1. Titullapa

 Microsoft Excel 2010

Materiāls izstrādāts 
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam 
„Cilvēkresursi un nodarbinātība” 
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība” 
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana” 
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu 
kompetences paaugstināšana” 
Latvijas Universitātes realizētā projekta 
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu 
kompetences paaugstināšana” 
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003, 
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai

2. IZKLĀJLAPAS UN TO LIETOŠANAS IESPĒJAS

Izklājlapas ir lietotnes, kas paredzētas darbam ar datiem tabulās – datu ievadei, noformēšanai, apstrādei, grafiskai attēlošanai un izdrukāšanai.

Tās var izmantot dažādās jomās, piemēram:

• finanšu aprēķinos: budžeta un preču apgrozījuma plānošanā, algu, nodokļu un preču cenu aprēķināšanā u.tml.;
• dažādas sarežģītības pakāpes matemātisku un statistisku aprēķinu veikšanā;
• ģimenes budžeta plānošanā, optimālu ēdienu recepšu sastādīšanā, ņemot vērā gan nepieciešamo kaloriju daudzumu, gan finansiālās iespējas, utt.

Pieejamas vairāku firmu izstrādātās izklājlapu lietotnes, piemēram, Microsoft Excel, Lotus 123, Corel Quatro Pro un OpenOffice.org Calc. Viena no vispopulārākajām ir Excel, kas ietilpst Microsoft Office sastāvā, tāpēc šajā materiālā ir aplūkota Microsoft Office Excel 2010 lietotne.

3. MICROSOFT OFFICE EXCEL 2010 VIDE

3.1. Lietotnes atvēršana

Microsoft Office Excel 2010 lietotni (turpmāk vienkārši Excel) var atvērt vairākos veidos, piemēram:

• ar komandu Start / All Programs / Microsoft Office / Microsoft Excel 2010:

• ar komandu Start / Microsoft Excel 2010, ja lietotne nesen izmantota:
  

• izpildot dubultklikšķi uz darbvirsmas (desktop) ikonas, ja tāda izveidota:
  
  
• atverot kādu iepriekš izveidotu Excel darbgrāmatu.

3.2. Excel darba vide

Excel 2010 darba vide (logs) parasti izskatās šādi:

2.2.1. Lente un cilnes

Viena no būtiskākajām Microsoft Office Excel 2010 (arī Microsoft Office Excel 2007) atšķirībām, salīdzinot ar iepriekšējām Excel versijām, ir izvēlņu un rīkjoslu aizvietošana ar lenti. Lente (ribbon) ir taisnstūrveida apgabals zem virsrakstjoslas, kurā ir redzama ciļņu (tab) josla un aktīvās cilnes lappuse (tab page). Cilnes lappusē apvienotas komandas, kas ir raksturīgākās noteiktam uzdevumu kopumam, piemēram, cilnes lappusē Home ir komandas, kuras var izmantot, ievadot un formatējot datus, Insert – komandas dažādu objektu ievietošanai, Page Layout – komandas lappuses formatēšanai utt.

Lentes cilnes lappusi aktivizē ar klikšķi uz tās cilnes. Cilnes lappusēs komandas noteikta uzdevuma veikšanai apvienotas grupās, piemēram, cilnes lappuses Home komandu grupa Font apvieno rakstzīmju formatēšanas komandas, Alignment – šūnas satura līdzināšanas komandas, Number – skaitļu formāta maiņas komandas utt.

Grupas nosaukums (piemēram, Font) redzams joslā zem grupas. Ja šajā joslā ir poga , tad ar klikšķi uz tās var atvērt komandu grupai atbilstošo dialoglodziņu.

Atkarībā no lietotnes loga platuma (arī ekrāna izšķirtspējas) cilnes lappuses izskats var atšķirties:

• ja loga platums ir pietiekams, katrā no grupām ir redzamas visas grupas ikonas (kā piemērs aplūkota cilnes Home lappuses grupa Alignment):

• samazinoties loga platumam, var mainīties atsevišķu ikonu izskats, kā arī visa grupa vai daļa tās elementu var tikt aizstāta ar izvēlnes pogu:

• loga platumu var samazināt arī tā, ka lente nav redzama.

Ciļņu joslā ne vienmēr ir redzamas visas cilnes – daļa no tām parādās tikai tad, ja ir atlasīts vai notiek darbs ar konkrētu objektu, piemēram, attēlu, diagrammu u.tml. Šādas cilnes sauc par konteksta cilnēm, un tām parasti ir no pastāvīgajām cilnēm atšķirīga krāsa, piemēram, ja ir atlasīta diagramma, pieejamas diagrammu noformēšanas un veidošanas konteksta Chart Tools lentes cilnes Design, Layout un Format:

Izpildot peles labās pogas klikšķi uz kādas lentes cilnes vai cilnes lappuses un izvēloties konteksta komandu Minimize the Ribbon, lente redzama tikai tad, kad izpilda klikšķi uz kādas cilnes:

Atkārtoti izvēloties konteksta komandu Minimize the Ribbon, lente atkal pieejama pastāvīgi.

To pašu var izdarīt arī, piespiežot pogu (Minimize the Ribbon), kas atrodas pa kreisi no lietotnes palīdzības sistēmas dialoglodziņa atvēršanas pogas. Kad lente minimizēta, poga maina savu izskatu un nosaukumu uz (Expand the Ribbon). To piespiežot, lente atkal pieejama pastāvīgi:

Visās Office 2010 lietotnēs, t.sk., Excel tiek nodrošināti īsinājumtaustiņi lentei, lai varētu ātri izpildīt uzdevumus, neizmantojot peli. Lielākajai daļai komandu var piekļūt, veicot no diviem līdz četriem taustiņsitieniem:

• piespiež un atlaiž taustiņu . Katram līdzeklim, kas ir pieejams pašreizējā skatā, tiek rādīti taustiņa padomi:

• piespiež burta taustiņu, kas parādīts virs izmantojamā līdzekļa redzamajā taustiņa padomā. Atkarībā no burta taustiņa, ko piespiež, var tikt parādīti papildu taustiņu padomi. Piemēram, ja cilne Home ir aktīva un piespiež burta N taustiņu, tiek rādīta cilnes Insert lappuse, kā arī taustiņu padomi cilnes lappuses grupām:

• turpina darbības, kamēr tiek piespiests tās noteiktās komandas vai opcijas burts, kuru vēlas izmantot. Dažos gadījumos vispirms ir jāpiespiež komandu saturošās grupas burts vai burti, piemēram, ZC, lai atvērtu diagrammu tipiem atbilstošos taustiņu padomus:

Lai atceltu veicamo darbību un slēptu taustiņu padomus, piespiež un atlaiž taustiņu .

2.2.2. Cilne File

Izpildot klikšķi uz cilnes File, tiek aktivizēts Microsoft Office Backstage skats, kura navigācijas rūtī pieejamas komandas darbam ar darbgrāmatu un cilnes, kuru lappusēs atrodama informācija par atvērto datni un pēdējām veiktajām izmaiņām darbgrāmatās, kā arī tiek piedāvāta iespēja aplūkot un mainīt lietotnes iestatījumus.

Lai aizvērtu Microsoft Office Backstage skatu un atgrieztos darbgrāmatā, izpilda klikšķi uz citas cilnes, piemēram, Home, vai piespiež tastatūras taustiņu .

2.2.3. Ātrās piekļuves rīkjosla

Parasti virs vai zem lentes ir novietota ātrās piekļuves rīkjosla (Quick Access Toolbar). Šajā rīkjoslā pēc noklusējuma redzami tikai trīs rīki – Save, Undo un Redo, taču ātrās piekļuves rīkjoslu var modificēt.

Piespiežot pogu (Customize Quick Access Toolbar) rīkjoslas labajā pusē, tiek atvērts saraksts, kurā var:

• pievienot (noņemt) rīkjoslai pogu (komandu), izpildot klikšķi uz tai atbilstošās komandas nosaukuma. Ērtākam darbam ātrās piekļuves rīkjoslu var papildināt, piemēram, ar pogām New, Open, Print Preview and Print;
• pievienot (noņemt) rīkjoslai jebkuru pogu, lietojot komandu More Commands...;
• mainīt ātrās piekļuves rīkjoslas novietojumu, lietojot komandu:
• Show Below the Ribbon (novieto zem lentes),
• Show Above the Ribbon (novieto virs lentes).

Ātrās piekļuves rīkjoslai var pievienot arī jebkuras lentes cilnes lappuses pogu, izpildot uz tās peles labās pogas klikšķi un piedāvātajā konteksta izvēlnē izvēloties komandu Add to Quick Access Toolbar:

2.2.4. Formulu josla

Formulu josla paredzēta atlasītās šūnas satura apskatei un rediģēšanai, piemēram, šūnā C1 ir redzams skaitlis 120, bet formulu joslā – īstais šīs šūnas saturs, t.i., formula =A1*B1, kas tiek lietota šūnā redzamā skaitļa iegūšanai:

2.2.5. Stāvokļa josla

Stāvokļa joslā tiek rādīta informācija angļu valodā par izvēlēto komandu vai arī par norisēm dotajā brīdī. Stāvokļa joslā redzamo informāciju var izvēlēties no konteksta izvēlnes, kas atveras, izpildot peles labās pogas klikšķi uz stāvokļa joslas:

2.2.6. Tālummaiņas līdzekļu izmantošana

Darblapas apskates mērogu var palielināt vai samazināt.

Visvienkāršāk mērogu var mainīt, izmantojot stāvokļa joslā novietoto tālummaiņas rīku:

• peles rādītāju novieto uz tālummaiņas rīka bīdņa (Zoom);
• piespiež peles kreiso pogu;
• pārvieto bīdni pa kreisi (mērogu samazina) vai pa labi (mērogu palielina);
• atlaiž peles pogu.

Mērogu var mainīt arī, izpildot klikšķi uz pogas (Zoom In) vai pogas (Zoom Out). Ar vienu klikšķi mērogs tiek palielināts vai samazināts par 10%.

Darblapas apskates mērogs redzams blakus tālummaiņas rīkam novietotajā mēroga rādītāja lodziņā Zoom level, piemēram, .

Izpildot klikšķi uz lodziņa Zoom level, atveras dialoglodziņš Zoom, kurā mēroga iestatīšanu var precizēt:

Atzīmējot radiopogu Fit selection, mērogs tiek piemērots, lai parādītu visus atlasītos datus.

Darblapas apskates mērogu var mainīt arī ar lentes cilnes View lappuses grupas Zoom komandām:

Datu attēlošanas mērogs ekrānā neietekmē to izdrukāšanas izmēru uz lapas.

4. DARBGRĀMATA UN DARBLAPA

Katru reizi, atverot Excel, tiek atvērta jauna darbgrāmata. Tās nosaukumu var redzēt virsrakstjoslā (piemēram, Book1). Katra darbgrāmata sastāv no lapām (noklusētais lapu skaits ir 3, ko ir iespējams gan palielināt, gan samazināt). Darbgrāmata var saturēt dažādu veidu lapas, no kurām biežāk lieto darblapas (worksheets) un diagrammu lapas (chart sheets).

4.1. Darblapas elementi

Katra darblapa sastāv no 1 048 576 rindām (row) un 16 384 kolonnām (column) (līdz Excel 2003 versijai no 65 536 rindām un 256 kolonnām).

Rindas tiek numurētas ar skaitļiem (1, 2, 3, ..., 1 048 576), bet kolonnas parasti apzīmē ar lielajiem latīņu burtiem (A, B, ..., X, Y, Z, AA, AB, ... , XFA, XFB, XFC, XFD).

Kolonnas var numurēt arī ar skaitļiem:

• lentes cilnes File Backstage skatā izvēlas komandu ;
• dialoglodziņa Excel Options cilnes Formulas lappuses grupā Working with formulas atzīmē izvēles rūtiņu R1C1 reference style:

• piespiež pogu .

4.2. Darbības ar darblapām

3.2.1. Pārvietošanās pa darblapām

Darbgrāmata parasti satur vairākas darblapas, ko var „pāršķirt” ar cilnēm, kas atrodas darbgrāmatas lapu ciļņu joslā. Aktīvās darblapas cilne ir balta.

Starp darblapām var pārvietoties vairākos veidos:

• izpildot klikšķi uz darblapas cilnes, kur redzams tās nosaukums (pēc noklusēšanas tas ir - Sheet1, Sheet2 utt.);
• ja darblapu ir vairāk un cilnes vienlaicīgi nevar redzēt, tad tās var pārvietot pa labi vai kreisi, izmantojot pogas, kas atrodas pa kreisi no darblapu cilnēm:

• izpildot peles labās pogas klikšķi uz kādas no pogām , atveras konteksta izvēlne ar darblapu nosaukumiem, kurā izvēlas aktivizējamo darblapu:

Ja darblapu ir vairāk par 16, tad konteksta izvēlnē var redzēt tikai pirmo piecpadsmit darblapu nosaukumus un komandu More Sheets...:

Lietojot konteksta komandu More Sheets..., var atvērt dialoglodziņu Activate ar visu darbgrāmatā esošo darblapu nosaukumiem. Lai aktivizētu vajadzīgo darblapu:

• izvēlas darblapas nosaukumu:

• piespiež pogu .

