Microsoft Excel 2010

Site: Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana
Course: DatZT008 : Informātikas apguves iespējas profesionālajās izglītības iestādēs
Book: Microsoft Excel 2010
Printed by: Guest user
Date: Sunday, 13 June 2021, 8:29 AM

Description

Table of contents

1. Titullapa

ESF + ES + IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ logo_LU

logo_Projekts


 Microsoft Excel 2010


Materiāls izstrādāts 
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam 
„Cilvēkresursi un nodarbinātība” 
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība” 
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana” 
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu 
kompetences paaugstināšana” 
Latvijas Universitātes realizētā projekta 
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu 
kompetences paaugstināšana” 
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003, 
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai



Rīga

2. IZKLĀJLAPAS UN TO LIETOŠANAS IESPĒJAS

Izklājlapas ir lietotnes, kas paredzētas darbam ar datiem tabulās – datu ievadei, noformēšanai, apstrādei, grafiskai attēlošanai un izdrukāšanai.

Tās var izmantot dažādās jomās, piemēram:

  • finanšu aprēķinos: budžeta un preču apgrozījuma plānošanā, algu, nodokļu un preču cenu aprēķināšanā u.tml.;
  • dažādas sarežģītības pakāpes matemātisku un statistisku aprēķinu veikšanā;
  • ģimenes budžeta plānošanā, optimālu ēdienu recepšu sastādīšanā, ņemot vērā gan nepieciešamo kaloriju daudzumu, gan finansiālās iespējas, utt.

1

Pieejamas vairāku firmu izstrādātās izklājlapu lietotnes, piemēram, Microsoft Excel, Lotus 123, Corel Quatro Pro un OpenOffice.org Calc. Viena no vispopulārākajām ir Excel, kas ietilpst Microsoft Office sastāvā, tāpēc šajā materiālā ir aplūkota Microsoft Office Excel 2010 lietotne.

3. MICROSOFT OFFICE EXCEL 2010 VIDE

3.1. Lietotnes atvēršana

Microsoft Office Excel 2010 lietotni (turpmāk vienkārši Excel) var atvērt vairākos veidos, piemēram:

  • ar komandu Start / All Programs / Microsoft Office / Microsoft Excel 2010:

2


  • ar komandu Start / Microsoft Excel 2010, ja lietotne nesen izmantota:
3
  • izpildot dubultklikšķi uz darbvirsmas (desktop) ikonas, ja tāda izveidota:
    4
  • atverot kādu iepriekš izveidotu Excel darbgrāmatu.

3.2. Excel darba vide

Excel 2010 darba vide (logs) parasti izskatās šādi:

5

2.2.1. Lente un cilnes

Viena no būtiskākajām Microsoft Office Excel 2010 (arī Microsoft Office Excel 2007) atšķirībām, salīdzinot ar iepriekšējām Excel versijām, ir izvēlņu un rīkjoslu aizvietošana ar lenti. Lente (ribbon) ir taisnstūrveida apgabals zem virsrakstjoslas, kurā ir redzama ciļņu (tab) josla un aktīvās cilnes lappuse (tab page). Cilnes lappusē apvienotas komandas, kas ir raksturīgākās noteiktam uzdevumu kopumam, piemēram, cilnes lappusē Home ir komandas, kuras var izmantot, ievadot un formatējot datus, Insert – komandas dažādu objektu ievietošanai, Page Layout – komandas lappuses formatēšanai utt.

Lentes cilnes lappusi aktivizē ar klikšķi uz tās cilnes. Cilnes lappusēs komandas noteikta uzdevuma veikšanai apvienotas grupās, piemēram, cilnes lappuses Home komandu grupa Font apvieno rakstzīmju formatēšanas komandas, Alignment – šūnas satura līdzināšanas komandas, Number – skaitļu formāta maiņas komandas utt.

Grupas nosaukums (piemēram, Font) redzams joslā zem grupas. Ja šajā joslā ir poga style, tad ar klikšķi uz tās var atvērt komandu grupai atbilstošo dialoglodziņu.

1

Atkarībā no lietotnes loga platuma (arī ekrāna izšķirtspējas) cilnes lappuses izskats var atšķirties:

  • ja loga platums ir pietiekams, katrā no grupām ir redzamas visas grupas ikonas (kā piemērs aplūkota cilnes Home lappuses grupa Alignment):
2


  • samazinoties loga platumam, var mainīties atsevišķu ikonu izskats, kā arī visa grupa vai daļa tās elementu var tikt aizstāta ar izvēlnes pogu:

3

  • loga platumu var samazināt arī tā, ka lente nav redzama.

Ciļņu joslā ne vienmēr ir redzamas visas cilnes – daļa no tām parādās tikai tad, ja ir atlasīts vai notiek darbs ar konkrētu objektu, piemēram, attēlu, diagrammu u.tml. Šādas cilnes sauc par konteksta cilnēm, un tām parasti ir no pastāvīgajām cilnēm atšķirīga krāsa, piemēram, ja ir atlasīta diagramma, pieejamas diagrammu noformēšanas un veidošanas konteksta Chart Tools lentes cilnes Design, Layout un Format:

10

Izpildot peles labās pogas klikšķi uz kādas lentes cilnes vai cilnes lappuses un izvēloties konteksta komandu Minimize the Ribbon, lente redzama tikai tad, kad izpilda klikšķi uz kādas cilnes:

11

Atkārtoti izvēloties konteksta komandu Minimize the Ribbon, lente atkal pieejama pastāvīgi.

To pašu var izdarīt arī, piespiežot pogu 12 (Minimize the Ribbon), kas atrodas pa kreisi no lietotnes palīdzības sistēmas dialoglodziņa atvēršanas pogas. Kad lente minimizēta, poga maina savu izskatu un nosaukumu uz 13 (Expand the Ribbon). To piespiežot, lente atkal pieejama pastāvīgi:

14 15

Visās Office 2010 lietotnēs, t.sk., Excel tiek nodrošināti īsinājumtaustiņi lentei, lai varētu ātri izpildīt uzdevumus, neizmantojot peli. Lielākajai daļai komandu var piekļūt, veicot no diviem līdz četriem taustiņsitieniem:

  • piespiež un atlaiž taustiņu alt. Katram līdzeklim, kas ir pieejams pašreizējā skatā, tiek rādīti taustiņa padomi:

17

  • piespiež burta taustiņu, kas parādīts virs izmantojamā līdzekļa redzamajā taustiņa padomā. Atkarībā no burta taustiņa, ko piespiež, var tikt parādīti papildu taustiņu padomi. Piemēram, ja cilne Home ir aktīva un piespiež burta N taustiņu, tiek rādīta cilnes Insert lappuse, kā arī taustiņu padomi cilnes lappuses grupām:

18

  • turpina darbības, kamēr tiek piespiests tās noteiktās komandas vai opcijas burts, kuru vēlas izmantot. Dažos gadījumos vispirms ir jāpiespiež komandu saturošās grupas burts vai burti, piemēram, ZC, lai atvērtu diagrammu tipiem atbilstošos taustiņu padomus:

19

i Lai atceltu veicamo darbību un slēptu taustiņu padomus, piespiež un atlaiž taustiņu alt.

2.2.2. Cilne File

Izpildot klikšķi uz cilnes File, tiek aktivizēts Microsoft Office Backstage skats, kura navigācijas rūtī pieejamas komandas darbam ar darbgrāmatu un cilnes, kuru lappusēs atrodama informācija par atvērto datni un pēdējām veiktajām izmaiņām darbgrāmatās, kā arī tiek piedāvāta iespēja aplūkot un mainīt lietotnes iestatījumus.

Lai aizvērtu Microsoft Office Backstage skatu un atgrieztos darbgrāmatā, izpilda klikšķi uz citas cilnes, piemēram, Home, vai piespiež tastatūras taustiņu esc.

2.2.3. Ātrās piekļuves rīkjosla

Parasti virs vai zem lentes ir novietota ātrās piekļuves rīkjosla (Quick Access Toolbar). Šajā rīkjoslā pēc noklusējuma redzami tikai trīs rīki – Save, Undo un Redo, taču ātrās piekļuves rīkjoslu var modificēt.

Piespiežot pogu 22 (Customize Quick Access Toolbar) rīkjoslas labajā pusē, tiek atvērts saraksts, kurā var:

23

  • pievienot (noņemt) rīkjoslai pogu (komandu), izpildot klikšķi uz tai atbilstošās komandas nosaukuma. Ērtākam darbam ātrās piekļuves rīkjoslu var papildināt, piemēram, ar pogām New, Open, Print Preview and Print;
  • pievienot (noņemt) rīkjoslai jebkuru pogu, lietojot komandu More Commands...;
  • mainīt ātrās piekļuves rīkjoslas novietojumu, lietojot komandu:
    • Show Below the Ribbon (novieto zem lentes),
    • Show Above the Ribbon (novieto virs lentes).

Ātrās piekļuves rīkjoslai var pievienot arī jebkuras lentes cilnes lappuses pogu, izpildot uz tās peles labās pogas klikšķi un piedāvātajā konteksta izvēlnē izvēloties komandu Add to Quick Access Toolbar:

24

2.2.4. Formulu josla

Formulu josla paredzēta atlasītās šūnas satura apskatei un rediģēšanai, piemēram, šūnā C1 ir redzams skaitlis 120, bet formulu joslā – īstais šīs šūnas saturs, t.i., formula =A1*B1, kas tiek lietota šūnā redzamā skaitļa iegūšanai:

4

2.2.5. Stāvokļa josla

Stāvokļa joslā tiek rādīta informācija angļu valodā par izvēlēto komandu vai arī par norisēm dotajā brīdī. Stāvokļa joslā redzamo informāciju var izvēlēties no konteksta izvēlnes, kas atveras, izpildot peles labās pogas klikšķi uz stāvokļa joslas:

26

2.2.6. Tālummaiņas līdzekļu izmantošana

Darblapas apskates mērogu var palielināt vai samazināt.

Visvienkāršāk mērogu var mainīt, izmantojot stāvokļa joslā novietoto tālummaiņas rīku:

27

  • peles rādītāju novieto uz tālummaiņas rīka bīdņa 28 (Zoom);
  • piespiež peles kreiso pogu;
  • pārvieto bīdni pa kreisi (mērogu samazina) vai pa labi (mērogu palielina);
  • atlaiž peles pogu.

Mērogu var mainīt arī, izpildot klikšķi uz pogas 29 (Zoom In) vai pogas 30 (Zoom Out). Ar vienu klikšķi mērogs tiek palielināts vai samazināts par 10%.

Darblapas apskates mērogs redzams blakus tālummaiņas rīkam novietotajā mēroga rādītāja lodziņā Zoom level, piemēram, 31.

Izpildot klikšķi uz lodziņa Zoom level, atveras dialoglodziņš Zoom, kurā mēroga iestatīšanu var precizēt:

32

Atzīmējot radiopogu Fit selection, mērogs tiek piemērots, lai parādītu visus atlasītos datus.

Darblapas apskates mērogu var mainīt arī ar lentes cilnes View lappuses grupas Zoom komandām:

33

Datu attēlošanas mērogs ekrānā neietekmē to izdrukāšanas izmēru uz lapas.


4. DARBGRĀMATA UN DARBLAPA

Katru reizi, atverot Excel, tiek atvērta jauna darbgrāmata. Tās nosaukumu var redzēt virsrakstjoslā (piemēram, Book1). Katra darbgrāmata sastāv no lapām (noklusētais lapu skaits ir 3, ko ir iespējams gan palielināt, gan samazināt). Darbgrāmata var saturēt dažādu veidu lapas, no kurām biežāk lieto darblapas (worksheets) un diagrammu lapas (chart sheets).

4.1. Darblapas elementi

Katra darblapa sastāv no 1 048 576 rindām (row) un 16 384 kolonnām (column) (līdz Excel 2003 versijai no 65 536 rindām un 256 kolonnām).

Rindas tiek numurētas ar skaitļiem (1, 2, 3, ..., 1 048 576), bet kolonnas parasti apzīmē ar lielajiem latīņu burtiem (A, B, ..., X, Y, Z, AA, AB, ... , XFA, XFB, XFC, XFD).

1

Kolonnas var numurēt arī ar skaitļiem:

  • lentes cilnes File Backstage skatā izvēlas komandu 2;
  • dialoglodziņa Excel Options cilnes Formulas lappuses grupā Working with formulas atzīmē izvēles rūtiņu R1C1 reference style:

5

  • piespiež pogu ok.
4
Tabulas katru rūtiņu sauc par šūnu (cell), bet kontūrlīnijas, kas atdala vienu šūnu no otras, – par palīglīnijām (gridlines). Katrai šūnai ir adrese, kas veidojas no atbilstošās kolonnas un rindas numuriem. Piemēram, šūnas, kas atrodas kolonnas A un rindas 1 krustpunktā, adrese ir A1, bet kolonnas C un rindas 19 krustpunktā esošās šūnas adrese ir C19. Ja izvēlēts R1C1 reference style, šūnas A1 adrese ir R1C1 (1. rinda, 1. kolonna), bet C19R19C3 (19. rinda, 3. kolonna). Parasti (arī šajā materiālā) kolonnu apzīmēšanai lieto burtus.

4.2. Darbības ar darblapām

3.2.1. Pārvietošanās pa darblapām

Darbgrāmata parasti satur vairākas darblapas, ko var „pāršķirt” ar cilnēm, kas atrodas darbgrāmatas lapu ciļņu joslā. Aktīvās darblapas cilne ir balta.

Starp darblapām var pārvietoties vairākos veidos:

  • izpildot klikšķi uz darblapas cilnes, kur redzams tās nosaukums (pēc noklusēšanas tas ir - Sheet1, Sheet2 utt.);
  • ja darblapu ir vairāk un cilnes vienlaicīgi nevar redzēt, tad tās var pārvietot pa labi vai kreisi, izmantojot pogas, kas atrodas pa kreisi no darblapu cilnēm:
1

  • izpildot peles labās pogas klikšķi uz kādas no pogām 25, atveras konteksta izvēlne ar darblapu nosaukumiem, kurā izvēlas aktivizējamo darblapu:

2

Ja darblapu ir vairāk par 16, tad konteksta izvēlnē var redzēt tikai pirmo piecpadsmit darblapu nosaukumus un komandu More Sheets...:

3

Lietojot konteksta komandu More Sheets..., var atvērt dialoglodziņu Activate ar visu darbgrāmatā esošo darblapu nosaukumiem. Lai aktivizētu vajadzīgo darblapu:

  • izvēlas darblapas nosaukumu:

4

  • piespiež pogu ok.

3.2.2. Darblapas nosaukuma maiņa

Standartvariantā visām darblapām ir nosaukumi Sheet1, Sheet2 utt. Ērtāk ir strādāt, ja darblapas nosaukums izsaka tās saturisko jēgu.

Lapas nosaukuma maiņas režīmu var aktivizēt vairākos veidos:

  • izpilda dubultklikšķi uz darblapas cilnes;
  • izpilda peles labās pogas klikšķi uz darblapas cilnes un lieto konteksta komandu Rename;
  • lentes cilnes Home lappuses grupā Cells atver pogas Format sarakstu un grupā Organize Sheets lieto komandu Rename Sheet:

5

Pēc režīma aktivizēšanas darblapas nosaukums ir atlasīts:

6

Lai to mainītu:

  • ievada jauno nosaukumu, piemēram:

7

  • piespiež taustiņu enter.

1 Darblapas nosaukumā drīkst būt no 1 līdz 31 simbolam. Tas nevar saturēt dažus speciālos simbolus: zvaigznīti (*), kolu (:), slīpsvītras (/ vai \), jautājuma zīmi (?), kvadrātiekavas ([ vai ]), bet ieteicams izmantot tikai latīņu alfabēta burtus un ciparus.

3.2.3. Jaunas darblapas pievienošana

Lai pievienotu darblapu darbgrāmatas beigās, darbgrāmatas lapu ciļņu joslā piespiež pogu 9 (Insert Worksheet):

27

Lai pievienotu darblapu citā darbgrāmatas vietā:

  • izvēlas lapu, pirms kuras pievienot jauno darblapu;
  • izmanto vienu no komandām:
    • konteksta izvēlnes komandu Insert...;
    • lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Insert saraksta komandu Insert Sheet:

11

Lietojot konteksta izvēlnes komandu Insert..., tiek atvērts dialoglodziņš Insert. Cilnes General lappusē var redzēt pievienojamo lapu veidus, no kuriem jau ir atlasīta ikona Worksheet (darblapa). Piespiež pogu ok.

12

Pievienotajai darblapai tiek piešķirts noklusētais nosaukums, t.i., Sheet, kam pievienots nākamais darblapas kārtas numurs.

13

3.2.4. Darblapas pārvietošana un dublēšana, izmantojot peli

Strādājot ar vairākām darblapām, var izveidoties situācija, ka tās ir sakārtotas nepareizā secībā.

Lapu secību var mainīt, izmantojot peli:

  • izpilda klikšķi uz tās darblapas cilnes, ko vēlas pārvietot;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, pārvelk darblapas cilni uz to vietu lapu ciļņu joslā, kur grib darblapu novietot. Vilkšanas laikā peles rādītājs maina izskatu uz 28, bet melns trijstūrītis norāda darblapas jauno atrašanās vietu;
  • atlaiž peles pogu.
14

Lai dublētu lapu:

  • izpilda klikšķi uz tās darblapas cilnes, ko vēlas dublēt;
  • turot piespiestu taustiņu ctrl un peles kreiso pogu, pārvelk dublējamās darblapas cilni uz to vietu lapu ciļņu joslā, kur grib darblapas dublikātu novietot. Vilkšanas laikā peles rādītājs maina izskatu uz 15, bet melns trijstūrītis norāda dublikāta ievietošanas vietu;
  • atlaiž peles pogu;
  • atlaiž taustiņu ctrl.

Dublikātam tiek piešķirts dublējamās darblapas nosaukums ar iekavās pievienotu kopijas numuru, jo vienas darbgrāmatas ietvaros darblapu nosaukumiem jābūt dažādiem:

16

3.2.5. Darblapas pārvietošana un dublēšana, izmantojot komandu

Lai pārvietotu vai dublētu darblapu, izmantojot komandu:
  • atlasa darblapu, ko vēlas pārvietot vai dublēt;
  • atver dialoglodziņu Move or Copy vienā no veidiem, piemēram:
    • ar konteksta komandu Move or Copy…;
    • lentes cilnes Home lappuses grupā Cells atver pogas Format sarakstu un grupā Organize Sheets lieto komandu Move or Copy Sheet;
  • sarakstā To book izvēlas atvērto darbgrāmatu, kurā dublēt vai uz kuru pārvietot izvēlēto darblapu. Ja darblapa jādublē vai jāpārvieto uz jaunu darbgrāmatu, izvēlas (new book);
  • sarakstā Before sheet izvēlas darblapu, pirms kuras vēlas atlasīto darblapu pārvietot vai dublēt. Ja darblapa jāpārvieto vai jādublē uz darbgrāmatas beigām, izvēlas (move to end);
  • ja darblapu vēlas dublēt, atzīmē izvēles rūtiņu Create a copy;
  • piespiež pogu ok.

17

18




3.2.6. Vairāku darblapu atlase

Vairāku darblapu atlase ir nepieciešama, ja kādu darbību vēlas veikt vairākās darblapās vienlaikus, piemēram, ievadīt vai noformēt datus, dzēst vai dublēt vairākas darblapas u.tml.

Vismaz viena darblapa visu laiku ir atlasīta, t.i., aktīva (lapas cilne ir baltā krāsā).

Ja nepieciešams atlasīt vairākas darblapas pēc kārtas:

  • izvēlas darblapu, ar kuru sākt atlasāmo darblapu virkni;
  • turot piespiestu taustiņu shift, izpilda klikšķi uz darblapas cilnes, ar kuru beidzas atlasāmo darblapu virkne:
19

Ja nepieciešams atlasīt atsevišķas darblapas:

  • izvēlas pirmās atlasāmās darblapas cilni;
  • tur piespiestu taustiņu ctrl un izpilda klikšķi uz nākamās atlasāmās darblapas cilnes;
  • atkārto šo darbību, līdz atlasītas visas nepieciešamās darblapas:
20

Visas darblapas var atlasīt ar konteksta izvēlnes komandu Select All Sheets.

1 Ja darbgrāmatā ir atlasītas vairākas darblapas, tad virsrakstjoslā aiz darbgrāmatas nosaukuma kvadrātiekavās redzams teksts Group, piemēram, 21.

Ja nepieciešams atsaukt darblapu atlasi, izpilda klikšķi uz kādas no neatlasīto darblapu cilnēm (ja atlasītas visas darblapas, tad uz jebkuras darblapas cilnes). Paliks atlasīta tikai tā darblapa, uz kuras cilnes tika izpildīts klikšķis.

3.2.7. Darblapas dzēšana

Dzēst atlasīto darblapu (darblapas) var ar:

  • konteksta izvēlnes komandu Delete;
  • lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Delete saraksta komandu Delete Sheet.

22

Ja darblapa ir tukša, tā tiek dzēsta bez brīdinājuma. Ja darblapā ir ievadīti dati, atveras brīdinājuma dialoglodziņš, kurā jāapstiprina sava izvēle, piespiežot pogu 2:

23

2 Izmetot kādu darblapu, neatgriezeniski tiek zaudēta visa informācija, kas tajā atrodas. Šo darbību nevar atcelt, lietojot izpildīto darbību atsaukšanas komandu Undo.

