas realizē daudz ātrāk. Jāpiebilst, ka Illustrator lietotnē šādu taustiņu kombināciju ir daudz, un to pārvaldīšana var sekmēt darba efektivitāti:

03

Lietotnes stāvokļa joslā atrodas lappušu navigācijas rīki, kuru sarakstā Artboard Navigation var atlasīt (aktivizēt) vajadzīgo lappusi. Pirmās, pēdējās, iepriekšējās vai nākamās lappuses aktivizēšanai var lietot arī navigācijas rīku pogas:

4

Bez lappušu navigācijas rīkiem darbā ar lappusēm lieto arī paneli 05 (Artboards). Tajā redzami visu lappušu noklusētie nosaukumi (Artboard 1, Artboard 2 utt.), kā arī pieejami rīki lappušu secības maiņai, pievienošanai vai dzēšanai:

06

  • 7 (Move Up) – lai aktīvo lappusi pārvietotu lappušu sarakstā par vienu uz augšu;
  • 08 (Move Down) – lai aktīvo lappusi pārvietotu lappušu sarakstā par vienu uz leju;
  • 09 (New Artboard) – lai pievienotu jaunu lappusi, kas pēc noklusējuma lappušu sarakstā tiek novietota zem aktīvās lappuses;
  • 10 (Delete Artboard) – lai dzēstu aktīvo lappusi.

Darbības ar lappusēm var veikt arī, izpildot klikšķi uz paneļa izvēlnes pogas 11, kas atrodas Artboards paneļa labajā malā:

12

Dažas no aplūkotajām darbībām (piemēram, dublēšanu vai dzēšanu) var veikt vairākām lappusēm vienlaikus.

Ja Artboards panelī nepieciešams atlasīt vairākas lappuses pēc kārtas:

  • izvēlas lappusi (izpilda klikšķi uz atbilstošās lappuses rindiņas jebkurā vietā), ar kuru sākt atlasāmo lappušu virkni;
  • turot piespiestu taustiņu 13, izpilda klikšķi uz lappuses rindiņas, ar kuru beidzas atlasāmo lappušu virkne.

Ja nepieciešams atlasīt atsevišķas lappuses:

  • izvēlas pirmo atlasāmo lappusi;
  • tur piespiestu taustiņu 14 un izpilda klikšķi uz nākamās atlasāmās lappuses rindiņas;
  • atkārto šo darbību, līdz atlasītas visas nepieciešamās lappuses.

Ja nepieciešams atsaukt lappušu atlasi, izpilda klikšķi uz kādas no neatlasīto lappušu rindiņām (ja atlasītas visas lappuses, tad zonā zem lappušu nosaukumiem). Paliks atlasīta tikai tā lappuse, uz kuras rindiņas tika izpildīts klikšķis.

Ja zona zem lappušu nosaukumiem nav redzama vai arī panelis ir par augstu un aizņem pārāk daudz vietas ekrānā, Artboards paneļa augstumu var mainīt:

  • uz paneļa apakšējās robežlīnijas novieto peles rādītāju, līdz tas maina izskatu uz baltu dubultbultiņu;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, velk uz leju (ja panelis nepieciešams augstāks) vai uz augšu (ja vēlas iegūt šaurāku paneli), līdz iegūst vajadzīgo paneļa augstumu:

15

Lai mainītu atlasītās lappuses nosaukumu vai citus tās parametrus:

  • izpilda klikšķi Artboards panelī uz lappuses simbola, kas atrodas pa labi no lappuses nosaukuma:

16

  • dialoglodziņā Artboard Options precizē lappuses parametrus (šajā materiālā aplūkoti tikai svarīgākie):
    • tekstlodziņā Name var ievadīt lappuses jauno nosaukumu;
    • lodziņā Width var mainīt tās platumu, bet lodziņā Height – augstumu. Ja atzīmēta izvēles rūtiņa Constrain proportions, mainot lappuses platumu proporcionāli tiek mainīts arī lappuses augstums;
    • grupā Orientation var mainīt lappuses orientāciju;
    • grupā Position var norādīt lappuses X un Y koordinātas dokumentā (norādītās koordinātas attiecas uz to lappuses punktu, kas attēlots simbolā pa kreisi no tām, piemēram, ja simbolā izpildīts klikšķis simbola centrā 17, lodziņos X un Y tiek norādītas lappuses centra koordinātas, ja simbolā izpildīts klikšķis simbola kreisajā augšējā stūrī 18, lodziņos X un Y tiek norādītas lappuses kreisās augšējās koordinātas);
    • grupā Display var atzīmēt izvēles rūtiņu Show Center Mark, lai lappusē tiktu attēlota centra aizzīme;
    • grupā Display var atzīmēt izvēles rūtiņu Show Cross Hairs, lai lappusē tiktu attēlotas katras lappuses malas viduspunktu aizzīmes (aizzīmju attēlošana var atvieglot zīmēto objektu izvietošanu lappusē):

19

  • piespiež pogu 20 vai taustiņu 21, lai apstiprinātu izvēlētos parametrus.

Ja otrajai lappusei tiktu nomainīts nosaukums uz Elipses, kā arī atzīmētas izvēles rūtiņas Show Center Mark un Show Cross Hairs, lappuse un Artboards panelis izskatītos šādi:

22

Lappušu parametrus var mainīt arī vadības panelī:

  • lieto komandu File / Document Setup... vai, ja dokumentā nav atlasīts neviens zīmētais objekts, vadības panelī piespiež pogu 23:
24
  • dialoglodziņā Document Setup piespiež pogu 25:
26

Mainās vadības paneļa (pieejamas visas tās pašas pogas, saraksti un komandas, kas dialoglodziņā Artboard Options, tāpēc tuvāk tās šeit netiek aplūkotas) un dokumenta loga izskats – fons tumši pelēks, lappuses baltas, apkārt aktīvajai lappusei pārtrauktas līnijas rāmītis. Izmantojot baltos kvadrāta formas punktus rāmīša stūros, lappuses izmēru var mainīt abos virzienos vienlaikus, bet aiz punktiem rāmīša viduspunktos lappuses izmēru maina attiecīgi horizontālā vai vertikālā virzienā līdzīgi, kā jebkurā lietotnē maina attēlu izmērus:

27

Kad visas izmaiņas vadības panelī veiktas, no lappušu parametru iestatīšanas režīma iziet, piespiežot taustiņu 28.

Aplūkoto lappušu parametru iestatīšanas režīmu var atvērt arī, piespiežot rīkjoslas pogu 29 (Artboard Tool).

Ja mainīti lappušu nosaukumi, lappušu navigācijas rīku sarakstā Artboard Navigation redzami ne tikai lappušu numuri, bet arī to nosaukumi:

30

4.6. Objektu izvietošanas palīglīdzekļi

Pirms uzsākt zīmējumu veidošanu, lietderīgi aplūkot, kādi palīglīdzekļi lietotnē pieejami, lai objekti tiktu novietoti vajadzīgajās zīmējuma vietās un nebūtu jātērē laiks, lai mainītu to izmērus, atrašanās vietu u.tml.

Illustrator satur vairākus rīkus, kas palīdz precīzāk izvietot objektus:

  • vadotnes (guides) un viedās vadotnes (smart guides);
  • režģi (grid);
  • lineālus (rulers).

3.6.1. Lineāli

Lineālu rādīšanu var iestatīt ar komandu View / Rulers / Show Rulers, savukārt ar komandu View / Rulers / Hide Rulers lineālu rādīšana tiek atsaukta.

Ja ir izvēlēta lineālu rādīšana, tie tiek pievienoti dokumenta loga augšējai un kreisajai malai. Lineāli var būt „globālie” visam dokumentam vai arī katrai lappusei savi. To nosaka vēl divas izvēlnes View komandas:

  • lietojot komandu View / Rulers / Change to Global Rulers, lineāls ir nepārtraukts („globāls”) visa dokumenta platumā (zemāk dotajā attēlā aktīva otrā lappuse, kurā uzzīmēts četrstūris, bet virs tā esošais lineāls nesākas no nulles):
1
  • lietojot komandu View / Rulers / Change to Artboard Rulers, katrai lappusei ir savs lineāls (zemāk dotajā attēlā aktīva otrā lappuse, kurā uzzīmēts četrstūris, un virs tā esošais lineāls sākas no nulles):
2

Vērtības uz lineāla tiek mērogotas atbilstoši dokumenta apskates mērogam.

Pēc noklusēšanas lineālam ir tādas mērvienības, kā tika izvēlētas dialoglodziņā New Document (sk. 3.1), taču tās var mainīt arī zīmējuma veidošanas laikā:

  • lieto komandu File / Document Setup... vai, ja dokumentā nav atlasīts neviens zīmētais objekts, vadības panelī piespiež pogu 03;
  • dialoglodziņa Document Setup sarakstā Units izvēlas mērvienības:
    • Points – punkti;
    • Picas – picas (1 PostScript pica = 4,23333333 milimetri);
    • Inches – collas;
    • Milimeters – milimetri;
    • Centimeters – centimetri;
    • Pixels – pikseļi:

04

  • piespiež pogu 05 vai taustiņu 06.

Lineāla mērvienības izvēli var veikt arī ar citām metodēm, piemēram:

  • no konteksta izvēlnes – izpildot peles labās pogas klikšķi uz mēroglineāla. Izvēlnē pieejama arī komanda Change to Global Rulers vai Change to Artboard Rulers „globālā” lineāla vai katrai lappusei sava lineāla noteikšanai:

07

  • lietojot komandu Edit / Preferences / Units... un dialoglodziņa Preferences sarakstā General izvēloties mērvienības:

08

3.6.2. Režģis

Režģis pārklāj dokumentu ar līniju tīklu, tādējādi ļaujot vieglāk veikt objektu izvietošanu. Tīklu veido pamatlīnijas un palīglīnijas:

1

Režģa rādīšanu var iestatīt ar komandu View / Show Grid, savukārt ar komandu View / Hide Grid režģa rādīšana tiek atsaukta.

Noklusētajā variantā tīkla pamatlīnijas novietotas ik pēc 25,4 milimetriem jeb vienas collas, bet intervāls starp katrām divām pamatlīnijām sadalīts astoņās daļās, taču šos iestatījumus iespaido arī parametri, kādi iestatīti iepriekšējā dokumentā.

Režģa iestatījumus var mainīt komandas Edit / Preferences / Guides & Grid... dialoglodziņa Preferences grupā Grid:

02

  • sarakstā Color var izvēlēties režģa līniju krāsu:

03

  • sarakstā Style var izvēlēties režģa pamatlīniju stilu:
4
  • tekstlodziņā Gridline Every var ievadīt pamatlīniju rādīšanas soļa vērtību un mērvienību (piemēram, 20 mm);
  • tekstlodziņā Subdivisions var ievadīt skaitli (piemēram, 4), kas norāda, cik daļās ar palīglīnijām sadalīt attālumu starp režģa pamatlīnijām:

05

  • var atzīmēt izvēles rūtiņu Grids in Back, lai režģis tiktu novietots zem zīmējuma;
  • var atzīmēt izvēles rūtiņu Show Pixel Grid (Above 600% Zoom), lai ļoti lielā palielinājumā tiktu rādīts pikseļu režģis.