3.2.2. Darblapas nosaukuma maiņa

Standartvariantā visām darblapām ir nosaukumi Sheet1, Sheet2 utt. Ērtāk ir strādāt, ja darblapas nosaukums izsaka tās saturisko jēgu.

Lapas nosaukuma maiņas režīmu var aktivizēt vairākos veidos:

• izpilda dubultklikšķi uz darblapas cilnes;
• izpilda peles labās pogas klikšķi uz darblapas cilnes un lieto konteksta komandu Rename;
• lentes cilnes Home lappuses grupā Cells atver pogas Format sarakstu un grupā Organize Sheets lieto komandu Rename Sheet:

Pēc režīma aktivizēšanas darblapas nosaukums ir atlasīts:

Lai to mainītu:

• ievada jauno nosaukumu, piemēram:

• piespiež taustiņu .

Darblapas nosaukumā drīkst būt no 1 līdz 31 simbolam. Tas nevar saturēt dažus speciālos simbolus: zvaigznīti (*), kolu (:), slīpsvītras (/ vai \), jautājuma zīmi (?), kvadrātiekavas ([ vai ]), bet ieteicams izmantot tikai latīņu alfabēta burtus un ciparus.

3.2.3. Jaunas darblapas pievienošana

Lai pievienotu darblapu darbgrāmatas beigās, darbgrāmatas lapu ciļņu joslā piespiež pogu (Insert Worksheet):

Lai pievienotu darblapu citā darbgrāmatas vietā:

• izvēlas lapu, pirms kuras pievienot jauno darblapu;
• izmanto vienu no komandām:
• konteksta izvēlnes komandu Insert...;
• lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Insert saraksta komandu Insert Sheet:

Lietojot konteksta izvēlnes komandu Insert..., tiek atvērts dialoglodziņš Insert. Cilnes General lappusē var redzēt pievienojamo lapu veidus, no kuriem jau ir atlasīta ikona Worksheet (darblapa). Piespiež pogu .

Pievienotajai darblapai tiek piešķirts noklusētais nosaukums, t.i., Sheet, kam pievienots nākamais darblapas kārtas numurs.

3.2.4. Darblapas pārvietošana un dublēšana, izmantojot peli

Strādājot ar vairākām darblapām, var izveidoties situācija, ka tās ir sakārtotas nepareizā secībā.

Lapu secību var mainīt, izmantojot peli:

• izpilda klikšķi uz tās darblapas cilnes, ko vēlas pārvietot;
• turot piespiestu peles kreiso pogu, pārvelk darblapas cilni uz to vietu lapu ciļņu joslā, kur grib darblapu novietot. Vilkšanas laikā peles rādītājs maina izskatu uz , bet melns trijstūrītis norāda darblapas jauno atrašanās vietu;
• atlaiž peles pogu.

Lai dublētu lapu:

• izpilda klikšķi uz tās darblapas cilnes, ko vēlas dublēt;
• turot piespiestu taustiņu un peles kreiso pogu, pārvelk dublējamās darblapas cilni uz to vietu lapu ciļņu joslā, kur grib darblapas dublikātu novietot. Vilkšanas laikā peles rādītājs maina izskatu uz , bet melns trijstūrītis norāda dublikāta ievietošanas vietu;
• atlaiž peles pogu;
• atlaiž taustiņu .

Dublikātam tiek piešķirts dublējamās darblapas nosaukums ar iekavās pievienotu kopijas numuru, jo vienas darbgrāmatas ietvaros darblapu nosaukumiem jābūt dažādiem:

3.2.5. Darblapas pārvietošana un dublēšana, izmantojot komandu

3.2.6. Vairāku darblapu atlase

Vairāku darblapu atlase ir nepieciešama, ja kādu darbību vēlas veikt vairākās darblapās vienlaikus, piemēram, ievadīt vai noformēt datus, dzēst vai dublēt vairākas darblapas u.tml.

Vismaz viena darblapa visu laiku ir atlasīta, t.i., aktīva (lapas cilne ir baltā krāsā).

Ja nepieciešams atlasīt vairākas darblapas pēc kārtas:

• izvēlas darblapu, ar kuru sākt atlasāmo darblapu virkni;
• turot piespiestu taustiņu , izpilda klikšķi uz darblapas cilnes, ar kuru beidzas atlasāmo darblapu virkne:

Ja nepieciešams atlasīt atsevišķas darblapas:

• izvēlas pirmās atlasāmās darblapas cilni;
• tur piespiestu taustiņu un izpilda klikšķi uz nākamās atlasāmās darblapas cilnes;
• atkārto šo darbību, līdz atlasītas visas nepieciešamās darblapas:

Visas darblapas var atlasīt ar konteksta izvēlnes komandu Select All Sheets.

Ja darbgrāmatā ir atlasītas vairākas darblapas, tad virsrakstjoslā aiz darbgrāmatas nosaukuma kvadrātiekavās redzams teksts Group, piemēram, .

Ja nepieciešams atsaukt darblapu atlasi, izpilda klikšķi uz kādas no neatlasīto darblapu cilnēm (ja atlasītas visas darblapas, tad uz jebkuras darblapas cilnes). Paliks atlasīta tikai tā darblapa, uz kuras cilnes tika izpildīts klikšķis.

3.2.7. Darblapas dzēšana

Dzēst atlasīto darblapu (darblapas) var ar:

• konteksta izvēlnes komandu Delete;
• lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Delete saraksta komandu Delete Sheet.

Ja darblapa ir tukša, tā tiek dzēsta bez brīdinājuma. Ja darblapā ir ievadīti dati, atveras brīdinājuma dialoglodziņš, kurā jāapstiprina sava izvēle, piespiežot pogu :

Izmetot kādu darblapu, neatgriezeniski tiek zaudēta visa informācija, kas tajā atrodas. Šo darbību nevar atcelt, lietojot izpildīto darbību atsaukšanas komandu Undo.

Ja tiek dzēsta pēdējā darblapa darbgrāmatā, atveras brīdinājuma dialoglodziņš ar paziņojumu par to, ka darbgrāmatā jābūt vismaz vienai redzamai darblapai:

4.3. Pārvietošanās pa darblapas šūnām

Dati darbgrāmatā tiek ievadīti aktīvajā šūnā. Viena šūna darbgrāmatā vienmēr ir aktīva (šūna, kas izcelta ar melnu rāmīti), un tās adrese redzama pa kreisi no formulu joslas:

Parasti nepieciešamo šūnu atlasa, lietojot peli:

• novieto peles rādītāju (tā izskats ) uz izvēlētās šūnas;
• izpilda klikšķi.

Pārvietoties darblapā var arī, izmantojot tastatūras taustiņus vai ritjoslas.

3.3.1. Pārvietošanās darblapā, izmantojot taustiņus

Pārvietoties darblapā var, gan izmantojot tastatūras taustiņus, gan arī to kombinācijas. Biežāk izmantojamie pārvietošanās veidi:

• vai – pa labi;
• vai + – pa kreisi;
• vai + – uz augšu;
• vai – uz leju.

Pārējie taustiņi un taustiņu kombinācijas uzskaitīti pielikumā.

Virzienu, kurā notiek pārvietošanās pēc taustiņa piespiešanas, var mainīt.

3.3.2. Ritjoslu izmantošana

Lai pārvietotos darblapā, var izmantot ritjoslas, kas ir izvietotas gar lapas labo un apakšmalu.

Ritjoslas bīdņa izmērs ir atkarīgs no aizpildīto datu apjoma – jo lielāka aizpildītā darblapa, jo bīdnis ir mazāks. Ja nepieciešams uzreiz darblapu „pārbīdīt” par lielu apgabalu, tad ērti pārvietot ritjoslas bīdni ar peli.

Daudzām pelēm ir speciāls rullītis, ar kura palīdzību var veikt pārvietošanos lapā.

4.4. Informācijas ievadīšana

Lai šūnā ievadītu informāciju:

• atlasa šūnu;
• šūnā vai formulu joslā ievada informāciju.

Ievadot informāciju, formulu joslā parādās divas jaunas pogas:

Apstiprina šūnā ievadīto informāciju, piemēram:

• ar formulu joslas pogu (Enter);
• pārejot uz citu šūnu;
• piespiežot taustiņu .

Ievadīto informāciju, kamēr tā vēl nav apstiprināta, var atcelt, saglabājot iepriekšējo šūnas saturu:

• ar formulu joslas pogu (Cancel);
• piespiežot taustiņu .

3.4.1. Skaitļu ievadīšana

Skaitļi pēc apstiprināšanas šūnā parasti novietojas pie šūnas labās malas. Ievadot skaitlisku informāciju, ērti izmantot palīgtastatūru (jābūt ieslēgtam skaitļu ievadīšanas režīmam ). Lai skaitlisko informāciju varētu izmantot aprēķiniem un diagrammu veidošanai, svarīgi to ievadīt pareizi.

Pirms sākt darbu, ieteicams noskaidrot, kāds simbols datorā tiek lietots kā decimālzīme – punkts vai komats (sk. 11.3), bet lietotājs nekad nekļūdīsies, ja decimālzīmes ievadei lietos palīgtastatūrā esošo taustiņu, uz kura ir attēlots punkts . Šajā mācību materiālā kā decimālzīme lietots komats.

• ja skaitļa ievadi sāk ar plus (+) vai mīnus (–) zīmi, pēc apstiprināšanas Excel plus zīmi parasti atmet, bet mīnus zīmi pirms skaitļa rāda;
• simbolu E izmanto skaitļa desmitnieka pakāpes pierakstam. Piemēram, skaitli 3 000 000 var ievadīt formā 3E6, kas nozīmē 3×10⁶. Šūnā šādā formā ievadīts skaitlis tiek attēlots kā 3,00E+6, bet formulu joslā redzams kā 3000000:

• skaitli, kas ievadīts apaļajās iekavās, Excel attēlo kā negatīvu skaitli (tā negatīvus skaitļus mēdz attēlot arī grāmatvedībā);
• ja jāievada lieli skaitļi, tad kā tūkstošu atdalītāju var izmantot taustiņu. Šūnā šādu skaitli rāda ar atstarpēm, bet formulu rindā – bez:

• ja, skaitli ievadot, tiek izmantota / (daļsvītra) un ievadītais skaitlis nevar būt datums, tad Excel to „saprot” kā daļu. Šūnā ir redzams daļskaitlis, bet formulu rindā tas pats skaitlis decimāldaļskaitļa veidā:

• ja jāievada skaitlis bez veselās daļas, tad, lai Excel to nepārveidotu datuma formātā, pirms daļas ievada 0, piemēram, daļskaitli ½ ievada kā 0 1/2.

Lai nerastos problēmas ar aprēķiniem un diagrammu veidošanu, skaitļus ievada bez mērvienībām. Ja tomēr šūnās nepieciešams attēlot arī mērvienības, var izmantot lietotāja veidotos skaitļu formātus (sk. 6.4.2.10).

3.4.2. Datuma un laika ievadīšana

Šūnās ir iespējams ievadīt gan datumu, gan laiku, lai tos izmantotu aprēķinos. Neatkarīgi no laika un datuma pieraksta veida, tas tiek glabāts kā decimāldaļskaitlis, kur veselā daļa ir diennakts kārtas numurs, sākot no 1900. gada 1. janvāra, bet laiks kā decimālā daļa (piemēram, plkst. 6:00 atbilst 0,25). Šāds uzglabāšanas veids dod priekšrocības aprēķiniem ar datumiem un laikiem, jo dažādās valstīs datumu un laiku pieraksta atšķirīgi. Tā, piemēram, lai noteiktu laiku starp diviem notikumiem, tos vienkārši var atņemt.

Lai gan Excel uzglabā datumu un laiku kā skaitļus, tos parasti neievada skaitļu veidā.

Datumu var, piemēram, ievadīt formā GGGG.MM.DD, kur GGGG – gadskaitlis, MM – mēnesis un DD – datums:

Pirms veikt datumu ievadi, jāpārliecinās, kāds datuma standartformāts ir izvēlēts konkrētajam datoram (sk. 11.3), jo kā atdalītājsimbols punkta vietā var tikt lietota arī / (slīpsvītra) vai – (mīnus zīme) u.c.

Ievadot laiku, par atdalītājsimbolu parasti izmanto kolu, piemēram, 9:00 vai 0:21.

Tā kā datums un laiks arī pieder pie skaitliskās informācijas, tad tie pēc apstiprināšanas novietojas pie šūnas labās malas.

3.4.3. Teksta ievadīšana

Teksts pēc apstiprināšanas šūnā parasti novietojas pie šūnas kreisās malas. Ja teksts neietilpst vienā šūnā, tas tiek parādīts pāri šūnas robežlīnijai, ja vien šūna pa labi ir tukša.

Piemēram, teksts Ieņēmumu veidi, kas ievadīts šūnā A1, tajā neietilpst, tādēļ tiek parādīts arī šūnā B1:

Ja šūna pa labi (B1) nav tukša, tad redzama tikai daļa no šūnā A1 ievadītā teksta:

Garu tekstu vienā šūnā var ievadīt vairākās rindās:

• ievada pirmajā rindā paredzēto tekstu;
• lieto taustiņu kombināciju + ;
• turpina ievadīt informāciju;
• apstiprina ievadīto informāciju.