Ja tiek dzēsta pēdējā darblapa darbgrāmatā, atveras brīdinājuma dialoglodziņš ar paziņojumu par to, ka darbgrāmatā jābūt vismaz vienai redzamai darblapai:

24

4.3. Pārvietošanās pa darblapas šūnām

Dati darbgrāmatā tiek ievadīti aktīvajā šūnā. Viena šūna darbgrāmatā vienmēr ir aktīva (šūna, kas izcelta ar melnu rāmīti), un tās adrese redzama pa kreisi no formulu joslas:

1

Parasti nepieciešamo šūnu atlasa, lietojot peli:

  • novieto peles rādītāju (tā izskats 2) uz izvēlētās šūnas;
  • izpilda klikšķi.

Pārvietoties darblapā var arī, izmantojot tastatūras taustiņus vai ritjoslas.

3.3.1. Pārvietošanās darblapā, izmantojot taustiņus

Pārvietoties darblapā var, gan izmantojot tastatūras taustiņus, gan arī to kombinācijas. Biežāk izmantojamie pārvietošanās veidi:

  • 3 vai 1 – pa labi;
  • 5 vai 5 + 1 – pa kreisi;
  • 6 vai 5 + 4 – uz augšu;
  • 7 vai 4 – uz leju.

Pārējie taustiņi un taustiņu kombinācijas uzskaitīti pielikumā.

20 Virzienu, kurā notiek pārvietošanās pēc 4 taustiņa piespiešanas, var mainīt.

3.3.2. Ritjoslu izmantošana

Lai pārvietotos darblapā, var izmantot ritjoslas, kas ir izvietotas gar lapas labo un apakšmalu.

8

Ritjoslas bīdņa izmērs ir atkarīgs no aizpildīto datu apjoma – jo lielāka aizpildītā darblapa, jo bīdnis ir mazāks. Ja nepieciešams uzreiz darblapu „pārbīdīt” par lielu apgabalu, tad ērti pārvietot ritjoslas bīdni ar peli.

9

20 Daudzām pelēm ir speciāls rullītis, ar kura palīdzību var veikt pārvietošanos lapā.

4.4. Informācijas ievadīšana

Lai šūnā ievadītu informāciju:

  • atlasa šūnu;
  • šūnā vai formulu joslā ievada informāciju.

Ievadot informāciju, formulu joslā parādās divas jaunas pogas:

1

Apstiprina šūnā ievadīto informāciju, piemēram:

  • ar formulu joslas pogu 2 (Enter);
  • pārejot uz citu šūnu;
  • piespiežot taustiņu 4.

Ievadīto informāciju, kamēr tā vēl nav apstiprināta, var atcelt, saglabājot iepriekšējo šūnas saturu:

  • ar formulu joslas pogu 3 (Cancel);
  • piespiežot taustiņu 3.

3.4.1. Skaitļu ievadīšana

Skaitļi pēc apstiprināšanas šūnā parasti novietojas pie šūnas labās malas. Ievadot skaitlisku informāciju, ērti izmantot palīgtastatūru (jābūt ieslēgtam skaitļu ievadīšanas režīmam 4). Lai skaitlisko informāciju varētu izmantot aprēķiniem un diagrammu veidošanai, svarīgi to ievadīt pareizi.

21 Pirms sākt darbu, ieteicams noskaidrot, kāds simbols datorā tiek lietots kā decimālzīme – punkts vai komats (sk. 11.3), bet lietotājs nekad nekļūdīsies, ja decimālzīmes ievadei lietos palīgtastatūrā esošo taustiņu, uz kura ir attēlots punkts 5. Šajā mācību materiālā kā decimālzīme lietots komats.

Speciālie simboli, kurus izmanto skaitļa ievadīšanai:
  • ja skaitļa ievadi sāk ar plus (+) vai mīnus (–) zīmi, pēc apstiprināšanas Excel plus zīmi parasti atmet, bet mīnus zīmi pirms skaitļa rāda;
  • simbolu E izmanto skaitļa desmitnieka pakāpes pierakstam. Piemēram, skaitli 3 000 000 var ievadīt formā 3E6, kas nozīmē 3×106. Šūnā šādā formā ievadīts skaitlis tiek attēlots kā 3,00E+6, bet formulu joslā redzams kā 3000000:

6

  • skaitli, kas ievadīts apaļajās iekavās, Excel attēlo kā negatīvu skaitli (tā negatīvus skaitļus mēdz attēlot arī grāmatvedībā);
  • ja jāievada lieli skaitļi, tad kā tūkstošu atdalītāju var izmantot 7 taustiņu. Šūnā šādu skaitli rāda ar atstarpēm, bet formulu rindā – bez:

8

  • ja, skaitli ievadot, tiek izmantota / (daļsvītra) un ievadītais skaitlis nevar būt datums, tad Excel to „saprot” kā daļu. Šūnā ir redzams daļskaitlis, bet formulu rindā tas pats skaitlis decimāldaļskaitļa veidā:

9

  • ja jāievada skaitlis bez veselās daļas, tad, lai Excel to nepārveidotu datuma formātā, pirms daļas ievada 0, piemēram, daļskaitli ½ ievada kā 0 1/2.

21 Lai nerastos problēmas ar aprēķiniem un diagrammu veidošanu, skaitļus ievada bez mērvienībām. Ja tomēr šūnās nepieciešams attēlot arī mērvienības, var izmantot lietotāja veidotos skaitļu formātus (sk. 6.4.2.10).

3.4.2. Datuma un laika ievadīšana

Šūnās ir iespējams ievadīt gan datumu, gan laiku, lai tos izmantotu aprēķinos. Neatkarīgi no laika un datuma pieraksta veida, tas tiek glabāts kā decimāldaļskaitlis, kur veselā daļa ir diennakts kārtas numurs, sākot no 1900. gada 1. janvāra, bet laiks kā decimālā daļa (piemēram, plkst. 6:00 atbilst 0,25). Šāds uzglabāšanas veids dod priekšrocības aprēķiniem ar datumiem un laikiem, jo dažādās valstīs datumu un laiku pieraksta atšķirīgi. Tā, piemēram, lai noteiktu laiku starp diviem notikumiem, tos vienkārši var atņemt.

Lai gan Excel uzglabā datumu un laiku kā skaitļus, tos parasti neievada skaitļu veidā.

Datumu var, piemēram, ievadīt formā GGGG.MM.DD, kur GGGG – gadskaitlis, MM – mēnesis un DD – datums:

10

21 Pirms veikt datumu ievadi, jāpārliecinās, kāds datuma standartformāts ir izvēlēts konkrētajam datoram (sk. 11.3), jo kā atdalītājsimbols punkta vietā var tikt lietota arī / (slīpsvītra) vai – (mīnus zīme) u.c.

Ja gada skaitļa norādīšanai lieto tikai divus ciparus (piemēram, 1918. gada vietā raksta tikai 18), tad Excel to „uztver” par gada skaitli laika posmā no 1930. gada līdz 2029. gadam (piemēram, ievadot 18, Excel to sapratīs kā 2018. gadu).

Ievadot laiku, par atdalītājsimbolu parasti izmanto kolu, piemēram, 9:00 vai 0:21.

20 Tā kā datums un laiks arī pieder pie skaitliskās informācijas, tad tie pēc apstiprināšanas novietojas pie šūnas labās malas.

3.4.3. Teksta ievadīšana

Teksts pēc apstiprināšanas šūnā parasti novietojas pie šūnas kreisās malas. Ja teksts neietilpst vienā šūnā, tas tiek parādīts pāri šūnas robežlīnijai, ja vien šūna pa labi ir tukša.

Piemēram, teksts Ieņēmumu veidi, kas ievadīts šūnā A1, tajā neietilpst, tādēļ tiek parādīts arī šūnā B1:

11

Ja šūna pa labi (B1) nav tukša, tad redzama tikai daļa no šūnā A1 ievadītā teksta:

12

Garu tekstu vienā šūnā var ievadīt vairākās rindās:

  • ievada pirmajā rindā paredzēto tekstu;
  • lieto taustiņu kombināciju 2 + 4;
  • turpina ievadīt informāciju;
  • apstiprina ievadīto informāciju.
13

Lai parādītu skaitlisku informāciju kā tekstu, pirms tās pievieno apostrofa (‘) zīmi vai raksta vienādības zīmi un skaitli pēdiņās, piemēram:

  • atlasa šūnu;
  • ievada ‘+12 vai =“+12”;
  • apstiprina ievadīto informāciju.

Apostrofs, vienādības zīme un pēdiņas, kas izmantoti skaitļa kā teksta ievadei, šūnā neparādās. Tie ir redzami tikai formulu joslā:

14

4.5. Informācijas labošana

Ja šūnā esošā informācija nav vajadzīga, tad šūnu atlasa un ievada tajā jauno informāciju. Iepriekšējā informācija zūd, bet tās vietā redzama tikko ievadītā:

1

Šūnas saturu var rediģēt vairākos veidos:

  • izmantojot formulu joslu:
    • atlasa šūnu;
    • izpilda klikšķi formulu joslā (formulu joslā redzams teksta kursors, kuru var pārvietot pa tās saturu);
    • veic šūnas satura labojumus;
    • apstiprina veiktos labojumus:
2
  • labojot pašā šūnā:
    • izpilda dubultklikšķi uz šūnas (šūnā redzams teksta kursors, kuru var pārvietot pa tās saturu);
    • veic šūnas satura labojumus;
    • apstiprina veiktos labojumus:
3

4.6. Izpildīto darbību atsaukšana un atatsaukšana

Ja informācija kādā šūnā nepareizi dzēsta, rediģēta vai veikta kāda cita nepareiza darbība, to var atsaukt ar:

  • ātrās piekļuves rīkjoslas pogu 1 (Undo);
  • taustiņu kombināciju 5 + 2.

Izpildot klikšķi uz bultiņas 3 blakus pogai Undo, kļūst pieejams pēdējo veikto darbību saraksts. Šajā sarakstā var atsaukt vienlaikus vairākas nepareizi veiktas darbības, izpildot klikšķi uz rindiņas, līdz kurai veiktās darbības vēlas atsaukt:

4

21Ir vairākas darbības, kuras nav iespējams atsaukt, piemēram, darblapas dzēšanu vai ievietošanu, darbgrāmatas saglabāšanu. Darbības, ko Excel nevar atsaukt, neparādās atsaucamo darbību sarakstā.

Ja kāda darbība nepareizi atsaukta, to var atatsaukt ar:
  • ātrās piekļuves rīkjoslas pogu 5 (Redo);
  • taustiņu kombināciju 5 + 6.

Vienlaikus var atatsaukt arī vairāku darbību atsaukšanu.

4.7. Darbgrāmatas saglabāšana

Darbgrāmatu var saglabāt:

  • piespiežot ātrās piekļuves rīkjoslas pogu 1 (Save);
  • ar taustiņu kombināciju 1 + 2;
  • lentes cilnes File Backstage skatā izvēloties komandu Save:

3

Ja darbgrāmatu saglabā pirmo reizi, atveras dialoglodziņš Save As:

  • izvēlas datnes saglabāšanas vietu (disku vai mapi);
  • lodziņā File name ievada darbgrāmatas nosaukumu:
4
20 Darbgrāmatas nosaukumu labāk veidot tā, lai izteiktu tās saturu. Nosaukums nedrīkst saturēt šādus simbolus: /, \, >, <, *, ? , ", |, :, ; un datnes nosaukuma veidošanai ieteicams izmantot latīņu alfabēta burtus un ciparus.
  • piespiež pogu 5 vai taustiņu 1.

Pēc darbgrāmatas saglabāšanas tā netiek aizvērta un ar to var turpināt strādāt. Lietotnes virsrakstjoslā redzams tās jaunais nosaukums, piemēram, 5.

Ja darbgrāmatu saglabā atkārtoti, tās pēdējā versija tiek saglabāta iepriekš norādītajā vietā ar iepriekš norādīto nosaukumu, neatverot dialoglodziņu.

4.8. Darbgrāmatas saglabāšana ar citu nosaukumu un citos formātos

Ja darbgrāmata, kurā veiktas izmaiņas, jāsaglabā ar citu nosaukumu vai citā formātā, lentes cilnes File Backstage skatā izvēlas komandu Save As:

1

Tiek atvērts dialoglodziņš Save As, kurā norāda:

  • jauno darbgrāmatas nosaukumu;
  • saglabāšanas vietu;
  • vajadzības gadījumā arī jaunu datnes saglabāšanas formātu jeb tipu, ko izvēlas sarakstā Save as type.

Parasti sarakstā Save as type redzams formāts Excel Workbook, kas ir Microsoft Excel 2010 pamatformāts ar datnes paplašinājumu .xlsx:

2

Ja nepieciešams darbgrāmatu izmantot citā lietotnē, tad tā jāsaglabā kādā citā no sarakstā esošajiem formātiem, piemēram:

  • bieži datnes formātu maina, ja ar to pašu darbgrāmatu jāturpina darbs citā datorā, kur ir vecākas versijas Excel lietotne. Tad izvēlas datnes formātu Excel 97-2003 Workbook. Ja darbgrāmatu saglabā vecākas Excel versijas formātā, var tikt atvērts paziņojums, ka atsevišķās darblapās esošā informācija var tikt daļēji zaudēta vai pārveidota tā, ka vairs nebūs rediģējama vecākās lietotnes versijās, piemēram:

3

  • lai saglabātu datni ievietošanai internetā, izvēlas Single File Web Page vai Web Page formātus;
  • formāts Excel Template var noderēt, ja darbgrāmata jāizmanto kā veidne (paraugs) turpmāk veidojamajām darbgrāmatām;
  • Text (Tab delimited), CSV (Comma delimited) un Unicode Text formāti var noderēt, lai darbgrāmatas datus importētu citu lietotņu datnēs;
  • formātā PDF (firmas Adobe Systems, Inc. izstrādāta specifikācija elektroniskiem dokumentiem) darbgrāmatu saglabā, lai tās datus varētu aplūkot ar Adobe Acrobat saimes lietojumprogrammām dažādās operētājsistēmās.

4.9. Jaunas darbgrāmatas izveidošana

Jaunu darbgrāmatu var izveidot vairākos veidos (ja ir atvērta Excel lietotne), piemēram:

  • piespiežot ātrās piekļuves rīkjoslas pogu 1 (New), ja tāda tur pievienota;
  • ar taustiņu kombināciju 1 + 2;

lentes cilnes File Backstage skatā izvēloties cilni New. Darbgrāmatas veidņu sarakstā Available Templates izvēlas Blank workbook un piespiež pogu Create:

3

4.10. Darbgrāmatas aizvēršana

Darbgrāmatu var aizvērt vairākos veidos, piemēram:

  • lentes cilnes File Backstage skatā izvēloties komandu Close:

1

  • ar taustiņu kombināciju 1 + 2;
  • piespiežot pogu 3 (Close Window) darbgrāmatas loga labajā augšējā stūrī:

4

Ja pēdējās izmaiņas darbgrāmatā nav saglabātas, atveras brīdinājuma dialoglodziņš ar jautājumu par tās saglabāšanu:

5

  • 8 darbgrāmatu saglabāt ar iepriekšējo nosaukumu norādītajā vietā un aizvērt. Ja darbgrāmata nav bijusi saglabāta ne reizi, tad atvērsies dialoglodziņš Save As (sk. 3.7);
  • 6 darbgrāmatu aizvērt, nesaglabājot izmaiņas;
  • 7 atcelt aizvēršanas komandu.

4.11. Darbgrāmatas atvēršana

Ja ir atvērta Excel lietotne, esošu darbgrāmatu var atvērt vairākos veidos:

  • piespiežot ātrās piekļuves rīkjoslas pogu 1 (Open), ja tāda tur pievienota;
  • ar taustiņu kombināciju 1 + 2;
  • lentes cilnes File Backstage skatā izvēloties komandu Open:

3

Atveras dialoglodziņš Open:

  • izvēlas mapi, kur atrodas izklājlapu datne;
  • izvēlas no saraksta darbgrāmatas nosaukumu:
4
  • piespiež pogu 5 vai taustiņu 4.

Izvēloties cilni Recent lentes cilnes File Backstage skatā grupā Recent Workbooks var redzēt to darbgrāmatu nosaukumus, ar kurām pēdējām strādāts, bet grupā Recent Places – diskus un mapes, kurās esošās darbgrāmatas nesen atvērtas. Izvēloties kādu no darbgrāmatu nosaukumiem, darbgrāmata tiek atvērta (ja tā nav izdzēsta vai tās atrašanās vieta nav mainīta):

6

Ja Excel lietotne nav atvērta, bet tā ir nesen izmantota, tad komandas Start / Microsoft Excel 2010 sarakstā var redzēt to darbgrāmatu nosaukumus, ar kurām pēdējām strādāts. Izvēloties kādu no darbgrāmatu nosaukumiem, vienlaikus tiek atvērta lietotne un darbgrāmata (ja tā nav izdzēsta vai tās atrašanās vieta nav mainīta):

7

4.12. Pārvietošanās starp atvērtām darbgrāmatām

Ja vienlaikus atvērtas vairākas darbgrāmatas, starp tām var pārvietoties, t.i., dažādas darbības pārmaiņus veikt vienā vai citā darbgrāmatā. Novietojot peles rādītāju uzdevumjoslā uz Excel lietotnes ikonas 1, kļūst redzami atvērto darbgrāmatu sīkattēli, piemēram:

2

Nepieciešamo darbgrāmatu aktivizē, izpildot klikšķi uz atbilstošā sīkattēla.

Pārvietošanos starp atvērtajām darbgrāmatām var veikt arī, nepieciešamās darbgrāmatas nosaukumu izvēloties lentes cilnes View lappuses grupas Window pogas Switch Windows sarakstā:

3

4.13. Lietotnes aizvēršana

Darbu ar Excel var beigt vairākos veidos, piemēram:

  • lentes cilnes File Backstage skatā izvēloties komandu 1;
  • ar taustiņu kombināciju 2 + 2;
  • piespiežot pogu 9 (Close) lietotnes loga labajā augšējā stūrī.

Tā kā Excel 2010 katra darbgrāmata tiek atvērta atsevišķā logā, piespiežot lietotnes loga vadības pogu 9 (Close), lietotne tiks aizvērta tad, ja būs atvērta tikai viena darbgrāmata. Pretējā gadījumā tiks aizvērta tikai atbilstošajā lietotnes logā atvērtā datne.

5. DARBS AR TABULAS APGABALIEM

5.1. Atlase

Atlase ir veids, kā norādīt Excel lietotnei, ar kuru darblapas daļu veikt izvēlēto darbību.

4.1.1. Vienas šūnas atlase

Excel darblapā vienmēr kāda no šūnām ir atlasīta. Vajadzīgo šūnu atlasa, izpildot klikšķi uz tās vai pārejot uz izvēlēto šūnu, izmantojot tastatūras taustiņus.

4.1.2. Šūnu apgabala atlase

21 Ja vēlas kādu apgabalu (range) atlasīt, izmantojot peli, jāseko, lai peles rādītāja izskats būtu 2.

Lai atlasītu šūnu apgabalu, izmantojot peli:

  • izvēlas šūnu, ar kuru vēlas sākt apgabala atlasi;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, velk uz atlasāmā apgabala pretējo stūri pa diagonāli;
  • brīdī, kad apgabala pretējais stūris sasniegts, atlaiž peles kreiso pogu.
1

Šūnu apgabalu var atlasīt arī ar tastatūras bultiņu taustiņiem, turot piespiestu taustiņu 5.

20 Atlasot šūnu apgabalu, pirmā šūna vienmēr izskatās kā neatlasīta, t.i., balta, taču, tāpat kā vienai atlasītai šūnai, apgabalam apkārt ir tumšāks rāmītis, bet tā apakšējā labajā stūrī atrodas autoaizpildes rīks.

Līdzīgi kā vienai šūnai, arī apgabalam ir adrese. Tā sastāv no apgabala kreisās augšējās šūnas adreses, kola (:) un apgabala labās apakšējās šūnas adreses.

Piemēram, iepriekš redzamajā attēlā atlasītā apgabala adrese ir A2:C3.

4.1.3. Atlasītā apgabala maiņa

Ja vēlas atlasīto taisnstūrveida apgabalu palielināt (vai arī samazināt):

  • novieto peles rādītāju uz jaunā apgabala pēdējās šūnas;
  • tur piespiestu taustiņu 5 un izpilda klikšķi šajā šūnā.

Piemēram, ja atlasītais apgabals ir A2:C3 un to vēlas palielināt līdz A2:C4, tad peles rādītāju novieto uz šūnas C4 un, turot piespiestu taustiņu 5, izpilda klikšķi.

2

4.1.4. Rindas vai kolonnas atlase

Lai atlasītu rindu vai kolonnu, izpilda klikšķi attiecīgi uz rindas vai kolonnas numura.

7 8

Ja vēlas atlasīt vairākas pēc kārtas esošas rindas (vai kolonnas), izpilda klikšķi uz pirmās rindas (kolonnas) numura un velk pār rindu (kolonnu), kuras vēlas atlasīt, numuriem. Atlasīšanas laikā informatīvā lodziņā redzams atlasīto rindu (kolonnu) skaits. Zemāk dotajā attēlā tās ir trīs rindas (3R).

3

4.1.5. Vairāku šūnu apgabalu vienlaicīga atlase

Lai atlasītu vienlaicīgi vairākus šūnu apgabalus:

  • atlasa vienu šūnu apgabalu;
  • tur piespiestu taustiņu 3;
  • atlasa pārējos apgabalus;
  • atlaiž taustiņu 3.