Kad parametri precizēti, dialoglodziņā Preferences piespiež pogu 06 vai taustiņu 07.

Ja pamatlīniju rādīšanas soļa vērtība tiktu ievadīta 20 mm un pamatlīnijas tiktu dalītas četrās daļās, dokumenta režģis izskatītos šādi:

08

Objektu piesaisti režģim var iestatīt ar komandu View / Snap to Grid, savukārt lietojot komandu atkārtoti, piesaiste tiek atsaukta.

Ja piesaiste režģim iestatīta, objekti zīmēšanas vai pārvietošanas laikā „pielīp” režģa līnijām (augšējais taisnstūris attēlā). Savukārt ar atslēgtu piesaisti, objektu var uzzīmēt vai pārvietot brīvi (apakšējais taisnstūris attēlā):

09

3.6.3. Viedās vadotnes

Viedās vadotnes palīdz izvietot vai uzzīmēt vienu objektu attiecībā pret citu objektu, cita objekta daļām, lappuses malām, centru u.tml.

Viedo vadotņu režīmu var iestatīt ar komandu View / Smart Guides, savukārt lietojot komandu atkārtoti, režīms tiek atsaukts.

Ja režīms iestatīts, objektu zīmēšanas vai pārvietošanas laikā kā vadotnes tiek attēloti citu objektu galapunkti, viduspunkti, malas, centri u.tml. vai lappuses malas un centri, un veidojamais vai pārvietojamais objekts šīm vadotnēm „pielīp”. Attēlā parādīts, kā ar ieslēgtu režīmu tiek zīmēts vēl viens taisnstūris, lai tā malas sakristu ar augšējā taisnstūra labo malu un apakšējā taisnstūra augšmalu. Ieslēgtais režīms nodrošina arī zīmējamā objekta izmēru attēlošanu pelēkā informatīvā lodziņā:

1

Savukārt ar atslēgtu režīmu objektu var uzzīmēt vai pārvietot brīvi.

Viedo vadotņu iestatījumus var mainīt komandas Edit / Preferences / Smart Guides... dialoglodziņā Preferences (šajā materiālā aplūkoti tikai svarīgākie):

02

  • sarakstā Color var izvēlēties viedo vadotņu krāsu:

03

  • var atzīmēt izvēles rūtiņu Alignment Guides, lai viedās vadotnes tiktu rādītas, tuvinot peles rādītāju objektu un lappušu centriem un apmalēm;
  • var atzīmēt izvēles rūtiņu Anchor/Path Labels, lai viedās vadotnes tiktu rādītas, tuvinot peles rādītāju objektus veidojošajiem punktiem un līnijām;
  • var atzīmēt izvēles rūtiņu Measurement Labels, lai pelēkā informatīvā lodziņā tiktu attēlota informācija par objekta izmēriem, pārvietošanas attālumu u.tml.;
  • var atzīmēt izvēles rūtiņu Transform Tools, lai tiktu attēlota informācija par objekta mērogošanu, pagriešanu, šķiebšanu un citām transformācijām;
  • var atzīmēt izvēles rūtiņu Construction Guides un blakus esošajā sarakstā izvēlēties leņķus, kādos parādīt vadotnes, zīmējot jaunus objektus;
  • tekstlodziņā Snapping Tolerance var norādīt attālumu punktos, kādā peles rādītājam jābūt no objekta, lai viedās vadotnes tiktu rādītas.

Kad parametri precizēti, dialoglodziņā Preferences piespiež pogu 4 vai taustiņu 5.

3.6.4. Vadotnes

Vadotnes ir vertikālas vai horizontālas līnijas, kas līdzīgi kā viedās vadotnes var atvieglot objektu veidošanu un rediģēšanu.

Vadotņu rādīšanu var iestatīt ar komandu View / Guides / Show Guides, savukārt ar komandu View / Guides / Hide Guides vadotņu rādīšana tiek atsaukta.

Lai izveidotu jaunu vadotni (jābūt ieslēgtam lineālam):

  • novieto peles rādītāju uz vertikālā vai horizontālā lineāla, lai izveidotu atbilstoši vertikālo vai horizontālo vadotni;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, velk lappuses virzienā;
  • vadotnes atrašanās vietu kontrolē uz mēroglineāla. Ja vēlas, lai vadotne tiktu veidota precīzi uz kādas no lineāla iedaļām, vilkšanas laikā tur piespiestu taustiņu 1;
  • kad vadotne novietota vajadzīgajā vietā, peles rādītāju atlaiž:

02 03

Parasti pēc noklusējuma vadotnes, lai tās netīši nepārvietotu vai nenodzēstu, ir fiksētas. To nosaka izvēlēta komanda View / Guides / Lock Guides. Lietojot komandu atkārtoti, vadotņu fiksēšana tiek noņemta, un tās var pārvietot vai dzēst.

Lai vadotni rediģētu:

  • piespiež rīkjoslas pogu 4 (Selection Tool);
  • izpilda klikšķi uz rediģējamās vadotnes.

Atlasītā vadotne parasti ir tumšākā krāsā nekā neatlasītā:

5

  • veic vadotnes rediģēšanu:
    • ja vadotni vēlas pārvietot, to dara līdzīgi, kā vadotni izveidojot, t.i., turot piespiestu peles kreiso pogu, velk vajadzīgajā virzienā;
    • ja vadotni vēlas dzēst, lieto taustiņu 06.

Visas izveidotās vadotnes vienlaikus dzēš ar komandu View / Guides / Clear Guides, turklāt ar komandu vadotnes tiks dzēstas arī tad, ja tās ar komandu Lock Guides būs fiksētas.

Vadotņu iestatījumus var mainīt komandas Edit / Preferences / Guides & Grid... dialoglodziņa Preferences grupā Guides:

7

  • sarakstā Color var izvēlēties vadotņu krāsu:

8

  • sarakstā Style var izvēlēties vadotņu stilu:
09

Kad parametri precizēti, dialoglodziņā Preferences piespiež pogu 10 vai taustiņu 11.

Ja izveidotas vadotnes, objekti zīmēšanas vai pārvietošanas laikā tām „pielīp”. Kā piemērs attēlā parādīta vienkāršu līniju zīmēšana, lietojot trīs vertikālās un trīs horizontālās vadotnes:

12

4.7. Tālummaiņas līdzekļu izmantošana

Mērogs, kādā zīmējums attēlots dokumenta logā, ir redzams tekstlodziņā informācijas joslas kreisajā apakšējā stūrī un attēla cilnē:

1

Zīmējuma tālummaiņai var izmantot vairākus paņēmienus, piemēram:

  • ievadot vai izvēloties apskates mērogu tālummaiņas tekstlodziņā informācijas joslas kreisajā apakšējā stūrī;
  • lietojot izvēlnes View komandas:
    • Zoom In, lai palielinātu apskates mērogu uz nākamo noklusēto mērogu (noklusētie mērogi redzami apskates mērogu tālummaiņas tekstlodziņā informācijas joslas kreisajā apakšējā stūrī);
    • Zoom Out, lai samazinātu apskates mērogu uz iepriekšējo noklusēto mērogu;
    • Fit Artboard in Window, lai mainītu apskates mērogu tā, lai aktīvā lappuse ietilptu dokumenta logā;
    • Fit All in Window, lai mainītu apskates mērogu tā, lai visas lappuses ietilptu dokumenta logā;
    • Actual Size, lai noteiktu 100% apskates mērogu;
  • lietojot tālummaiņas rīku 02 (Zoom Tool).

Tālummaiņas rīka lietošana

Ja ir izvēlēts tālummaiņas rīks 03 (Zoom Tool), peles rādītājs maina izskatu uz 4. Ja izpilda peles kreisās pogas klikšķi uz zīmējuma, tas tiek tuvināts.

Ja pēc tālummaiņas rīka 05 (Zoom Tool) izvēles tur piespiestu taustiņu 06 (tikai to, kas atrodas tastatūras kreisajā malā), peles rādītājs maina izskatu uz 7. Ja izpilda peles kreisās pogas klikšķi uz zīmējuma, tas tiek attālināts.

Lai noteiktu 100% apskates mērogu, uz tālummaiņas rīka 8 (Zoom Tool) izpilda dubultklikšķi.

Ja ar jebkuru rīku izpilda peles labās pogas klikšķi dokumenta logā, atveras konteksta izvēlne, kurā pieejamas arī komandas Zoom In un Zoom Out:

9

Zīmējumu apskates mērogs ekrānā neietekmē to izdrukāšanas izmēru uz lapas.

Pārvietošanās pa liela mēroga attēlu

Ja zīmējums ir lielāks par dokumenta logu, tad redzamo daļu dokumenta logā var pārbīdīt, izmantojot:

  • ritjoslas;
  • rīku 10 (Hand Tool). Peles rādītājs maina formu uz 11 un, pārvietošanu veic, turot piespiestu peles kreiso pogu.

Izpildot dubultklikšķi uz rīka 12 (Hand Tool), apskates mērogs tiek mainīts tā, lai aktīvā lappuse ietilptu dokumenta logā.

4.8. Izpildīto darbību atsaukšana un atatsaukšana

Ja dokumentā veikta kāda nepareiza darbība, piemēram, lappušu parametru iestatīšana, kāda objekta zīmēšana vai rediģēšana u.tml., to var atsaukt ar:

  • komandu Edit / Undo, turklāt komanda Undo papildināta ar darbību, kuru vēlas atsaukt, piemēram, Clear:

1

  • taustiņu kombināciju 02 + 03.

Ja kāda darbība nepareizi atsaukta, to var atatsaukt ar:

  • komandu Edit / Redo, turklāt komanda Redo papildināta ar darbību, kuru vēlas atatsaukt, piemēram, Rectangle:

4

  • taustiņu kombināciju 05 + 06 + 7.

Ja ar jebkuru rīku izpilda peles labās pogas klikšķi dokumenta logā, atveras konteksta izvēlne, kurā pieejamas arī komandas Undo un Redo:

08

4.9. Zīmējuma datnes saglabāšana ar citu nosaukumu un citos formātos

Ja zīmējuma datne jāsaglabā ar citu nosaukumu vai citā formātā, lieto komandu File / Save As... vai File / Save a Copy....

Tiek atvērts dialoglodziņš Save As (sk. 3.2) vai Save a Copy, kurā norāda:

  • jauno datnes nosaukumu;
  • saglabāšanas vietu;
  • vajadzības gadījumā arī jaunu datnes saglabāšanas formātu jeb tipu, ko izvēlas sarakstā Save as type:

1

Parasti sarakstā Save as type: redzams formāts Adobe Illustrator (*.AI), kas ir Illustrator lietotnes pamatformāts ar datnes paplašinājumu .ai.