Lai parādītu skaitlisku informāciju kā tekstu, pirms tās pievieno apostrofa (‘) zīmi vai raksta vienādības zīmi un skaitli pēdiņās, piemēram:

• atlasa šūnu;
• ievada ‘+12 vai =“+12”;
• apstiprina ievadīto informāciju.

Apostrofs, vienādības zīme un pēdiņas, kas izmantoti skaitļa kā teksta ievadei, šūnā neparādās. Tie ir redzami tikai formulu joslā:

4.5. Informācijas labošana

Ja šūnā esošā informācija nav vajadzīga, tad šūnu atlasa un ievada tajā jauno informāciju. Iepriekšējā informācija zūd, bet tās vietā redzama tikko ievadītā:

Šūnas saturu var rediģēt vairākos veidos:

• izmantojot formulu joslu:
• atlasa šūnu;
• izpilda klikšķi formulu joslā (formulu joslā redzams teksta kursors, kuru var pārvietot pa tās saturu);
• veic šūnas satura labojumus;
• apstiprina veiktos labojumus:

• labojot pašā šūnā:
• izpilda dubultklikšķi uz šūnas (šūnā redzams teksta kursors, kuru var pārvietot pa tās saturu);
• veic šūnas satura labojumus;
• apstiprina veiktos labojumus:

4.6. Izpildīto darbību atsaukšana un atatsaukšana

Ja informācija kādā šūnā nepareizi dzēsta, rediģēta vai veikta kāda cita nepareiza darbība, to var atsaukt ar:

• ātrās piekļuves rīkjoslas pogu (Undo);
• taustiņu kombināciju + .

Izpildot klikšķi uz bultiņas blakus pogai Undo, kļūst pieejams pēdējo veikto darbību saraksts. Šajā sarakstā var atsaukt vienlaikus vairākas nepareizi veiktas darbības, izpildot klikšķi uz rindiņas, līdz kurai veiktās darbības vēlas atsaukt:

Ir vairākas darbības, kuras nav iespējams atsaukt, piemēram, darblapas dzēšanu vai ievietošanu, darbgrāmatas saglabāšanu. Darbības, ko Excel nevar atsaukt, neparādās atsaucamo darbību sarakstā.

• ātrās piekļuves rīkjoslas pogu (Redo);
• taustiņu kombināciju + .

Vienlaikus var atatsaukt arī vairāku darbību atsaukšanu.

4.7. Darbgrāmatas saglabāšana

Darbgrāmatu var saglabāt:

• piespiežot ātrās piekļuves rīkjoslas pogu (Save);
• ar taustiņu kombināciju + ;
• lentes cilnes File Backstage skatā izvēloties komandu Save:

Ja darbgrāmatu saglabā pirmo reizi, atveras dialoglodziņš Save As:

• izvēlas datnes saglabāšanas vietu (disku vai mapi);
• lodziņā File name ievada darbgrāmatas nosaukumu:

Darbgrāmatas nosaukumu labāk veidot tā, lai izteiktu tās saturu. Nosaukums nedrīkst saturēt šādus simbolus: /, \, >, <, *, ? , ", |, :, ; un datnes nosaukuma veidošanai ieteicams izmantot latīņu alfabēta burtus un ciparus.

• piespiež pogu vai taustiņu .

Pēc darbgrāmatas saglabāšanas tā netiek aizvērta un ar to var turpināt strādāt. Lietotnes virsrakstjoslā redzams tās jaunais nosaukums, piemēram, .

Ja darbgrāmatu saglabā atkārtoti, tās pēdējā versija tiek saglabāta iepriekš norādītajā vietā ar iepriekš norādīto nosaukumu, neatverot dialoglodziņu.

4.8. Darbgrāmatas saglabāšana ar citu nosaukumu un citos formātos

Ja darbgrāmata, kurā veiktas izmaiņas, jāsaglabā ar citu nosaukumu vai citā formātā, lentes cilnes File Backstage skatā izvēlas komandu Save As:

Tiek atvērts dialoglodziņš Save As, kurā norāda:

• jauno darbgrāmatas nosaukumu;
• saglabāšanas vietu;
• vajadzības gadījumā arī jaunu datnes saglabāšanas formātu jeb tipu, ko izvēlas sarakstā Save as type.

Parasti sarakstā Save as type redzams formāts Excel Workbook, kas ir Microsoft Excel 2010 pamatformāts ar datnes paplašinājumu .xlsx:

Ja nepieciešams darbgrāmatu izmantot citā lietotnē, tad tā jāsaglabā kādā citā no sarakstā esošajiem formātiem, piemēram:

• bieži datnes formātu maina, ja ar to pašu darbgrāmatu jāturpina darbs citā datorā, kur ir vecākas versijas Excel lietotne. Tad izvēlas datnes formātu Excel 97-2003 Workbook. Ja darbgrāmatu saglabā vecākas Excel versijas formātā, var tikt atvērts paziņojums, ka atsevišķās darblapās esošā informācija var tikt daļēji zaudēta vai pārveidota tā, ka vairs nebūs rediģējama vecākās lietotnes versijās, piemēram:

• lai saglabātu datni ievietošanai internetā, izvēlas Single File Web Page vai Web Page formātus;
• formāts Excel Template var noderēt, ja darbgrāmata jāizmanto kā veidne (paraugs) turpmāk veidojamajām darbgrāmatām;
• Text (Tab delimited), CSV (Comma delimited) un Unicode Text formāti var noderēt, lai darbgrāmatas datus importētu citu lietotņu datnēs;
• formātā PDF (firmas Adobe Systems, Inc. izstrādāta specifikācija elektroniskiem dokumentiem) darbgrāmatu saglabā, lai tās datus varētu aplūkot ar Adobe Acrobat saimes lietojumprogrammām dažādās operētājsistēmās.

4.9. Jaunas darbgrāmatas izveidošana

Jaunu darbgrāmatu var izveidot vairākos veidos (ja ir atvērta Excel lietotne), piemēram:

• piespiežot ātrās piekļuves rīkjoslas pogu (New), ja tāda tur pievienota;
• ar taustiņu kombināciju + ;

lentes cilnes File Backstage skatā izvēloties cilni New. Darbgrāmatas veidņu sarakstā Available Templates izvēlas Blank workbook un piespiež pogu Create:

4.10. Darbgrāmatas aizvēršana

Darbgrāmatu var aizvērt vairākos veidos, piemēram:

• lentes cilnes File Backstage skatā izvēloties komandu Close:

• ar taustiņu kombināciju + ;
• piespiežot pogu (Close Window) darbgrāmatas loga labajā augšējā stūrī:

Ja pēdējās izmaiņas darbgrāmatā nav saglabātas, atveras brīdinājuma dialoglodziņš ar jautājumu par tās saglabāšanu:

• – darbgrāmatu saglabāt ar iepriekšējo nosaukumu norādītajā vietā un aizvērt. Ja darbgrāmata nav bijusi saglabāta ne reizi, tad atvērsies dialoglodziņš Save As (sk. 3.7);
• – darbgrāmatu aizvērt, nesaglabājot izmaiņas;
• – atcelt aizvēršanas komandu.

4.11. Darbgrāmatas atvēršana

Ja ir atvērta Excel lietotne, esošu darbgrāmatu var atvērt vairākos veidos:

• piespiežot ātrās piekļuves rīkjoslas pogu (Open), ja tāda tur pievienota;
• ar taustiņu kombināciju + ;
• lentes cilnes File Backstage skatā izvēloties komandu Open:

Atveras dialoglodziņš Open:

• izvēlas mapi, kur atrodas izklājlapu datne;
• izvēlas no saraksta darbgrāmatas nosaukumu:

• piespiež pogu vai taustiņu .

Izvēloties cilni Recent lentes cilnes File Backstage skatā grupā Recent Workbooks var redzēt to darbgrāmatu nosaukumus, ar kurām pēdējām strādāts, bet grupā Recent Places – diskus un mapes, kurās esošās darbgrāmatas nesen atvērtas. Izvēloties kādu no darbgrāmatu nosaukumiem, darbgrāmata tiek atvērta (ja tā nav izdzēsta vai tās atrašanās vieta nav mainīta):

Ja Excel lietotne nav atvērta, bet tā ir nesen izmantota, tad komandas Start / Microsoft Excel 2010 sarakstā var redzēt to darbgrāmatu nosaukumus, ar kurām pēdējām strādāts. Izvēloties kādu no darbgrāmatu nosaukumiem, vienlaikus tiek atvērta lietotne un darbgrāmata (ja tā nav izdzēsta vai tās atrašanās vieta nav mainīta):

4.12. Pārvietošanās starp atvērtām darbgrāmatām

Ja vienlaikus atvērtas vairākas darbgrāmatas, starp tām var pārvietoties, t.i., dažādas darbības pārmaiņus veikt vienā vai citā darbgrāmatā. Novietojot peles rādītāju uzdevumjoslā uz Excel lietotnes ikonas , kļūst redzami atvērto darbgrāmatu sīkattēli, piemēram:

Nepieciešamo darbgrāmatu aktivizē, izpildot klikšķi uz atbilstošā sīkattēla.

Pārvietošanos starp atvērtajām darbgrāmatām var veikt arī, nepieciešamās darbgrāmatas nosaukumu izvēloties lentes cilnes View lappuses grupas Window pogas Switch Windows sarakstā:

4.13. Lietotnes aizvēršana

Darbu ar Excel var beigt vairākos veidos, piemēram:

• lentes cilnes File Backstage skatā izvēloties komandu ;
• ar taustiņu kombināciju + ;
• piespiežot pogu (Close) lietotnes loga labajā augšējā stūrī.

Tā kā Excel 2010 katra darbgrāmata tiek atvērta atsevišķā logā, piespiežot lietotnes loga vadības pogu (Close), lietotne tiks aizvērta tad, ja būs atvērta tikai viena darbgrāmata. Pretējā gadījumā tiks aizvērta tikai atbilstošajā lietotnes logā atvērtā datne.

5. DARBS AR TABULAS APGABALIEM

5.1. Atlase

Atlase ir veids, kā norādīt Excel lietotnei, ar kuru darblapas daļu veikt izvēlēto darbību.

4.1.1. Vienas šūnas atlase

Excel darblapā vienmēr kāda no šūnām ir atlasīta. Vajadzīgo šūnu atlasa, izpildot klikšķi uz tās vai pārejot uz izvēlēto šūnu, izmantojot tastatūras taustiņus.

4.1.2. Šūnu apgabala atlase

Ja vēlas kādu apgabalu (range) atlasīt, izmantojot peli, jāseko, lai peles rādītāja izskats būtu .

Lai atlasītu šūnu apgabalu, izmantojot peli:

• izvēlas šūnu, ar kuru vēlas sākt apgabala atlasi;
• turot piespiestu peles kreiso pogu, velk uz atlasāmā apgabala pretējo stūri pa diagonāli;
• brīdī, kad apgabala pretējais stūris sasniegts, atlaiž peles kreiso pogu.

Šūnu apgabalu var atlasīt arī ar tastatūras bultiņu taustiņiem, turot piespiestu taustiņu .

Atlasot šūnu apgabalu, pirmā šūna vienmēr izskatās kā neatlasīta, t.i., balta, taču, tāpat kā vienai atlasītai šūnai, apgabalam apkārt ir tumšāks rāmītis, bet tā apakšējā labajā stūrī atrodas autoaizpildes rīks.

Piemēram, iepriekš redzamajā attēlā atlasītā apgabala adrese ir A2:C3.

4.1.3. Atlasītā apgabala maiņa

Ja vēlas atlasīto taisnstūrveida apgabalu palielināt (vai arī samazināt):

• novieto peles rādītāju uz jaunā apgabala pēdējās šūnas;
• tur piespiestu taustiņu un izpilda klikšķi šajā šūnā.

Piemēram, ja atlasītais apgabals ir A2:C3 un to vēlas palielināt līdz A2:C4, tad peles rādītāju novieto uz šūnas C4 un, turot piespiestu taustiņu , izpilda klikšķi.

4.1.4. Rindas vai kolonnas atlase

Lai atlasītu rindu vai kolonnu, izpilda klikšķi attiecīgi uz rindas vai kolonnas numura.

Ja vēlas atlasīt vairākas pēc kārtas esošas rindas (vai kolonnas), izpilda klikšķi uz pirmās rindas (kolonnas) numura un velk pār rindu (kolonnu), kuras vēlas atlasīt, numuriem. Atlasīšanas laikā informatīvā lodziņā redzams atlasīto rindu (kolonnu) skaits. Zemāk dotajā attēlā tās ir trīs rindas (3R).

4.1.5. Vairāku šūnu apgabalu vienlaicīga atlase

Lai atlasītu vienlaicīgi vairākus šūnu apgabalus:

• atlasa vienu šūnu apgabalu;
• tur piespiestu taustiņu ;
• atlasa pārējos apgabalus;
• atlaiž taustiņu .

Zemāk dotajā attēlā atlasītas šūnas A1 un A3, kolonna C un šūnu apgabals D2:D3:

4.1.6. Visas darblapas atlase

Visu darblapu var atlasīt:

• izpildot klikšķi darblapas augšējā kreisajā stūrī, kur „satiekas” rindu un kolonnu numuri;
  

• ar taustiņu kombināciju + .