Zemāk dotajā attēlā atlasītas šūnas A1 un A3, kolonna C un šūnu apgabals D2:D3:

9

4.1.6. Visas darblapas atlase

Visu darblapu var atlasīt:

  • izpildot klikšķi darblapas augšējā kreisajā stūrī, kur „satiekas” rindu un kolonnu numuri;
4
  • ar taustiņu kombināciju 3 + 10.

5.2. Atlases izmantošana starprezultātu iegūšanā

Atlasot apgabalu, kas satur skaitļus, stāvokļa joslā parasti var redzēt atlasītajā apgabalā esošo skaitļu vidējo vērtību, aizpildīto šūnu skaitu un summu vai kādu citu lielumu:

1

Izpildot peles labās pogas klikšķi uz stāvokļa joslas (visu attēlu sk. 2.2.5), var izvēlēties, kādus aprēķinus attēlot:

  • Average – aprēķināt skaitļu vidējo vērtību;
  • Count – saskaitīt aizpildītās šūnas;
  • Numerical Count – saskaitīt, cik ir šūnu, kas satur skaitlisku informāciju;
  • Minimum – noteikt mazāko vērtību;
  • Maximum – noteikt lielāko vērtību;
  • Sum – noteikt skaitļu summu (vairāk par funkciju lietošanu sk. 5.2).

6


5.3. Informācijas dzēšana

Atlasīto šūnu saturu var dzēst vairākos veidos:

  • ar taustiņu 6;
  • ar konteksta izvēlnes komandu Clear Contents;
  • lentes cilnes Home lappuses grupā Editing atverot pogas Clear sarakstu un lietojot komandu Clear Contents:

1

2

6Ar šīm komandām tiek dzēsti tikai dati, saglabājot šūnu noformējumu.

5.4. Šūnu, rindu un kolonnu izmešana un ievietošana

Ja visu darblapu iedomājas kā lielu tabulu uz ļoti lielas papīra lapas, tad iepriekš aplūkoto informācijas dzēšanu var pielīdzināt dzēšgumijas lietošanai. Gadījumu, kad nepieciešams izdzēst ne tikai informāciju, bet arī pašas šūnas, var salīdzināt ar šķēru un līmes lietošanu, izgriežot kādu nevajadzīgu papīra lapas daļu un salīmējot pārpalikumu.

iNeatkarīgi no tā, cik rindu vai kolonnu tiek izmests vai ievietots, kopumā darblapa joprojām sastāv no 1 048 576 rindām un 16 384 kolonnām.

4.4.1. Šūnu izmešana

Lai izmestu šūnas:

  • atlasa šūnu (vai vairākas - cik šūnu būs atlasīts, tik šūnu arī tiks izmests);
  • izmanto vienu no komandām:
    • konteksta izvēlnes komandu Delete...;
    • lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Delete saraksta komandu Delete Cells...:
1
  • atveras dialoglodziņš Delete, kurā norāda, ko darīt ar izveidojušos „izgriezto” laukumu, un piespiež pogu ok:
2
3

4.4.2. Kolonnu izmešana

Lai izmestu kolonnu:

  • atlasa kolonnu (vai vairākas);
  • izmanto vienu no komandām:
    • konteksta izvēlnes komandu Delete;
    • lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Delete saraksta komandu Delete Sheet Columns:

4

Atlasītā kolonna tiek izmesta kopā ar informāciju, ko tā satur, bet pārējās kolonnas pa labi no atlasītajām tiek pavirzītas pa kreisi. Cik kolonnu sākumā ir atlasīts, tik arī pēc komandas izpildes tiek izmests.

5

4.4.3. Rindu izmešana

Lai izmestu rindu:

  • atlasa kolonnu (vai vairākas);
  • izmanto vienu no komandām:
    • konteksta izvēlnes komandu Delete;
    • lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Delete saraksta komandu Delete Sheet Rows:

5a

Atlasītā rinda tiek izmesta kopā ar informāciju, ko tā satur, bet pārējās rindas zem atlasītajām tiek pavirzītas uz augšu. Cik rindu sākumā ir atlasīts, tik arī pēc komandas izpildes tiek izmests.

6

4.4.4. Šūnu ievietošana

Lai ievietotu šūnas:

  • atlasa šūnu (vai vairākas - cik šūnu būs atlasīts, tik šūnu arī tiks ievietots), kur vēlas ievietot jaunu (vai vairākas) šūnu;
  • izmanto vienu no komandām:
    • konteksta izvēlnes komandu Insert...;
    • lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Insert saraksta komandu Insert Cells...:

7

  • atveras dialoglodziņš Insert, kurā izvēlas kādu no ievietošanas veidiem un piespiež pogu ok:
8
9

4.4.5. Kolonnu ievietošana

Lai ievietotu kolonnu:

  • atlasa kolonnu (vai vairākas), no kuras pa kreisi vēlas ievietot jauno kolonnu (tiks ievietots tik kolonnu, cik atlasīts);
  • izmanto vienu no komandām:
    • konteksta izvēlnes komandu Insert;
    • lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Insert saraksta komandu Insert Sheet Columns:

10

Jaunās kolonnas tiek ievietotas atlasīto vietā, bet pašas atlasītās un pārējās kolonnas pa labi no tām tiek pavirzītas pa labi:

11

4.4.6. Rindu ievietošana

Lai ievietotu rindu:

  • atlasa rindu (vai vairākas), virs kuras vēlas ievietot jauno rindu (tiks ievietots tik rindu, cik atlasīts);
  • izmanto vienu no komandām:
    • konteksta izvēlnes komandu Insert;
    • lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Insert saraksta komandu Insert Sheet Rows:

12

Jaunās rindas tiek ievietotas atlasīto vietā, bet pašas atlasītās un pārējās rindas zem tām tiek pavirzītas uz leju:

13

5.5. Apgabala pārvietošana

4.5.1. Apgabala pārvietošana, izmantojot peli

Lai pārvietotu atlasīto apgabalu:

  • novieto peli uz atlasītā apgabala robežlīnijas tā, lai peles rādītājs mainītu izskatu uz 1;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, pārvelk atlasīto apgabalu uz izvēlēto vietu.
2

Ja pārvietošanas vietā jau ir informācija, piemēram:

3

pēc peles pogas atlaišanas atveras brīdinājuma dialoglodziņš ar jautājumu, vai tiešām vēlas aizvietot šūnās esošo informāciju:

4

4.5.2. Apgabala pārvietošana, izmantojot komandas

Lai pārvietotu apgabalu:

atlasa pārvietojamo apgabalu;

  • izvēlas vienu no apgabala izgriešanas veidiem:
  • lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogu 5 (Cut);
  • taustiņu kombināciju 1 + 6;
  • konteksta izvēlnes komandu Cut;

Ap atlasīto apgabalu kļūst redzama mirgojoša pārtraukta līnija:

7
  • izvēlas šūnu, kur atradīsies pārvietojamā apgabala augšējais kreisais stūris;
  • izvēlas vienu no apgabala ielīmēšanas veidiem:
  • lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogu 8 (Paste);
  • taustiņu kombināciju 1 + 9;
  • konteksta izvēlnes komandu Paste:

10

  • taustiņu 4.
11

21 Līdzīgi var pārvietot arī tabulas apgabalus no vienas darblapas uz citu, kā arī no vienas darbgrāmatas uz citu.

1 Atšķirībā no pārvietošanas ar peli, ja pārvietošanas vietā jau ir informācija, tā tiek aizvietota, nebrīdinot par iepriekšējās informācijas zaudēšanu.

5.6. Apgabala dublēšana

4.6.1. Apgabala dublēšana, izmantojot peli

Lai dublētu atlasīto apgabalu, izmantojot peli:

3

21 Ja dublēšanas vietā jau ir informācija, tā tiek aizvietota, nebrīdinot par iepriekšējās informācijas zaudēšanu.

4.6.2. Apgabala dublēšana, izmantojot komandas

Lai dublētu apgabalu:

  • atlasa dublējamo apgabalu;
  • izvēlas vienu no apgabala kopēšanas veidiem:
    • lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogu 4 (Copy);
    • taustiņu kombināciju 1 + 5;
    • konteksta izvēlnes komandu Copy;

Ap atlasīto apgabalu kļūst redzama mirgojoša pārtraukta līnija:

6

  • izvēlas šūnu, kurā atradīsies dublējamā apgabala augšējais kreisais stūris;
  • izvēlas vienu no apgabala ielīmēšanas veidiem:
    • lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogu 8 (Paste);
    • taustiņu kombināciju 1 + 9;
    • konteksta izvēlnes komandu Paste:
7

Blakus dublētajam šūnu apgabalam parādās ikona 8. To sauc par viedtagu (smart tag). Viedtaga sarakstā var izvēlēties vairākas speciālās ielīmēšanas komandas (sk. zemāk doto attēlu pa kreisi), kas pieejamas arī, ielīmējot ar konteksta izvēlnes komandu Paste, kā arī lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogas 8 (Paste) sarakstā (sk. zemāk doto attēlu pa labi):

9  10

2 Vairāk par speciālo ielīmēšanu (dublēšanu) sk. 11.5.

Pēc ielīmēšanas komandas izpildes mirgojošā pārtrauktā līnija nepazūd. Tas nozīmē, ka ielīmēšanu var veikt atkārtoti vēl kādā citā šūnu apgabalā.

Ielīmēšanas režīmu pārtrauc:

2 Līdzīgi var dublēt arī apgabalus no vienas darblapas uz citu, kā arī no vienas darbgrāmatas uz citu.

5.7. Rindas (kolonnas) dublēšana vai pārvietošana ar iestarpināšanu

Dažkārt mēdz būt situācijas, kad kāda rinda (kolonna) jādublē vai jāpārvieto, iestarpinot to starp jau esošajiem datiem:

  • atlasa dublējamo vai pārvietojamo rindu (kolonnu):

1

  • izvēlas kādu no apgabala kopēšanas (Copy) vai pārvietošanas (Cut) veidiem;
  • atlasa rindu (kolonnu), virs kuras (no kuras pa kreisi) atradīsies dublējamā vai pārvietojamā rinda (kolonna);
  • izvēlas konteksta izvēlnes komandu Insert Copied Cells vai Insert Cut Cells.
2

5.8. Apgabala dublēšana vai pārvietošana ar iestarpināšanu, izmantojot peli

Pieredzējis lietotājs apgabala (arī rindas vai kolonnas) dublēšanu vai pārvietošanu ar iestarpināšanu var veikt, izmantojot sarežģītāku, bet ievērojami ātrāku metodi:

  • atlasa dublējamo vai pārvietojamo apgabalu, piemēram:

1

  • novieto peli uz atlasītā apgabala robežlīnijas tā, lai peles rādītājs mainītu izskatu uz 1;
  • piespiež taustiņu shift, ja apgabalu vēlas pārvietot, vai vienlaikus taustiņus shift un 2, ja apgabalu vēlas dublēt (dublējot peles rādītājs maina izskatu uz 2);
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, velk atlasīto apgabalu uz izvēlēto vietu. Peles rādītājam seko treknināts pelēks nogrieznis, kurš norāda, kurā vietā pēc peles kreisās pogas atlaišanas atkarībā no nogriežņa stāvokļa (horizontāls vai vertikāls) tiks iesprausts pārvietojamais vai dublējamais apgabals, piemēram:

2 3

21 Attēlos parādīti piemēri, kad tiek veikta dublēšana.

  • kad izvēlētā vieta sasniegta, atlaiž peles kreiso pogu;
  • atlaiž piespiestos tastatūras taustiņus:

4 5

5.9. Kolonnas platuma maiņa

Noklusētais kolonnas platums ir 8,43 standartsimboli. Standartsimbols ir Excel noklusētā fonta rakstzīmju nosacītais platums. Lai tabulas dati būtu pārskatāmi, kolonnas platumu bieži vajag mainīt. Excel ir vairākas iespējas, kā to veikt.

4.9.1. Kolonnas platuma maiņa, izmantojot peli

Lai mainītu kolonnas platumu, izmantojot peli:

  • kolonnu apzīmējumu rindā starp kolonnu, kurai vēlas mainīt platumu, un labajā pusē blakus esošo kolonnu uz robežlīnijas novieto peles rādītāju, līdz tas maina izskatu uz melnu dubultbultiņu 1;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, velk pa labi (vai pa kreisi), līdz iegūst nepieciešamo kolonnas platumu. Darbības laikā informatīvā lodziņā ir redzams kolonnas platums (width) standartsimbolos (nākamajā attēlā 14,00) un pikseļos (nākamajā attēlā 103).
2

Ja kolonnas platums ir nepietiekams, lai šūnā parādītu visu skaitli, tas var tikt noapaļots, bet, ja nepietiek vietas skaitļa veselajai daļai, dažreiz šūnā tiek rādīti simboli ###. Tas norāda, ka jāpalielina kolonnas platums.

3 4

Lai platumu mainītu vairākām kolonnām vienlaikus, tās visas jāatlasa. Izmainot vienas atlasītās kolonnas platumu, tas mainīsies arī visām pārējām atlasītajām. Atlasītās kolonnas iegūs vienādu platumu arī tad, ja iepriekš tām bija dažāds platums.

4.9.2. Kolonnas platuma maiņa, izmantojot komandu

Lai atlasītajai kolonnai (vai vairākām) mainītu platumu, izmanto vienu no komandām:

  • konteksta izvēlnes komandu Column Width…;
  • lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Format saraksta komandu Column Width…:

5

Atveras dialoglodziņš Column Width, kurā ieraksta vēlamo kolonnas platumu standartsimbolos un apstiprina, piespiežot pogu ok:

6

4.9.3. Kolonnas platuma maiņa pēc garākā ieraksta kolonnas šūnā

Kolonnas platumu pēc garākā ieraksta kolonnas šūnā var mainīt vairākos veidos, piemēram:

  • kolonnu numuru rindā starp kolonnu, kurai vēlas mainīt platumu, un labajā pusē blakus esošo kolonnu uz robežlīnijas novieto peles rādītāju, līdz tas maina izskatu uz melnu dubultbultiņu 1, un izpilda dubultklikšķi;
  • lentes cilnes Home lappuses grupā Cells atver pogas Format sarakstu un lieto komandu AutoFit Column Width:

7

Kolonnas platums tiek palielināts (samazināts) atbilstoši garākajai ievadītajai informā­cijai šūnā:

8

5.10. Rindas augstuma maiņa

Excel automātiski maina rindas augstumu atkarībā no ievadītās informācijas rakstzīmju izmēra, taču to var mainīt arī pats lietotājs.

4.10.1. Rindas augstuma maiņa, izmantojot peli

Rindas augstumu, izmantojot peli, var mainīt līdzīgi kā kolonnas platumu:

  • rindu numuru kolonnā zem rindas, kurai vēlas mainīt augstumu, uz robežlīnijas novieto peles rādītāju, līdz tas maina izskatu uz melnu dubultbultiņu 1;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, velk uz augšu (ja nepieciešams iegūt šaurāku rindu) vai uz leju (ja rinda nepieciešama augstāka), līdz iegūst nepieciešamo rindas augstumu. Darbības laikā informatīvā lodziņā ir redzams rindas augstums (height) punktos (nākamajā attēlā 30,00), kas ir fonta lieluma mērvienība, un pikseļos (nākamajā attēlā 40).
2

Lai augstumu mainītu vairākām rindām vienlaikus, tās visas jāatlasa. Izmainot vienas atlasītās rindas augstumu, tas mainīsies arī visām pārējām atlasītajām. Atlasītās rindas būs vienāda augstuma arī tad, ja iepriekš tām bija dažāds augstums.

4.10.2. Rindas augstuma maiņa, izmantojot komandu

Lai atlasītajai rindai (vai vairākām) mainītu augstumu, izmanto:

  • konteksta izvēlnes komandu Row Height;
  • lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Format saraksta komandu Row Height:

3

Atveras dialoglodziņš Row Height, kurā ieraksta vēlamo augstumu robežās no 0 līdz 409 punktiem un apstiprina, piespiežot pogu ok:

4

4.10.3. Rindas augstuma maiņa atbilstoši ievadītajiem datiem

Rindas augstumu atbilstoši ievadītajiem datiem var mainīt vairākos veidos, piemēram:

  • rindu numuru kolonnā zem rindas, kurai vēlas mainīt augstumu, uz robežlīnijas novieto peles rādītāju, līdz tas maina izskatu uz melnu dubultbultiņu 1, un izpilda dubultklikšķi;
  • lentes cilnes Home lappuses grupā Cells atver pogas Format sarakstu un lieto komandu AutoFit Row Height:

5

Rindas augstums tiek palielināts (samazināts) atbilstoši ievadītajiem datiem šūnā:

6

5.11. Rindu un kolonnu slēpšana un atklāšana

Bieži rodas situācijas, ka aprēķiniem tiek izmantotas rindas vai kolonnas, ko nav nepieciešams redzēt vai drukāt. Šādā gadījumā iespējama rindu vai kolonnu slēpšana.

4.11.1. Rindu (kolonnu) slēpšana

Lai slēptu rindas (kolonnas):

  • atlasa rindas (kolonnas), ko vēlas slēpt;
  • slēpšanu veic ar vienu no komandām:
    • konteksta izvēlnes komandu Hide;
    • lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Format saraksta komandu Hide & Unhide / Hide Columns vai Hide & Unhide / Hide Rows:

1

Atlasītās rindas (kolonnas) kļūst neredzamas:

2

21 Ja vienlaikus atlasītas ir gan rindas, gan kolonnas, tad tiek slēptas visas darblapas rindas un kolonnas. Ja ir nepieciešams slēpt gan rindas, gan kolonnas, tad aprakstītās darbības ir jāveic rindām un kolonnām atsevišķi.

4.11.2. Rindu (kolonnu) atklāšana

Lai atklātu paslēptās rindas (kolonnas):

  • atlasa tās rindas (kolonnas), kas atrodas virs un zem paslēptās rindas (pa labi un pa kreisi no paslēptās kolonnas);
  • atklāšanu veic ar vienu no komandām:
    • konteksta izvēlnes komandu Unhide;
    • lentes cilnes Home lappuses grupas Cells pogas Format saraksta komandu Hide & Unhide / Unhide Columns vai Hide & Unhide / Unhide Rows.
12 Ja paslēpta 1. rinda vai kolonna A, pirms atklāšanas komandu lietošanas jāatlasa visa darblapa.

Lai atklātu pirmo kolonnu (rindu), var rīkoties arī šādi:

  • novietot peles rādītāju vietā, kur jābūt kolonnas A (1. rindas) apzīmējumam, līdz peles rādītājs maina izskatu uz 3 (4);
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, velk pa labi (uz leju). Paslēptā kolonna (rinda) kļūst redzama.
21Līdzīgi ar peli var atklāt arī citas paslēptās kolonnas vai rindas, taču jāatceras, ka, mainot kolonnas vai rindas platumu, peles rādītāja izskats ir 1 (1 ), bet, atklājot slēpto kolonnu vai rindu – 3 (4).

5.12. Darblapas slēpšana un atklāšana

Ja kāda darblapa satur datus, kas nepieciešami, piemēram, aprēķiniem, bet to nav vēlams redzēt citiem lietotājiem, darblapu var paslēpt:

  • atlasa darblapu (vai vairākas);
  • lieto vienu no veidiem:
    • izpilda peles labās pogas klikšķi darbgrāmatas lapu ciļņu joslā un lieto konteksta izvēlnes komandu Hide;
    • lentes cilnes Home lappuses grupā Cells atver pogas Format sarakstu un lieto komandu Hide & Unhide / Hide Sheet.

Lai atklātu paslēptu darblapu:

  • lieto vienu no veidiem:
    • izpilda peles labās pogas klikšķi darbgrāmatas lapu ciļņu joslā un lieto konteksta izvēlnes komandu Unhide...;
    • lentes cilnes Home lappuses grupā Cells atver pogas Format sarakstu un lieto komandu Hide & Unhide / Unhide Sheet...;
  • dialoglodziņā Unhide izvēlas lapu, kuru vēlas atklāt, un piespiež pogu ok:

1

6. APRĒĶINI TABULĀS

Izklājlapu tabulu šūnās var veikt dažādus aprēķinus, veidojot formulas vai, izmantojot funkcijas, piemēram, summas, vidējās, lielākās vai mazākās vērtības aprēķināšanai.

6.1. Elementārie aprēķini

5.1.1. Formulas ievadīšana

Lai ievadītu formulu:

  • atlasa šūnu;
  • ievada 1 (vienādības) zīmi;
  • ievada izteiksmi (formulu);
  • apstiprina formulu vienā no veidiem:
    • ar formulu joslas pogu 2 (Enter);
    • piespiežot taustiņu 3;
    • pārejot uz citu šūnu.
1 Visām Excel formulām jāsākas ar vienādības (=) zīmi! Šī zīme norāda, ka tai sekojošie simboli veido formulu. Pirms vienādības zīmes nedrīkst būt tukšumzīme vai kāda cita rakstzīme. Ja formulu ievada bez vienādības zīmes, tad izteiksme tiek uztverta kā teksts vai specifisks skaitļa formāts.

Formula var saturēt:

  • skaitļus;
  • darbību zīmes:
    • + (saskaitīšana);
    • - (atņemšana);
    • * (reizināšana);
    • / (dalīšana);
    • ^ (kāpināšana);
    • % (procenti);
  • apaļās iekavas;
  • šūnu un apgabalu adreses;
  • funkcijas.
Kā piemērs apskatīta vienkārša formula =18/2-4, kas ievadīta šūnā A1. Pēc apstiprināša­nas šūnā ir redzams izteiksmes rezultāts, bet formulu rindā - pati izteiksme.