Ja nepieciešams zīmējumu izmantot citā lietotnē, tad tā jāsaglabā kādā citā no sarakstā esošajiem formātiem, piemēram:

  • formātā Adobe PDF (firmas Adobe Systems, Inc. izstrādāta specifikācija elektroniskiem dokumentiem) datni saglabā, lai zīmējumus varētu aplūkot ar Adobe Acrobat saimes lietojumprogrammām dažādās operētājsistēmās;
  • formāts Adobe FXG var noderēt, ja dokumentu vēlas atvērt ar citu Adobe lietotni Flash Catalyst;
  • Illustrator Template formātu (datņu paplašinājums .ait) lieto, lai dokumentu saglabātu kā veidni turpmāk veidojamajiem dokumentiem;
  • formātu SVG parasti izvēlas, ja zīmējumu paredzēts izmantot interaktīvās Web izstrādnēs.

4.10. Zīmējuma datnes aizvēršana

Aktīvo zīmējuma datni var aizvērt vairākos veidos, piemēram:

  • ar komandu File / Close;
  • izmantojot aizvēršanas pogu 1, kas atrodas dokumenta cilnē, piemēram:

02

Ar peles labās pogas klikšķi cilņu joslā var atvērt konteksta izvēlni, kurā var izvēlēties aktīvās vai visu atvērto datņu aizvēršanu:

03

Ja pēdējās izmaiņas zīmējuma datnē nav saglabātas, atveras brīdinājuma logs ar jautājumu par tās saglabāšanu:

4

  • 05 zīmējuma datni saglabāt ar iepriekšējo nosaukumu iepriekš norādītajā vietā un aizvērt. Ja datne nav bijusi saglabāta ne reizi, tad atvērsies dialoglodziņš Save As (sk. 3.2);
  • 06 zīmējuma datni aizvērt, nesaglabājot izmaiņas;
  • 7 atcelt aizvēršanas komandu.

Šis paziņojums visām mainītajām datnēm var tikt izvadīts arī tad, kad tiek aizvērta lietotne.

4.11. Zīmējuma datnes atvēršana

Ja Illustrator lietotne atvērta, zīmējuma datni var atvērt vairākos veidos, piemēram:

  • ar komandu File / Open...;
  • ar taustiņu kombināciju 1 + 02;
  • no biežāk lietoto dokumentu saraksta.

Atvēršana ar komandu

Atverot attēla datni ar komandu File / Open... vai taustiņu kombināciju 03 + 4, atveras dialoglodziņš Open:

  • izvēlas mapi, kur atrodas zīmējuma datne;
  • izvēlas no saraksta datnes nosaukumu:
05
  • piespiež pogu 06 vai taustiņu 7.

Biežāk lietoto datņu saraksts

Lai atvērtu kādu no nesen Illustrator izmantotajām zīmējumu datnēm, var izmantot komandas File / Open Recent Files sarakstu, piemēram:

8

Izvēloties kādu no zīmējumu datņu nosaukumiem, datne tiek atvērta (ja tā nav izdzēsta vai tās atrašanās vieta nav mainīta).

Ja Illustrator lietotne nav atvērta, bet tā ir nesen izmantota, tad komandas Start / Adobe Illustrator CS5 sarakstā var redzēt to datņu vārdus, ar kurām pēdējām strādāts. Izvēloties kādu no datņu nosaukumiem, vienlaikus tiek atvērta lietotne un zīmējuma datne (ja tā nav izdzēsta vai tās atrašanās vieta nav mainīta):

9

4.12. Lietotnes aizvēršana

Darbu ar Illustrator var beigt vairākos veidos, piemēram:

  • ar komandu File / Exit;
  • izpildot klikšķi lietotnes loga labajā augšējā stūrī uz pogas 1 (Close).

5. VIENKĀRŠU FIGŪRU UN LĪNIJU ZĪMĒŠANA

Pirms sākt veidot sarežģītus zīmējumus, jāapgūst vienkāršu figūru un līniju veidošana, jo, lai cik arī sarežģīts izskatītos zīmējums, parasti tas sastāv no vienkāršiem objektiem, kuri tiek atbilstoši noformēti un transformēti.

Lai gan līnijas vai noslēgta objekta pildījuma parametrus var izvēlēties jau pirms objekta zīmēšanas, apgūstot rīku lietošanas pamatprincipus, labāk visas figūras vispirms uzzīmēt, bet noformēšanu un rediģēšanu veikt pēc tam.

Viena no Illustrator lietotnes īpatnībām ir tāda, ka katra nākamā figūra tiek zīmēta ar tādiem kontūrlīnijas un pildījuma parametriem, kā tikusi noformēta vai zīmēta iepriekšējā. Piemēram, ja dokumentā kvadrāts noformēts ar 5 pt biezu kontūrlīniju tumši zilā krāsā, bet tā pildījumam izvēlēta dzeltena krāsa, tad nākamais dokumentā zīmētais objekts, piemēram, riņķis tiks noformēts tāpat:

01

Tāpēc ir lietderīgi zināt, ka, piespiežot taustiņu 02 uzreiz pēc zīmēšanas rīka izvēles, kontūrlīnijai un pildījumam tiek iestatīti noklusētie iestatījumi – 1 pt bieza kontūrlīnija melnā krāsā un balts pildījums. Tādi paši noformēšanas parametri tiek iestatīti arī tikko uzzīmētai figūrai ar jebkura biezuma un krāsas kontūrlīniju un pildījumu, ja taustiņš 03 tiek piespiests, kamēr figūra vēl ir atlasīta un dokumentā pēc zīmēšanas nav veikta neviena cita darbība.

Tāpēc, apgūstot zīmēšanas pamatprincipus, pirms katra objekta veidošanas ieteicams šo taustiņu piespiest.

5.1. Taisnstūru zīmēšana

Taisnstūru zīmēšanai izmanto rīkjoslas rīku 1 (Rectangle Tool).

Lai uzzīmētu taisnstūri:

  • izvēlas rīku 02 (Rectangle Tool). Peles rādītājs maina izskatu uz 02a;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, zīmē taisnstūri no vienas virsotnes līdz pretējai;
  • atlaiž peles pogu.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestu taustiņu 03, tiek zīmēts kvadrāts.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestu taustiņu 4, peles rādītājs maina izskatu uz 04a; bet taisnstūris tiek zīmēts no centra.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestus taustiņus 05 un 06, no centra tiek zīmēts kvadrāts.

Kā tika aplūkots iepriekšējā šī materiāla nodaļā, tad zīmēto objektu izmēra kontrolei un precīzai novietošanai var lietot režģi (sk. 3.6.2), viedās vadotnes (sk. 3.6.3) un vadotnes (sk. 3.6.4). Tas attiecināms arī uz visām citām figūrām, kuru zīmēšana aplūkota šajā nodaļā.

Tā, piemēram, ja dokumentā iestatīta piesaiste režģim ar soli 5 mm, ļoti ērti zīmēt taisnstūrus ar malu garumiem 5, 10, 15, 20, ... mm:

7

Savukārt ja iestatīts viedo vadotņu režīms, zīmējamā taisnstūra kreisās augšējās virsotnes norādīšanai var lietot cita taisnstūra centra līnijas viedo vadotni, augstuma norādīšanai – pirmā taisnstūra apakšējās malas viedo vadotni, bet platumu kontrolēt pelēkajā informatīvajā lodziņā:

08 09

Lai norādītu precīzus taisnstūra izmērus, var lietot arī citu metodi:

  • izvēlas rīku 10 (Rectangle Tool);
  • izpilda klikšķi vietā, kur paredzēts atrasties taisnstūra kreisajai augšējai virsotnei (precīzai vietas norādīšanai var lietot arī, piemēram, režģi vai viedās vadotnes);
  • dialoglodziņā Rectangle ievada taisnstūra platumu (Width) un augstumu (Height):

11

  • piespiež pogu 12 vai taustiņu 13.

Ja pirms klikšķa izpildes tur piespiestu taustiņu 14, arī ar šo metodi taisnstūris tiek zīmēts no centra.

5.2. Taisnstūru ar noapaļotiem stūriem zīmēšana

Taisnstūru ar noapaļotiem stūriem galvenais parametrs ir virsotnes noapaļojuma rādiuss. Noklusētais, t.i., dokumentā pirmā veidojamā taisnstūra noapaļojuma, rādiuss tiek noteikts komandas Edit / Preferences / General... dialoglodziņa Preferences tekstlodziņā Corner Radius:

1

Taisnstūru ar noapaļotiem stūriem zīmēšanai izmanto rīkjoslas rīku 02 (Rounded Rectangle Tool), kas atrodas rīka 03 (Rectangle Tool) pogas sarakstā:

4

Lai uzzīmētu tādu taisnstūri ar noklusēto virsotņu noapaļojuma rādiusu:

  • izvēlas rīku 5 (Rounded Rectangle Tool). Peles rādītājs maina izskatu uz 06;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, zīmē taisnstūri no vienas virsotnes līdz pretējai;
  • atlaiž peles pogu.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestu taustiņu 7, tiek zīmēts kvadrāts ar noapaļotiem stūriem.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestu taustiņu 8, peles rādītājs maina izskatu uz 09; bet taisnstūris ar noapaļotiem stūriem tiek zīmēts no centra.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestu taustiņus 10 un 11, no centra tiek zīmēts kvadrāts ar noapaļotiem stūriem.

Lai norādītu precīzus taisnstūra ar noapaļotiem stūriem parametrus, t.sk., mainītu noapaļojuma rādiusu, var lietot citu metodi:

  • izvēlas rīku 12 (Rounded Rectangle Tool);
  • izpilda klikšķi vietā, kur paredzēts atrasties taisnstūra kreisajai augšējai virsotnei (precīzai vietas norādīšanai var lietot arī, piemēram, režģi vai viedās vadotnes);
  • dialoglodziņā Rounded Rectangle ievada taisnstūra platumu (Width), augstumu (Height) un virsotņu noapaļojuma rādiusu (Corner Radius):

13

  • piespiež pogu 14 vai taustiņu 15.

Ja pirms klikšķa izpildes tur piespiestu taustiņu 16, arī ar šo metodi taisnstūris ar noapaļotiem stūriem (vai kvadrāts, ja dialoglodziņa Rounded Rectangle platums un augstums ievadīts vienāds), tiek zīmēts no centra:

17 18

Taisnstūra virsotņu noapaļojuma rādiusu var mainīt arī, ja zīmēšanas laikā piespiež tastatūras bulttaustiņus:

  • 19 – noapaļojuma rādiuss palielinās;
  • 20 – noapaļojuma rādiuss samazinās;
  • 21 – noapaļojuma rādiuss tiek noņemts, t.i., tiek zīmēts taisnstūris vai kvadrāts;
  • 22 – taisnstūris vai kvadrāts ar noapaļotiem stūriem tiek zīmēts ar maksimāli iespējamo noapaļojuma rādiusu.