5.2. Atlases izmantošana starprezultātu iegūšanā

Atlasot apgabalu, kas satur skaitļus, stāvokļa joslā parasti var redzēt atlasītajā apgabalā esošo skaitļu vidējo vērtību, aizpildīto šūnu skaitu un summu vai kādu citu lielumu:

Izpildot peles labās pogas klikšķi uz stāvokļa joslas (visu attēlu sk. 2.2.5), var izvēlēties, kādus aprēķinus attēlot:

5.3. Informācijas dzēšana

Atlasīto šūnu saturu var dzēst vairākos veidos:

• ar taustiņu ;
• ar konteksta izvēlnes komandu Clear Contents;
• lentes cilnes Home lappuses grupā Editing atverot pogas Clear sarakstu un lietojot komandu Clear Contents:

Ar šīm komandām tiek dzēsti tikai dati, saglabājot šūnu noformējumu.

5.4. Šūnu, rindu un kolonnu izmešana un ievietošana

Ja visu darblapu iedomājas kā lielu tabulu uz ļoti lielas papīra lapas, tad iepriekš aplūkoto informācijas dzēšanu var pielīdzināt dzēšgumijas lietošanai. Gadījumu, kad nepieciešams izdzēst ne tikai informāciju, bet arī pašas šūnas, var salīdzināt ar šķēru un līmes lietošanu, izgriežot kādu nevajadzīgu papīra lapas daļu un salīmējot pārpalikumu.

Neatkarīgi no tā, cik rindu vai kolonnu tiek izmests vai ievietots, kopumā darblapa joprojām sastāv no 1 048 576 rindām un 16 384 kolonnām.

4.4.1. Šūnu izmešana

Lai izmestu šūnas:

• atlasa šūnu (vai vairākas - cik šūnu būs atlasīts, tik šūnu arī tiks izmests);
• izmanto vienu no komandām:
• konteksta izvēlnes komandu Delete...;
• lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Delete saraksta komandu Delete Cells...:

• atveras dialoglodziņš Delete, kurā norāda, ko darīt ar izveidojušos „izgriezto” laukumu, un piespiež pogu :

4.4.2. Kolonnu izmešana

Lai izmestu kolonnu:

• atlasa kolonnu (vai vairākas);
• izmanto vienu no komandām:
• konteksta izvēlnes komandu Delete;
• lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Delete saraksta komandu Delete Sheet Columns:

Atlasītā kolonna tiek izmesta kopā ar informāciju, ko tā satur, bet pārējās kolonnas pa labi no atlasītajām tiek pavirzītas pa kreisi. Cik kolonnu sākumā ir atlasīts, tik arī pēc komandas izpildes tiek izmests.

4.4.3. Rindu izmešana

Lai izmestu rindu:

• atlasa kolonnu (vai vairākas);
• izmanto vienu no komandām:
• konteksta izvēlnes komandu Delete;
• lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Delete saraksta komandu Delete Sheet Rows:

Atlasītā rinda tiek izmesta kopā ar informāciju, ko tā satur, bet pārējās rindas zem atlasītajām tiek pavirzītas uz augšu. Cik rindu sākumā ir atlasīts, tik arī pēc komandas izpildes tiek izmests.

4.4.4. Šūnu ievietošana

Lai ievietotu šūnas:

• atlasa šūnu (vai vairākas - cik šūnu būs atlasīts, tik šūnu arī tiks ievietots), kur vēlas ievietot jaunu (vai vairākas) šūnu;
• izmanto vienu no komandām:
• konteksta izvēlnes komandu Insert...;
• lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Insert saraksta komandu Insert Cells...:

• atveras dialoglodziņš Insert, kurā izvēlas kādu no ievietošanas veidiem un piespiež pogu :

4.4.5. Kolonnu ievietošana

Lai ievietotu kolonnu:

• atlasa kolonnu (vai vairākas), no kuras pa kreisi vēlas ievietot jauno kolonnu (tiks ievietots tik kolonnu, cik atlasīts);
• izmanto vienu no komandām:
• konteksta izvēlnes komandu Insert;
• lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Insert saraksta komandu Insert Sheet Columns:

Jaunās kolonnas tiek ievietotas atlasīto vietā, bet pašas atlasītās un pārējās kolonnas pa labi no tām tiek pavirzītas pa labi:

4.4.6. Rindu ievietošana

Lai ievietotu rindu:

• atlasa rindu (vai vairākas), virs kuras vēlas ievietot jauno rindu (tiks ievietots tik rindu, cik atlasīts);
• izmanto vienu no komandām:
• konteksta izvēlnes komandu Insert;
• lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Insert saraksta komandu Insert Sheet Rows:

Jaunās rindas tiek ievietotas atlasīto vietā, bet pašas atlasītās un pārējās rindas zem tām tiek pavirzītas uz leju:

5.5. Apgabala pārvietošana

4.5.1. Apgabala pārvietošana, izmantojot peli

Lai pārvietotu atlasīto apgabalu:

• novieto peli uz atlasītā apgabala robežlīnijas tā, lai peles rādītājs mainītu izskatu uz ;
• turot piespiestu peles kreiso pogu, pārvelk atlasīto apgabalu uz izvēlēto vietu.

Ja pārvietošanas vietā jau ir informācija, piemēram:

pēc peles pogas atlaišanas atveras brīdinājuma dialoglodziņš ar jautājumu, vai tiešām vēlas aizvietot šūnās esošo informāciju:

4.5.2. Apgabala pārvietošana, izmantojot komandas

Lai pārvietotu apgabalu:

atlasa pārvietojamo apgabalu;

• izvēlas vienu no apgabala izgriešanas veidiem:
• lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogu (Cut);
• taustiņu kombināciju + ;
• konteksta izvēlnes komandu Cut;

Ap atlasīto apgabalu kļūst redzama mirgojoša pārtraukta līnija:

• izvēlas šūnu, kur atradīsies pārvietojamā apgabala augšējais kreisais stūris;
• izvēlas vienu no apgabala ielīmēšanas veidiem:
• lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogu (Paste);
• taustiņu kombināciju + ;
• konteksta izvēlnes komandu Paste:

• taustiņu .

Līdzīgi var pārvietot arī tabulas apgabalus no vienas darblapas uz citu, kā arī no vienas darbgrāmatas uz citu.

5.6. Apgabala dublēšana

4.6.1. Apgabala dublēšana, izmantojot peli

Lai dublētu atlasīto apgabalu, izmantojot peli:

• novieto peli uz atlasītā apgabala robežlīnijas tā, lai peles rādītājs mainītu izskatu uz ;
• piespiež taustiņu . Peles rādītājs maina izskatu uz , kas norāda, ka tiek veikta kāda objekta dublēšana;
• turot piespiestu peles kreiso pogu, pārvelk atlasīto apgabalu uz izvēlēto vietu;
• atlaiž taustiņu .

Ja dublēšanas vietā jau ir informācija, tā tiek aizvietota, nebrīdinot par iepriekšējās informācijas zaudēšanu.

4.6.2. Apgabala dublēšana, izmantojot komandas

Lai dublētu apgabalu:

• atlasa dublējamo apgabalu;
• izvēlas vienu no apgabala kopēšanas veidiem:
• lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogu (Copy);
• taustiņu kombināciju + ;
• konteksta izvēlnes komandu Copy;

Ap atlasīto apgabalu kļūst redzama mirgojoša pārtraukta līnija:

• izvēlas šūnu, kurā atradīsies dublējamā apgabala augšējais kreisais stūris;
• izvēlas vienu no apgabala ielīmēšanas veidiem:
• lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogu (Paste);
• taustiņu kombināciju + ;
• konteksta izvēlnes komandu Paste:

Blakus dublētajam šūnu apgabalam parādās ikona . To sauc par viedtagu (smart tag). Viedtaga sarakstā var izvēlēties vairākas speciālās ielīmēšanas komandas (sk. zemāk doto attēlu pa kreisi), kas pieejamas arī, ielīmējot ar konteksta izvēlnes komandu Paste, kā arī lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogas (Paste) sarakstā (sk. zemāk doto attēlu pa labi):

Vairāk par speciālo ielīmēšanu (dublēšanu) sk. 11.5.

Ielīmēšanas režīmu pārtrauc:

• ja piespiež taustiņu , ielīmējot atlasīto apgabalu pēdējo reizi (mirgojošā pārtrauktā līnija ap atlasīto apgabalu pazūd);
• ar taustiņu ;
• veicot kādu citu darbību darblapā (piemēram, ievadot jaunu informāciju).

5.7. Rindas (kolonnas) dublēšana vai pārvietošana ar iestarpināšanu

Dažkārt mēdz būt situācijas, kad kāda rinda (kolonna) jādublē vai jāpārvieto, iestarpinot to starp jau esošajiem datiem:

• atlasa dublējamo vai pārvietojamo rindu (kolonnu):

• izvēlas kādu no apgabala kopēšanas (Copy) vai pārvietošanas (Cut) veidiem;
• atlasa rindu (kolonnu), virs kuras (no kuras pa kreisi) atradīsies dublējamā vai pārvietojamā rinda (kolonna);
• izvēlas konteksta izvēlnes komandu Insert Copied Cells vai Insert Cut Cells.

5.8. Apgabala dublēšana vai pārvietošana ar iestarpināšanu, izmantojot peli

Pieredzējis lietotājs apgabala (arī rindas vai kolonnas) dublēšanu vai pārvietošanu ar iestarpināšanu var veikt, izmantojot sarežģītāku, bet ievērojami ātrāku metodi:

• atlasa dublējamo vai pārvietojamo apgabalu, piemēram:

• novieto peli uz atlasītā apgabala robežlīnijas tā, lai peles rādītājs mainītu izskatu uz ;
• piespiež taustiņu , ja apgabalu vēlas pārvietot, vai vienlaikus taustiņus un , ja apgabalu vēlas dublēt (dublējot peles rādītājs maina izskatu uz );
• turot piespiestu peles kreiso pogu, velk atlasīto apgabalu uz izvēlēto vietu. Peles rādītājam seko treknināts pelēks nogrieznis, kurš norāda, kurā vietā pēc peles kreisās pogas atlaišanas atkarībā no nogriežņa stāvokļa (horizontāls vai vertikāls) tiks iesprausts pārvietojamais vai dublējamais apgabals, piemēram:

Attēlos parādīti piemēri, kad tiek veikta dublēšana.

• kad izvēlētā vieta sasniegta, atlaiž peles kreiso pogu;
• atlaiž piespiestos tastatūras taustiņus:

5.9. Kolonnas platuma maiņa

Noklusētais kolonnas platums ir 8,43 standartsimboli. Standartsimbols ir Excel noklusētā fonta rakstzīmju nosacītais platums. Lai tabulas dati būtu pārskatāmi, kolonnas platumu bieži vajag mainīt. Excel ir vairākas iespējas, kā to veikt.

4.9.1. Kolonnas platuma maiņa, izmantojot peli

Lai mainītu kolonnas platumu, izmantojot peli:

• kolonnu apzīmējumu rindā starp kolonnu, kurai vēlas mainīt platumu, un labajā pusē blakus esošo kolonnu uz robežlīnijas novieto peles rādītāju, līdz tas maina izskatu uz melnu dubultbultiņu ;
• turot piespiestu peles kreiso pogu, velk pa labi (vai pa kreisi), līdz iegūst nepieciešamo kolonnas platumu. Darbības laikā informatīvā lodziņā ir redzams kolonnas platums (width) standartsimbolos (nākamajā attēlā 14,00) un pikseļos (nākamajā attēlā 103).

Ja kolonnas platums ir nepietiekams, lai šūnā parādītu visu skaitli, tas var tikt noapaļots, bet, ja nepietiek vietas skaitļa veselajai daļai, dažreiz šūnā tiek rādīti simboli ###. Tas norāda, ka jāpalielina kolonnas platums.

Lai platumu mainītu vairākām kolonnām vienlaikus, tās visas jāatlasa. Izmainot vienas atlasītās kolonnas platumu, tas mainīsies arī visām pārējām atlasītajām. Atlasītās kolonnas iegūs vienādu platumu arī tad, ja iepriekš tām bija dažāds platums.

4.9.2. Kolonnas platuma maiņa, izmantojot komandu

Lai atlasītajai kolonnai (vai vairākām) mainītu platumu, izmanto vienu no komandām:

• konteksta izvēlnes komandu Column Width…;
• lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Format saraksta komandu Column Width…:

Atveras dialoglodziņš Column Width, kurā ieraksta vēlamo kolonnas platumu standartsimbolos un apstiprina, piespiežot pogu :

4.9.3. Kolonnas platuma maiņa pēc garākā ieraksta kolonnas šūnā

Kolonnas platumu pēc garākā ieraksta kolonnas šūnā var mainīt vairākos veidos, piemēram:

• kolonnu numuru rindā starp kolonnu, kurai vēlas mainīt platumu, un labajā pusē blakus esošo kolonnu uz robežlīnijas novieto peles rādītāju, līdz tas maina izskatu uz melnu dubultbultiņu , un izpilda dubultklikšķi;
• lentes cilnes Home lappuses grupā Cells atver pogas Format sarakstu un lieto komandu AutoFit Column Width:

Kolonnas platums tiek palielināts (samazināts) atbilstoši garākajai ievadītajai informā­cijai šūnā:

5.10. Rindas augstuma maiņa

Excel automātiski maina rindas augstumu atkarībā no ievadītās informācijas rakstzīmju izmēra, taču to var mainīt arī pats lietotājs.