3

Darbību secība formulās tiek izpildīta pēc matemātikas likumiem. Reizināšanas zīme jālieto obligāti. Piemēram, izteiksmes 15(8-3)(15-8) vērtības aprēķināšanai Excel šūnā jāievada šāda formula =15*(8-3)*(15-8).

Ja nav īsti skaidrs, kuru no darbībām Excel izpildīs vispirms, ieteicams lietot iekavas – tajās esošās izteiksmes tiks aprēķinātas pirmās.

Piemēri:

4

Ja formulā atrastas sintakses (pieraksta) kļūdas, tad pēc formulas apstiprināšanas ekrānā tiks izvadīts kļūdas paziņojums, kur Excel piedāvā savu formulas pareizo variantu. Piemēram, ievadot izteiksmi =15*(8-3)(15-8, kas ir bez noslēdzošās iekavas un reizināšanas zīmes, ekrānā tiks izvadīts šāds paziņojums:
5
1 Ne vienmēr Excel piedāvātais variants sakrīt ar lietotāja iecerēto.

Pēc formulas apstiprināšanas rezultāta vietā šūnā var tikt izvadīts kļūdas paziņojums, piemēram, #VALUE, #DIV/0 u.tml. Plašāku informāciju sk. 11.6. nod..

5.1.2. Šūnas adreses izmantošana formulā

Ja kāds no formulas elementiem ir šūnā ievadīta vērtība vai iegūts aprēķinu rezultāts, tad, veidojot formulu, ievada nevis tabulā redzamos skaitļus, bet norāda šūnu adreses, kurās tie atrodas. Formulas aprēķināšanas brīdī tiek ņemtas atbilstošo šūnu vērtības.

Piemēram:

  • šūnā A1 ievada skaitli 25;
  • šūnā B1 ievada formulu =A1*2;
  • šūnā C1 ievada formulu =A1+B1:

6

Ja tiek mainīta vērtība kādā no šūnām, tad mainās arī to šūnu vērtības, kuru formulas tieši vai pastarpināti satur izmainītās šūnas adresi.

Piemēram, šūnā A1 skaitli 25 aizstāj ar skaitli 75.

Pēc izmaiņu izdarīšanas mainās gan šūnas B1, gan C1 formulu rezultāts, jo abās šūnās esošās formulas satur šūnas A1 adresi.

7

Ja formula satur šūnu adreses, tad tās var ievadīt, izmantojot gan tastatūru, gan peli. Ja izmanto tastatūru, tad lietotājam pašam ir pareizi jānosaka šūnu adreses, bet, izmantojot peli, darblapā atlasa (izvēlas) vajadzīgo šūnu vai šūnu apgabalu.

Piemēram, šūnā B2 jāievada formula =A2*3:

  • ievada 1 (vienādības) zīmi;
  • izpilda klikšķi šūnā A2. Ap šūnu A2 parādās mirgojoša pārtraukta līnija:
8
  • ievada *3;
  • apstiprina formulu:

9

5.1.3. Formulas dublēšana

Ja tabulā jāveic aprēķini vairākās šūnās, lietojot vienu un to pašu formulu, var izmantot tā saukto formulas dublēšanu (kopēšanu). Lai dublētu formulu:

  • atlasa šūnu, kur atrodas izveidotā formula;
  • peles rādītāju novieto uz šūnas autoaizpildes rīka tā, lai peles rādītājs mainītu izskatu uz melnu pildītu krustiņu 13;
  • dublēšanu veic, turot piespiestu peles kreiso pogu un velkot pār šūnām, kurās formula jādublē;
  • par formulas pareizību var pārliecināties, izpildot klikšķi uz šūnas, kur atrodas formula.

10

1 Pēc peles pogas atlaišanas zem šūnu apgabala parādās speciāla ikona 11 jeb viedtags (smart tag), kura izmantošanas iespējas tiks aplūkotas vēlāk.

Kā redzams, tad visi rezultāti ir pareizi. Tas noticis, mainoties šūnu adresēm dublēšanas laikā. Šūnā E2 izveidoto formulu Excel „saprot” kā otrās no šūnas E2 pa kreisi esošās šūnas (t.i., C2) dalījumu ar pirmo no šūnas E2 pa kreisi esošo šūnu (t.i., D2). Adreses formulās nomainījušās attiecībā pret šūnu, kurā jāatrodas formulai. Piemēram, šūnā E3 formula ir =C3/D3, t.i., dalītas ir tās divas šūnas, kuras atrodas pa kreisi no E3, utt.

12

6.2. Funkciju veidošana

Viena no Excel galvenajām vērtībām ir tajā iebūvētās funkcijas – speciālas komandas, kuras var izmantot, veidojot formulas. Daudzas no Excel funkcijām ļauj ikdienā lietotos aprēķinus veikt ātrāk un ērtāk, piemēram, lai aprēķinātu četru šūnu (A1, B1, C1 un D1) vidējo aritmētisko vērtību, var lietot formulu =(A1+B1+C1+D1)/4, bet var izmantot arī funkciju =AVERAGE(A1:D1). Šādā formulā tiek norādīti tikai argumenti (skaitļi vai šūnas, ar kurām veikt aprēķinus), bet nav jānorāda argumentu skaits.

1

5.2.1. Biežāk lietojamo funkciju izmantošana

Piecas biežāk lietojamās funkcijas apkopotas lentes cilnes Home lappuses grupas Editing pogas 2 sarakstā:


  • Sum – argumentu summa (arī poga 2);
  • Average – argumentu vidējais aritmētiskais;
  • Count Numbers – skaitlisku informāciju saturošo šūnu skaits argumentu sarakstā;
  • Max – argumentu lielākā vērtība;
  • Min – argumentu mazākā vērtība.
3

Šīs funkcijas var atrast arī lentes cilnes Formulas lappuses grupas Function Library pogas AutoSum sarakstā:

4

Lai izmantotu kādu no minētajām funkcijām:

  • atlasa šūnu, kurā ievietos funkciju;
  • izvēlas funkciju, piemēram, Sum;
  • pārliecinās, ka atlasīts argumentu saraksts, ko paredzēts izmantot aprēķinos. Ja nē, atlasa vajadzīgo šūnu apgabalu:

5

  • apstiprina funkciju, piespiežot formulu joslā pogu 1 (Enter) vai taustiņu 1.

Vēl daži funkciju izmantošanas piemēri:

  • šūnā G3 aprēķināts, kādi ir vidējie ieņēmumi par komunikāciju pakalpojumiem ceturksnī, izmantojot vidējās vērtības aprēķināšanas funkciju:

6

  • šūnā H3 aprēķināts, kādi ir lielākie ieņēmumi par komunikāciju pakalpojumiem ceturksnī, izmantojot lielākās vērtības noteikšanas funkciju:

7

5.2.2. Funkcijas veidošana, izmantojot dialoglodziņu Insert Function

Lai varētu lietot funkcijas, kuru nav pogas AutoSum sarakstā, var izmantot dialoglodziņu Insert Function:

  • izvēlas šūnu vai vietu formulā, kur ievietot funkciju;
  • atver dialoglodziņu Insert Function ar kādu no metodēm, piemēram:
    • pogas AutoSum sarakstā izvēlas More Functions...:
      8 vai 9
    • formulu joslā piespiež pogu 10 (Insert Function):
      11
    • cilnes Formulas lappuses grupā Function Library piespiež pogu Insert Function:

12

  • dialoglodziņā Insert Function funkciju kategoriju sarakstā Or select a category izvēlas vajadzīgo funkciju kategoriju:

13

    • Most Recently Used – pēdējās 10 konkrētajā datorā izmantotās funkcijas;
    • All – visas funkcijas;
    • Financial finanšu funkcijas;
    • Date & Time datuma un laika funkcijas;
    • Math & Trig – matemātiskās un trigonometriskās funkcijas;
    • Statistical statistikas funkcijas;
    • Lookup & Reference norāžu un atsauču funkcijas;
    • Database datu bāzes funkcijas;
    • Text teksta funkcijas;
    • Logical loģiskās funkcijas;
    • Information informatīvās funkcijas;
    • Engineering – inženierzinātņu funkcijas;
  • no izvēlētās kategorijas (piemēram, Math & Trig) saraksta Select a function izvēlas funkciju, piemēram, PRODUCT, kas paredzēta argumentu reizināšanai:
14
  • piespiežot pogu 1, atveras dialoglodziņš Function Arguments argumentu norādīšanai:
15
21 Funkciju argumenti var būt gan skaitliskas vērtības, gan citas funkcijas, gan arī šūnu adreses, kuras var norādīt ar tastatūru vai peli. Piemērā apskatīts, kā šūnā A6 aprēķina pirmās rindas šūnu A1:D1 satura reizinājumu ar piektās rindas šūnu A5:D5 satura reizinājumu, kas pareizināts ar skaitli 10.
    • argumentu izvēli var veikt:
      • atstājot Excel piedāvāto (apgabals var tikt noteikts nepareizi, ja tajā atrodas tukšas šūnas vai aprēķiniem nav nepieciešams izmantot visas kolonnas vai rindas vērtības);
      • ievadot no tastatūras;
      • atlasot vajadzīgo šūnu vai apgabalu tabulā ar peli (šoreiz apgabalu A1:D1);

16

    • ja nepieciešams norādīt vēl kādu argumentu (šoreiz apgabalu A5:D5), izpilda klikšķi argumenta lodziņā Number2 (kļūst redzams nākamais argumenta lodziņš Number3) un norāda otro argumentu;
    • izpilda klikšķi argumenta lodziņā Number3 (kļūst redzams nākamais argumenta lodziņš Number4) un tajā ievada skaitli 10;
17
  • pēc visu argumentu norādīšanas piespiež pogu 1.

Šūnā redzama funkcijas vērtība, bet formulu rindā – pati funkcija:

18

Ja funkcijas argumentu dialoglodziņš aizsedz šūnas ar nepieciešamajiem datiem, funkcijas argumentu norādīšanu dialoglodziņā ar peli var veikt dažādi.

1. veids:

  • izpilda klikšķi uz dialoglodziņa samazināšanas pogas 37, kas atrodas argumenta norādes lodziņa labajā malā:
19
  • no dialoglodziņa paliek redzams tikai attiecīgā argumenta lodziņš. Atlasa
  • â nepieciešamo šūnu apgabalu:
20
  • izpilda klikšķi uz dialoglodziņa atjaunošanas pogas 38, kas atrodas argumenta norādes lodziņa labajā malā, tādējādi atjaunojot visu funkcijas dialoglodziņa izmēru.

2. veids:

  • dialoglodziņu aiz tā augšējās malas ar peli pārvieto citā vietā;
  • novieto teksta kursoru argumenta norādes lodziņā;
  • atlasa nepieciešamo šūnu apgabalu. Kamēr peles poga ir piespiesta, redzams tikai attiecīgā argumenta lodziņš;
  • pēc peles pogas atlaišanas ekrānā redzams viss dialoglodziņš.

5.2.3. Funkcijas veidošana, izmantojot formulu joslu

Lai izveidotu funkciju, izmantojot formulu joslu:

  • atlasa šūnu;
  • ievada 1 (vienādības) zīmi;
  • formulu joslā šūnu nosaukumu saraksta (Name Box) vietā parādās pēdējo 10 konkrētajā datorā izmantoto funkciju saraksts Functions, kurā izvēlas vajadzīgo funkciju:
21
  • ja vajadzīgās funkcijas sarakstā nav, izvēlas More Functions.... Atveras Insert Function dialoglodziņš.

5.2.4. Funkcijas ievadīšana, izmantojot tastatūru

Ja funkcijas sintakse ir zināma, to var ievadīt arī, izmantojot tastatūru:

  • novieto kursoru šūnā, kur vērtības noteikšanai izmantos funkciju;
  • ievada 1 (vienādības) zīmi;
  • ievada funkcijas nosaukumu;
  • ievada 2 (atverošo iekavu);
  • ievada argumentus, no kuriem funkcija aprēķinās vērtību. Argumentus vienu no otra atdala ar 3 (semikoliem);
  • ievada 4 (aizverošo iekavu);
  • piespiež taustiņu 4.
1 Šī metode nav ieteicama iesācējiem, jo pastāv diezgan liela iespēja kļūdīties. Bez tam argumentu atdalīšanai var tikt izmantots arī komats. Pirms veikt funkciju ievadīšanu „ar roku”, jāpārliecinās, kāds argumentu atdalītājs ir izvēlēts konkrētajam datoram (sk. 11.3. nod.).

Visas aplūkotās formulu veidošanas iespējas ir līdzīgas kā iepriekšējās Excel lietotnes versijās. Jaunums Excel 2010 (arī Excel 2007) ir tas, ka visas funkcijas var atrast arī lentes cilnes Formulas lappuses grupā Function Library:

25

Funkciju dalījums pa kategorijām ir līdzīgs, kā aplūkots iepriekš, vienīgi piecām kategorijām – Statistical, Engineering, Cube, Information un Compatibility nav izdalīti atsevišķi saraksti, bet tās atrodamas sarakstā More Functions:

26

1 Excel funkciju skaits ir ļoti liels, un visu to apskatīšanai būtu nepieciešama vesela grāmata. Bez tam dažas no tām ir ļoti specifiskas un izmantojamas nelielam lietotāju skaitam. Tāpēc šajā materiālā sīkāk apskatīta vēl tikai diezgan bieži izmantojamā loģiskā funkcija IF, bet dažu citu funkciju apraksts dots pielikumā (sk. 11.7. nod.).

5.2.5. Loģiskā funkcija IF

Reizēm nākas veikt aprēķinus, vadoties no datu vērtībām, kuras tikai vēl būs zināmas vai var mainīties. Šādā gadījumā funkcijai vajadzētu pieņemt lēmumu, kā tālāk veikt aprēķinus. Viens no veidiem, kā norādīt - „dari tā, ja nosacījums izpildās, bet citādi, ja neizpildās”, ir funkcija IF.

Funkcijas vispārējais pieraksts ir šāds:

IF(logical_test;value_if_true;value_if_false)

Logical_test (nosacījums) parasti ir izteiksme, kurā salīdzina kādas vērtības. Ja uz salīdzināšanu var atbildēt – jā, tā tas ir, tad nosacījuma vērtība ir patiesa (true), ja ne – aplama (false).

Value_if_true (vērtība_ja_patiess) ir vērtība, ko izvadīt, vai izteiksme, pēc kā veikt aprēķinus, ja nosacījums ir patiess.

Value_if_false (vērtība_ja_aplams) ir vērtība, ko izvadīt, vai izteiksme, pēc kā veikt aprēķinus, ja nosacījums ir aplams.

5.2.5.1. Salīdzināšanas operatori

Funkcijas nosacījumos tiek lietoti dažādi salīdzināšanas operatori:

  • = (vienāds ar);
  • <> (nav vienāds ar);
  • > (lielāks par);
  • < (mazāks par);
  • >= (lielāks vai vienāds ar);
  • <= (mazāks vai vienāds ar).

5.2.5.2. Piemēri funkcijas IF izmantošanai

Lai funkcijas IF izmantošana kļūtu saprotamāka, aplūkots piemērs. Dota tabula, kur divās kolonnās ievadīti skaitļi, kas apzīmēti atbilstoši ar Skaitlis A un Skaitlis B:

27

Kolonnā C katrā tabulas rindā vajadzētu noteikt, kurš no skaitļiem lielāks.

Lai, izmantojot funkciju IF, noteiktu, kurš skaitlis lielāks otrajā tabulas rindā:

  • atlasa šūnu C2;
  • kategorijā Logical izvēlas funkciju IF;
  • atveras funkcijas IF argumentu norādīšanas dialoglodziņš:
28
  • lodziņā Logical_test ievada nosacījumu, piemērā tas ir A2>B2;
  • lodziņā Value_if_true ievada vērtību vai izteiksmi, kuras vērtība jāizvada, ja nosacījums ir patiess. Šajā piemērā teksts – Skaitlis A;
  • lodziņā Value_if_false ievada vērtību vai izteiksmi, kuras vērtība jāizvada, ja nosacījums ir aplams. Šajā piemērā teksts – Skaitlis B;

29

  • piespiež pogu 1.
2 Tekstam argumentu norādīšanas dialoglodziņā vienmēr jābūt pēdiņās, taču, ja kādā no argumentu lodziņiem ir tikai teksts (kā šajā piemērā), pēdiņas var nelikt – to izdarīs Excel. Ja pēdiņas liek, tās jāliek pareizi, t.i., 5 + 30 (bieži lietotāji kļūdaini pēdiņu vietā liek divus apostrofus).

Tā kā šūnā A2 esošais skaitlis ir lielāks nekā šūnā B2, tad šūnā C2 parādās teksts Skaitlis A:

31

Dublējot funkciju uz pārējām šūnām, iegūst:

32

Citā piemērā salīdzināšana tiks veikta ar konkrētu vērtību, bet lodziņos Value_if_true un Value_if_false ievadītas formulas.

Firmas darbinieki vienojas, ka kafijas un tējas galdam tiks vākti ziedojumi 0,5% apmērā no mēnešalgas. Tāpat tika nolemts, ka maksās tikai tie, kuru alga ir vismaz 200 lati. Kolonnā C katram darbiniekam vajadzētu noteikt, cik liels ziedojums jāmaksā:

33

Lai, izmantojot funkciju IF, noteiktu, cik liels ziedojums jāmaksā darbiniekam Bērziņam:

  • atlasa šūnu C2;
  • kategorijā Logical izvēlas funkciju IF;
  • funkcijas IF argumentu norādīšanas dialoglodziņa lodziņā Logical_test ievada nosacījumu, piemērā tas ir B2>=200, kas nozīmē, ka tiks pārbaudīts, vai darbinieka Bērziņa alga ir lielāka vai vienāda ar 200 latiem;
  • lodziņā Value_if_true ievada vērtību vai izteiksmi, kuras vērtība jāizvada, ja nosacījums ir patiess. Šajā piemērā formula B2*0,5%, kas nozīmē, ka gadījumā, ja alga būs lielāka vai vienāda ar 200 latiem, no šīs summas tiks aprēķināts pusprocents;
  • lodziņā Value_if_false ievada vērtību vai izteiksmi, kuras vērtība jāizvada, ja nosacījums ir aplams. Šajā piemērā skaitlis 0, kas nozīmē, ka gadījumā, ja alga būs mazāka par 200 latiem, ziedojums nebūs jāmaksā:

34

  • piespiež pogu 1.

Tā kā šūnā B2 esošais skaitlis ir lielāks nekā 200, tad šūnā C2 tiek aprēķināta ziedojumu summa (0,5% no mēnešalgas):

35

Dublējot funkciju uz pārējām šūnām, iegūst:

36

6.3. Šūnu adresāciju veidi

5.3.1. Relatīvā adrese

Relatīvā adrese norāda uz šūnu atbilstoši tās atrašanās vietai attiecībā pret to šūnu, kurā atrodas formula, piemēram, „divas šūnas pa kreisi”. Šāda tipa adreses tika izmantotas visos iepriekšējos piemēros. Dublējot formulas, kas satur relatīvās adreses, tās mainās atbilstoši formulu atrašanās vietai (sk. 5.1. nod.).

5.3.2. Absolūtā adrese

Atsevišķos gadījumos ir nepieciešams, lai, dublējot formulu, šūnas adrese netiktu mainīta, bet formula turpinātu vērsties pēc datiem pie vienas un tās pašas šūnas. Tad izmanto absolūtās adreses.

Piemērs. Dota tabula, kurā jāaprēķina, cik % no maksimāli iegūstamā punktu skaita kontroldarbā (vērtība šūnā A2) ieguvis katrs no audzēkņiem:

1

Lai veiktu aprēķinus:

  • šūnā C5 ievada formulu =B5/A2*100;
  • apstiprina formulu, piespiežot taustiņu 4 vai pogu 2 (Enter) formulu joslā;
  • izmantojot šūnas C5 autoaizpildes rīku, dublē formulu uz leju līdz šūnai C8:

2

Šūnās, kur jābūt dublēto formulu rezultātiem, ir redzams:
  • šūnā C6 – kļūdu paziņojums #DIV/0, kas nozīmē, ka ir notikusi dalīšana ar nulli;
  • šūnās C7 un C8 – kļūdu paziņojums #VALUE. Iemesls ir tas, ka dalīts tiek ar šūnām, kurās atrodas teksts.

Pēc kārtas izpildot klikšķi šūnās C6, C7 un C8 un aplūkojot dublētās formulas (tās var redzēt formulu joslā), var secināt, ka formulas ir dublētas pareizi – kā kopējot formulas ar relatīvajām adresēm.

3

Šoreiz, aprēķinot katra testa dalībnieka rezultātus, formulā ir jāmainās iegūtajam punktu skaitam (B5, B6, B7 un B8), bet maksimāli iespējamais punktu skaits atrodas vienā šūnā A2 un, formulu dublējot, šūnas adresei nevajadzētu mainīties.

Šis piemērs uzskatāmi pierāda, ka jāizmanto cits adresācijas veids – absolūtās adreses. Absolūtās adreses pierakstam izmanto $ zīmi. To lieto pirms kolonnas un rindas nosaukuma, piemēram, šūnas A2 absolūtā adrese ir $A$2.

Lai izlabotu formulu:

  • izpilda klikšķi šūnā C5. Formulu rindā redzama formula =B5/A2*100;
  • izpilda klikšķi uz adreses A2;
  • nomaina adresāciju vienā no veidiem:
    • piespiežot taustiņu 4 (ja taustiņu 4 piespiež vairākas reizes, tad cikliski mainās 4 iespējamie adresācijas veidi);
    • ievadot $ zīmes pirms rindu numuriem un kolonnu apzīmējumiem, izmanto­jot tastatūru;
  • kad formula pārveidota uz =B5/$A$2*100, piespiež taustiņu 4.
Dublējot formulu uz pārējām šūnām, iegūst:
5

Aplūkojot formulas, var redzēt, ka, dublējot formulu, mainās tikai tā formulas daļa, kur lietota relatīvā adrese. Lietojot absolūto adresi, atbilstošā formulas daļa dublējot paliek nemainīga.