5.3. Ovālu zīmēšana

Ovālu zīmēšanai izmanto rīkjoslas rīku 1 (Ellipse Tool), kas atrodas rīka 02 (Rectangle Tool) pogas sarakstā:

03

Lai uzzīmētu ovālu:

  • izvēlas rīku 4 (Ellipse Tool). Peles rādītājs maina izskatu uz 05;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, zīmē ovālu no vienas malas līdz pretējai;
  • atlaiž peles pogu.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestu taustiņu 06, tiek zīmēts riņķis.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestu taustiņu 7, peles rādītājs maina izskatu uz 8; bet ovāls tiek zīmēts no centra.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestus taustiņus 09 un 10, no centra tiek zīmēts riņķis.

Lai norādītu precīzus ovāla parametrus, var lietot citu metodi:

  • izvēlas rīku 11 (Ellipse Tool);
  • izpilda klikšķi vietā, kur paredzēts atrasties ovālu iekļaujošā taisnstūra kreisajai augšējai virsotnei (precīzai vietas norādīšanai var lietot arī, piemēram, režģi vai viedās vadotnes);
  • dialoglodziņā Ellipse ievada elipses platumu (Width) un augstumu (Height):

12

  • piespiež pogu 13 vai taustiņu 14.

Ja pirms klikšķa izpildes tur piespiestu taustiņu 15, arī ar šo metodi elipse (vai riņķis, ja dialoglodziņa Ellipse platums un augstums ievadīts vienāds) tiek zīmēta no centra:

16 17

5.4. Daudzstūru zīmēšana

Daudzstūra galvenais parametrs ir tā virsotņu skaits. Noklusētajā variantā pēc lietotnes atvēršanas tas ir sešstūris.

Daudzstūra zīmēšanai izmanto rīkjoslas rīku 1 (Polygon Tool), kas atrodas rīka 02 (Rectangle Tool) pogas sarakstā:

03

Lai uzzīmētu daudzstūri ar noklusēto virsotņu skaitu:

  • izvēlas rīku 4 (Polygon Tool). Peles rādītājs maina izskatu uz 05;
  • izpilda klikšķi vietā, kur paredzēts atrasties daudzstūra centram (precīzai vietas norādīšanai var lietot arī, piemēram, režģi vai viedās vadotnes);
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, velk, līdz daudzstūris ir vajadzīgajā izmērā:

06

  • turpina turēt piespiestu peles kreiso pogu un pārvieto peles rādītāju uz augšu vai leju, tādējādi veicot zīmējamā daudzstūra pagriešanu vēlamajā leņķī:

7

  • atlaiž peles pogu.

Daudzstūra virsotņu skaitu var mainīt, ja zīmēšanas laikā piespiež tastatūras bulttaustiņus:

  • 09 – virsotņu skaits palielinās;
  • 08 – virsotņu skaits samazinās.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestu taustiņu 10, daudzstūris tiek zīmēts noklusētajā pagrieziena leņķī jeb nepagriezts, t.i., tā viena apakšējā šķautne vienmēr ir horizontāla. Kā piemērs attēlā parādīti trīs daudzstūri ar dažādu virsotņu skaitu, kas uzzīmēti, turot piespiestu taustiņu 11:

12

Lai norādītu precīzus daudzstūra parametrus, t.i., virsotņu skaitu un daudzstūrim apvilktās riņķa līnijas rādiusu, var lietot citu metodi:

  • izvēlas rīku 13 (Polygon Tool);
  • izpilda klikšķi vietā, kur paredzēts atrasties daudzstūra centram;
  • dialoglodziņā Polygon ievada daudzstūrim apvilktās riņķa līnijas rādiusu (Radius) un virsotņu skaitu (Sides):

14

  • piespiež pogu 15 vai taustiņu 16.

Tā, piemēram, ja tiktu uzzīmēts ovāls ar platumu 20 mm un augstumu 20 mm, t.i., riņķis ar rādiusu 10 mm, un tā centrā ievilkts daudzstūris ar tādiem parametriem, kā iepriekš attēlotajā dialoglodziņā Polygon, zīmējums izskatītos šādi:

17

5.5. Zvaigžņu zīmēšana

Zvaigznes galvenais parametrs ir tās staru skaits. Noklusētajā variantā pēc lietotnes atvēršanas tā ir piecstaru zvaigzne.

Bez staru skaita zvaigznes izskatu nosaka arī divi rādiusi – iekšējais jeb ievilktās rinķa līnijas rādiuss un ārējais jeb apvilktās riņķa līnijas rādiuss:

1

Zvaigžņu zīmēšanai izmanto rīkjoslas rīku 02 (Star Tool), kas atrodas rīka 03 (Rectangle Tool) pogas sarakstā:

4

Lai uzzīmētu zvaigzni ar noklusēto staru skaitu:

  • izvēlas rīku 05 (Star Tool). Peles rādītājs maina izskatu uz 06;
  • izpilda klikšķi vietā, kur paredzēts atrasties zvaigznes centram (precīzai vietas norādīšanai var lietot arī, piemēram, režģi vai viedās vadotnes);
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, velk, līdz zvaigzne ir vajadzīgajā izmērā:

7

  • turpina turēt piespiestu peles kreiso pogu un pārvieto peles rādītāju uz augšu vai leju, tādējādi veicot zīmējamās zvaigznes pagriešanu vēlamajā leņķī:

08

  • atlaiž peles pogu.

Zvaigznes staru skaitu var mainīt, ja zīmēšanas laikā piespiež tastatūras bulttaustiņus:

  • 09 – staru skaits palielinās;
  • 10 – staru skaits samazinās.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestu taustiņu 11, zvaigzne tiek zīmēta noklusētajā pagrieziena leņķī jeb nepagriezta, t.i., tās viens stars vienmēr ir vērsts uz augšu. Kā piemērs attēlā parādītas četras zvaigznes ar dažādu staru skaitu, kas uzzīmētas, turot piespiestu taustiņu 12:

13

Noklusētajā variantā zīmēšanas laikā ar peli palielinot zvaigznes ārējo izmēru, proporcionāli palielinās arī iekšējais diametrs. Ja zīmēšanas laikā tur piespiestu taustiņu 14, kopš tā piespiešanas brīža iekšējais diametrs vairs nepalielinās.

Tā, piemēram, zemāk dotajā attēlā pa kreisi zvaigzne uzzīmēta bez piespiesta taustiņa 15, bet attēlā pa labi – ar piespiestu:

16

Ja zīmēšanas laikā tur piespiestu taustiņu 17, zvaigzne atkal tiek zīmēta ar noklusēto iekšējā un ārējā diametra proporciju.

Lai norādītu precīzus zvaigznes parametrus, t.i., staru skaitu un abus rādiusus, var lietot citu metodi:

  • izvēlas rīku 18 (Star Tool);
  • izpilda klikšķi vietā, kur paredzēts atrasties zvaigznes centram;
  • dialoglodziņā Star ievada zvaigznē ievilktās riņķa līnijas rādiusu (Radius 1) un apvilktās riņķa līnijas rādiusu (Radius 2) un staru skaitu (Points):

19

  • piespiež pogu 20 vai taustiņu 21.

5.6. Taisnu līniju zīmēšana

Taisnu līniju (nogriežņu) zīmēšanai izmanto rīkjoslas rīku 1 (Line Segment Tool).

Lai uzzīmētu taisnu līniju:

  • izvēlas rīku 02 (Line Segment Tool). Peles rādītājs maina izskatu uz 03;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, velk līniju no viena galapunkta līdz otram;
  • atlaiž peles pogu.

Precīzai galapunktu norādīšanai var lietot arī, piemēram, režģi vai viedās vadotnes, kad pelēkajā informatīvajā lodziņā redzams līnijas garums un leņķis attiecībā pret horizonta līniju:

4

Turot piespiestu taustiņu 05, var uzzīmēt horizontālu vai vertikālu līniju, kā arī līniju, kas ar horizonta līniju veido 45º, 135º, 225º vai 315º leņķi:

06

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestu taustiņu 7, līnija tiek zīmēta no centra, t.i., līnijas galapunktu attālumi no pirmā norādītā punkta tiek veidoti vienādi.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestus taustiņus 08 un 09, no centra tiek zīmēta horizontāla vai vertikāla līnija vai arī līnija, kas ar horizonta līniju veido 45º, 135º, 225º vai 315º leņķi.

Lai norādītu precīzus nogriežņa parametrus, var lietot arī citu metodi:

  • izvēlas rīku 10 (Line Segment Tool);
  • izpilda klikšķi vietā, kur paredzēts atrasties vienam no līnijas galapunktiem (precīzai vietas norādīšanai var lietot arī, piemēram, režģi vai viedās vadotnes);
  • dialoglodziņā Line Segment Tool Options ievada līnijas garumu (Length) un leņķi (Angle). Leņķi var norādīt arī ar peli blakus leņķa lodziņam esošajā rīkā 11:

12

  • piespiež pogu 13 vai taustiņu 14.

Ja ar atvērtu dialoglodziņu Line Segment Tool Options tur piespiestu taustiņu 15, poga 16 tiek aizstāta ar pogu 17:

18

Ja piespiež pogu 19, dialoglodziņa Line Segment Tool Options iestatījumi tiek atjaunoti uz noklusētajiem:

20

5.7. Loku zīmēšana

Loku zīmēšanai izmanto rīkjoslas rīku 1 (Arc Tool), kas atrodas rīka 02 (Line Segment Tool) pogas sarakstā:

03

Lai uzzīmētu loku:

  • izvēlas rīku 4 (Arc Tool). Peles rādītājs maina izskatu uz 05;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, velk loku no viena galapunkta līdz otram;
  • atlaiž peles pogu.

Precīzai galapunktu norādīšanai var lietot arī, piemēram, režģi vai viedās vadotnes, kad pelēkajā informatīvajā lodziņā redzams loka platums un augstums:

06

Turot piespiestu taustiņu 7, loks tiek veidots vienāda platuma un augstuma:

08

Pārvēršot šādu loku par sektoru, veidotos 90º noslēgts leņķis jeb „ceturtdaļtorte”.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestu taustiņu 09, loks tiek zīmēts no centra, t.i., loka galapunktu attālumi no pirmā norādītā punkta tiek veidoti vienādi.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestus taustiņus 10 un 11, no centra tiek zīmēts vienāda platuma un augstuma loks.