4.10.1. Rindas augstuma maiņa, izmantojot peli

Rindas augstumu, izmantojot peli, var mainīt līdzīgi kā kolonnas platumu:

• rindu numuru kolonnā zem rindas, kurai vēlas mainīt augstumu, uz robežlīnijas novieto peles rādītāju, līdz tas maina izskatu uz melnu dubultbultiņu ;
• turot piespiestu peles kreiso pogu, velk uz augšu (ja nepieciešams iegūt šaurāku rindu) vai uz leju (ja rinda nepieciešama augstāka), līdz iegūst nepieciešamo rindas augstumu. Darbības laikā informatīvā lodziņā ir redzams rindas augstums (height) punktos (nākamajā attēlā 30,00), kas ir fonta lieluma mērvienība, un pikseļos (nākamajā attēlā 40).

Lai augstumu mainītu vairākām rindām vienlaikus, tās visas jāatlasa. Izmainot vienas atlasītās rindas augstumu, tas mainīsies arī visām pārējām atlasītajām. Atlasītās rindas būs vienāda augstuma arī tad, ja iepriekš tām bija dažāds augstums.

4.10.2. Rindas augstuma maiņa, izmantojot komandu

Lai atlasītajai rindai (vai vairākām) mainītu augstumu, izmanto:

• konteksta izvēlnes komandu Row Height…;
• lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Format saraksta komandu Row Height…:

Atveras dialoglodziņš Row Height, kurā ieraksta vēlamo augstumu robežās no 0 līdz 409 punktiem un apstiprina, piespiežot pogu :

4.10.3. Rindas augstuma maiņa atbilstoši ievadītajiem datiem

Rindas augstumu atbilstoši ievadītajiem datiem var mainīt vairākos veidos, piemēram:

• rindu numuru kolonnā zem rindas, kurai vēlas mainīt augstumu, uz robežlīnijas novieto peles rādītāju, līdz tas maina izskatu uz melnu dubultbultiņu , un izpilda dubultklikšķi;

Rindas augstums tiek palielināts (samazināts) atbilstoši ievadītajiem datiem šūnā:

5.11. Rindu un kolonnu slēpšana un atklāšana

Bieži rodas situācijas, ka aprēķiniem tiek izmantotas rindas vai kolonnas, ko nav nepieciešams redzēt vai drukāt. Šādā gadījumā iespējama rindu vai kolonnu slēpšana.

4.11.1. Rindu (kolonnu) slēpšana

Lai slēptu rindas (kolonnas):

• atlasa rindas (kolonnas), ko vēlas slēpt;
• slēpšanu veic ar vienu no komandām:
• konteksta izvēlnes komandu Hide;
• lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Format saraksta komandu Hide & Unhide / Hide Columns vai Hide & Unhide / Hide Rows:

Atlasītās rindas (kolonnas) kļūst neredzamas:

Ja vienlaikus atlasītas ir gan rindas, gan kolonnas, tad tiek slēptas visas darblapas rindas un kolonnas. Ja ir nepieciešams slēpt gan rindas, gan kolonnas, tad aprakstītās darbības ir jāveic rindām un kolonnām atsevišķi.

4.11.2. Rindu (kolonnu) atklāšana

Lai atklātu paslēptās rindas (kolonnas):

• atlasa tās rindas (kolonnas), kas atrodas virs un zem paslēptās rindas (pa labi un pa kreisi no paslēptās kolonnas);
• atklāšanu veic ar vienu no komandām:
• konteksta izvēlnes komandu Unhide;
• lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Format saraksta komandu Hide & Unhide / Unhide Columns vai Hide & Unhide / Unhide Rows.

Lai atklātu pirmo kolonnu (rindu), var rīkoties arī šādi:

• novietot peles rādītāju vietā, kur jābūt kolonnas A (1. rindas) apzīmējumam, līdz peles rādītājs maina izskatu uz ();
• turot piespiestu peles kreiso pogu, velk pa labi (uz leju). Paslēptā kolonna (rinda) kļūst redzama.

Līdzīgi ar peli var atklāt arī citas paslēptās kolonnas vai rindas, taču jāatceras, ka, mainot kolonnas vai rindas platumu, peles rādītāja izskats ir (

5.12. Darblapas slēpšana un atklāšana

Ja kāda darblapa satur datus, kas nepieciešami, piemēram, aprēķiniem, bet to nav vēlams redzēt citiem lietotājiem, darblapu var paslēpt:

• atlasa darblapu (vai vairākas);
• lieto vienu no veidiem:
• izpilda peles labās pogas klikšķi darbgrāmatas lapu ciļņu joslā un lieto konteksta izvēlnes komandu Hide;
• lentes cilnes Home lappuses grupā Cells atver pogas Format sarakstu un lieto komandu Hide & Unhide / Hide Sheet.

Lai atklātu paslēptu darblapu:

• lieto vienu no veidiem:
• izpilda peles labās pogas klikšķi darbgrāmatas lapu ciļņu joslā un lieto konteksta izvēlnes komandu Unhide...;
• lentes cilnes Home lappuses grupā Cells atver pogas Format sarakstu un lieto komandu Hide & Unhide / Unhide Sheet...;
• dialoglodziņā Unhide izvēlas lapu, kuru vēlas atklāt, un piespiež pogu :

6. APRĒĶINI TABULĀS

Izklājlapu tabulu šūnās var veikt dažādus aprēķinus, veidojot formulas vai, izmantojot funkcijas, piemēram, summas, vidējās, lielākās vai mazākās vērtības aprēķināšanai.

6.1. Elementārie aprēķini

5.1.1. Formulas ievadīšana

Lai ievadītu formulu:

• atlasa šūnu;
• ievada (vienādības) zīmi;
• ievada izteiksmi (formulu);
• apstiprina formulu vienā no veidiem:
• ar formulu joslas pogu (Enter);
• piespiežot taustiņu ;
• pārejot uz citu šūnu.

Visām Excel formulām jāsākas ar vienādības (=) zīmi! Šī zīme norāda, ka tai sekojošie simboli veido formulu. Pirms vienādības zīmes nedrīkst būt tukšumzīme vai kāda cita rakstzīme. Ja formulu ievada bez vienādības zīmes, tad izteiksme tiek uztverta kā teksts vai specifisks skaitļa formāts.

Formula var saturēt:

• skaitļus;
• darbību zīmes:
• + (saskaitīšana);
• - (atņemšana);
• * (reizināšana);
• / (dalīšana);
• ^ (kāpināšana);
• % (procenti);
• apaļās iekavas;
• šūnu un apgabalu adreses;
• funkcijas.

Darbību secība formulās tiek izpildīta pēc matemātikas likumiem. Reizināšanas zīme jālieto obligāti. Piemēram, izteiksmes 15(8-3)(15-8) vērtības aprēķināšanai Excel šūnā jāievada šāda formula =15*(8-3)*(15-8).

Ja nav īsti skaidrs, kuru no darbībām Excel izpildīs vispirms, ieteicams lietot iekavas – tajās esošās izteiksmes tiks aprēķinātas pirmās.

Piemēri:

Ja formulā atrastas sintakses (pieraksta) kļūdas, tad pēc formulas apstiprināšanas ekrānā tiks izvadīts kļūdas paziņojums, kur Excel piedāvā savu formulas pareizo variantu. Piemēram, ievadot izteiksmi =15*(8-3)(15-8, kas ir bez noslēdzošās iekavas un reizināšanas zīmes, ekrānā tiks izvadīts šāds paziņojums:

Pēc formulas apstiprināšanas rezultāta vietā šūnā var tikt izvadīts kļūdas paziņojums, piemēram, #VALUE, #DIV/0 u.tml. Plašāku informāciju sk. 11.6. nod..

5.1.2. Šūnas adreses izmantošana formulā

Ja kāds no formulas elementiem ir šūnā ievadīta vērtība vai iegūts aprēķinu rezultāts, tad, veidojot formulu, ievada nevis tabulā redzamos skaitļus, bet norāda šūnu adreses, kurās tie atrodas. Formulas aprēķināšanas brīdī tiek ņemtas atbilstošo šūnu vērtības.

Piemēram:

• šūnā A1 ievada skaitli 25;
• šūnā B1 ievada formulu =A1*2;
• šūnā C1 ievada formulu =A1+B1:

Ja tiek mainīta vērtība kādā no šūnām, tad mainās arī to šūnu vērtības, kuru formulas tieši vai pastarpināti satur izmainītās šūnas adresi.

Pēc izmaiņu izdarīšanas mainās gan šūnas B1, gan C1 formulu rezultāts, jo abās šūnās esošās formulas satur šūnas A1 adresi.

Ja formula satur šūnu adreses, tad tās var ievadīt, izmantojot gan tastatūru, gan peli. Ja izmanto tastatūru, tad lietotājam pašam ir pareizi jānosaka šūnu adreses, bet, izmantojot peli, darblapā atlasa (izvēlas) vajadzīgo šūnu vai šūnu apgabalu.

Piemēram, šūnā B2 jāievada formula =A2*3:

• ievada (vienādības) zīmi;
• izpilda klikšķi šūnā A2. Ap šūnu A2 parādās mirgojoša pārtraukta līnija:

• ievada *3;
• apstiprina formulu:

5.1.3. Formulas dublēšana

Ja tabulā jāveic aprēķini vairākās šūnās, lietojot vienu un to pašu formulu, var izmantot tā saukto formulas dublēšanu (kopēšanu). Lai dublētu formulu:

• atlasa šūnu, kur atrodas izveidotā formula;
• peles rādītāju novieto uz šūnas autoaizpildes rīka tā, lai peles rādītājs mainītu izskatu uz melnu pildītu krustiņu ;
• dublēšanu veic, turot piespiestu peles kreiso pogu un velkot pār šūnām, kurās formula jādublē;
• par formulas pareizību var pārliecināties, izpildot klikšķi uz šūnas, kur atrodas formula.

Pēc peles pogas atlaišanas zem šūnu apgabala parādās speciāla ikona jeb viedtags (smart tag), kura izmantošanas iespējas tiks aplūkotas vēlāk.

Kā redzams, tad visi rezultāti ir pareizi. Tas noticis, mainoties šūnu adresēm dublēšanas laikā. Šūnā E2 izveidoto formulu Excel „saprot” kā otrās no šūnas E2 pa kreisi esošās šūnas (t.i., C2) dalījumu ar pirmo no šūnas E2 pa kreisi esošo šūnu (t.i., D2). Adreses formulās nomainījušās attiecībā pret šūnu, kurā jāatrodas formulai. Piemēram, šūnā E3 formula ir =C3/D3, t.i., dalītas ir tās divas šūnas, kuras atrodas pa kreisi no E3, utt.

6.2. Funkciju veidošana

Viena no Excel galvenajām vērtībām ir tajā iebūvētās funkcijas – speciālas komandas, kuras var izmantot, veidojot formulas. Daudzas no Excel funkcijām ļauj ikdienā lietotos aprēķinus veikt ātrāk un ērtāk, piemēram, lai aprēķinātu četru šūnu (A1, B1, C1 un D1) vidējo aritmētisko vērtību, var lietot formulu =(A1+B1+C1+D1)/4, bet var izmantot arī funkciju =AVERAGE(A1:D1). Šādā formulā tiek norādīti tikai argumenti (skaitļi vai šūnas, ar kurām veikt aprēķinus), bet nav jānorāda argumentu skaits.

5.2.1. Biežāk lietojamo funkciju izmantošana

Piecas biežāk lietojamās funkcijas apkopotas lentes cilnes Home lappuses grupas Editing pogas sarakstā:

Sum – argumentu summa (arī poga ); Average – argumentu vidējais aritmētiskais; Count Numbers – skaitlisku informāciju saturošo šūnu skaits argumentu sarakstā; Max – argumentu lielākā vērtība; Min – argumentu mazākā vērtība.

Lai izmantotu kādu no minētajām funkcijām:

• atlasa šūnu, kurā ievietos funkciju;
• izvēlas funkciju, piemēram, Sum;
• pārliecinās, ka atlasīts argumentu saraksts, ko paredzēts izmantot aprēķinos. Ja nē, atlasa vajadzīgo šūnu apgabalu:

• apstiprina funkciju, piespiežot formulu joslā pogu (Enter) vai taustiņu .