21 Ja vēlas tabulā redzēt izveidotās formulas, nevis to vērtības, lieto taustiņu kombināciju 1 + 6 (tilde) vai piespiež lentes cilnes Formulas grupas Formula Auditing pogu 7. Darbību veicot atkārtoti, formulu attēlošanas režīmu atsauc.

8

5.3.3. Jauktā adrese

Jaukto adresi izmanto, ja dublējot formulā jāmaina tikai viena šūnas adreses daļa. Nemainīgajai adreses daļai priekšā pievieno $ zīmi. Piemēram, dublējot adresi $A1, formulā tiks mainīts tikai rindas numurs, bet adresei A$1 – tikai kolonnas numurs.

Kā piemērs apskatīta reizināšanas tabulas veidošana:

  • šūnās B2:K2 ievada skaitļus no 1 līdz 10;
  • šūnās A3:A12 ievada skaitļus no 1 līdz 10:

9

21 Lai atvieglotu skaitļu ievadīšanu, var izmantot iespēju veidot datu virknes (sk. 7. nod).

Veidojot reizināšanas tabulu, šūnā B3 tiek reizinātas šūnas A3 un B2 (=A3*B2).

Dublējot šo formulu līdz šūnai K3, bet pēc tam uz leju līdz 12. rindai, tiek iegūti nepareizi rezultāti un paziņojumi par kļūdu:

10

Lai noteiktu, kā izmantot jauktās adreses, kas būtu piemērotas dublēšanai, var ievadīt vairākas formulas:

11 12

Visās izveidotajās formulās pirmajai adresei ir nemainīgs kolonnas numurs A, bet otrajai – rindas numurs 2. Līdz ar to šūnā B3 ievadāmā formula ir =$A3*B$2.

Pēc formulas apstiprināšanas tā ir jādublē visā tabulā. To veic divos posmos:

  • aiz šūnas B3 autoaizpildes rīka formulu dublē līdz šūnai K3:

13

  • izmantojot atlasītā apgabala autoaizpildes rīku, dublē formulu uz leju:

14

Tiek iegūta reizināšanas tabula:

15

Formulas dublēšanu var veikt arī citādi – vispirms uz leju (no B3 līdz B12) un tad pa labi (no B12 līdz K12).

6.4. Vārda piešķiršana šūnai vai šūnu grupai

Līdz šim aprēķinos tika izmantotas šūnu adreses:

  • vienai šūnai, piemēram, K5; AQ17; A1;
  • šūnu apgabalam, piemēram, A1:C5; B3:Z3; B28:F32.

Iepriekš minētie piemēri neko neizsaka par datiem, kas atrodas šajās šūnās. Reizēm sarežģītu formulu gadījumā ir izdevīgi šūnai (vai apgabalam) piešķirt konkrētu vārdu.

Šūnai piešķirtajam vārdam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

  • vārda pirmajam simbolam ir jābūt burtam;
  • pārējie simboli var būt burti, cipari vai atdalītāji, piemēram, Eiro_kurss (atstarpes vārdā, kas sastāv no vairākām daļām, nav atļautas);
  • vārda garums nedrīkst pārsniegt 255 simbolus.

5.4.1. Vārda definēšana vienai šūnai

1. metode:

  • atlasa šūnu, kurai piešķirt vārdu;
  • formulu joslā izpilda klikšķi vārda taisnstūrī (Name Box);
  • adreses vietā ieraksta piešķiramo vārdu;
  • piespiež taustiņu 4.
1

2. metode:

  • atlasa šūnu, kurai piešķirt vārdu, piemēram, šūnai A2, kurā atrodas maksimālais iegūstamais punktu skaits kontroldarbā;
  • lentes cilnes Formulas lappuses grupas Defined Names sarakstā Define Name izvēlas komandu Define Name...:

2

  • dialoglodziņa New Name lodziņā Name ievada šūnas vārdu (piemēram, Maksimālie_punkti). Dažkārt lodziņā jau ir redzams iespējamais šūnas vārds – Excel to „paņem” no blakus esošas šūnas, ja tajā ir teksts:
3
  • piespiež pogu 1.

Šūnai piešķirtais vārds ir redzams vārda taisnstūrī (Name Box):

4

5.4.2. Vārdu definēšana šūnu apgabalam, izmantojot tabulā esošus datus

Šūnām var automātiski piešķirt vārdus, izmantojot tabulā esošo tekstu. Lai izmantotu šo paņēmienu, tekstam jāatrodas kādā no blakus rindām vai kolonnām.

Lai definētu šūnu apgabalam vārdus, izmantojot tabulā esošo tekstu:

  • atlasa šūnu apgabalu, kam definēs vārdus:

5

  • lentes cilnes Formulas lappuses grupā Defined Names piespiež pogu Create from Selection:

6

  • dialoglodziņā Create Names from Selection norāda šūnu vārdu atrašanās vietu attiecībā pret šūnu apgabaliem, kam tos definē:
7
  • piespiež pogu 1.

Pēc komandas izpildes iegūtie šūnu apgabalu vārdi redzami šūnu vārda taisnstūrī (vārds Maksimālie_punkti tika piešķirts jau iepriekš). Ja teksts, kurš izmantots šūnu apgabala vārdu veidošanai nesākas ar burtu un/vai satur atstarpes, tad nosaukumos tiek ievietots simbols (_).

8

5.4.3. Šūnu un šūnu apgabalu adrešu rediģēšana

Lai aplūkotu, kādi vārdi piešķirti šūnām vai šūnu apgabaliem, kā arī nepieciešamības gadījumā tos rediģētu, lentes cilnes Formulas lappuses grupā Defined Names piespiež pogu Name Manager:

9

Atveras dialoglodziņš Name Manager, kurā veic nepieciešamās izmaiņas:

10

Kad izmaiņas veiktas, piespiež pogu 13.

5.4.4. Šūnu un šūnu apgabalu adrešu izmantošana formulās

Šūnu un šūnu apgabalu vārdus var ievadīt formulā:

  • lietojot tastatūru (ļoti darbietilpīgi);
  • definētās šūnas vai apgabalus atlasot ar peli (tie var atrasties ļoti tālu darblapā no veidojamās formulas);
  • izvēlēties lentes cilnes Formulas lappuses grupas Defined Names sarakstā Use in Formula:

11

Piemērs.

Ja lieto šūnu apgabalu vārdus, tad šūnā B9 vidējās vērtības aprēķināšanai formulas =AVERAGE(B5:B8) vietā var lietot formulu =AVERAGE(A_daļa), kur A_daļa ir šūnu apgabalam B5:B8 piešķirtais vārds.

Šūnu vārdus īpaši ērti izmantot tad, ja dublējamā formula satur šūnu, kur jālieto absolūtā adrese. Tā piemērā redzamajai procentu (kolonnā F) aprēķināšanai var lietot vienu un to pašu formulu =Iegūtie_punkti/Maksimālie_punkti*100.

7. TABULAS NOFORMĒŠANA

Tabulas noformēšanā darblapā var izdalīt vairākas darbību grupas:

  • rakstzīmju noformēšana, t.i., fonta, izmēra, stila un krāsas maiņa;
  • datu novietojuma maiņa šūnā;
  • šūnas vizuālā noformējuma, t.i., šūnu apmaļu un fona krāsas maiņa;
  • skaitļu formāta maiņa.

Šīs darbības var veikt jebkurā secībā un izmantojot dažādas metodes, piemēram, lentes cilnes Home lappuses pogas, dialoglodziņus, mazo rīkjoslu u.c.

7.1. Rakstzīmju izskata maiņa

6.1.1. Rakstzīmju izskata maiņa, izmantojot lentes cilnes Home grupas Font pogas

6.1.1.1. Rakstzīmju fonta maiņa

Lai mainītu rakstzīmju fontu (burtveidolu, kādā tiek rādītas rakstzīmes):

  • atlasa šūnas, kurās vēlas mainīt fontu;
  • lentes cilnes Home lappuses grupas Font sarakstā 1 (Font) izvēlas vēlamo fontu, piemēram, Arial Black.
1

6.1.1.2. Rakstzīmju izmēra maiņa

Lai mainītu rakstzīmju izmēru:

  • atlasa šūnas, kurās vēlas mainīt rakstzīmju izmēru;
  • lentes cilnes Home lappuses grupas Font sarakstā 1 (Font Size) (izmērs dots punktos) izvēlas vēlamo izmēru, piemēram, 14, vai arī ievada lodziņā 1 (Font Size) nepieciešamo lielumu un piespiež taustiņu 4.
2

Atlasīto šūnu rakstzīmju izmēru var mainīt arī ar lentes cilnes Home lappuses grupas Font pogām 3:

  • piespiežot pogu 4 (Increase Font Size), rakstzīmju izmērs tiek palielināts līdz nākamajam saraksta Font Size lielumam;
  • piespiežot pogu 5 (Decrease Font Size), rakstzīmju izmērs tiek samazināts līdz iepriekšējam saraksta Font Size lielumam.

6.1.1.3. Rakstzīmju stila maiņa

Rakstzīmju stilu maina ar lentes cilnes Home lappuses grupas Font pogām 6.

Lai mainītu rakstzīmju stilu, atlasa šūnas un izpilda klikšķi uz attiecīgās pogas:

  • 7 (Bold), lai izceltu rakstzīmes treknrakstā:
7
  • 8 (Italic), lai izceltu rakstzīmes kursīvā (slīprakstā):
8
  • 9 (Underline), lai izceltu rakstzīmes ar pasvītrojumu:
9

Atverot pogas 10 (Underline) sarakstu, var izvēlēties dubulto pasvītrojumu (Double Underline):

11

Stila maiņas pogas var lietot katru atsevišķi vai kopā (t.i., atlasīto šūnu rakstzīmes var izcelt vienlaikus gan treknrakstā, gan kursīvā, gan ar pasvītrojumu). Tās darbojas līdzīgi slēdžiem - ja kāda no šīm pogām ir „ieslēgta”, tad, izpildot to otrreiz, tās darbību atceļ.

Rakstzīmju stilu var mainīt arī, lietojot taustiņu kombinācijas: 1 + 12 (treknraksts), 1 + 13 (kursīvs), 1 + 14 (pasvītrojums).

6.1.1.4. Rakstzīmju krāsas maiņa

Ievadītie dati parasti tiek attēloti melnā krāsā. Lai mainītu rakstzīmju krāsu:

  • atlasa šūnas, kurās vēlas mainīt rakstzīmju krāsu;
  • izmanto lentes cilnes Home lappuses grupas Font pogu 15 (Font Color). Ja piespiež pašu pogu, iegūst to krāsu, kādā ir pasvītrojums zem burta, bet, ja izpilda klikšķi uz bultiņas, var izvēlēties citu krāsu:

16

6.1.2. Rakstzīmju izskata maiņa, izmantojot dialoglodziņu Format Cells

Visus iepriekš aplūkotos un vēl citus rakstzīmju noformēšanas veidus atlasītajām šūnām var veikt dialoglodziņa Format Cells cilnes Font lappusē.

To atver, piespiežot pogu 1, kas atrodas lentes cilnes Home lappuses grupas Font labajā malā:

17

  • sarakstā Font var mainīt rakstzīmju fontu;
  • sarakstā Font style var izvēlēties rakstzīmju stilu;
  • sarakstā Size var norādīt rakstzīmju izmēru;
  • sarakstā Underline var izvēlēties rakstzīmju pasvītrojuma veidu;
  • sarakstā Color var izvēlēties rakstzīmju krāsu;
  • grupā Effects var izvēlēties trīs efektu veidus:
    • ja atzīmēta izvēles rūtiņa Strikethrough, rakstzīmes tiek pārsvītrotas;
    • ja atzīmēta izvēles rūtiņa Superscript, atlasītais teksts tiek pārveidots par augšējo indeksu;
    • ja atzīmēta izvēles rūtiņa Subscript, atlasītais teksts tiek pārveidots par apakšējo indeksu;
  • atzīmējot izvēles rūtiņu Normal font, var atjaunot noklusētos rakstzīmju nofor­mējumus, t.i., noņemt lietotāja izvēlētos noformējumus.

Kad veiktas nepieciešamās izmaiņas, piespiež pogu 1.

6.1.3. Rakstzīmju noformēšana šūnas satura daļai

Nereti nepieciešams mainīt noformējumu tikai daļai no šūnā esošajām rakstzīmēm. Lai to veiktu:

  • atlasa šūnu;
  • formulu joslā vai šūnā atlasa noformējamās rakstzīmes;
  • lieto nepieciešamo noformēšanas komandu.

Piemēram, lai uzrakstītu mērvienību m3:

  • šūnā ievada m3 un atlasa 3;
  • piespiež pogu 1, kas atrodas lentes cilnes Home lappuses grupas Font labajā malā;
  • dialoglodziņa Format Cells cilnes Font lappusē atzīmē izvēles rūtiņu Superscript;
  • piespiež pogu 1;
  • apstiprina šūnā veiktās izmaiņas.
18

7.2. Datu novietojuma maiņa šūnā

Dati šūnā var tikt līdzināti gan horizontālā, gan vertikālā virzienā, kā arī pagriezti.

6.2.1. Datu novietojuma maiņa šūnā, izmantojot lentes cilnes Home grupas Alignment pogas

Vienkāršākais veids, kā norādīt datu novietojumu šūnās, ir lentes cilnes Home lappuses grupas Alignment atbilstošo pogu lietošana.

Lai mainītu atlasīto šūnu satura novietojumu horizontālā virzienā:

  • lai datus novietotu šūnas centrā, piespiež pogu 1 (Center):
1
  • lai datus novietotu pie šūnas labās malas, piespiež pogu 1 (Align Text Right):
2
  • lai datus novietotu pie šūnas kreisās malas, piespiež pogu 2 (Align Text Left):
3
  • pogu 4 (Increase Indent) lieto, lai iestatītu vienu vienību (standartsimbolu) lielu atkāpi no šūnas kreisās malas:
5
  • pogu 6 (Decrease Indent) izmanto, lai samazinātu iepriekš iestatīto atkāpi no šūnas kreisās malas par vienu vienību. Šī poga darbojas tikai tad, ja iepriekš ar pogu 4 (Increase Indent) iestatīta atkāpe.

Vertikālā virzienā dati pēc noklusējuma tiek novietoti pie šūnas apakšējās malas. Šūnas satura novietojumu vertikālā virzienā parasti maina, ja šūnas augstums ir palielināts:

  • lai datus novietotu pie šūnas augšējās malas, piespiež pogu 7 (Top Align):
8
  • lai datus centrētu vertikālā virzienā, piespiež pogu 9 (Middle Align):
9
  • lai datus novietotu pie šūnas apakšējās malas, piespiež pogu 9 (Bottom Align):
10

Teksta dalīšana rindās

Lentes cilnes Home lappuses grupas Alignment poga 11 dod iespēju dalīt tekstu vairākās rindās atbilstoši šūnas platumam. To parasti izmanto, ja teksts šūnā neietilpst, bet kolonnas platumu mainīt nevēlas, piemēram:

12

Šūnu apvienošana

Lentes cilnes Home lappuses grupas Alignment pogas 13 sarakstu lieto atlasīto šūnu apvienošanai un apvienoto šūnu sadalīšanai:

14

  • izvēlas 13, lai apvienotu visas atlasītās šūnas. Dati drīkst būt ievadīti tikai vienā šūnā, un tie tiek novietoti apvienotā šūnu apgabala centrā horizontālā virzienā, bet vertikālā virzienā tiek saglabāts tās šūnas līdzināšanas veids, kurā bija ievadīti dati:
15
  • izvēlas 16, lai apvienotu atlasītās šūnas tikai horizontālā virzie­nā. Dati katrā rindā drīkst būt ievadīti vienā šūnā, un horizontālā virzienā tiek saglabāts tās šūnas līdzināšanas veids, kurā bija ievadīti dati:
17
  • izvēlas 18, lai apvienotu visas atlasītās šūnas. Dati drīkst būt ievadīti tikai vienā šūnā, un abos virzienos tiek saglabāts tās šūnas līdzināšanas veids, kurā bija ievadīti dati:
19
  • izvēlas 20, lai sadalītu iepriekš apvienotās šūnas. Dati tiek at­griezti šūnā, kurā tie bija pirms apvienošanas, saglabājot tādu līdzināšanas veidu, kāds bija apvienotajam šūnu apgabalam:
21

Datu pagriešana

Lentes cilnes Home lappuses grupas Alignment pogas 22 (Orientation) sarakstu lieto datu pagriešanai atlasītajās šūnās. Katra no iespējām atbilst shematiskajam apzīmējumam pirms komandas, piemēram, Angle Counterclockwise pagriež datus par 45o pretēji pulksteņrādītāja virzienam, Vertical Text novieto datus šūnā no augšas uz leju (vienu rakstzīmi zem otras) utt. Lietojot komandu Format Cell Alignment, tiek atvērts dialoglodziņš parametru precizēšanai (tiks aplūkots vēlāk).

23

Kā piemērs aplūkota komandas 24 lietošana:

25

6.2.2. Datu novietojuma maiņa šūnā, izmantojot dialoglodziņu Format Cells

Visus iepriekš aplūkotos un vēl citus datu novietojuma maiņas veidus atlasītajām šūnām var veikt arī dialoglodziņa Format Cells cilnes Alignment lappusē. To atver, piespiežot pogu 1, kas atrodas lentes cilnes Home lappuses grupas Alignment labajā malā:

26

Sarakstā Horizontal var mainīt datu novietojumu šūnā horizontālā virzienā:

27

  • General – noklusētais variants: teksts pie šūnas kreisās malas, skaitļi pie labās malas, bet kļūdu paziņojumi centrā;
  • Left (Indent) – pie šūnas kreisās malas ar iespēju norādīt atkāpi lodziņā Indent;
  • Center – šūnas centrā;
  • Right (Indent) – pie šūnas labās malas ar iespēju norādīt atkāpi lodziņā Indent;
  • Fill – ar šūnā esošo informāciju aizpildīts viss šūnas platums;
  • Justify – pie abām šūnas malām;
  • Center Across Selection – informācija tiek novietota visa atlasītā apgabala centrā;
  • Distributed (Indent) – informācija tiek vienmērīgi izkliedēta visā šūnas platumā ar iespēju norādīt atkāpi no abām malām lodziņā Indent.

Sarakstā Vertical var mainīt datu novietojumu šūnā vertikālā virzienā:

28

  • Top – pie šūnas augšējās malas;
  • Center – šūnas centrā;
  • Bottom – pie šūnas apakšējās malas;
  • Justify – šūnas saturs tiek līdzināts vienmērīgi no augšējās malas līdz apakšējai;
  • Distributed – informācija tiek vienmērīgi izkliedēta visā šūnas augstumā.

Grupā Orientation var:

29

  • izvēlēties teksta novietojumu šūnā no augšas uz leju;
  • norādīt teksta pagrieziena leņķi vairākos veidos:
    • izpildot klikšķi lodziņā pa labi;
    • iestatot ar bultiņām vai ievadot leņķa lielumu lodziņā Degrees.

Grupu Text control parasti izmanto, ja teksts neietilpst šūnā. Šeit iespējams:

  • Wrap text – dalīt tekstu vairākās rindās atbilstoši šūnas platumam;
  • Shrink to fit – samazināt šūnas satura izskatu (bet ne izmēru), lai tas ietilptu šūnā;
  • Merge cells – apvienot atlasītās šūnas.

7.3. Šūnas vizuālā noformējuma maiņa

6.3.1. Šūnas apmaļu veidošana

Tabulu veidojošās robežlīnijas ir tikai kā palīglīnijas (gridlines), kas palīdz orientēties tabulā (tās parasti netiek izdrukātas), bet, lai tabula būtu pārskatāmāka, palīglīnijas var pārveidot par noteikta biezuma, krāsas un stila līnijām jeb apmalēm.

6.3.1.1. Apmaļu veidošana, izmantojot lentes cilnes Home grupas Font pogu

Lentes cilnes Home lappuses grupas Font poga 1 (Borders) sastāv no divām daļām – ja piespiež pašu pogu, tiek lietota uz tās attēlotā apmale, bet, ja izpilda klikšķi uz bultiņas, atveras saraksts ar citiem apmaļu veidiem. Pirms komandām ir shematiski attēlots, kāda veida līnijas un kur tiks lietotas atlasītajām šūnām.

2

Lai šūnām noteiktu apmaļu veidu:

  • atlasa šūnas;
  • atver pogas 1 (Borders) sarakstu;
  • izvēlas vajadzīgo līniju veidu un to novietojumu.

Ja neviena no apmaļu līniju stila un novietojuma kombinācijām neder, lieto pogas 1 (Borders) saraksta grupu Draw Borders:

  • atver sarakstu 5, lai izvēlētos līnijas krāsu;
  • atver sarakstu 6, lai izvēlētos līnijas stilu;
    • izvēloties 7, peles rādītājs maina izskatu uz 8 un zīmējot tiek izveidota tikai šūnu apgabala ārējā apmale:
      9
    • izvēloties 10, peles rādītājs maina izskatu uz 11 un zīmējot tiek izveidota gan šūnu apgabala ārējā apmale, gan arī visas iekšējās līnijas:
      12
  • lai zīmēšanas režīmu pārtrauktu, piespiež taustiņu 2.