Ja, pārvietojot peli, piespiež taustiņu 12, loks attiecībā pret sākotnēji veidojamo tiek zīmēts spoguļskatā (abos virzienos – vertikālā un horizontālā):

13 14

Ja, pārvietojot peli, piespiež taustiņu 15, tiek zīmēts noslēgts loks jeb sektors:

16 17

Loka vai sektora veidošanās izliekumu var mainīt, ja zīmēšanas laikā piespiež tastatūras bulttaustiņu 18 vai 19, piemēram:

20 21 22

Lai norādītu precīzus loka parametrus, var lietot arī citu metodi:

  • izvēlas rīku 23 (Arc Tool);
  • izpilda klikšķi vietā, kur paredzēts atrasties vienam no loka galapunktiem (precīzai vietas norādīšanai var lietot arī, piemēram, režģi vai viedās vadotnes);
  • dialoglodziņā Arc Segment Tool Options norāda loka parametrus:
    • pa labi no lodziņa Length X-Axis esošajā rīkā 24 norāda, kur lokam atradīsies pirmais norādītais punkts;
    • lodziņā Length X-Axis ievada loka platumu;
    • lodziņā Length Y-Axis ievada loka augstumu;
    • sarakstā Type izvēlas Open, ja loks jāzīmē vaļējs, bet Closed – ja noslēgts, t.i., sektors;
    • sarakstā Base Along izvēlas, gar kuru asi loku veidot (X Axis vai Y Axis);
    • lodziņā Slope norāda loka izliekumu:

25

  • piespiež pogu 26 vai taustiņu 27.

Ja ar atvērtu dialoglodziņu Arc Segment Tool Options tur piespiestu taustiņu 28, poga 29 tiek aizstāta ar pogu 30. To piespiežot, dialoglodziņa Line Segment Tool Options iestatījumi tiek atjaunoti uz noklusētajiem:

31

5.8. Spirāļu zīmēšana

Spirāles galvenais parametrs ir tās segmentu jeb posmu skaits. Katri četri segmenti veido vienu pilnu vijumu:

1

Bez segmentu un līdz ar to vijumu skaita spirāles izskatu nosaka arī tas, par cik samazinās katrs nākamais vijums, salīdzinot ar iepriekšējo, spirālei „tinoties” uz iekšu. Šo parametru dēvē par samazinājumu (decay) un izsaka procentos.

Spirāļu zīmēšanai izmanto rīkjoslas rīku 02 (Spiral Tool), kas atrodas rīka 03 (Line Segment Tool) pogas sarakstā:

4

Lai uzzīmētu spirāli:

  • izvēlas rīku 05 (Spiral Tool). Peles rādītājs maina izskatu uz 06;
  • izpilda klikšķi vietā, kur aptuveni paredzēts atrasties spirāles centram;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, velk, līdz spirāle ir vajadzīgajā izmērā:

7

  • turpina turēt piespiestu peles kreiso pogu un pārvieto peles rādītāju uz augšu vai leju, tādējādi veicot zīmējamās spirāles pagriešanu vēlamajā leņķī:

08

  • atlaiž peles pogu.

Atkarībā no tā, kurā virzienā velk peli, spirāles atvērums var tikt veidots dažādos virzienos, piemēram:

09

Spirāles segmentu skaitu var mainīt, ja zīmēšanas laikā piespiež tastatūras bulttaustiņus:

  • 10 – segmentu skaits palielinās;
  • 11 – segmentu skaits samazinās.

Lai norādītu precīzus spirāles parametrus, var lietot citu metodi:

  • izvēlas rīku 12 (Spiral Tool);
  • izpilda klikšķi vietā, kur aptuveni paredzēts atrasties spirāles centram;
  • dialoglodziņā Spiral norāda spirāles parametrus:
    • lodziņā Radius ievada attālumu, kādā no spirāles centra atradīsies vistālākais spirāles punkts;
    • lodziņā Decay ievada, par cik procentiem samazināsies katrs nākamais vijums, salīdzinot ar iepriekšējo, spirālei „tinoties” uz iekšu;
    • lodziņā Segments norāda spirāles segmentu skaitu;
    • grupā Style izvēlas shematiskajam apzīmējumam atbilstošo radiopogu, lai noteiktu, kādā virzienā būs spirāles atvērums:

13

  • piespiež pogu 14 vai taustiņu 15.

Tā, piemēram, ja tiktu uzzīmēta spirāle ar tādiem parametriem, kā iepriekš attēlotajā dialoglodziņā Spiral, zīmējums izskatītos šādi:

16

5.9. Tīklu zīmēšana

Tīklus iedala taisnstūrveida un polārajos tīklos:

1

Tīklu izskatu galvenokārt ietekmē dalītājlīniju (dividers) skaits, kas nosaka, cik kolonnu un rindu būs taisnstūrveida tīklā (noklusētajā variantā pieci dalītāji katrā no virzieniem, līdz ar to sešas kolonnas un sešas rindas), bet polārajam tīklam – cik būs sektoru un koncentrisku celiņu (noklusētajā variantā pieci dalītāji radiālā un koncentriskā virzienā, līdz ar to seši sektori un seši koncentriski celiņi).

Taisnstūrveida un polāro tīklu zīmēšanai izmanto atbilstoši rīkjoslas rīkus 02 (Rectangular Grid Tool) un 03 (Polar Grid Tool), kas atrodas rīka 4 (Line Segment Tool) pogas sarakstā:

05

Lai uzzīmētu taisnstūrveida tīklu ar noklusētajiem parametriem:

  • izvēlas rīku 06 (Rectangular Grid Tool). Peles rādītājs maina izskatu uz 7;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, zīmē tīklu no vienas virsotnes līdz pretējai;
  • atlaiž peles pogu.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestu taustiņu 8, tiek zīmēts kvadrātveida tīkls.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestu taustiņu 09, peles rādītājs maina izskatu uz 10; bet taisnstūrveida tīkls tiek zīmēts no centra.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestus taustiņus 11 un 12, no centra tiek zīmēts kvadrātveida tīkls.

Dalītājlīniju un līdz ar to kolonnu un rindu skaitu var mainīt, ja zīmēšanas laikā piespiež tastatūras bulttaustiņus:

  • 13 – horizontālo dalītājlīniju skaits palielinās;
  • 14 – horizontālo dalītājlīniju skaits samazinās;
  • 15 – vertikālo dalītājlīniju skaits palielinās;
  • 16 – vertikālo dalītājlīniju skaits samazinās.

Lai norādītu precīzus taisnstūrveida tīkla parametrus, var lietot citu metodi:

izvēlas rīku 17 (Rectangular Grid Tool);
izpilda klikšķi vietā, kur paredzēts atrasties vienai no taisnstūrveida tīkla virsotnēm (precīzai vietas norādīšanai var lietot arī, piemēram, režģi vai viedās vadotnes);
dialoglodziņā Rectangular Grid Tool Options norāda tīkla parametrus:

18

    • pa labi no lodziņa Width esošajā rīkā 19 norāda, kur tīklam atradīsies pirmais norādītais punkts;
    • lodziņā Width ievada tīkla kopējo platumu;
    • lodziņā Height ievada tīkla kopējo augstumu;
    • grupā Horizontal Dividers lodziņā Number ievada horizontālo dalītājlīniju skaitu, bet lodziņā Skew norāda, kā horizontālās dalītājlīnijas izkliedētas – ja 0%, tad vienmērīgi, ja skaitlis atšķirīgs no nulles, tad blīvāk pie tīkla augšējās vai apakšējās malas;
    • grupā Vertical Dividers lodziņā Number ievada vertikālo dalītājlīniju skaitu, bet lodziņā Skew norāda, kā vertikālās dalītājlīnijas izkliedētas – ja 0%, tad vienmērīgi, ja skaitlis atšķirīgs no nulles, tad blīvāk pie tīkla kreisās vai labās malas;
    • atzīmē izvēles rūtiņu Use Outside Rectangle As Frame, lai ārējais taisnstūris tiktu izveidots kā rāmis, kas pēc uzzīmēšanas dod iespēju visam tīklam piešķirt kādu no pildījumiem;
    • atzīmē izvēles rūtiņu Fill Grid, lai uzreiz pēc uzzīmēšanas visam tīklam piešķirtu pildījumu, taču tas notiek tikai tad, ja pirms tīkla zīmēšanas kāds no pildījuma veidiem, piemēram, krāsa vai krāsu pāreja, izvēlēts;
  • piespiež pogu 20 vai taustiņu 21.

Tā, piemēram, ja tiktu uzzīmēts tīkls ar tādiem parametriem kā iepriekš attēlotajā dialoglodziņā Rectangular Grid Tool Options, zīmējums izskatītos kā attēlā pa kreisi. Atzīmētā izvēles rūtiņa Use Outside Rectangle As Frame dod iespēju pēc uzzīmēšanas visam tīklam piešķirt pildījumu, piemēram, dzeltenā krāsā (sk. attēlu pa labi):

22

Ja ar atvērtu dialoglodziņu Rectangular Grid Tool Options tur piespiestu taustiņu 23, poga 24 tiek aizstāta ar pogu 25. To piespiežot, dialoglodziņa Rectangular Grid Tool Options iestatījumi tiek atjaunoti uz noklusētajiem:

26

Lai uzzīmētu polāro tīklu ar noklusētajiem parametriem:

  • izvēlas rīku 27 (Polar Grid Tool). Peles rādītājs maina izskatu uz 28;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, zīmē tīklu no vienas malas līdz pretējai;
  • atlaiž peles pogu, piemēram:

29

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestu taustiņu 30, tiek zīmēts riņķveida polārais tīkls.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestu taustiņu 31, peles rādītājs maina izskatu uz 32; bet polārais tīkls tiek zīmēts no centra.

Ja, pārvietojot peli, tur piespiestus taustiņus 33 un 34, no centra tiek zīmēts riņķveida polārais tīkls.

Dalītājlīniju un līdz ar to sektoru un koncentrisko celiņu skaitu var mainīt, ja zīmēšanas laikā piespiež tastatūras bulttaustiņus:

  • 35 – koncentrisko dalītājlīniju skaits palielinās;
  • 36 – koncentrisko dalītājlīniju skaits samazinās;
  • 37 – radiālo dalītājlīniju skaits palielinās;
  • 38 – radiālo dalītājlīniju skaits samazinās.