Vēl daži funkciju izmantošanas piemēri:

• šūnā G3 aprēķināts, kādi ir vidējie ieņēmumi par komunikāciju pakalpojumiem ceturksnī, izmantojot vidējās vērtības aprēķināšanas funkciju:

• šūnā H3 aprēķināts, kādi ir lielākie ieņēmumi par komunikāciju pakalpojumiem ceturksnī, izmantojot lielākās vērtības noteikšanas funkciju:

5.2.2. Funkcijas veidošana, izmantojot dialoglodziņu Insert Function

Lai varētu lietot funkcijas, kuru nav pogas AutoSum sarakstā, var izmantot dialoglodziņu Insert Function:

• izvēlas šūnu vai vietu formulā, kur ievietot funkciju;
• atver dialoglodziņu Insert Function ar kādu no metodēm, piemēram:
• pogas AutoSum sarakstā izvēlas More Functions...:
  vai
• formulu joslā piespiež pogu (Insert Function):
  
• cilnes Formulas lappuses grupā Function Library piespiež pogu Insert Function:

• dialoglodziņā Insert Function funkciju kategoriju sarakstā Or select a category izvēlas vajadzīgo funkciju kategoriju:

• Most Recently Used – pēdējās 10 konkrētajā datorā izmantotās funkcijas;
• All – visas funkcijas;
• Financial – finanšu funkcijas;
• Date & Time – datuma un laika funkcijas;
• Math & Trig – matemātiskās un trigonometriskās funkcijas;
• Statistical – statistikas funkcijas;
• Lookup & Reference – norāžu un atsauču funkcijas;
• Database – datu bāzes funkcijas;
• Text – teksta funkcijas;
• Logical – loģiskās funkcijas;
• Information – informatīvās funkcijas;
• Engineering – inženierzinātņu funkcijas;
• no izvēlētās kategorijas (piemēram, Math & Trig) saraksta Select a function izvēlas funkciju, piemēram, PRODUCT, kas paredzēta argumentu reizināšanai:

• piespiežot pogu , atveras dialoglodziņš Function Arguments argumentu norādīšanai:

• argumentu izvēli var veikt:
• atstājot Excel piedāvāto (apgabals var tikt noteikts nepareizi, ja tajā atrodas tukšas šūnas vai aprēķiniem nav nepieciešams izmantot visas kolonnas vai rindas vērtības);
• ievadot no tastatūras;
• atlasot vajadzīgo šūnu vai apgabalu tabulā ar peli (šoreiz apgabalu A1:D1);

• ja nepieciešams norādīt vēl kādu argumentu (šoreiz apgabalu A5:D5), izpilda klikšķi argumenta lodziņā Number2 (kļūst redzams nākamais argumenta lodziņš Number3) un norāda otro argumentu;
• izpilda klikšķi argumenta lodziņā Number3 (kļūst redzams nākamais argumenta lodziņš Number4) un tajā ievada skaitli 10;

• pēc visu argumentu norādīšanas piespiež pogu .

Šūnā redzama funkcijas vērtība, bet formulu rindā – pati funkcija:

Ja funkcijas argumentu dialoglodziņš aizsedz šūnas ar nepieciešamajiem datiem, funkcijas argumentu norādīšanu dialoglodziņā ar peli var veikt dažādi.

1. veids:

• izpilda klikšķi uz dialoglodziņa samazināšanas pogas , kas atrodas argumenta norādes lodziņa labajā malā:

• no dialoglodziņa paliek redzams tikai attiecīgā argumenta lodziņš. Atlasa
• â nepieciešamo šūnu apgabalu:

• izpilda klikšķi uz dialoglodziņa atjaunošanas pogas , kas atrodas argumenta norādes lodziņa labajā malā, tādējādi atjaunojot visu funkcijas dialoglodziņa izmēru.

2. veids:

• dialoglodziņu aiz tā augšējās malas ar peli pārvieto citā vietā;
• novieto teksta kursoru argumenta norādes lodziņā;
• atlasa nepieciešamo šūnu apgabalu. Kamēr peles poga ir piespiesta, redzams tikai attiecīgā argumenta lodziņš;
• pēc peles pogas atlaišanas ekrānā redzams viss dialoglodziņš.

5.2.3. Funkcijas veidošana, izmantojot formulu joslu

Lai izveidotu funkciju, izmantojot formulu joslu:

• atlasa šūnu;
• ievada (vienādības) zīmi;
• formulu joslā šūnu nosaukumu saraksta (Name Box) vietā parādās pēdējo 10 konkrētajā datorā izmantoto funkciju saraksts Functions, kurā izvēlas vajadzīgo funkciju:

• ja vajadzīgās funkcijas sarakstā nav, izvēlas More Functions.... Atveras Insert Function dialoglodziņš.

5.2.4. Funkcijas ievadīšana, izmantojot tastatūru

Ja funkcijas sintakse ir zināma, to var ievadīt arī, izmantojot tastatūru:

• novieto kursoru šūnā, kur vērtības noteikšanai izmantos funkciju;
• ievada (vienādības) zīmi;
• ievada funkcijas nosaukumu;
• ievada (atverošo iekavu);
• ievada argumentus, no kuriem funkcija aprēķinās vērtību. Argumentus vienu no otra atdala ar (semikoliem);
• ievada (aizverošo iekavu);
• piespiež taustiņu .

Visas aplūkotās formulu veidošanas iespējas ir līdzīgas kā iepriekšējās Excel lietotnes versijās. Jaunums Excel 2010 (arī Excel 2007) ir tas, ka visas funkcijas var atrast arī lentes cilnes Formulas lappuses grupā Function Library:

Funkciju dalījums pa kategorijām ir līdzīgs, kā aplūkots iepriekš, vienīgi piecām kategorijām – Statistical, Engineering, Cube, Information un Compatibility nav izdalīti atsevišķi saraksti, bet tās atrodamas sarakstā More Functions:

Excel funkciju skaits ir ļoti liels, un visu to apskatīšanai būtu nepieciešama vesela grāmata. Bez tam dažas no tām ir ļoti specifiskas un izmantojamas nelielam lietotāju skaitam. Tāpēc šajā materiālā sīkāk apskatīta vēl tikai diezgan bieži izmantojamā loģiskā funkcija IF, bet dažu citu funkciju apraksts dots pielikumā (sk. 11.7. nod.).

5.2.5. Loģiskā funkcija IF

Reizēm nākas veikt aprēķinus, vadoties no datu vērtībām, kuras tikai vēl būs zināmas vai var mainīties. Šādā gadījumā funkcijai vajadzētu pieņemt lēmumu, kā tālāk veikt aprēķinus. Viens no veidiem, kā norādīt - „dari tā, ja nosacījums izpildās, bet citādi, ja neizpildās”, ir funkcija IF.

IF(logical_test;value_if_true;value_if_false)

Logical_test (nosacījums) parasti ir izteiksme, kurā salīdzina kādas vērtības. Ja uz salīdzināšanu var atbildēt – jā, tā tas ir, tad nosacījuma vērtība ir patiesa (true), ja ne – aplama (false).

Value_if_true (vērtība_ja_patiess) ir vērtība, ko izvadīt, vai izteiksme, pēc kā veikt aprēķinus, ja nosacījums ir patiess.

Value_if_false (vērtība_ja_aplams) ir vērtība, ko izvadīt, vai izteiksme, pēc kā veikt aprēķinus, ja nosacījums ir aplams.

5.2.5.1. Salīdzināšanas operatori

Funkcijas nosacījumos tiek lietoti dažādi salīdzināšanas operatori:

• = (vienāds ar);
• <> (nav vienāds ar);
• > (lielāks par);
• < (mazāks par);
• >= (lielāks vai vienāds ar);
• <= (mazāks vai vienāds ar).

5.2.5.2. Piemēri funkcijas IF izmantošanai

Lai funkcijas IF izmantošana kļūtu saprotamāka, aplūkots piemērs. Dota tabula, kur divās kolonnās ievadīti skaitļi, kas apzīmēti atbilstoši ar Skaitlis A un Skaitlis B:

Kolonnā C katrā tabulas rindā vajadzētu noteikt, kurš no skaitļiem lielāks.

Lai, izmantojot funkciju IF, noteiktu, kurš skaitlis lielāks otrajā tabulas rindā:

• atlasa šūnu C2;
• kategorijā Logical izvēlas funkciju IF;
• atveras funkcijas IF argumentu norādīšanas dialoglodziņš:

• lodziņā Logical_test ievada nosacījumu, piemērā tas ir A2>B2;
• lodziņā Value_if_true ievada vērtību vai izteiksmi, kuras vērtība jāizvada, ja nosacījums ir patiess. Šajā piemērā teksts – Skaitlis A;
• lodziņā Value_if_false ievada vērtību vai izteiksmi, kuras vērtība jāizvada, ja nosacījums ir aplams. Šajā piemērā teksts – Skaitlis B;

• piespiež pogu .

Tekstam argumentu norādīšanas dialoglodziņā vienmēr jābūt pēdiņās, taču, ja kādā no argumentu lodziņiem ir tikai teksts (kā šajā piemērā), pēdiņas var nelikt – to izdarīs Excel. Ja pēdiņas liek, tās jāliek pareizi, t.i., + (bieži lietotāji kļūdaini pēdiņu vietā liek divus apostrofus).

Tā kā šūnā A2 esošais skaitlis ir lielāks nekā šūnā B2, tad šūnā C2 parādās teksts Skaitlis A:

Dublējot funkciju uz pārējām šūnām, iegūst:

Firmas darbinieki vienojas, ka kafijas un tējas galdam tiks vākti ziedojumi 0,5% apmērā no mēnešalgas. Tāpat tika nolemts, ka maksās tikai tie, kuru alga ir vismaz 200 lati. Kolonnā C katram darbiniekam vajadzētu noteikt, cik liels ziedojums jāmaksā:

Lai, izmantojot funkciju IF, noteiktu, cik liels ziedojums jāmaksā darbiniekam Bērziņam:

• atlasa šūnu C2;
• kategorijā Logical izvēlas funkciju IF;
• funkcijas IF argumentu norādīšanas dialoglodziņa lodziņā Logical_test ievada nosacījumu, piemērā tas ir B2>=200, kas nozīmē, ka tiks pārbaudīts, vai darbinieka Bērziņa alga ir lielāka vai vienāda ar 200 latiem;
• lodziņā Value_if_true ievada vērtību vai izteiksmi, kuras vērtība jāizvada, ja nosacījums ir patiess. Šajā piemērā formula B2*0,5%, kas nozīmē, ka gadījumā, ja alga būs lielāka vai vienāda ar 200 latiem, no šīs summas tiks aprēķināts pusprocents;
• lodziņā Value_if_false ievada vērtību vai izteiksmi, kuras vērtība jāizvada, ja nosacījums ir aplams. Šajā piemērā skaitlis 0, kas nozīmē, ka gadījumā, ja alga būs mazāka par 200 latiem, ziedojums nebūs jāmaksā:

• piespiež pogu .

Tā kā šūnā B2 esošais skaitlis ir lielāks nekā 200, tad šūnā C2 tiek aprēķināta ziedojumu summa (0,5% no mēnešalgas):

Dublējot funkciju uz pārējām šūnām, iegūst:

6.3. Šūnu adresāciju veidi

5.3.1. Relatīvā adrese

Relatīvā adrese norāda uz šūnu atbilstoši tās atrašanās vietai attiecībā pret to šūnu, kurā atrodas formula, piemēram, „divas šūnas pa kreisi”. Šāda tipa adreses tika izmantotas visos iepriekšējos piemēros. Dublējot formulas, kas satur relatīvās adreses, tās mainās atbilstoši formulu atrašanās vietai (sk. 5.1. nod.).

5.3.2. Absolūtā adrese

Atsevišķos gadījumos ir nepieciešams, lai, dublējot formulu, šūnas adrese netiktu mainīta, bet formula turpinātu vērsties pēc datiem pie vienas un tās pašas šūnas. Tad izmanto absolūtās adreses.

Piemērs. Dota tabula, kurā jāaprēķina, cik % no maksimāli iegūstamā punktu skaita kontroldarbā (vērtība šūnā A2) ieguvis katrs no audzēkņiem:

Lai veiktu aprēķinus:

• šūnā C5 ievada formulu =B5/A2*100;
• apstiprina formulu, piespiežot taustiņu vai pogu (Enter) formulu joslā;
• izmantojot šūnas C5 autoaizpildes rīku, dublē formulu uz leju līdz šūnai C8:

• šūnā C6 – kļūdu paziņojums #DIV/0, kas nozīmē, ka ir notikusi dalīšana ar nulli;
• šūnās C7 un C8 – kļūdu paziņojums #VALUE. Iemesls ir tas, ka dalīts tiek ar šūnām, kurās atrodas teksts.

Pēc kārtas izpildot klikšķi šūnās C6, C7 un C8 un aplūkojot dublētās formulas (tās var redzēt formulu joslā), var secināt, ka formulas ir dublētas pareizi – kā kopējot formulas ar relatīvajām adresēm.

Šoreiz, aprēķinot katra testa dalībnieka rezultātus, formulā ir jāmainās iegūtajam punktu skaitam (B5, B6, B7 un B8), bet maksimāli iespējamais punktu skaits atrodas vienā šūnā A2 un, formulu dublējot, šūnas adresei nevajadzētu mainīties.

Šis piemērs uzskatāmi pierāda, ka jāizmanto cits adresācijas veids – absolūtās adreses. Absolūtās adreses pierakstam izmanto $ zīmi. To lieto pirms kolonnas un rindas nosaukuma, piemēram, šūnas A2 absolūtā adrese ir $A$2.