Ja kādai no līnijām noformējums nav nepieciešams, izvēlas 13 un, turot piespiestu peles kreiso pogu, velk pār līnijām, kuru noformējumu vajag dzēst. Arī dzēšanas režīmu pārtrauc, piespiežot taustiņu 2.

6.3.1.2. Apmaļu veidošana, izmantojot dialoglodziņu Format Cells

Apmales atlasītajām šūnām var izveidot arī dialoglodziņa Format Cells cilnes Border lappusē:

  • atver dialoglodziņu, piespiežot pogu 1, kas atrodas lentes cilnes Home lappuses grupas Font labajā malā:
14
    • grupas Line sarakstā Style izvēlas līnijas stilu;
    • sarakstā Color izvēlas līnijas krāsu;
    • grupā Presets izvēlas līniju novietojuma veidu:
      • None – atlasītajā apgabalā noņem visas apmales;
      • Outline – atlasītajam apgabalam izveido ārējo apmali;
      • Inside – atlasītajam apgabalam izveido iekšējās līnijas;
  • kad veiktas nepieciešamās izmaiņas, piespiež pogu 1.

Grupā Border var precizēt izvēlētās līnijas atrašanās vietu atlasītajā šūnu apgabalā (izpildot klikšķi tabulas shematiskajā attēlā vai uz kādas no pogām ap attēlu).

6.3.2. Šūnas fona krāsas maiņa

6.3.2.1. Šūnas fona krāsas maiņa, izmantojot lentes cilnes Home pogu

Lai mainītu šūnas fona krāsu:

  • atlasa šūnas, kurām vēlas mainīt fona krāsu;
  • izmanto lentes cilnes Home lappuses grupas Font pogu 15 (Fill Color). Ja piespiež pašu pogu, iegūst to krāsu, kādā ir pasvītrojums zem kausiņa ikonas, bet, ja izpilda klikšķi uz bultiņas, var izvēlēties citu krāsu.

16

6.3.2.2. Šūnas fona krāsas maiņa, izmantojot dialoglodziņu Format Cells

Šūnas fona krāsu var mainīt arī dialoglodziņa Format Cells cilnes Fill lappusē:

  • atver dialoglodziņu, piespiežot pogu 1, kas atrodas lentes cilnes Home lappuses grupas Font labajā malā:
17
    • sarakstā Background Color izvēlas fona krāsu;
    • sarakstā Pattern Color izvēlas fona raksta krāsu;
    • sarakstā Pattern Style izvēlas fona raksta veidu;
  • kad veiktas nepieciešamās izmaiņas, piespiež pogu 1.

7.4. Skaitļu formāti

Excel skaitļu formātus izmanto, lai norādītu, kā tos attēlot darblapā. Formāti nemaina pašus skaitļus (tos var redzēt formulu joslā), bet gan to izskatu šūnā, piemēram:

1

6.4.1. Skaitļu formāta izvēle, izmantojot lentes cilnes Home grupas Number pogas

Lai izvēlētos skaitļu formātu:

  • atlasa šūnas;
  • piespiež vajadzīgo skaitļu formāta pogu lentes cilnes Home lappuses grupā Number:
    • 2 (Accounting Number Format) – grāmatvedības valūtas formāts:
3
    • 4 (Percent Style) – procentu formāts:
5
    • 6 (Comma Style) – tūkstošu atdalīšana un zīmju skaita palielināšana vai samazināšana aiz komata līdz diviem cipariem:
7
    • 8 (Increase Decimal) – zīmju skaita aiz komata palielināšana par vienu ciparu:
9
    • 10 (Decrease Decimal) – zīmju skaita aiz komata samazināšana par vienu ciparu:
11

Izmantojot pogas 8 un 10 vienlaikus vairāku šūnu noformēšanai, visas iegūst vienādu zīmju skaitu aiz komata.

3 Neatkarīgi no tā, kā skaitlis izskatās ekrānā, aprēķinos tiek lietota tā pilnā vērtība.

Atverot pogas 12 (Accounting Number Format) sarakstu, var izvēlēties arī piecu citu valūtu formātus:

13

14

Ja nepieciešams kāds cits sarakstā neesošs valūtas formāts, lieto komandu More Accounting Formats... un dialoglodziņā Format Cells izvēlas vajadzīgo valūtas apzīmējumu.

Atverot pogas 15 (Number Format) sarakstu, šūnā ievadīto skaitli, piemēram, 10,25, var noformēt dažādos citos formātos, piemēram, kā daļu (10 1/4), zinātniskajā pieraksta formātā (1,03E+01) u.c.

16

Jāpiebilst, ka šis saraksts satur tikai katras skaitļu formāta kategorijas noklusētos noformēšanas parametrus, tāpēc, ja šūnas noformēšanai nepietiek ar lentes cilnes Home lappuses grupas Number pogu lietošanu, parasti izmanto dialoglodziņu Format Cells, kas aplūkots turpmāk.

6.4.2. Skaitļu formāta izvēle, izmantojot dialoglodziņu Format Cells

Visus iepriekš aplūkotos un vēl citus šūnu formātus atlasītajām šūnām var izvēlēties dialoglodziņa Format Cells lappusē Number.

Dialoglodziņu atver kādā no veidiem, piemēram:

  • ar pogas 15 (Number Format) saraksta komandu More Number Formats...;
  • piespiežot pogu 1, kas atrodas lentes cilnes Home lappuses grupas Number labajā malā.

Excel skaitļu formāti ir apvienoti grupās jeb kategorijās. Formātu kategoriju sarakstu var redzēt dialoglodziņa Format Cells cilnes Number lappusē sarakstā Category:

17

  • General – noklusētais skaitļa formāts;
  • Number – decimāldaļskaitļa formāts;
  • Currency un Accounting – valūtas formāti;
  • Date – datuma formāts;
  • Time – laika formāts;
  • Percentage – procentu formāts;
  • Fraction – parastās daļas formāts;
  • Scientific – skaitļa zinātniskā pieraksta formāts;
  • Text – teksta formāts;
  • Special – speciāls formāts;
  • Custom – lietotāja veidots formāts.

Pēc kategorijas izvēles var precizēt formatējumu.

6.4.2.1. Skaitļu noklusētais formatējums General

General ir Excel noklusētais skaitļu formāts (standartnoformējums). Tomēr, ja šūna nav pietiekami plata, lai parādītu ievadīto skaitli pilnībā, šis formāts skaitli noapaļo vai parāda to zinātniskajā (scientific) pieraksta formā.

Piemēram, ja šūna nav pietiekami plata, ievadot skaitli 7894561230, tajā redzams skaitlis 7,89E+09:

18

3 Reizēm Excel noformē kādu šūnu bez lietotāja ziņas, piemēram, ja kolonnā vai rindā trīs skaitļi pēc kārtas noformēti valūtas formātā, ievadot ceturto, arī tas tiks attēlots kā valūta. Šādos gadījumos Excel piešķirto formātu var noņemt, izvēloties General noformējumu.

6.4.2.2. Decimālskaitļa formāts

Lai skaitļiem atlasītajās šūnās piešķirtu decimālskaitļa formātu:

  • dialoglodziņa Format Cells cilnes Number lappusē izvēlas kategoriju Number;
  • lodziņā Decimal Places izvēlas nepieciešamo zīmju skaitu aiz komata;
  • atzīmē izvēles rūtiņu Use 1000 Separator ( ), ja vēlas lietot tūkstošu atdalītāju;
  • sarakstā Negative numbers var izvēlēties negatīvo skaitļu attēlošanas veidu:
19
  • piespiež pogu 3.

6.4.2.3. Valūtas formāti

Lai skaitļiem atlasītajās šūnās piešķirtu valūtas formātu:

  • dialoglodziņa Format Cells cilnes Number lappusē izvēlas kategoriju Currency;
  • lodziņā Decimal Places izvēlas nepieciešamo zīmju skaitu aiz komata;
  • sarakstā Symbol izvēlas valūtas apzīmējumu;
  • sarakstā Negative numbers var izvēlēties negatīvo skaitļu attēlošanas veidu:
20
  • piespiež pogu 3.

Formāti Currency un Accounting ir līdzīgi – atšķiras tikai nulles attēlošanas veids (attiecīgi Ls 0,00 un Ls -) un skaitļu novietojums šūnā:

  • formāts Currency līdzina skaitļus pie šūnas labās malas;
  • formāts Accounting valūtas apzīmējumu novieto pie šūnas kreisās malas, bet skaitļus pie labās malas, līdzinot skaitļus pēc decimālatdalītāja.

6.4.2.4. Datuma formāts

Parasti datumu ievada formā GGGG.MM.DD, bet ikdienā lieto arī citus datuma pieraksta veidus. Lai mainītu datuma formātu atlasītajās šūnās:

  • dialoglodziņa Format Cells cilnes Number lappusē izvēlas kategoriju Date;
  • sarakstā Type izvēlas datuma attēlošanas formātu:
21
  • piespiež pogu 3.
20 Datuma attēlošanas formāti, pirms kuriem ir zvaigznītes simbols, ir saistīti ar iestatījumiem Windows Control Panel dialoglodziņā Regional and Language Options (sk. 11.3. nod.), t.i., ja izvēlēts kāds no šiem formātiem un tiek mainīti operētājsistēmas iestatījumi, automātiski tiek mainīts arī šūnu noformējums.

6.4.2.5. Laika formāts

Lai mainītu laika formātu skaitļiem atlasītajās šūnās:

  • dialoglodziņa Format Cells cilnes Number lappusē izvēlas kategoriju Time;
  • sarakstā Type izvēlas laika attēlošanas formātu:
22
  • piespiež pogu 3.

6.4.2.6. Procentu formāts

Skaitlis, kas noformēts procentu formātā, tiek pareizināts ar 100 un tam tiek pievienota % zīme. Piemēram, noformējot skaitli 0,5678 procentu formātā un norādot divas zīmes aiz komata, iegūst 56,78%.

Lai skaitļiem atlasītajās šūnās piešķirtu procentu formātu:

  • dialoglodziņa Format Cells cilnes Number lappusē izvēlas kategoriju Percentage;
  • lodziņā Decimal Places izvēlas nepieciešamo zīmju skaitu aiz komata:
23
  • piespiež pogu 3.

6.4.2.7. Parastās daļas formāts

Šis formāts atlasītajās šūnās pārveido skaitļa decimāldaļu tuvākajā parastajā daļskaitlī:

  • dialoglodziņa Format Cells cilnes Number lappusē izvēlas kategoriju Fraction;
  • sarakstā Type izvēlas daļas attēlošanas formātu:
24
  • piespiež pogu 3.

6.4.2.8. Skaitļa zinātniskā pieraksta formāts

Lietojot šo formātu, iegūst skaitļa pierakstu normālformā, kur burts E norāda skaitļa desmitnieka pakāpi. Piemēram, skaitlis 0,00000328 tiek pārveidots par 3,28E-06.

Lai skaitļiem atlasītajās šūnās piešķirtu zinātniskā pieraksta formātu:

  • dialoglodziņa Format Cells cilnes Number lappusē izvēlas kategoriju Scientific;
  • lodziņā Decimal Places izvēlas nepieciešamo zīmju skaitu aiz komata:
25
  • piespiež pogu 3.

6.4.2.9. Teksta formāts

Šo formātu parasti izvēlas, ja datus, kas sastāv no cipariem, nav paredzēts izmantot aprēķiniem, piemēram, ja jāparāda skaitlis, kas sākas ar 0 (nulli).

Lai skaitļiem atlasītajās šūnās piešķirtu teksta formātu:

  • dialoglodziņa Format Cells cilnes Number lappusē izvēlas kategoriju Text:
26
  • piespiež pogu 3.
20 Teksta formātu šūnām izvēlas pirms datu ievadīšanas. Ar skaitļiem teksta formātā nevar veikt nekādus aprēķinus! Tādu pašu efektu kā ar Text formātu var arī panākt, izmantojot formulas pierakstu. Piemēram, lai šūnā parādītu skaitli 003265 kā tekstu, ievada =”003265” vai ’003265.

6.4.2.10. Lietotāja veidotie formāti

Ja neviens no Excel piedāvātajiem skaitļu formātiem lietotāju neapmierina, tad ir iespējams veidot savus skaitļu formātus.

Šis formāts lietojams, piemēram, tad, ja vajag uzrakstīt skaitli, kas sākas ar 0 (nulli), bet tas nedrīkst būt teksta formātā, jo ar to vajag veikt aprēķinus. Tāpat formāts var noderēt arī tad, ja pie skaitļa vēlas parādīt mērvienību, turklāt saglabājot iespēju ar skaitli veikt aprēķinus.

Lai skaitļiem atlasītajās šūnās piešķirtu lietotāja veidotu formātu:

  • dialoglodziņa Format Cells cilnes Number lappusē izvēlas kategoriju Custom;
  • izpilda kikšķi lodziņā Type un, izmantojot speciālus simbolus, veido savu formāta veidu (par pamatu var ņemt arī kādu no formātu paraugiem):
27
  • piespiež pogu 3.

Daži vienkārši piemēri:

28

7.5. Noformējuma dublēšana

Noformējot kādu šūnu, bieži ir jāizpilda vairākas darbības, līdz panāk vēlamo šūnas izskatu un skaitļu formātu. Ja iepriekš kāda šūna vai šūnu apgabals ir noformēts tā, kā nepieciešams noformēt arī citas šūnas, tad ar lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogu 1 (Format Painter) var dublēt noformējumu no atlasītā apgabala uz citu ne tikai darbgrāmatas ietvaros, bet arī uz citām darbgrāmatām.

Kā piemērs aplūkota šūnu apgabala A1:B4 noformējuma dublēšana uz apgabalu D1:E4:

  • atlasa šūnu apgabalu (piemērā tas ir A1:B4);
  • piespiež lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogu 1 (Format Painter). Ap atlasīto apgabalu kļūst redzama mirgojoša pārtraukta līnija un peles rādītājs maina izskatu uz 3;
  • novieto peles rādītāju uz šūnas, kas atrodas noformējamā apgabala kreisajā augšējā stūrī (piemērā tā ir šūna D1);
  • izpilda klikšķi.
2

Rezultātā tiek dublēts noformējums, bet informācija paliek bez izmaiņām.

Reizēm ir situācijas, kad ir noformēta tikai viena šūna un šīs šūnas noformējums jālieto šūnu apgabalam. Tad rīkojas šādi:

  • atlasa šūnu, kuras noformējumu vēlas dublēt;
  • piespiež lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogu 1 (Format Painter). Peles rādītājs maina izskatu uz 3;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, pārvelk pār šūnu apgabalu, kam nepieciešams tāds pats noformējums, kā atlasītajai šūnai.
3 Ja vienas šūnas noformējums ir jālieto vairākiem atsevišķiem šūnu apgabaliem, uz pogas 1 (Format Painter) izpilda dubultklikšķi. Lai noformējuma dublēšanu pārtrauktu, pogu piespiež atkārtoti.

7.6. Šūnu noformēšana, izmantojot mazo rīkjoslu

Atlasīto šūnu noformēšanai var izmantot arī mazo rīkjoslu, kas kļūst redzama, izpildot peles labās pogas klikšķi darblapā.

No rakstzīmju formatēšanas rīkiem mazajā rīkjoslā pieejamas pogas un saraksti rakstzīmju fonta, izmēra un krāsas maiņai, kā arī treknraksta un kursīva stila pogas.

1

Mazajā rīkjoslā atrodas arī:

  • pogas datu novietojuma maiņai šūnās: 1 (centrēšanai horizontālā virzienā) un 2 (centrēšanai un apvienošanai horizontālā virzienā);
  • apmaļu veidošanas poga 1;
  • poga 15 šūnas fona krāsas maiņai;
  • visas skaitļu formāta maiņas pogas, kas pieejamas lentes cilnes Home lappuses grupā Number (sk. 6.4. nod.);
  • poga 1 noformējuma dublēšanai.

7.7. Noformējuma atcelšana

Atlasīto šūnu noformējumu var dzēst vairākos veidos, piemēram:

  • izvēloties šūnai citu noformējumu;
  • lentes cilnes Home lappuses grupā Editing atver pogas Clear sarakstu un lieto komandu Clear Formats:

1

3 Lietojot pogas Clear saraksta komandu Clear All, tiek dzēsts gan šūnu saturs, gan šūnu noformējums.

8. DATU VIRKŅU VEIDOŠANA

Reizēm tabulās nākas izmantot secīgas datu virknes (piemēram, skaitļu, mēnešu, datumu u.tml. nosaukumus pēc kārtas), kuras mēdz dēvēt par datu sērijām. Tā kā šādu virkņu ievadīšana ir darbietilpīga, ir vairākas iespējas šo darbu atvieglot.

8.1. Datu virkņu veidošana, izmantojot šūnas autoaizpildes rīku

7.1.1. Šūnas satura atkārtošana

Ja nepieciešams šūnas saturu atkārtot:

  • ievada šūnā informāciju, kas jāatkārto, piemēram, vārdu Aka;
  • novieto peles rādītāju uz šūnas autoaizpildes rīka tā, lai peles rādītājs mainītu izskatu uz 1;
  • izpilda klikšķi un, turot piespiestu peles kreiso pogu, velk vajadzīgajā (horizontālā vai vertikālā) virzienā. Pelēks rāmītis norāda apgabalu, kur tiek dublēts atlasītās šūnas saturs;
  • atlaiž peles pogu.
2

7.1.2. Secīgas skaitļu virknes izveidošana

Lai iegūtu secīgu skaitļu virkni:

  • ievada šūnā pirmo skaitļu virknes locekli, piemēram, 1;
  • novieto peles rādītāju uz šūnas autoaizpildes rīka tā, lai peles rādītājs mainītu izskatu uz 1;
  • piespiež taustiņu 2 (peles rādītājs maina izskatu uz 4);
  • izpilda klikšķi un, turot piespiestu peles kreiso pogu, velk vajadzīgajā virzienā;
  • atlaiž peles pogu un taustiņu 2.
3

7.1.3. Aritmētiskās progresijas veidošana

Lai izveidotu aritmētiskās progresijas skaitļu virkni (skaitļu virkni ar noteiktu soli):

  • ievada šūnā pirmo skaitļu virknes locekli, piemēram, 10;
  • ievada otro skaitļu virknes locekli šūnā pa labi vai uz leju, piemēram, 20;
  • atlasa abas šūnas;
  • novieto peles rādītāju uz atlasītā šūnu apgabala autoaizpildes rīka tā, lai peles rādītājs mainītu izskatu uz 1;
  • izpilda klikšķi un, turot piespiestu peles kreiso pogu, velk vajadzīgajā virzienā;
  • atlaižot peles pogu, šūnas tiek aizpildītas ar skaitļiem, kas turpina iesākto virkni.
5

7.1.4. Mēnešu un dienu nosaukumu virkņu veidošana

Ja jāveido mēnešu nosaukumu virkne:

  • ievada šūnā pirmo virknes locekli, piemēram, Janvāris;
  • novieto peles rādītāju uz šūnas autoaizpildes rīka tā, lai peles rādītājs mainītu izskatu uz 1;
  • izpilda klikšķi un, turot piespiestu peles kreiso pogu, velk vajadzīgajā virzienā;
  • atlaiž peles pogu.
6

Līdzīgi veido mēnešu saīsinājumu (Jan, Feb, Mar utt.), dienu nosaukumu (Pirmdiena, Otrdiena utt.) un dienu nosaukumu saīsinājumu (Pr, Ot, Tr utt.) virknes.

Iespējams veidot arī vairākas virknes vienlaikus, piemēram:

7

21 Pirms veidot šādas datu virknes, jāpārliecinās, vai šādas virknes datorā pieejamas (sk. 7.3. nod.).

7.1.5. Datumu un laika virkņu veidošana

Ja jāveido secīgu datumu virkne:

  • ievada šūnā pirmo virknes locekli, piemēram, 2010.09.01;
  • novieto peles rādītāju uz šūnas autoaizpildes rīka tā, lai peles rādītājs mainītu izskatu uz 1;
  • izpilda klikšķi un, turot piespiestu peles kreiso pogu, velk vajadzīgajā virzienā;
  • atlaiž peles pogu.
8

Ja jāveido laika virkne ar soli 1 stunda:

  • ievada šūnā pirmo virknes locekli, piemēram, 12:00;
  • novieto peles rādītāju uz šūnas autoaizpildes rīka tā, lai peles rādītājs mainītu izskatu uz 1;
  • izpilda klikšķi un, turot piespiestu peles kreiso pogu, velk vajadzīgajā virzienā;
  • atlaiž peles pogu.

9

21 Mēnešu un dienu nosaukumu, kā arī datumu un laika virknes var veidot arī ar noteiktu soli līdzīgi kā aritmētiskās progresijas, t.i., pirms pārvilkšanas aiz autoaizpildes rīka šūnās jāievada veidojamās virknes pirmie divi locekļi.

8.2. Datu virkņu veidošana, izmantojot dialoglodziņu Series

Lai izveidotu datu virkni, izmantojot komandu:

  • atlasa šūnu, kur ievadīts pirmais datu virknes loceklis;
  • lentes cilnes Home lappuses grupā Editing atver pogas Fill sarakstu un lieto komandu Series...:

1

  • dialoglodziņa Series grupā Series in izvēlas datu virknes veidošanas virzienu:
    • rindās (Rows);
    • kolonnās (Columns);
  • grupā Type izvēlas virknes tipu:
2
  • lodziņā Step value ievada virknes soli;
  • lodziņā Stop value ievada skaitli, kādu nedrīkst pārsniegt virknes pēdējais loceklis;
  • piespiež pogu 2.
2Ja dialoglodziņā Series nav aizpildīta beigu vērtība lodziņā Stop value vai arī izvēlētais datu tips neparedz šādu vērtību, tad vispirms jāatlasa šūnu apgabals, kur paredzēts veidot virkni.