Lai norādītu precīzus polārā tīkla parametrus, var lietot citu metodi:

  • izvēlas rīku 39 (Polar Grid Tool);
  • izpilda klikšķi vietā, kur paredzēts atrasties vienai polāro tīklu iekļaujošā taisnstūra virsotnei (precīzai vietas norādīšanai var lietot arī, piemēram, režģi vai viedās vadotnes);
  • dialoglodziņā Polar Grid Tool Options norāda tīkla parametrus:
    • pa labi no lodziņa Width esošajā rīkā 40 norāda, kur tīklam atradīsies pirmais norādītais punkts;
    • lodziņā Width ievada tīkla kopējo platumu;
    • lodziņā Height ievada tīkla kopējo augstumu;
    • grupā Concentric Dividers lodziņā Number ievada koncentrisko dalītājlīniju skaitu, bet lodziņā Skew norāda, kā koncentriskās dalītājlīnijas izkliedētas – ja 0%, tad vienmērīgi, ja skaitlis atšķirīgs no nulles, tad blīvāk pie polārā tīkla iekšējās vai ārējās malas;
    • grupā Radial Dividers lodziņā Number ievada radiālo dalītājlīniju skaitu, bet lodziņā Skew norāda, kā radiālās dalītājlīnijas izkliedētas – ja 0%, tad vienmērīgi, ja skaitlis atšķirīgs no nulles, tad blīvāk pie tīkla apakšmalas vai augšmalas:

41

    • atzīmē izvēles rūtiņu Create Compound Path From Ellipses, lai elipses tiktu izveidotas tā, ka pēc uzzīmēšanas pildījumu tīklam varētu piešķirt pa celiņiem, nevis visam tīklam kopumā;
    • atzīmē izvēles rūtiņu Fill Grid, lai uzreiz pēc uzzīmēšanas tīklam piešķirtu pildījumu, taču tas notiek tikai tad, ja pirms tīkla zīmēšanas kāds no pildījuma veidiem, piemēram, krāsa vai krāsu pāreja, izvēlēts;
  • piespiež pogu 42 vai taustiņu 43.

Tā, piemēram, ja tiktu uzzīmēts tīkls ar tādiem parametriem, kā iepriekš attēlotajā dialoglodziņā Polar Grid Tool Options, zīmējums izskatītos kā attēlā pa kreisi. Atzīmētā izvēles rūtiņa Create Compound Path From Ellipses dod iespēju pēc uzzīmēšanas tīklam piešķirt pildījumu pa celiņiem, piemēram, dzeltenā krāsā (sk. attēlu vidū). Ja izvēles rūtiņa Create Compound Path From Ellipses netiktu atzīmēta, pēc uzzīmēšanas tīklam varētu piešķirt pildījumu tikai visam kopumā (sk. attēlu pa labi).

44


Ja ar atvērtu dialoglodziņu Polar Grid Tool Options tur piespiestu taustiņu 45, poga 46 tiek aizstāta ar pogu 47. To piespiežot, dialoglodziņa Polar Grid Tool Options iestatījumi tiek atjaunoti uz noklusētajiem:

48

Citu zīmēšanas rīku lietošana (piemēram, zīmuļa un otas) aplūkota 8.7. nodaļā.

6. OBJEKTU ATLASE UN NOFORMĒŠANA

Ja zīmētos objektus vajag pārvietot, pagriezt, mainīt formu, izmēru, līnijas veidu, pildījumu, kā arī veikt citas transformācijas, objekti jāatlasa (jāaktivizē).

Šajā nodaļā aplūkotas vienkāršākās objektu atlases un kontūrlīniju un pildījumu noformēšanas iespējas.

6.1. Objektu atlase

Atkarībā no veicamajām darbībām, objektu skaita un to novietojuma dokumentā, atlasei var lietot dažādas metodes, piemēram, rīkjoslas rīkus, Layers paneli, izvēlnes Select komandas.

5.1.1. Atlases rīku lietošana

No rīkjoslā pieejamajiem atlases rīkiem šajā materiālā aplūkoti 1 (Selection Tool), 02 (Direct Selection Tool), 03 (Magic Wand Tool), 04 (Lasso Tool).

Lai atlasītu vienu atsevišķu objektu:

  • izvēlas rīku 05 (Selection Tool). Peles rādītājs maina izskatu uz 06;
  • novieto peles rādītāju uz objekta (tas vēlreiz maina izskatu uz 07), bet objekta kontūrlīnija izgaismojas zilā krāsā:

08

  • izpilda klikšķi.

Ja objekts ir bez pildījuma, klikšķis jāizpilda tieši uz kontūrlīnijas.

Atlasītais objekts dokumentā var izskatīties dažādi – ja View izvēlnē lietota komanda Show Bounding Box, atlasīto objektu iekļauj taisnstūrveida rāmītis, ko var lietot, piemēram, objekta izmēra maiņai vai pagriešanai ar peli. Savukārt ja View izvēlnē lietota komanda Hide Bounding Box, tad objektu iekļaujošais rāmītis nav redzams, bet izgaismoti tiek tikai objektu veidojošie punkti jeb enkurpunkti (anchor):

09

Vairāku objektu atlasei tos var apvilkt ar peli (piespiesta peles kreisā poga) vai pēc kārtas atlasīt, turot piespiestu taustiņu 10.

Atlasot vairākus objektus ar peli, tos nav nepieciešams apvilkt pilnībā, bet pietiek, ja ar peli vilktais rāmītis pieskaras kādai no objekta līnijām, piemēram:

11

Lai atlasītu visus dokumentā esošos objektus ar vienādu pildījumu, kontūrlīnijas vai caurspīdīguma parametriem, lieto rīku 12 (Magic Wand Tool).

Tā, piemēram, ja vēlas atlasīt dokumentā visus objektus ar dzeltenu pildījuma krāsu:

  • izvēlas rīku 13 (Magic Wand Tool). Peles rādītājs maina izskatu uz 14;
  • izpilda klikšķi uz viena no objektiem, kam ir šāda pildījuma krāsa. Automātiski tiek atlasīti arī visi pārējie objekti ar dzeltenu pildījumu:

15

Ja zīmējumā būtu arī, piemēram, vairāki objekti ar sarkanu pildījuma krāsu, pēc dzelteno atlases, turot piespiestu taustiņu 16 un izpildot klikšķi uz kāda sarkanā, arī tie visi tiktu atlasīti:

17

Lai rīks 18 (Magic Wand Tool) bez objektiem ar vienādu pildījumu atlasītu arī objektus ar citām vienādām īpašībām:

  • izpilda dubultklikšķi uz rīka 19 (Magic Wand Tool) vai lieto komandu Window / Magic Wand;
  • atver paneļa Magic Wand izvēlni, piespiežot pogu 20 paneļa augšējā labajā stūrī;
  • nosaka, kādu parametru iestatījumus parādīt panelī:
21
  • izvēlētajās parametru grupās nosaka, pēc kādiem vēl parametriem rīkam veikt vienādo objektu atlasi, piemēram, kontūrlīnijas krāsas (Stroke Color) un caurspīdīguma pakāpes (Opacity). Lodziņos Tolerance var precizēt pielaidi, ar kādu vienādie objekti atlasāmi, taču tas šajā materiālā tuvāk netiek aplūkots:

22

Rīku 23 (Direct Selection Tool) lieto, lai atlasītu atsevišķus kādu objektu veidojošos enkurpunktus vai līniju segmentus.

Lai atlasītu vienu atsevišķu enkurpunktu vai līniju segmentu:

  • izvēlas rīku 24 (Direct Selection Tool). Peles rādītājs maina izskatu uz 25;
  • tuvina peles rādītāju objektam. Ja peles rādītājs vēlreiz maina izskatu uz 26, rīks ir gatavs enkurpunkta atlasei, bet, ja uz 27 – līnijas segmenta atlasei, piemēram:

28

  • izpilda klikšķi.

Atsevišķa enkurpunkta vai līnijas segmenta atlasi lieto, lai, piemēram, to pārvietotu, tādējādi mainot figūras formu (peles rādītājs vēlreiz maina izskatu uz 38):

29

Arī ar rīku 30 (Direct Selection Tool) vairāku enkurpunktu vai līniju segmentu atlasei tos var apvilkt ar peli (piespiesta peles kreisā poga) vai pēc kārtas atlasīt, turot piespiestu taustiņu 31.

Objektu, to enkurpunktu vai līniju segmentu atlasei var lietot arī 33 (Lasso Tool) rīku.

Ja vēlas vienlaikus atlasīt dokumentā trīs dažādu objektu vairākus enkurpunktus vai līniju segmentus, kas neatrodas cits citam blakus, piemēram, lai tos kopā pārvietotu:

  • izvēlas rīku 33 (Lasso Tool). Peles rādītājs maina izskatu uz 34;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, velk ap atlasāmajiem enkurpunktiem un līniju segmentiem. Neatlasītie enkurpunkti tiek attēloti ar ziliem kvadrātiņiem ar baltu pildījumu, bet atlasītie – ar ziliem aizpildītiem kvadrātiņiem:

35

Ja uzreiz pēc atlases izvēlas rīku 36 (Direct Selection Tool) un, turot piespiestu peles kreiso pogu, pārvieto kādu no atlasītajiem enkurpunktiem vai līniju segmentiem, vienlaikus pārvietojas visi atlasītie:

37

5.1.2. Slāņu paneļa lietošana objektu atlasē

Paneli Layers ērti lietot objektu atlasei īpaši tad, ja objekti pārklāj cits citu un to atlase ar peli ir apgrūtināta. Paneli atver, piespiežot pogu 1 (Layers) paneļu joslā vai ar komandu Window / Layers.

Ja, atverot paneli, slānī (Layer 1) uzzīmēto objektu saraksts nav redzams, to atver, piespiežot pogu 02:

03


Lai objektus atlasītu, panelī Layers pietiek saprast divu ikonu nozīmi – izpildot klikšķi uz ikonas 04, atbilstošā figūra dokumentā tiek paslēpta, bet, izpildot klikšķi uz ikonas 05, figūra tiek atlasīta:

10

Vairāku objektu vienlaicīgu atlasi veic, turot piespiestu taustiņu 7 vai 08.

Atsevišķu figūru paslēpšana var noderēt, ja tās daļēji vai pilnībā nosedz kādu citu figūru un grūti novērtēt, vai nosegtā figūra tiek noformēta, kā paredzēts.

Piemērā zvaigzne, daudzstūris un elipse ir paslēpta, bet vienlaikus atlasīts kvadrāts un taisnstūris:

09


5.1.3. Komandu lietošana objektu atlasē

Dažādas komandas objektu atlasei pieejamas arī izvēlnē Select:

1

Komandu Next Object Above un Next Object Below nozīme būs labāk saprotama pēc zīmēto objektu secības maiņas apguves (sk. 6.8), taču viens piemērs dots nākamajos attēlos.

Ja zīmējumā ir atlasīta zilā elipse, lietojot komandu Select / Next Object Above, tiek atlasīts nākamais virs elipses esošais objekts – violēts riņķis:

02

Izvēlnes Select apakšizvēlnēs Same un Object pieejamas komandas atbilstoši objektu ar vienādām īpašībām atlasei, piemēram, ar vienādu pildījuma krāsu (Fill Color), kontūrlīnijas biezumu (Stroke Weight) u.tml., kā arī līdzīga tipa objektu, piemēram, ar otu zīmētu (Brush Strokes) vai teksta objektu (Text Objects) u.tml. atlasei:

03 4

Ja zīmējumā ir objekti, kuri zīmējuma veidošanas laikā varētu būt jāatlasa vairākkārt, šo objektu atlasi lietderīgi saglabāt:
  • atlasa vajadzīgos objektus, piemēram, elipsi, riņķi un daudzstūri:

05

  • lieto komandu Select / Save Selection...;
  • dialoglodziņa Save Selection lodziņā Name ievada objektu atlases nosaukumu, piemēram, Mana atlase:

06

  • piespiež pogu 07 vai taustiņu 08.