Lai izlabotu formulu:

• izpilda klikšķi šūnā C5. Formulu rindā redzama formula =B5/A2*100;
• izpilda klikšķi uz adreses A2;
• nomaina adresāciju vienā no veidiem:
• piespiežot taustiņu (ja taustiņu piespiež vairākas reizes, tad cikliski mainās 4 iespējamie adresācijas veidi);
• ievadot $ zīmes pirms rindu numuriem un kolonnu apzīmējumiem, izmanto­jot tastatūru;
• kad formula pārveidota uz =B5/$A$2*100, piespiež taustiņu .

Dublējot formulu uz pārējām šūnām, iegūst:

Aplūkojot formulas, var redzēt, ka, dublējot formulu, mainās tikai tā formulas daļa, kur lietota relatīvā adrese. Lietojot absolūto adresi, atbilstošā formulas daļa dublējot paliek nemainīga.

Ja vēlas tabulā redzēt izveidotās formulas, nevis to vērtības, lieto taustiņu kombināciju + (tilde) vai piespiež lentes cilnes Formulas grupas Formula Auditing pogu . Darbību veicot atkārtoti, formulu attēlošanas režīmu atsauc.

5.3.3. Jauktā adrese

Jaukto adresi izmanto, ja dublējot formulā jāmaina tikai viena šūnas adreses daļa. Nemainīgajai adreses daļai priekšā pievieno $ zīmi. Piemēram, dublējot adresi $A1, formulā tiks mainīts tikai rindas numurs, bet adresei A$1 – tikai kolonnas numurs.

Kā piemērs apskatīta reizināšanas tabulas veidošana:

• šūnās B2:K2 ievada skaitļus no 1 līdz 10;
• šūnās A3:A12 ievada skaitļus no 1 līdz 10:

Lai atvieglotu skaitļu ievadīšanu, var izmantot iespēju veidot datu virknes (sk. 7. nod).

Veidojot reizināšanas tabulu, šūnā B3 tiek reizinātas šūnas A3 un B2 (=A3*B2).

Dublējot šo formulu līdz šūnai K3, bet pēc tam uz leju līdz 12. rindai, tiek iegūti nepareizi rezultāti un paziņojumi par kļūdu:

Lai noteiktu, kā izmantot jauktās adreses, kas būtu piemērotas dublēšanai, var ievadīt vairākas formulas:

Visās izveidotajās formulās pirmajai adresei ir nemainīgs kolonnas numurs A, bet otrajai – rindas numurs 2. Līdz ar to šūnā B3 ievadāmā formula ir =$A3*B$2.

Pēc formulas apstiprināšanas tā ir jādublē visā tabulā. To veic divos posmos:

• aiz šūnas B3 autoaizpildes rīka formulu dublē līdz šūnai K3:

• izmantojot atlasītā apgabala autoaizpildes rīku, dublē formulu uz leju:

Tiek iegūta reizināšanas tabula:

Formulas dublēšanu var veikt arī citādi – vispirms uz leju (no B3 līdz B12) un tad pa labi (no B12 līdz K12).

6.4. Vārda piešķiršana šūnai vai šūnu grupai

Līdz šim aprēķinos tika izmantotas šūnu adreses:

• vienai šūnai, piemēram, K5; AQ17; A1;
• šūnu apgabalam, piemēram, A1:C5; B3:Z3; B28:F32.

Iepriekš minētie piemēri neko neizsaka par datiem, kas atrodas šajās šūnās. Reizēm sarežģītu formulu gadījumā ir izdevīgi šūnai (vai apgabalam) piešķirt konkrētu vārdu.

Šūnai piešķirtajam vārdam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

• vārda pirmajam simbolam ir jābūt burtam;
• pārējie simboli var būt burti, cipari vai atdalītāji, piemēram, Eiro_kurss (atstarpes vārdā, kas sastāv no vairākām daļām, nav atļautas);
• vārda garums nedrīkst pārsniegt 255 simbolus.

5.4.1. Vārda definēšana vienai šūnai

1. metode:

• atlasa šūnu, kurai piešķirt vārdu;
• formulu joslā izpilda klikšķi vārda taisnstūrī (Name Box);
• adreses vietā ieraksta piešķiramo vārdu;
• piespiež taustiņu .

2. metode:

• atlasa šūnu, kurai piešķirt vārdu, piemēram, šūnai A2, kurā atrodas maksimālais iegūstamais punktu skaits kontroldarbā;
• lentes cilnes Formulas lappuses grupas Defined Names sarakstā Define Name izvēlas komandu Define Name...:

• dialoglodziņa New Name lodziņā Name ievada šūnas vārdu (piemēram, Maksimālie_punkti). Dažkārt lodziņā jau ir redzams iespējamais šūnas vārds – Excel to „paņem” no blakus esošas šūnas, ja tajā ir teksts:

• piespiež pogu .

Šūnai piešķirtais vārds ir redzams vārda taisnstūrī (Name Box):

5.4.2. Vārdu definēšana šūnu apgabalam, izmantojot tabulā esošus datus

Šūnām var automātiski piešķirt vārdus, izmantojot tabulā esošo tekstu. Lai izmantotu šo paņēmienu, tekstam jāatrodas kādā no blakus rindām vai kolonnām.

Lai definētu šūnu apgabalam vārdus, izmantojot tabulā esošo tekstu:

• atlasa šūnu apgabalu, kam definēs vārdus:

• lentes cilnes Formulas lappuses grupā Defined Names piespiež pogu Create from Selection:

• dialoglodziņā Create Names from Selection norāda šūnu vārdu atrašanās vietu attiecībā pret šūnu apgabaliem, kam tos definē:

• piespiež pogu .

Pēc komandas izpildes iegūtie šūnu apgabalu vārdi redzami šūnu vārda taisnstūrī (vārds Maksimālie_punkti tika piešķirts jau iepriekš). Ja teksts, kurš izmantots šūnu apgabala vārdu veidošanai nesākas ar burtu un/vai satur atstarpes, tad nosaukumos tiek ievietots simbols (_).

5.4.3. Šūnu un šūnu apgabalu adrešu rediģēšana

Lai aplūkotu, kādi vārdi piešķirti šūnām vai šūnu apgabaliem, kā arī nepieciešamības gadījumā tos rediģētu, lentes cilnes Formulas lappuses grupā Defined Names piespiež pogu Name Manager:

Atveras dialoglodziņš Name Manager, kurā veic nepieciešamās izmaiņas:

Kad izmaiņas veiktas, piespiež pogu .

5.4.4. Šūnu un šūnu apgabalu adrešu izmantošana formulās

Šūnu un šūnu apgabalu vārdus var ievadīt formulā:

• lietojot tastatūru (ļoti darbietilpīgi);
• definētās šūnas vai apgabalus atlasot ar peli (tie var atrasties ļoti tālu darblapā no veidojamās formulas);
• izvēlēties lentes cilnes Formulas lappuses grupas Defined Names sarakstā Use in Formula:

Piemērs.

Ja lieto šūnu apgabalu vārdus, tad šūnā B9 vidējās vērtības aprēķināšanai formulas =AVERAGE(B5:B8) vietā var lietot formulu =AVERAGE(A_daļa), kur A_daļa ir šūnu apgabalam B5:B8 piešķirtais vārds.

Šūnu vārdus īpaši ērti izmantot tad, ja dublējamā formula satur šūnu, kur jālieto absolūtā adrese. Tā piemērā redzamajai procentu (kolonnā F) aprēķināšanai var lietot vienu un to pašu formulu =Iegūtie_punkti/Maksimālie_punkti*100.

7. TABULAS NOFORMĒŠANA

Tabulas noformēšanā darblapā var izdalīt vairākas darbību grupas:

• rakstzīmju noformēšana, t.i., fonta, izmēra, stila un krāsas maiņa;
• datu novietojuma maiņa šūnā;
• šūnas vizuālā noformējuma, t.i., šūnu apmaļu un fona krāsas maiņa;
• skaitļu formāta maiņa.

Šīs darbības var veikt jebkurā secībā un izmantojot dažādas metodes, piemēram, lentes cilnes Home lappuses pogas, dialoglodziņus, mazo rīkjoslu u.c.

7.1. Rakstzīmju izskata maiņa

6.1.1. Rakstzīmju izskata maiņa, izmantojot lentes cilnes Home grupas Font pogas

6.1.1.1. Rakstzīmju fonta maiņa

Lai mainītu rakstzīmju fontu (burtveidolu, kādā tiek rādītas rakstzīmes):

• atlasa šūnas, kurās vēlas mainīt fontu;
• lentes cilnes Home lappuses grupas Font sarakstā (Font) izvēlas vēlamo fontu, piemēram, Arial Black.

6.1.1.2. Rakstzīmju izmēra maiņa

Lai mainītu rakstzīmju izmēru:

• atlasa šūnas, kurās vēlas mainīt rakstzīmju izmēru;
• lentes cilnes Home lappuses grupas Font sarakstā (Font Size) (izmērs dots punktos) izvēlas vēlamo izmēru, piemēram, 14, vai arī ievada lodziņā (Font Size) nepieciešamo lielumu un piespiež taustiņu .

Atlasīto šūnu rakstzīmju izmēru var mainīt arī ar lentes cilnes Home lappuses grupas Font pogām :

• piespiežot pogu (Increase Font Size), rakstzīmju izmērs tiek palielināts līdz nākamajam saraksta Font Size lielumam;
• piespiežot pogu (Decrease Font Size), rakstzīmju izmērs tiek samazināts līdz iepriekšējam saraksta Font Size lielumam.

6.1.1.3. Rakstzīmju stila maiņa

Rakstzīmju stilu maina ar lentes cilnes Home lappuses grupas Font pogām .

Lai mainītu rakstzīmju stilu, atlasa šūnas un izpilda klikšķi uz attiecīgās pogas:

• (Bold), lai izceltu rakstzīmes treknrakstā:

• (Italic), lai izceltu rakstzīmes kursīvā (slīprakstā):

• (Underline), lai izceltu rakstzīmes ar pasvītrojumu:

Atverot pogas (Underline) sarakstu, var izvēlēties dubulto pasvītrojumu (Double Underline):

Stila maiņas pogas var lietot katru atsevišķi vai kopā (t.i., atlasīto šūnu rakstzīmes var izcelt vienlaikus gan treknrakstā, gan kursīvā, gan ar pasvītrojumu). Tās darbojas līdzīgi slēdžiem - ja kāda no šīm pogām ir „ieslēgta”, tad, izpildot to otrreiz, tās darbību atceļ.

Rakstzīmju stilu var mainīt arī, lietojot taustiņu kombinācijas: + (treknraksts), + (kursīvs), + (pasvītrojums).

6.1.1.4. Rakstzīmju krāsas maiņa

Ievadītie dati parasti tiek attēloti melnā krāsā. Lai mainītu rakstzīmju krāsu:

• atlasa šūnas, kurās vēlas mainīt rakstzīmju krāsu;
• izmanto lentes cilnes Home lappuses grupas Font pogu (Font Color). Ja piespiež pašu pogu, iegūst to krāsu, kādā ir pasvītrojums zem burta, bet, ja izpilda klikšķi uz bultiņas, var izvēlēties citu krāsu:

6.1.2. Rakstzīmju izskata maiņa, izmantojot dialoglodziņu Format Cells

Visus iepriekš aplūkotos un vēl citus rakstzīmju noformēšanas veidus atlasītajām šūnām var veikt dialoglodziņa Format Cells cilnes Font lappusē.

To atver, piespiežot pogu , kas atrodas lentes cilnes Home lappuses grupas Font labajā malā:

• sarakstā Font var mainīt rakstzīmju fontu;
• sarakstā Font style var izvēlēties rakstzīmju stilu;
• sarakstā Size var norādīt rakstzīmju izmēru;
• sarakstā Underline var izvēlēties rakstzīmju pasvītrojuma veidu;
• sarakstā Color var izvēlēties rakstzīmju krāsu;
• grupā Effects var izvēlēties trīs efektu veidus:
• ja atzīmēta izvēles rūtiņa Strikethrough, rakstzīmes tiek pārsvītrotas;
• ja atzīmēta izvēles rūtiņa Superscript, atlasītais teksts tiek pārveidots par augšējo indeksu;
• ja atzīmēta izvēles rūtiņa Subscript, atlasītais teksts tiek pārveidots par apakšējo indeksu;
• atzīmējot izvēles rūtiņu Normal font, var atjaunot noklusētos rakstzīmju nofor­mējumus, t.i., noņemt lietotāja izvēlētos noformējumus.

Kad veiktas nepieciešamās izmaiņas, piespiež pogu .

6.1.3. Rakstzīmju noformēšana šūnas satura daļai

Nereti nepieciešams mainīt noformējumu tikai daļai no šūnā esošajām rakstzīmēm. Lai to veiktu:

• atlasa šūnu;
• formulu joslā vai šūnā atlasa noformējamās rakstzīmes;
• lieto nepieciešamo noformēšanas komandu.

Piemēram, lai uzrakstītu mērvienību m³:

• šūnā ievada m3 un atlasa 3;
• piespiež pogu , kas atrodas lentes cilnes Home lappuses grupas Font labajā malā;
• dialoglodziņa Format Cells cilnes Font lappusē atzīmē izvēles rūtiņu Superscript;
• piespiež pogu ;
• apstiprina šūnā veiktās izmaiņas.

7.2. Datu novietojuma maiņa šūnā

Dati šūnā var tikt līdzināti gan horizontālā, gan vertikālā virzienā, kā arī pagriezti.