7.2.1. Aritmētiskās progresijas veidošana

Lai izveidotu aritmētisko progresiju:

  • atlasa šūnu, kur ievadīts pirmais datu virknes loceklis;
  • lentes cilnes Home lappuses grupā Editing atver pogas Fill sarakstu un lieto komandu Series...;
  • grupā Series in izvēlas datu virknes veidošanas virzienu (rindās vai kolonnās);
  • grupā Type izvēlas radiopogu Linear;
  • lodziņā Step value ieraksta soli (par cik palielināt nākamo virknes locekli);
  • lodziņā Stop value ievada skaitli, kādu nedrīkst pārsniegt virknes pēdējais loceklis:

3

  • piespiež pogu 2.

Ja ievadītā sākuma vērtība ir 5 un solis 5, tad iegūtā virkne izskatās šādi (virknes pēdējais loceklis nepārsniedz 27):

4

7.2.2. Ģeometriskās progresijas veidošana

Ģeometriskajā progresijā katrs nākamais virknes loceklis ir noteikta skaita reižu lielāks par iepriekšējo. Lai izveidotu ģeometrisko progresiju:

  • atlasa šūnu, kur ievadīts pirmais datu virknes loceklis;
  • lentes cilnes Home lappuses grupā Editing atver pogas Fill sarakstu un lieto komandu Series...;
  • grupā Series in izvēlas datu virknes veidošanas virzienu (rindās vai kolonnās);
  • grupā Type izvēlas radiopogu Growth;
  • lodziņā Step value ieraksta soli (cik reižu palielināt katru nākamo virknes locekli);
  • lodziņā Stop value ievada skaitli, kādu nedrīkst pārsniegt virknes pēdējais loceklis:

5

  • piespiež pogu 2.

Ja ievadītā sākuma vērtība ir 5 un solis 5, tad iegūtā virkne izskatās šādi (virknes pēdējais loceklis nepārsniedz 4000):

6

7.2.3. Datumu virkņu veidošana

Lai veidotu datumu virkni:

  • atlasa šūnu, kur ievadīts pirmais datu virknes loceklis;
  • lentes cilnes Home lappuses grupā Editing atver pogas Fill sarakstu un lieto komandu Series...;
  • grupā Series in izvēlas datu virknes veidošanas virzienu (rindās vai kolonnās);
  • grupā Type izvēlas radiopogu Date;
  • grupā Date unit norāda datumu virknes tipu:
    • Day – pa dienām;
    • Weekday – pa darba dienām (konkrētās valsts svētku dienas netiek ņemtas vērā);
    • Month – pa mēnešiem;
    • Year – pa gadiem;
  • lodziņā Step value ieraksta soli (par cik palielināt katru nākamo datumu atbilstoši Date unit izvēlei);
  • lodziņā Stop value ievada datumu, kādu nedrīkst pārsniegt virknes pēdējais loceklis:

7

  • piespiež pogu 2.

Ja ievadītā sākuma vērtība ir 2010.09.01 (2010. gada 1. septembris) un solis 3, tad iegūtā virkne izskatās šādi (virknes pēdējais loceklis nepārsniedz 2010.09.09):

8

Ieskatam parādīta tabula, kuras kolonnās ir datumu virknes pa dienām (Day), pa darba dienām (Weekday), pa mēnešiem (Month) un pa gadiem (Year) ar soli 1:

9

7.2.4. Vienas šūnas satura atkārtošana

Lai atkārtotu vienas šūnas saturu:

  • atlasa šūnu apgabalu, kura sākumā atrodas šūna ar atkārtojamo informāciju;
  • lentes cilnes Home lappuses grupā Editing atver pogas Fill sarakstu un lieto komandu Series...;
  • grupā Type izvēlas radiopogu AutoFill:

10

  • piespiež pogu 2.
11

21 Vienas šūnas saturu var atkārtot arī, atverot lentes cilnes Home lappuses grupas Editing pogas Fill sarakstu un izvēloties 12, 13, 14 vai 15.

8.3. Lietotāja datu virkņu veidošana

Tabulas aizpildīšanai ērti lietot arī paša lietotāja veidotas datu virknes (piemēram, firmas darbinieku vai skolēnu sarakstu, mācību priekšmetu nosaukumus u.tml.).

Lai pievienotu jaunu virkni:

  • lentes cilnes File Backstage skatā izvēlas komandu 1;
  • dialoglodziņa Excel Options cilnes Advanced lappuses grupā General piespiež pogu 2:
3
  • atveras dialoglodziņš Custom Lists:
4
  • pievieno jaunu datu virkni vienā no veidiem:
    • lodziņā List entries ievada virknes elementus no tastatūras, pēc katra ieva­dīšanas piespiežot taustiņu 4. Kad visi elementi ievadīti, virknes pievie­nošanu pārējām apstiprina, piespiežot pogu 5;
    • ja vajadzīgā datu virkne jau izveidota darblapā, piespiež pogu 6 lodziņa Import list from cells labajā malā un atlasa datu virkni darblapā. Atgriežoties dialoglodziņā Custom Lists, piespiež pogu 7;
  • piespiež pogu 1 dialoglodziņā Custom Lists;
  • piespiež pogu 1 dialoglodziņā Excel Options.

Lietotāja veidotas datu virknes izmantošanas piemērs

Pievienota šāda virkne:

8

Lietotāja veidotu datu virkni izmanto tāpat kā jebkuru tipveida datu virkni:

9

9. DIAGRAMMU VEIDOŠANA UN FORMATĒŠANA

Lai cik pārdomāti ir izveidota un noformēta tabula, tomēr viena ilustrācija var izteikt daudz vairāk nekā simtiem savirknētu un precīzi izskaitļotu ciparu.

9.1. Diagrammas izveidošana

Lai izveidotu diagrammu:

  • atlasa datus, kurus vēlas attēlot grafiski. Tā var arī nebūt visa datu tabula, piemēram, šūnu apgabals A2:E5:

1

1 Šūnas ir jāatlasa tā, lai veidotos pilna tabula, t.i., visās kolonnās jābūt atlasītam vienādam šūnu skaitam, pretējā gadījumā diagramma var tikt veidota nepareizi.

  • lentes cilnes Insert lappuses grupā Charts izvēlas kādu no diagrammu tipiem, piemēram, Column – kolonnu jeb stabiņu, Line – līniju, Pie – sektoru, Bar – joslu u.c.:
2
  • izvēlētajam diagrammu tipam, piemēram, Bar, izvēlas kādu no apakštipiem, piemēram, Clustered Bar in 3-D:

3

  • darblapā tiek izveidota diagramma ar noklusētajiem izvēlēta diagrammu tipa no­formēšanas parametriem, piemēram:

4

Turpmāko diagrammas formatēšanu veic, izmantojot trīs konteksta Chart Tools lentes cilnes – Design, Layout un Format. Konteksta Chart Tools lentes cilnes pieejamas uzreiz pēc diagrammas izveidošanas vai arī ja diagramma tiek atlasīta.

Konteksta Chart Tools lentes cilnes Design lappuse satur rīkus diagrammas tipa, diagrammu veidojošo datu, izklājuma un stila maiņai:

5

Konteksta Chart Tools lentes cilnes Layout lappuse satur rīkus diagrammas elementu (virsrakstu, asu paskaidrojumu, palīglīniju, leģendas u.c.) pievienošanai un rediģēšanai:

6

Konteksta Chart Tools lentes cilnes Format lappuse satur rīkus diagrammas elementu (fona, teksta u.c.) formatēšanai:

7

9.2. Diagrammas rediģēšana, lietojot konteksta Chart Tools cilni Design

8.2.1. Diagrammas tipa maiņa

Lai mainītu izveidotās diagrammas tipu:

  • konteksta Chart Tools lentes cilnes Design lappuses grupā Type piespiež pogu Change Chart Type:

1

  • atveras dialoglodziņš Change Chart Type, kurā izvēlas kādu no diagrammu tipiem un apakštipiem, piemēram, Clustered Column:
2
  • piespiež pogu 1.

Piemērs:

3

8.2.2. Datu attēlošanas veida maiņa

Veidojot diagrammas, datus var attēlot divējādi – rindās vai kolonnās. Tas nozīmē, ka iespējams izvēlēties, kurus datus attēlot kā paskaidrojumus pie ass (piemērā ceturkšņu nosaukumus vai ieņēmumu veidus) un kurus – kā datu sērijas.

Lai mainītu datu attēlošanas veidu, konteksta Chart Tools lentes cilnes Design lappuses grupā Data piespiež pogu Switch Row/Column:

4

Piemērs:

5

8.2.3. Diagrammas datu avota maiņa

Datu avotu, t.i., tabulu, no kuras tiek ņemti dati diagrammas veidoša­nai, var precizēt arī pēc diagrammas izveidošanas:

  • Chart Tools konteksta lentes cilnes Design grupā Data piespiež pogu Select Data:

6

  • atveras dialoglodziņš Select Data Source, kurā veic nepieciešamās izmaiņas:
7
    • ja diagrammas veidošanai norādīts nepareizs darbgrāmatas apgabals, izmaiņas veic lodziņā Chart data range;
    • piespiežot pogu 8, izvēlas, kā attēlot datus – rindās vai kolonnās, t.i., tiek mainītas vietām sērijas un kategorijas;
    • piespiežot pogu 9 sarakstā Legend Entries (Series), datu sēriju var pievienot;
    • piespiežot pogu 10 sarakstā Legend Entries (Series), datu sēriju var izmest;
    • piespiežot pogu 11 sarakstā Legend Entries (Series), var labot datu sērijas nosaukumu vai izvēlēties citus datus;
    • ar pogām 12 sarakstā Legend Entries (Series) var mainīt datu sēriju attēlošanas secību;
    • piespiežot pogu 11 sarakstā Horizontal (Category) Axis Labels, var labot kategoriju (paskaidrojumu pie ass) nosaukumus;
  • piespiež pogu 1.

8.2.4. Diagrammas izkārtojuma maiņa

Par diagrammas izkārtojumu sauc virsraksta (Chart Title), paskaidrojumu pie asīm (Axis Title), leģendas (Legend) u.c. elementu novietojumu pie diagrammas.

Lai mainītu diagrammas izkārtojumu, konteksta Chart Tools lentes cilnes Design lappuses grupas Chart Layouts sarakstā izvēlas kādu no izkārtojuma veidiem, piemēram, Layout 9:

13

Piemērs:

14

Pievienoto diagrammas virsrakstu un paskaidrojumus pie asīm var rediģēt vairākos veidos, piemēram:

  • izpilda klikšķi uz teksta rāmīša (Chart Title vai Axis Title), ievada tekstu (tas redzams formulu joslā) un apstiprina, piespiežot pogu 2 (Enter) formulu joslā vai taustiņu 26;
  • izpilda dubultklikšķi uz teksta rāmīša (Chart Title vai Axis Title) un teksta rediģēšanu veic tieši rāmītī.

Piemērs:

15

8.2.5. Diagrammas stila maiņa

Diagrammas stils nosaka datu sēriju attēlošanas krāsu shēmu un veidu, piemēram, stabiņu ierāmējumu, ēnojumu u.tml.

Lai mainītu diagrammas stilu, konteksta Chart Tools lentes cilnes Design lappuses grupas Chart Styles sarakstā izvēlas kādu no stiliem, piemēram, Style 26:

16

Piemērs:

17

8.2.6. Diagrammas atrašanās vietas maiņa

Parasti diagramma tiek izveidota tajā pašā darblapā, kur atrodas šo diagrammu veidojošie dati. Pēc tam diagrammas atrašanās vietu var mainīt:

  • konteksta Chart Tools lentes cilnes Design lappuses grupā Location piespiež pogu Move Chart:

18

  • atveras dialoglodziņš Move Chart, kurā izvēlas diagrammas atrašanās vietu:

19

    • kā objektu kādā darblapā, izvēloties to sarakstā Object in,
    • jaunizveidotā diagrammas (chart) lapā, ievadot tās nosaukumu lodziņā New sheet;
  • piespiež pogu 1.

Ja izvēlas diagrammu pārvietot uz jaunizveidotu diagrammu lapu ar nosaukumu Diagramma, iegūst šādu rezultātu:

20

9.3. Diagrammas pārvietošana darblapā

Ievietojot diagrammu kā objektu darblapā, diagramma parasti tiek novietota aptuveni lietotnes loga vidū.

Lai pārvietotu diagrammu uz citu vietu darblapā:

  • izpilda klikšķi uz diagrammas laukuma (Chart Area) vai rāmīša (peles rādītājs maina izskatu uz 1);
  • turot piespiestu peles kreiso pogu (peles rādītājs maina izskatu uz 2), pārvieto diagrammu uz izvēlēto vietu. Peles rādītājam seko nepārtrauktas līnijas taisnstūris, kas norāda diagrammas jauno atrašanās vietu:

3

  • kad sasniegta vēlamā diagrammas atrašanās vieta, atlaiž peles pogu.

Diagrammu dublēšanai un pārvietošanai starp darblapām un starp atvērtām darbgrāma­tām var lietot tās pašas metodes kā šūnu satura dublēšanai un pārvietošanai.

9.4. Diagrammas izmēra maiņa darblapā

Diagrammu ietver rāmītis, kura stūros un malu viduspunktos atrodas trīs vai četri punktiņi (ja šis rāmītis nav redzams, izpilda klikšķi uz diagrammas), kas paredzēti diagrammas izmēra maiņai. Aiz punktiņiem rāmīša stūros diagrammas izmēru maina abos virzienos, bet aiz punktiņiem rāmīša viduspunktos diagrammu saspiež vai izstiepj attiecīgi horizontālā vai vertikālā virzienā.

Lai mainītu diagrammas izmēru:

  • novieto peles rādītāju uz punktiņiem tā, lai peles rādītājs mainītu izskatu uz abpusēji vērstu bultiņu, piemēram, 1 vai 2;
  • izpilda klikšķi un, turot piespiestu peles kreiso pogu (peles rādītājs maina izskatu uz 3), velk nepieciešamajā virzienā. Nepārtrauktas līnijas taisnstūris norāda diagrammas jauno izmēru:

4

  • kad vēlamais izmērs iegūts, atlaiž peles pogu.

Diagrammas izmēri un novietojums var mainīties, pārvietojot šūnas, virs kurām atrodas diagramma, vai mainot kolonnu platumus. Atšķirībā no iepriekšējām programmas versi­jām, mainot diagrammas izmērus, diagrammā esošo rakstzīmju izmērs netiek mainīts.

9.5. Diagrammas elementi

Diagramma sastāv no atsevišķiem elementiem. Pirms aplūkot diagrammas rediģēšanu, zemāk dotajā attēlā parādīti dažu diagrammas elementu nosaukumi:

1

21 Dažādiem diagrammu tipiem elementi un to nosaukumi var mazliet atšķirties.

9.6. Diagrammas rediģēšana, lietojot konteksta Chart Tools cilni Layout

Konteksta Chart Tools lentes cilne Layout dod iespēju pievienot un noformēt atsevišķus diagrammas elementus, kā arī precizēt to atrašanās vietu:

1

  • grupas Labels sarakstus lieto diagrammas uzrakstu, piemēram, virsraksta, asu paskaidrojumu, leģendas, datu apzīmējumu, un tabulas attēlošanai un novietojuma maiņai;
  • grupas Axes sarakstus lieto diagrammas asu un palīglīniju attēlošanas veida maiņai;
  • grupas Background sarakstus lieto diagrammas fona noformēšanai.
21 Tā kā lentes cilnes Layout lappusē pieejamie saraksti un komandas atkarīgi no izvēlētās diagrammas tipa, tad šajā materiālā aplūkotas tikai dažas diagrammas rediģēšanas iespējas, par pamatu izmantojot izveidoto diagrammas paraugu.

8.6.1. Diagrammas virsraksta rediģēšana

Lai rediģētu diagrammas virsrakstu, konteksta Chart Tools lentes cilnes Layout lappuses grupā Labels atver sarakstu Chart Title un nosaka virsraksta novietojumu:

2

  • None – bez virsraksta;
  • Centered Overlay Title – uz diagrammas;
  • Above Chart – virs diagrammas.

Parasti diagrammas virsrakstu novieto virs diagrammas.

Tā kā diagrammas virsraksts (tāpat kā daudzi citi diagrammas elementi) tiek ievietoti teksta rāmīšos, to atrašanās vietu var mainīt, pārvelkot tos ar peli, bet dzēst, piespiežot taustiņu 2.

Lietojot komandu More Title Options..., atveras dialoglodziņš Format Chart Title diagrammas virsraksta noformēšanai. Tā kā daudzu diagrammas elementu noformēšana ir līdzīga, virsraksta un citu elementu noformēšana aplūkota nedaudz vēlāk (sk. 8.7. nod.).

8.6.2. Diagrammas asu paskaidrojumu rediģēšana

Lai rediģētu paskaidrojumu pie horizontālās ass, konteksta Chart Tools lentes cilnes Layout lappuses grupā Labels atver sarakstu Axis Titles un izvēlnē Primary Horizontal Axis Title nosaka ass paskaidrojuma novietojumu:

3

  • None – bez paskaidrojuma;
  • Title Below Axis – zem ass.

Lai rediģētu paskaidrojumu pie vertikālās ass, konteksta Chart Tools lentes cilnes Layout lappuses grupā Labels atver sarakstu Axis Titles un izvēlnē Primary Vertical Axis Title nosaka ass paskaidrojuma novietojumu:

4

  • None – bez paskaidrojuma;
  • Rotated Title – pagriezts par 90°;
  • Vertical Title – vertikāls;
  • Horizontal Title – horizontāls.

Dažiem diagrammu tipiem var būt vairākas horizontālās un vertikālās asis. Šādos gadījumos sarakstā Axis Title pieejamas arī izvēlnes Secondary Horizontal Axis Title un Secondary Vertical Axis Title.

8.6.3. Diagrammas leģendas rediģēšana

Lai izvēlētos, kā attēlot datu sērijas paskaidrojošo teksta rāmīti – leģendu, konteksta Chart Tools lentes cilnes Layout lappuses grupā Labels atver sarakstu Legend un nosaka leģendas novietojumu:

  • None – bez leģendas;
  • Show Legend at Right – pa labi no diagrammas;
  • Show Legend at Top – virs diagrammas;
  • Show Legend at Left – pa kreisi no diagrammas;
  • Show Legend at Bottom – zem diagrammas;
  • Overlay Legend at Right – virs diagrammas labajā pusē;
  • Overlay Legend at Left – virs diagrammas kreisajā pusē.
5
Piemērs:

6

8.6.4. Diagrammas datu apzīmējumu rediģēšana

Diagrammas sērijām, piemēram, stabiņiem, sektoriem vai līnijām, var pievienot datu apzīmējumus (uzrakstus un/vai vērtības). Lai noteiktu to novietojumu, konteksta Chart Tools lentes cilnes Layout lappuses grupā Labels atver sarakstu Data Labels:

7

  • None – bez datu apzīmējumiem;
  • Center – datu sērijas attēlojošo elementu (piemēram, stabiņu) centrā;
  • Inside End – iekšpusē, pie datu sērijas attēlojošo elementu gala;
  • Inside Base – iekšpusē, pie datu sērijas attēlojošo elemen­tu pamata;
  • Outside End – ārpusē, pie datu sērijas attēlojošo elementu gala.

Piemērs:

8

Ja diagrammas sērijām pievienotos datu apzīmējumus nepieciešams precizēt, lieto ko­mandu More Data Label Options... un dialoglodziņa Format Data Labels cilnes Label Options lappusē izvēlas attēlojamo informāciju:

9

  • Series name – sēriju (piemērā ieņēmumu veidu) nosaukumus;
  • Category name – kategoriju (piemērā ceturkšņu) nosaukumus;
  • Value – datu vērtības.

Ja vienlaikus izvēlēti vairāki datu apzīmējumi, sarakstā Separator nosaka, kā tos atdalīt citu no cita.

Dažādiem diagrammu tipiem pieejami tikai noteikti paskaidrojumu veidi. Tā, piemēram, sektordiagrammām papildus aplūkotajiem var izvēlēties Percentage – procentu attēlošanu pie sektoriem.

8.6.5. Diagrammas asu rediģēšana

Lai rediģētu diagrammas horizontālo asi, konteksta Chart Tools lentes cilnes Layout lappuses grupā Axes atver sarakstu Axes un izvēlnē Primary Horizontal Axis nosaka ass attēlošanas veidu:

10

  • None – bez horizontālās ass;
  • Show Left to Right Axis – ass no kreisās uz labo pusi;
  • Show Axis without labeling – pie ass neattēlot kategoriju nosaukumus un iedaļas;
  • Show Right to Left Axis – ass no labās uz kreiso pusi.

Lai rediģētu diagrammas vertikālo asi, konteksta Chart Tools lentes cilnes Layout lappuses grupā Axes atver sarakstu Axes un izvēlnē Primary Vertical Axis nosaka ass attēlošanas veidu:

11

  • None – bez vertikālās ass;
  • Show Default Axis – ass ar noklusētajiem parametriem;
  • Show Axis in Thousands – skaitļus pie ass attēlot tūkstošos;
  • Show Axis in Millions – skaitļus pie ass attēlot miljonos;
  • Show Axis in Billions – skaitļus pie ass attēlot miljardos;
  • Show Axis with Log Scale – skaitļus pie ass attēlot decimāllogaritmu skalā.