Izvēlne Select tiek papildināta ar jaunu komandu Mana atlase, kas lietojama jebkurā brīdī zīmējuma veidošanas laikā:

09

Ja zīmējuma veidošanas laikā kāds no atlasē saglabātajiem objektiem (piemēram, riņķis) dzēsts, tad, lietojot šo komandu, tiek atlasīti atlikušie objekti, piemēram:

10

6.2. Objektu kontūrlīniju un pildījumu noformēšana

Illustrator lietotnē objektu kontūrlīniju un pildījumu noformēšanā ir ļoti daudz iespēju. Šajā materiālā aplūkotas tikai vienkāršākās.

5.2.1. Paneļa Color lietošana

Krāsu paneli atver, piespiežot pogu 1 (Color) paneļu joslā vai ar komandu Window / Color. Piespiežot pogu 02 paneļa augšējā labajā stūrī, atver paneļa Color izvēlni, kurā izvēlas panelī attēlojamo krāsu modeli:

03

Krāsu modelis (color model) ir noteikta sistēma, kurā ar dažu (parasti trīs vai četru) krāsu palīdzību var iegūt vajadzīgo krāsu.

Pirms izvēlēties vajadzīgo krāsu, jāpārliecinās, kam tā tiks piešķirta – kontūrlīnijai vai pildījumam. Parasti to norāda rīkjoslā:

  • lai krāsa tiktu piemērota pildījumam, izpilda klikšķi uz pildījuma/kontūrlīnijas izvēles augšējā kvadrātiņa Fill:

4

  • lai krāsa tiktu piemērota kontūrlīnijai, izpilda klikšķi uz pildījuma/kontūrlīnijas izvēles apakšējā kvadrātiņa Stroke:

05

Pildījuma vai kontūrlīnijas izvēli var noteikt arī panelī Color:

06

Tālāk krāsas norādīšana atkarīga no izvēlētā modeļa:

  • CMYK modelī lodziņā C (Cyan) nosaka veidojamās krāsas ciāna, M (Magenta) – fuksīna jeb madžentas, Y (Yellow) – dzeltenas un K (blacK) – melnas krāsas daudzumu (no 0 līdz 100%) vai izvēlas krāsu, izpildot klikšķi CMYK krāsu spektrā (peles rādītājs maina izskatu uz 07):
08
  • RGB modelī lodziņā R (Red) nosaka veidojamās krāsas sarkanās, G (Green) – zaļās un B (Blue) – zilās krāsas daudzumu (no 0 līdz 255) vai izvēlas krāsu, izpildot klikšķi RGB krāsu spektrā (peles rādītājs maina izskatu uz 08a):
09
  • HSB modelī lodziņā H (Hue) nosaka veidojamās krāsas toni, S (Saturation) – piesātinājumu un B (Brightness) – spilgtumu vai izvēlas krāsu, izpildot klikšķi HSB krāsu spektrā (peles rādītājs maina izskatu uz 10):
11
  • Grayscale modelī lodziņā K (blacK) nosaka melnās krāsas daudzumu (no 1 līdz 100%) veidojamajā melnbaltajā tonī vai izvēlas krāsu, izpildot klikšķi Grayscale Ramp krāsu spektrā (peles rādītājs maina izskatu uz 12):
13

Piespiežot taustiņu 14 vai rīkjoslas pogu 15, kontūrlīnijai un pildījumam tiek iestatīti noklusētie iestatījumi – 1 pt bieza kontūrlīnija melnā krāsā un balts pildījums:

16

Piespiežot rīkjoslas pogu 17, kontūrlīnijai tiek iestatīta tāda krāsa, kāda bija pildījumam, un otrādi:

18

Piemērs:

19

5.2.2. Paneļa Swatches lietošana

Ar terminu Swatch saprot iepriekš izveidotus krāsu, toņu, krāsu pāreju un rakstu paraugus. Šādu paraugu ir ļoti daudz, un tie glabājas īpašās lietotnes paraugu bibliotēkās.

Swatches paneli atver, piespiežot pogu 1 (Swatches) paneļu joslā vai ar komandu Window / Swatches. Piespiežot pogu 02 paneļa augšējā labajā stūrī, atver paneļa Swatches izvēlni, kurā atrodas dažādas komandas darbam ar paraugiem:

03

Sīkāk šajā materiālā paneļa Swatches izvēlnes komandas netiek aplūkotas, jo to ir ļoti daudz. Ja ir vēlēšanās tās izmēģināt, ieteicams izveidot jaunu dokumentu, kurā var brīvi eksperimentēt, jo vairums no komandām būs saprotamas tīri intuitīvi vai arī, ja ir pietiekamas angļu valodas zināšanas.

Arī šajā panelī, izvēloties krāsu, toņu, krāsu pāreju vai rakstu paraugus, jāpārliecinās, kam tie tiks piešķirti – kontūrlīnijai vai pildījumam. Tāpat kā, lietojot paneli Color, parasti to norāda rīkjoslā:

  • lai paraugs tiktu piemērots pildījumam, izpilda klikšķi uz pildījuma/kontūrlīnijas izvēles augšējā kvadrātiņa Fill:

04

  • lai paraugs tiktu piemērots kontūrlīnijai, izpilda klikšķi uz pildījuma/kontūrlīnijas izvēles apakšējā kvadrātiņa Stroke:

05

Novietojot peles rādītāju uz kāda no panelī esošajiem paraugiem, zem tā parādās parauga nosaukums, piemēram, CMYK Red:

06

Kad atrasts vajadzīgais paraugs, uz tā izpilda klikšķi. Jāpiebilst, ka pildījumu noformēšanai var lietot visus paraugus, bet kontūrlīnijām dažus, piemēram, krāsu pārejas, izmantot nav iespējams.

Tā kā noklusētajā variantā, atverot lietotni, panelī Swatches nav ļoti daudz dažādu paraugu, tos var izvēlēties kādā no paraugu bibliotēkām, ko atver dažādos veidos, piemēram, komandas Window / Swatch Libraries sarakstā vai paneļa Swatches pogas 07 (Swatch Libraries Menu) sarakstā:

08

Lai gūtu nelielu ieskatu, tiek atvērtas divas bibliotēkas:

  • gradientu jeb krāsu pāreju bibliotēka Gradients / Wood;
  • rakstu bibliotēka Patterns / Basic Graphics / Basic Graphics Textures.

Bibliotēkas tiek atvērtas jaunā paneļa logā katra savā cilnē. Lai paraugi būtu labāk saskatāmi, katras cilnes izvēlnē var izvēlēties paraugu attēlošanas veidu Large Thumbnail View:

09

Nākamajā attēlā parādīts, kā izskatītos divi taisnstūri, ja to pildījumu noformēšanai izmantots raksts Ripple no Basic Graphics Textures bibliotēkas un gradients Zebra Wood no Wood bibliotēkas:

10

Šāda veida pildījuma paraugus var arī rediģēt, piemēram, pagriezt, mērogot u.tml., taču tas tiks aplūkots šī materiāla nodaļā par objektu transformēšanu (sk. 6.1).

Ja dokumentā tiek izmantots kaut vai viens kādas bibliotēkas paraugs, šis un visi pārējie tajā esošie paraugi tiek pievienoti panelim Swatches un saglabāti kopā ar dokumentu:

11

5.2.3. Paneļa Color Guide lietošana

Panelis Color Guide kalpo kā krāsu izvēles palīgs – atkarībā no zīmējumā pēdējās lietotās pildījuma krāsas (vai vienkārši panelī Swatches izvēlētās) piedāvā ar to saderīgas krāsas nākamo objektu noformēšanai. Krāsas tiek piedāvātas saskaņā ar īpašiem saderības noteikumiem (Harmony Rules).

Color Guide paneli atver, piespiežot pogu 1 (Color Guide) paneļu joslā vai ar komandu Window / Color Guide.

Piemēram, ja objekta noformēšanai tika izvēlēta sarkana pildījuma krāsa CMYK Red, panelī Color Guide tiek piedāvātas iespējas citu objektu noformēšanai izvēlēties ar sarkano saderīgas krāsas:

2

Sarakstā Harmony Rules var izvēlēties kādu citu no krāsu saderības noteikumiem, piemēram, Triad:

03

Šajā gadījumā tiek mainīts arī piedāvāto nokrāsu un toņu (Shades un Tints) paraugi:

04

Arī šajā panelī, izvēloties krāsu paraugus, jāpārliecinās, kam tie tiks piešķirti – pildījumam (Fill) vai kontūrlīnijai (Stroke):

05

06

Tā kā piedāvāto harmonijas jeb saderības noteikumu ir daudz, tad, atverot paneļa sarakstu 07 (Limits the color group to colors in a swatch library), piedāvāto krāsu grupu var limitēt, ja zināms, kas tiks zīmēts, piemēram, pārtikas produkti (Foods), ziedi (Flowers) u.tml.:

08

Arī paneļa Color Guide visas iespējas šajā materiālā tuvāk netiks aplūkotas, jo to ir ļoti daudz. Ja ir vēlēšanās tās izmēģināt, ieteicams izveidot jaunu dokumentu, kurā var brīvi eksperimentēt.

5.2.4. Paneļa Stroke lietošana

Paneli Stroke lieto objektu kontūrlīniju noformēšanai. To atver, piespiežot pogu 1 (Stroke) paneļu joslā vai ar komandu Window / Stroke:

02

  • sarakstlodziņā Weight var ievadīt vai izvēlēties līnijas biezumu, piemēram:

03

  • grupā Cap var izvēlēties līnijas (parasti nenoslēgtas) galapunktu noformējumu, piemēram:

04

  • grupā Corner var izvēlēties līnijas (parasti noslēgtas) stūra punktu noformējumu, piemēram:
05
  • grupā Align Stroke var izvēlēties, kā līnija tiek līdzināta attiecībā pret to veidojošajiem punktiem – uz abām pusēm vienādi, uz iekšu vai uz āru, piemēram:

06

  • atzīmējot izvēles rūtiņu Dashed Line, līnijām var veidot pārtraukumus, ar pogām 07 un 08 norādot, kā veidot pārtraukumus līniju stūra punktos vai galapunktos, bet lodziņos dash un gap norādīt, cik garas veidot attiecīgi līnijas un pārtraukumus, piemēram:

09

Ja pārtraukumu garumu (gap) nenorāda, tie tiek veidoti tikpat gari kā līnijas (dash);

  • Arrowheads sarakstos līniju galapunktu noformēšanai var izvēlēties bultas, lodziņos Scale mainīt to izmērus, bet ar pogām Align noteikt to līdzināšanu attiecībā pret līnijas galapunktiem, piemēram:

10

Bultu noformēšanas grupā esošās pogas 11 (Swap start and end arrowheads) un 12 (Link start and end arrowhead scales) lieto, lai attiecīgi apmainītu vietām bultas līniju sākumā un beigās, kā arī proporcionāli vienas bultas izmēram mainītu otras bultas izmērus;

  • sarakstā Profile var noteikt, lai līnijas biezums visā tā garumā ir vienāds (Uniform), vai izvēlēties kādu no profiliem, kas piešķir līnijai biezuma izmaiņas efektu, piemēram:

13

Dažiem līniju profiliem pieejamas pogas 14 (Flip Along) vai 15 (Flip Across), lai izveidotu līnijas profila spoguļskatu attiecīgi horizontālā vai vertikālā virzienā.