6.2.1. Datu novietojuma maiņa šūnā, izmantojot lentes cilnes Home grupas Alignment pogas

Vienkāršākais veids, kā norādīt datu novietojumu šūnās, ir lentes cilnes Home lappuses grupas Alignment atbilstošo pogu lietošana.

Lai mainītu atlasīto šūnu satura novietojumu horizontālā virzienā:

• lai datus novietotu šūnas centrā, piespiež pogu (Center):

• lai datus novietotu pie šūnas labās malas, piespiež pogu (Align Text Right):

• lai datus novietotu pie šūnas kreisās malas, piespiež pogu (Align Text Left):

• pogu (Increase Indent) lieto, lai iestatītu vienu vienību (standartsimbolu) lielu atkāpi no šūnas kreisās malas:

• pogu (Decrease Indent) izmanto, lai samazinātu iepriekš iestatīto atkāpi no šūnas kreisās malas par vienu vienību. Šī poga darbojas tikai tad, ja iepriekš ar pogu (Increase Indent) iestatīta atkāpe.

Vertikālā virzienā dati pēc noklusējuma tiek novietoti pie šūnas apakšējās malas. Šūnas satura novietojumu vertikālā virzienā parasti maina, ja šūnas augstums ir palielināts:

• lai datus novietotu pie šūnas augšējās malas, piespiež pogu (Top Align):

• lai datus centrētu vertikālā virzienā, piespiež pogu (Middle Align):

• lai datus novietotu pie šūnas apakšējās malas, piespiež pogu (Bottom Align):

Teksta dalīšana rindās

Lentes cilnes Home lappuses grupas Alignment poga dod iespēju dalīt tekstu vairākās rindās atbilstoši šūnas platumam. To parasti izmanto, ja teksts šūnā neietilpst, bet kolonnas platumu mainīt nevēlas, piemēram:

Šūnu apvienošana

Lentes cilnes Home lappuses grupas Alignment pogas sarakstu lieto atlasīto šūnu apvienošanai un apvienoto šūnu sadalīšanai:

• izvēlas , lai apvienotu visas atlasītās šūnas. Dati drīkst būt ievadīti tikai vienā šūnā, un tie tiek novietoti apvienotā šūnu apgabala centrā horizontālā virzienā, bet vertikālā virzienā tiek saglabāts tās šūnas līdzināšanas veids, kurā bija ievadīti dati:

• izvēlas , lai apvienotu atlasītās šūnas tikai horizontālā virzie­nā. Dati katrā rindā drīkst būt ievadīti vienā šūnā, un horizontālā virzienā tiek saglabāts tās šūnas līdzināšanas veids, kurā bija ievadīti dati:

• izvēlas , lai apvienotu visas atlasītās šūnas. Dati drīkst būt ievadīti tikai vienā šūnā, un abos virzienos tiek saglabāts tās šūnas līdzināšanas veids, kurā bija ievadīti dati:

• izvēlas , lai sadalītu iepriekš apvienotās šūnas. Dati tiek at­griezti šūnā, kurā tie bija pirms apvienošanas, saglabājot tādu līdzināšanas veidu, kāds bija apvienotajam šūnu apgabalam:

Datu pagriešana

Lentes cilnes Home lappuses grupas Alignment pogas (Orientation) sarakstu lieto datu pagriešanai atlasītajās šūnās. Katra no iespējām atbilst shematiskajam apzīmējumam pirms komandas, piemēram, Angle Counterclockwise pagriež datus par 45^o pretēji pulksteņrādītāja virzienam, Vertical Text novieto datus šūnā no augšas uz leju (vienu rakstzīmi zem otras) utt. Lietojot komandu Format Cell Alignment, tiek atvērts dialoglodziņš parametru precizēšanai (tiks aplūkots vēlāk).

Kā piemērs aplūkota komandas lietošana:

6.2.2. Datu novietojuma maiņa šūnā, izmantojot dialoglodziņu Format Cells

Visus iepriekš aplūkotos un vēl citus datu novietojuma maiņas veidus atlasītajām šūnām var veikt arī dialoglodziņa Format Cells cilnes Alignment lappusē. To atver, piespiežot pogu , kas atrodas lentes cilnes Home lappuses grupas Alignment labajā malā:

Sarakstā Horizontal var mainīt datu novietojumu šūnā horizontālā virzienā:

• General – noklusētais variants: teksts pie šūnas kreisās malas, skaitļi pie labās malas, bet kļūdu paziņojumi centrā;
• Left (Indent) – pie šūnas kreisās malas ar iespēju norādīt atkāpi lodziņā Indent;
• Center – šūnas centrā;
• Right (Indent) – pie šūnas labās malas ar iespēju norādīt atkāpi lodziņā Indent;
• Fill – ar šūnā esošo informāciju aizpildīts viss šūnas platums;
• Justify – pie abām šūnas malām;
• Center Across Selection – informācija tiek novietota visa atlasītā apgabala centrā;
• Distributed (Indent) – informācija tiek vienmērīgi izkliedēta visā šūnas platumā ar iespēju norādīt atkāpi no abām malām lodziņā Indent.

Sarakstā Vertical var mainīt datu novietojumu šūnā vertikālā virzienā:

• Top – pie šūnas augšējās malas;
• Center – šūnas centrā;
• Bottom – pie šūnas apakšējās malas;
• Justify – šūnas saturs tiek līdzināts vienmērīgi no augšējās malas līdz apakšējai;
• Distributed – informācija tiek vienmērīgi izkliedēta visā šūnas augstumā.

Grupā Orientation var:

• izvēlēties teksta novietojumu šūnā no augšas uz leju;
• norādīt teksta pagrieziena leņķi vairākos veidos:
• izpildot klikšķi lodziņā pa labi;
• iestatot ar bultiņām vai ievadot leņķa lielumu lodziņā Degrees.

Grupu Text control parasti izmanto, ja teksts neietilpst šūnā. Šeit iespējams:

• Wrap text – dalīt tekstu vairākās rindās atbilstoši šūnas platumam;
• Shrink to fit – samazināt šūnas satura izskatu (bet ne izmēru), lai tas ietilptu šūnā;
• Merge cells – apvienot atlasītās šūnas.

7.3. Šūnas vizuālā noformējuma maiņa

6.3.1. Šūnas apmaļu veidošana

Tabulu veidojošās robežlīnijas ir tikai kā palīglīnijas (gridlines), kas palīdz orientēties tabulā (tās parasti netiek izdrukātas), bet, lai tabula būtu pārskatāmāka, palīglīnijas var pārveidot par noteikta biezuma, krāsas un stila līnijām jeb apmalēm.

6.3.1.1. Apmaļu veidošana, izmantojot lentes cilnes Home grupas Font pogu

Lai šūnām noteiktu apmaļu veidu:

• atlasa šūnas;
• atver pogas (Borders) sarakstu;
• izvēlas vajadzīgo līniju veidu un to novietojumu.

Ja neviena no apmaļu līniju stila un novietojuma kombinācijām neder, lieto pogas (Borders) saraksta grupu Draw Borders:

• atver sarakstu , lai izvēlētos līnijas krāsu;
• atver sarakstu , lai izvēlētos līnijas stilu;
• izvēloties , peles rādītājs maina izskatu uz un zīmējot tiek izveidota tikai šūnu apgabala ārējā apmale:
  
• izvēloties , peles rādītājs maina izskatu uz un zīmējot tiek izveidota gan šūnu apgabala ārējā apmale, gan arī visas iekšējās līnijas:
  
  
• lai zīmēšanas režīmu pārtrauktu, piespiež taustiņu .

Ja kādai no līnijām noformējums nav nepieciešams, izvēlas un, turot piespiestu peles kreiso pogu, velk pār līnijām, kuru noformējumu vajag dzēst. Arī dzēšanas režīmu pārtrauc, piespiežot taustiņu .

6.3.1.2. Apmaļu veidošana, izmantojot dialoglodziņu Format Cells

Apmales atlasītajām šūnām var izveidot arī dialoglodziņa Format Cells cilnes Border lappusē:

• atver dialoglodziņu, piespiežot pogu , kas atrodas lentes cilnes Home lappuses grupas Font labajā malā:

• grupas Line sarakstā Style izvēlas līnijas stilu;
• sarakstā Color izvēlas līnijas krāsu;
• grupā Presets izvēlas līniju novietojuma veidu:
• None – atlasītajā apgabalā noņem visas apmales;
• Outline – atlasītajam apgabalam izveido ārējo apmali;
• Inside – atlasītajam apgabalam izveido iekšējās līnijas;
• kad veiktas nepieciešamās izmaiņas, piespiež pogu .

Grupā Border var precizēt izvēlētās līnijas atrašanās vietu atlasītajā šūnu apgabalā (izpildot klikšķi tabulas shematiskajā attēlā vai uz kādas no pogām ap attēlu).

6.3.2. Šūnas fona krāsas maiņa

6.3.2.1. Šūnas fona krāsas maiņa, izmantojot lentes cilnes Home pogu

Lai mainītu šūnas fona krāsu:

• atlasa šūnas, kurām vēlas mainīt fona krāsu;
• izmanto lentes cilnes Home lappuses grupas Font pogu (Fill Color). Ja piespiež pašu pogu, iegūst to krāsu, kādā ir pasvītrojums zem kausiņa ikonas, bet, ja izpilda klikšķi uz bultiņas, var izvēlēties citu krāsu.

6.3.2.2. Šūnas fona krāsas maiņa, izmantojot dialoglodziņu Format Cells

Šūnas fona krāsu var mainīt arī dialoglodziņa Format Cells cilnes Fill lappusē:

• atver dialoglodziņu, piespiežot pogu , kas atrodas lentes cilnes Home lappuses grupas Font labajā malā:

• sarakstā Background Color izvēlas fona krāsu;
• sarakstā Pattern Color izvēlas fona raksta krāsu;
• sarakstā Pattern Style izvēlas fona raksta veidu;
• kad veiktas nepieciešamās izmaiņas, piespiež pogu .

7.4. Skaitļu formāti

Excel skaitļu formātus izmanto, lai norādītu, kā tos attēlot darblapā. Formāti nemaina pašus skaitļus (tos var redzēt formulu joslā), bet gan to izskatu šūnā, piemēram:

6.4.1. Skaitļu formāta izvēle, izmantojot lentes cilnes Home grupas Number pogas

Lai izvēlētos skaitļu formātu:

• atlasa šūnas;
• piespiež vajadzīgo skaitļu formāta pogu lentes cilnes Home lappuses grupā Number:
• (Accounting Number Format) – grāmatvedības valūtas formāts:

• (Percent Style) – procentu formāts:

• (Comma Style) – tūkstošu atdalīšana un zīmju skaita palielināšana vai samazināšana aiz komata līdz diviem cipariem:

• (Increase Decimal) – zīmju skaita aiz komata palielināšana par vienu ciparu:

• (Decrease Decimal) – zīmju skaita aiz komata samazināšana par vienu ciparu:

Izmantojot pogas un vienlaikus vairāku šūnu noformēšanai, visas iegūst vienādu zīmju skaitu aiz komata.

Neatkarīgi no tā, kā skaitlis izskatās ekrānā, aprēķinos tiek lietota tā pilnā vērtība.

Atverot pogas (Accounting Number Format) sarakstu, var izvēlēties arī piecu citu valūtu formātus:

Ja nepieciešams kāds cits sarakstā neesošs valūtas formāts, lieto komandu More Accounting Formats... un dialoglodziņā Format Cells izvēlas vajadzīgo valūtas apzīmējumu.

Atverot pogas (Number Format) sarakstu, šūnā ievadīto skaitli, piemēram, 10,25, var noformēt dažādos citos formātos, piemēram, kā daļu (10 1/4), zinātniskajā pieraksta formātā (1,03E+01) u.c.

Jāpiebilst, ka šis saraksts satur tikai katras skaitļu formāta kategorijas noklusētos noformēšanas parametrus, tāpēc, ja šūnas noformēšanai nepietiek ar lentes cilnes Home lappuses grupas Number pogu lietošanu, parasti izmanto dialoglodziņu Format Cells, kas aplūkots turpmāk.

6.4.2. Skaitļu formāta izvēle, izmantojot dialoglodziņu Format Cells

Visus iepriekš aplūkotos un vēl citus šūnu formātus atlasītajām šūnām var izvēlēties dialoglodziņa Format Cells lappusē Number.

Dialoglodziņu atver kādā no veidiem, piemēram:

• ar pogas (Number Format) saraksta komandu More Number Formats...;
• piespiežot pogu , kas atrodas lentes cilnes Home lappuses grupas Number labajā malā.

Excel skaitļu formāti ir apvienoti grupās jeb kategorijās. Formātu kategoriju sarakstu var redzēt dialoglodziņa Format Cells cilnes Number lappusē sarakstā Category:

• General – noklusētais skaitļa formāts;
• Number – decimāldaļskaitļa formāts;
• Currency un Accounting – valūtas formāti;
• Date – datuma formāts;
• Time – laika formāts;
• Percentage – procentu formāts;
• Fraction – parastās daļas formāts;
• Scientific – skaitļa zinātniskā pieraksta formāts;
• Text – teksta formāts;
• Special – speciāls formāts;
• Custom – lietotāja veidots formāts.