5.2.5. Paneļa Gradient un rīka Gradient Tool lietošana

Objektu pildījumu noformēšanai var lietot krāsu pārējas. Tās var veidot divējādi – lietojot paneli Gradient vai interaktīvu rīkjoslas rīku Gradient Tool. Abas šīs metodes var lietot arī kopā, t.i., piemēram, panelī izveidotās krāsu pārejas iestatījumus var koriģēt ar interaktīvo rīku. Šāds variants tiks aplūkots arī šajā materiālā.

Lai objekta pildījumu noformētu kā krāsu pāreju:

  • atlasa noformējamo objektu;
  • atver paneli Gradient, piespiežot pogu 1 (Gradient) paneļu joslā vai ar komandu Window / Gradient;
  • panelī Gradient izpilda klikšķi lodziņā uz pārejas Gradient Fill apzīmējuma vai no saraksta izvēlas kādu no krāsu pāreju paraugiem:
02
  • ja izvēlas veidot vienkāršu krāsu pāreju (Gradient Fill), tās tipu nosaka sarakstā Type:

03

    • Radial – radiāla;
    • Linear – lineāra.

Pēc pārejas tipa izvēles veic tās krāsu, virziena u.c. parametru rediģēšanu. Kā piemērs aplūkota lineāra pāreja:

  • piespiežot pogu 04 (Reverse Gradient), pāreju veidojošās krāsas var apmainīt vietām:

05

  • lodziņā 06 (Angle) var norādīt pārejas leņķi, piemēram:

07

  • pārvietojot ar peli virs krāsu pārejas esošo marķieri Gradient Slider, var mainīt pārejas intensitāti vienas vai otras krāsas virzienā. Izmaiņas tiek atspoguļotas arī lodziņā Location, kurā, ja nepieciešams, tās var precizēt:

08

  • pārvietojot ar peli kādu no zem krāsu pārejas esošajiem marķieriem Gradient Slider, var noteikt, ka objekta malā būs pildījums izvēlētajā krāsā, bet pāreja sāksies tikai norādītajā attālumā no objekta malas, piemēram:

09

  • izpildot dubultklikšķi uz kāda no pāreju veidojošo krāsu marķieriem, piemēram, 10, var izvēlēties citu krāsu līdzīgi, kā tas tika darīts paneļos Color vai Swatches:
11
  • ja vēlas krāsu pāreju veidot no vairāk nekā divām krāsām vietā, kur paredzēts pievienot vēl vienu krāsu, peles rādītāju novieto zem pārejas parauga tā, lai pie peles rādītāja parādītos plus zīme, un izpilda klikšķi:

12

  • izpildot dubultklikšķi uz pievienotā krāsu marķiera, izvēlas vēl vienu krāsu, piemēram:

13

  • ja vēlas, pārvietojot marķierus, krāsas var mainīt vietām, noteikt pāreju intensitāti u.tml., piemēram:

14

Izpildot klikšķi uz kāda no krāsu marķieriem, tiek aktivizēts lodziņš Opacity, kura vērtība raksturo izvēlētās krāsas caurspīdīguma pakāpi. Ja šis skaitlis ir 100, krāsa nav caurspīdīga – tas nozīmē, ka zem objekta esošs cits objekts nebūs redzams, piemēram:

15

Samazinot skaitli sarkanās krāsas lodziņā Opacity, tā kļūst caurspīdīga un apakšā esošais objekts redzams, piemēram:

16

Līdzīgi veido arī radiālās pārejas. Lai apgūtu pāreju veidošanu, ieteicams pēc iespējas vairāk eksperimentēt.

Radiālās pārejas piemērs ar zem riņķa novietotu objektu:

17


Ja atlasa ar krāsu pāreju noformētu objektu un piespiež rīkjoslas pogu 18 (Gradient Tool), uz tā redzams pārejas rediģēšanas marķieris:

19

Tuvinot tam peles rādītāju, marķiera izskats kļūst līdzīgs panelī Gradient aplūkotajam. Līdzīgi var veikt arī darbības pārejas rediģēšanai, piemēram, jaunas krāsas pievienošanai vai esošas aizvietošanai:

20

Ja krāsu pārejas virziens neatbilst iecerētajam, turot piespiestu peles kreiso pogu, velk pār objektu vajadzīgajā virzienā un leņķī. Pāreja tiek izveidota atbilstoši peles pārvietojumam un to, protams, atkal var rediģēt:

21

Lai krāsu pāreju iestatītu kādam citam objektam, to atlasa un piespiež rīkjoslas pogu 22 (Gradient Tool). Sākotnēji objektam tiek iestatīta lineāra krāsu pāreja ar tādām krāsām kā pēdējai figūrai dokumentā (sk. nākamo attēlu pa kreisi). Ja krāsu pārejas dokumentā līdz šim nav veidotas, tiek iestatīta melnbalta krāsu pāreja. Virs objekta redzams pārejas rediģēšanas marķieris, un pāreju var rediģēt, kā aplūkots iepriekš:

23

5.2.6. Vadības paneļa lietošana

Atlasītā objekta noformēšanai var lietot arī vadības paneli:

1

  • sarakstā 02 izvēlas objekta pildījuma krāsu tāpat kā panelī Swatches (sk. 5.2.2). Kad krāsa izvēlēta, sarakstu aizver, piespiežot taustiņu 03 (Space), 4 vai izpildot klikšķi ārpus saraksta;
  • sarakstā 05 izvēlas objekta kontūrlīnijas krāsu tāpat kā panelī Swatches;
  • izpildot klikšķi uz 06 (Stroke Panel), tiek atvērts objekta kontūrlīnijas noformēšanas panelis Stroke (sk. 5.2.4);
  • sarakstlodziņā 07 (Stroke Weight) var ievadīt vai izvēlēties līnijas biezumu;
  • sarakstā 08 (Variable Width Profile) var izvēlēties profilus, kuri piešķir līnijai biezuma izmaiņas efektu tāpat kā panelī Stroke (sk. 5.2.5);
  • sarakstā 09 (Brush Definition) objekta kontūrlīnijas noformēšanai var izvēlēties kādu no otām (sk. 7.2);
  • piespiežot pogu 10 (Isolate Selected Object), atlasīto objektu var atvērt izolētā rediģēšanas režīmā (sk. 12.5.2);
  • izpildot klikšķi uz 11 (Transparency Panel), tiek atvērts objekta caurspīdīguma noformēšanas panelis Transparency, taču tas šajā materiālā tuvāk netiek aplūkots, jo vienkāršu zīmējumu sagatavošanā atlasīto objektu caurspīdīgumu var noteikt blakus esošajā sarakstlodziņā 12 (Opacity), piemēram:
13
  • ar saraksta 14 (Select Similar Objects) komandām var atlasīt objektus ar vienādām īpašībām tāpat kā izvēlnē Select (sk. 5.1.3);
  • piespiežot pogu 15 (Recolor Artwork), atver dialoglodziņu zīmējuma „pārkrāsošanai” citās krāsās (sk. 10.7);
  • sarakstā 16 izvēlas, attiecībā pret ko līdzināt objektus – pret citiem objektiem vai lappusi (sk. 6.7);
  • izpildot klikšķi uz 17 (Transform Panel), tiek atvērts objekta transformēšanas panelis Transform (sk. 6.1).

5.2.7. Dialoglodziņa Color Picker lietošana

Atlasītā objekta pildījuma vai kontūrlīnijas krāsas izvēlei var lietot arī dialoglodziņu Color Picker:

  • izpilda dubultklikšķi uz rīkjoslas pildījuma (Fill) vai kontūrlīnijas (Stroke) ikonas:

1

02

  • atveras dialoglodziņš Color Picker, kura grupā ar peli izvēlas jauno krāsu vai to norāda, izmantojot HSB, RGB vai CMYK krāsu modeļu parametrus:

03

  • piespiež pogu 04 vai taustiņu 05.

6.3. Objekta atsevišķu īpašību kopēšana

Ja kādu objektu nepieciešams noformēt ar līdzīgiem parametriem, kā jau noformēts kāds cits objekts, var lietot rīku 1 (Eyedropper Tool):

  • atlasa noformējamo objektu, piemēram:

02

  • izpilda dubultklikšķi uz rīkjoslas pogas 03 (Eyedropper Tool);
  • dialoglodziņā Eyedropper Options precizē parametrus, ko var nolasīt no iepriekš noformētā objekta (Eyedropper Picks Up) un ko piešķir noformējamajam objektam (Eyedropper Applies):

04

  • piespiež pogu 05 vai taustiņu 06. Peles rādītājs maina izskatu uz 07;
  • izpilda klikšķi uz objekta, no kura „jānolasa” norādītās īpašības, piemēram:

08

Līdzīgi tiek noformēts arī iepriekš atlasītais objekts, piemēram:

09

6.4. Pēdējo dokumentā lietoto pildījumu un krāsu pārēju izmantošana

Rīkjoslas apakšējā daļā pieejamas trīs ikonas, kas ļauj kādam no objektiem ātri piešķir pēdējo dokumentā lietoto pildījumu, pēdējo lietoto krāsu pāreju vai atsaukt pildījumu:

1

7. OBJEKTU MODIFICĒŠANA

Jebkuru objektu pēc uzzīmēšanas var modificēt, t.i., mainīt tā izmērus, pārvietot, šķiebt, pagriezt u.tml. Objektus var modificēt pa vienam vai objektu grupu vienlaikus, taču tad tie visi pirms tam jāatlasa (sk.5.1). Katru modificēšanas darbību var veikt, lietojot komandas, rīkjoslas rīkus, paneļus un peli. Šajā materiālā aplūkotas tikai dažas no iespējām, turklāt visos piemēros modificēšana tiek veikta tikai vienam atsevišķam objektam.

7.1. Objektu pārvietošana