8.6.6. Palīglīniju rediģēšana

Ar palīglīniju jeb tīkla līniju (gridlines) palīdzību var precīzāk noteikt diagrammas vērtības atbilstoši mērvienībām uz asīm. Pēc noklusēšanas parasti palīglīnijas tiek rādītas tikai pie tās ass, uz kuras var nolasīt vērtības, taču iespējams pievienot arī citas palīglīnijas.

Lai izvēlētos, kādas palīglīnijas attēlot, konteksta Chart Tools lentes cilnes Layout lappuses grupā Axes atver sarakstu Gridlines un izvēlnēs Primary Horizontal Gridlines un Primary Vertical Gridlines nosaka palīglīniju attēlošanas veidu attiecīgi horizontālajai un vertikālajai asij:

12

13

  • None – bez palīglīnijām;
  • Major Gridlines – palīglīnijas perpendikulāri ass galvenajām iedaļām;
  • Minor Gridlines – palīglīnijas perpendikulāri ass mazākajām iedaļām;
  • Major & Minor Gridlines – palīglīnijas perpendikulāri ass galvenajām un mazākajām iedaļām.

Piemērs:

14

9.7. Diagrammas elementu noformēšana

Atlasītā elementa noformējumu var mainīt vairākos veidos:

  • lieto lentes cilnes Home lappuses pogas un sarakstus rakstzīmju noformēšanai (grupa Font), līdzināšanai (grupa Alignment) vai skaitļu formāta maiņai (grupa Number) līdzīgi, kā noformējot datus tabulas šūnās;
  • atver dialoglodziņu Format..., kur ... vietā redzams izvēlētā elementa nosaukums kādā no veidiem, piemēram:
    • ar konteksta izvēlnes komandu Format..., kur ... vietā redzams izvēlētā elementa nosaukums, piemēram, Format Chart Area... diagrammas fona noformēšanai:
1
    • konteksta Chart Tools lentes cilnes Layout lappuses vai lentes cilnes Format lappuses grupas Current Selection sarakstā Chart Elements izvēlas diagrammas elementa nosaukumu (piemēram, Chart Area) un piespiež pogu Format Selection:
2
  • lieto konteksta Chart Tools konteksta lentes cilnes Layout vai Format.

Noformēšanas iespējas ir atkarīgas no izvēlētā objekta un diagrammas veida.

8.7.1. Diagrammas laukuma un fona noformēšana

Diagrammas laukums (Chart Area) ir apgabals, kas atrodas ap un zem diagrammas ele­mentiem, bet diagrammas fons (Plot Area) atrodas tieši zem datu sērijām (stabiņiem, līnijām, joslām vai sektoriem). Tā kā abu šo elementu noformēšana ir ļoti līdzīga (atšķiras tikai dialoglodziņu nosaukumi, t.i., Format Chart Area un Format Plot Area), tad tuvāk aplūkota tikai diagrammas laukuma noformēšana.

Dialoglodziņā Format Chart Area pieejamas deviņu ciļņu lappuses (materiālā aplūkotas tikai biežāk lietojamās):
  • cilnes Fill lappusē nosaka diagrammas laukuma fona pildījumu:

3

    • No fill bez fona;
    • Solid fill – krāsu sarakstā izvēlas krāsu;
    • Gradient fill – norāda fona krāsu pāreju;
    • Picture or texture fill – kā fonu izvēlas attēlu vai tekstūru;
    • Pattern fill – kā fonu izvēlas divkrāsu rakstu;
    • Automatic lieto noklusētos fona krāsas parametrus;
  • cilnes Border Color lappusē nosaka diagrammas laukuma robežlīnijas krāsu:

4

    • No line bez līnijas;
    • Solid line – krāsu sarakstā izvēlas krāsu;
    • Gradient line – norāda krāsu pāreju;
    • Automatic lieto noklusētos parametrus;
  • cilnes Border Styles lappusē nosaka diagrammas laukuma robežlīnijas stilu, t.i., līnijas biezumu, tipu u.tml. Ja diagrammas laukumam nepieciešams noapaļot stūrus, atzīmē izvēles rūtiņu Rounded corners:

5

  • cilnes Shadow lappusē izvēlas diagrammas laukuma ēnas veidu, krāsu un precizē tās parametrus:

6

  • cilnes Glow and Soft Edges lappusē diagrammas laukumam var pievienot liesmas efektu, „mīkstināt” apmales un precizēt to parametrus:

7

  • cilnes 3-D Format lappusē diagrammas laukumam var piešķirt telpiskuma efektu un precizēt tā parametrus:

8

8.7.2. Datu sēriju noformēšana

Datu sēriju noformēšanas dialoglodziņa saturs ir atkarīgs no izvēlētā diagrammas tipa. Vienlaikus var noformēt visus vienas datu sērijas elementus (Format Data Series) vai arī katru atsevišķi (Format Data Point).

Kā piemērs aplūkots dialoglodziņš Format Data Series stabiņu tipa diagrammas datu sēriju noformēšanai.

Dialoglodziņa Format Data Series ciļņu Fill, Border Color, Border Styles, Shadow¸ Glow and Soft Edges un 3-D Format lappuses ir tieši tādas pašas, kā diagrammas laukuma noformēšanas dialoglodziņā Format Chart Area.

Savukārt cilnes Series Options lappuse atkarībā no diagrammas tipa piedāvā tās elementu novietojumu, piemēram:

9

  • grupā Series Overlap var mainīt attālumus starp vienas kategorijas sērijām (stabiņiem);
  • grupā Gap Width var mainīt attālumus starp kategorijām;
  • grupā Plot Series On var norādīt kādas datu sērijas attēlošanu uz otras vērtību ass (Secondary Axis), kas tiek izveidota diagrammas pretējā pusē.

Sektoru diagrammai cilnes Series Options lappusē grupā Angle of first slice var noteikt diagrammas pagriešanas leņķi, bet grupā Pie Explosion – sektoru atdalīšanas pakāpi:

10

Ja diagrammā datu sēriju attēlošanai izvēlēti telpiski objekti, piemēram, piramīdas vai cilindri, dialoglodziņā Format Data Series papildus pieejama cilnes Shape lappuse, kur šo objektu formu var mainīt:

11

Atšķirīgas ir arī līniju tipa diagrammu noformēšanas dialoglodziņa Format Data Series ciļņu lappuses:

12

  • cilnes Marker Options lappusē izvēlas datus attēlojošo punktu tipu un izmēru;
  • cilnes Marker Fill lappusē nosaka punktu pildījumu;
  • ciļņu Line Color un Line Style lappusē nosaka attiecīgi punktus savienojošās līnijas krāsu un stilu;
  • ciļņu Marker Line Color un Marker Line Style lappusēs izvēlas attiecīgi punkta līnijas krāsu un stilu.

8.7.3. Diagrammas asu noformēšana

Asu noformēšanu veic dialoglodziņā Format Axis. Atkarībā no izvēlētā diagrammas tipa diagrammai var būt attēlota viena vai vairākas asis vai arī nebūt vispār (sektoru diagrammai). Katra ass ir atsevišķs objekts, turklāt noformēšanas elementi kategoriju asij (piemērā tai, pie kuras attēloti gada ceturkšņi ) un vērtību asij (piemērā tai, pie kuras dotas ieņēmumu skaitliskās vērtības) ir atšķirīgi.

Tā kā biežāk jānoformē tā ass, uz kuras tiek nolasītas skaitliskās vērtības, tad tuvāk aplūkota vērtību ass noformēšana dialoglodziņa Format Axis cilnes Axis Options lappusē:

13

Lai gan ass minimālās (Minimum) un maksimālās (Maximum) vērtības, kā arī galveno (Major unit) un mazāko (Minor unit) iedaļu soli lietotne, veidojot diagrammu, nosaka auto­mātiski, šos lielumus var mainīt. Šim nolūkam maināmās vērtības rindiņā izvēlas radiopogu Fixed un blakus lodziņā norāda atbilstošo skaitli.

Atzīmējot izvēles rūtiņu Values in reverse order, ass tiek pagriezta pretējā virzienā.

Atzīmējot izvēles rūtiņu Logarithmic scale, asij tiek piemērota logaritmiskā skala.

Sarakstā Display units var noteikt vērtību attēlošanu simtos (Hundreds), tūkstošos (Thousands), miljonos (Millions) u.tml.

Sarakstos Major tick mark type un Minor tick mark type izvēlas galveno un mazāko iedaļu attēlošanas veidu uz ass:

  • None – iedaļas netiek attēlotas;
  • Inside – uz diagrammas iekšpusi;
  • Outside – uz diagrammas ārpusi;
  • Cross – šķērsojot ass līniju.

Sarakstā Axis labels izvēlas, kā attēlot vērtības pie ass:

  • None – vērtības netiek attēlotas;
  • Low – horizontālajai asij vērtības novietotas zem ass, bet vertikālajai asij – pa kreisi no ass;
  • High – horizontālajai asij vērtības novietotas virs diagrammas, bet vertikālajai asij – pa labi no diagrammas;
  • Next to axis – vērtības novietotas pie ass.

Grupā Vertical axis crosses (ja vērtību ass ir horizontāla) vai Horizontal axis crosses (ja vērtību ass ir vertikāla) norāda abu asu krustpunktu:

  • Automatic – tiek noteikta noklusētā vērtība;
  • Axis value – ievada skaitli, pie kura vērtību asi krusto kategoriju ass;
  • Maximum axis value – asu krustpunkts ir lielākā diagrammā attēlotā vērtība.

Piemērs (mainīta ass maksimālā vērtība, ass apgriezta pretējā virzienā, noteikta vērtību attēlošana tūkstošos):

14

15

8.7.4. Diagrammā esošo rakstzīmju noformēšana

Atlasītā elementa (virsraksta, ass paskaidrojumu, datu apzīmējumu, leģendas u.c.) rakstzīmju noformējumu var mainīt vairākos veidos, piemēram:

  • lietojot lentes cilnes Home lappuses pogas un sarakstus rakstzīmju noformēšanai (grupa Font), līdzināšanai (grupa Alignment) vai skaitļu formāta maiņai (grupa Number);
  • izpildot peles labās pogas klikšķi uz objekta un lietojot mazo rīkjoslu:

16

  • izmantojot konteksta izvēlnes komandu Font... un vajadzīgo noformējumu izvēloties dialoglodziņā Font:
17

Ja vēlas atšķirīgi noformēt tikai daļu virsraksta vai asu paskaidrojuma:

  • divas reizes izpilda klikšķi tekstā (tajā sāk mirgot teksta kursors);
  • atlasa vajadzīgo teksta daļu;
  • veic nepieciešamās noformēšanas darbības;
  • izpilda klikšķi ārpus teksta rāmīša.

9.8. Diagrammas noformēšana, lietojot konteksta Chart Tools cilni Format

Diagrammas atsevišķu elementu ātrai noformēšanai var lietot arī Chart Tools konteksta lentes cilni Format:

1

  • grupā Shape Styles var izvēlēties gatavus atlasīto elementu (diagrammas laukuma, fona, stabiņu, sektoru u.c.) noformēšanas paraugus vai izmantot sarakstus, lai noteiktu to pildījuma (Shape Fill), kontūrlīniju (Shape Outline) parametrus un piešķirtu ēnas vai telpiskuma efektus (Shape Effects);
  • grupā WordArt Styles var izvēlēties gatavus atlasīto tekstu saturošu elementu (virsrakstu, asu paskaidrojumu, leģendas u.c.) mākslinieciskos noformēšanas paraugus vai izmantot sarakstus, lai noteiktu to pildījuma (Text Fill), kontūrlīniju (Text Outline) parametrus un piešķirtu ēnas vai telpiskuma efektus (Text Effects).

10. SARAKSTI

Izklājlapu lietotne piedāvā dažādus līdzekļus ērtam darbam ar sarakstiem, piemēram, lai sakārtotu tos alfabētiskā secībā, atfiltrētu vajadzīgo informāciju u.tml.

Rīki sarakstu kārtošanai un filtrēšanai pieejami vairākos veidos, piemēram:

  • lentes cilnes Home lappuses grupas Editing sarakstā Sort & Filter:

1

  • lentes cilnes Data lappuses grupā Sort & Filter:

2

10.1. Sarakstu veidošana

Veidojot sarakstus, ir jāievēro šādi noteikumi:

  • katrā kolonnā ievada noteikta tipa informāciju (piemēram, skolēnu sarakstā vienā kolonnā ievada tikai skolēnu vārdus, citā – uzvārdus, vēl citā - vidējo atzīmi);
  • pirmajā rindā esošie dati ir katras kolonnas nosaukums, kas atbilst tai informācijai, kas ir kolonnā;
  • sarakstā nedrīkst būt tukšas rindas vai kolonnas;
  • sarakstam vajadzētu būt atsevišķā darbgrāmatas lapā. Ja vienā lapā vēlas veidot vairākus sarakstus, tad tos atdala ar vismaz vienu tukšu rindu vai kolonnu.

Sarakstā pirmo rindu sauc par virsrakstu rindu (header row), bet katrā pirmās rindas šūnā esošo informāciju – par lauka nosaukumu (field name). Pārējās saraksta rindas sauc par ierakstiem (record). Katra ieraksta šūna ir lauks (field). Šī terminoloģija ņemta no datu bāzēm, jo sarakstu var uztvert kā datu bāzes vienu tabulu.

Kā piemērs sarakstu kārtošanai un filtrēšanai aplūkota šāda tabula:

1

10.2. Datu kārtošana sarakstā

9.2.1. Vienkāršā datu kārtošana

Ja saraksts jāsakārto tikai pēc viena no laukiem:

  • atlasa jebkuru šūnu kolonnā, pēc kuras vajag kārtot;
21 Nedrīkst atlasīt kolonnā vairākas šūnas, jo tad var tikt savstarpēji sakārtoti dati tikai šajās šūnās, izjaucot datu bāzi.
  • norāda kārtošanas secību:
    • piespiež lentes cilnes Data lappuses grupas Sort & Filter pogu 1 (Sort A to Z) vai izvēlas komandu 2 lentes cilnes Home lappuses grupas Editing sarakstā Sort & Filter, lai sakārtotu alfabētiskā secībā;
    • piespiež lentes cilnes Data lappuses grupas Sort & Filter pogu 3 (Sort Z to A) vai izvēlas komandu 4 lentes cilnes Home lappuses grupas Editing sarakstā Sort & Filter, lai sakārtotu pretēji alfabētiskajai secībai.
2 Ja kolonnās ir nevis teksts, bet skaitļi, pogas un komandas maina savus nosaukumus uz Sort Smallest to Largest un Sort Largest to Smallest, bet kārtošana tiek veikta attie­cīgi augošā vai dilstošā secībā.

Lietotne nosaka virsrakstu rindu un pārējo sarakstu sakārto pēc norādītā lauka, piemēram:

5

6

Ja saraksta virsrakstu rindā ir apvienotas šūnas, tad saraksta kārtošanai šīs pogas vai komandas nevar izmantot. Tad atveras brīdinājuma logs, ka kārtošana nav iespējama:

6

9.2.2. Datu kārtošana, izmantojot dialoglodziņu Sort

Ja kādā no laukiem ir vienādas vērtības, tad to savstarpējai sakārtošanai izmanto komandu:

  • atlasa jebkuru kārtojamā apgabala šūnu;
  • atver dialoglodziņu Sort kāda no veidiem:
    • piespiež lentes cilnes Data lappuses grupas Sort & Filter pogu 7 (Sort);
    • izvēlas komandu 8 lentes cilnes Home lappuses grupas Editing sarakstā Sort & Filter.

Visa tabula, izņemot virsrakstu rindu, tiek atlasīta un atveras dialoglodziņš Sort:

9

Ja sarakstam ir virsrakstu rinda, jābūt atzīmētai izvēles rūtiņai My data has headers (parasti lietotne to izdara pati), lai virsrakstu rinda netiktu sakārtota kopā ar saraksta ierakstiem.

Lai norādītu saraksta kārtošanas secību:

  • dialoglodziņa Sort sarakstā Sort by izvēlas lauka nosaukumu, pēc kura kārtot;
  • sarakstā Order izvēlas kārtošanas secību:
    • A to Z vai Smallest to Largest – alfabētiskā vai augošā secībā;
    • Z to A vai Largest to Smallest – pretēji alfabētiskajai vai dilstošā secībā;
  • piespiež pogu 10, lai pievienotu nākamo lauku, pēc kura kārtot, ja pirmā izvēlētā lauka saturs vairākiem ierakstiem ir vienāds;
  • sarakstā Then by izvēlas nākamā lauka nosaukumu, bet sarakstā Order – kārtošanas secību:

11

  • piespiež pogu 3.

Šajā piemērā saraksts tiek sakārtots pēc vidējās atzīmes dilstošā secībā, savstarpēji ierakstus ar vienādām atzīmēm sakārtojot pēc uzvārda alfabētiskā secībā:

12

Izmantojot komandu, var sakārtot sarakstu arī tad, ja saraksta virsrakstu rindā ir apvienotas šūnas. Pirms kārtošanas jāatlasa tabula bez virsrakstu rindas, bet kārtošanas secības norādīšanai jāizmanto kolonnu numuri (piemēram, Column E). Izvēles rūtiņa My data has headers nedrīkst būt atzīmēta:

13

10.3. Datu filtrēšana

Filtrēt sarakstu nozīmē „noslēpt” visus ierakstus, izņemot tos, kas atbilst izvēlētajam kritērijam.

Datu filtrēšanai lieto divus paņēmienus:

  • automātisko filtru (Auto Filter);
  • filtrēšanu, lietojot kritēriju taisnstūri (Advanced Filter).

Šajā materiālā aplūkots vienkāršākais no tiem – automātiskais filtrs.

Lai uzsāktu datu filtrēšanu:

  • atlasa jebkuru no saraksta šūnām;
  • piespiež lentes cilnes Data lappuses grupas Sort & Filter pogu 1 (Filter) vai izvēlas komandu 2 lentes cilnes Home lappuses grupas Editing sarakstā Sort & Filter.

Blakus katram lauka nosaukumam kļūst redzama filtra poga 4:

3

9.3.1. Ierakstu filtrēšana pēc vērtības laukā

Lai filtrētu ierakstus pēc kolonnā esoša teksta vai vērtības:

  • izpilda klikšķi uz filtra pogas 4 blakus lauka nosaukumam, pēc kura vēlas veikt filtrēšanu (piemēram, Vārds);
  • atstāj atzīmētu izvēles rūtiņu tekstam vai vērtībai, kurus atfiltrēt (piemēram, Veronika):

5

  • piespiež pogu 3.

Filtra pogas bultiņa tam laukam, kuram izvēlēts kritērijs, maina izskatu uz 7, bet atfiltrēto ierakstu rindu numuri iekrāsojas zilā krāsā:

6

Lai atkal redzētu visas saraksta rindas:

  • izpilda klikšķi uz filtra pogas, kura izmantota filtrēšanai (tās izskats ir 7);
  • sarakstā atzīmē izvēles rūtiņu (Select All).

9.3.2. Tukšu vai aizpildītu lauku filtrēšana

Ja kāda no saraksta kolonnām satur tukšas šūnas, tad var atrast gan ierakstus, kas satur šos tukšos laukus, gan arī tos ierakstus, kuros ir kādas vērtības:

  • izpilda klikšķi uz filtrējamā lauka nosaukuma (piemēram, Tālrunis) filtra pogas;
  • atsauc izvēles rūtiņas (Blanks) atzīmēšanu, ja vēlas atrast ierakstus ar aizpildītu lauku, vai atstāj atzīmētu tikai šo izvēles rūtiņu, ja vēlas atrast ierakstus ar tukšu lauku:
8

9.3.3. Ierakstu filtrēšana, izmantojot kritēriju

Izmantojot AutoFilter, ir iespējams atfiltrēt rindas, kurās ieraksti atbilst noteiktam kritērijam, piemēram, tos skolēnus, kuru uzvārdi sākas ar kādu noteiktu burtu, vai tos skolēnus, kuru vidējā atzīme pārsniedz kādu vērtību.

Filtrēšanas komandas atšķiras atkarībā no tā, vai kolonna satur tekstu vai skaitļus.

Ja kolonnā ir teksts, lieto šādus salīdzināšanas kritērijus:

9

  • Equals... – vienāds;
  • Does Not Equal... – nav vienāds;
  • Begins With... – sākas ar;
  • Ends With... – beidzas ar;
  • Contains... – satur;
  • Does Not Contain... – nesatur.

Izvēloties jebkuru no augstāk minētajām komandām (arī Custom Filter...), atveras dialoglodziņš Custom AutoFilter:

10

  • sarakstā zem lauka nosaukuma izvēlas vai precizē salīdzināšanas nosacījumu (piemēram, contains);
21 Bez iepriekš uzskaitītajiem tekstu saturošām kolonnām var izvēlēties arī salīdzināšanas kritērijus does not begin with (nesākas ar) un does not end with (nebeidzas ar).
  • lodziņā pa labi ievada (piemēram, burtu z) vai izvēlas no saraksta vērtību, ar ko salīdzināt ierakstu laukus;
  • ja vēlas vēl papildināt kritēriju, tad var to turpināt arī nākamajos lodziņos. Izvēloties radiopogu And, tiks atlasīti dati, kas atbilst vairākiem kritērijiem vienlaikus, bet Or dati, kas atbilst vismaz vienam no norādītajiem kritērijiem;
  • kad salīdzināšanas kritēriji norādīti, piespiež pogu 1.

Aplūkotajā piemērā tiek atfiltrēti visi uzvārdi, kas satur burtu z:

11

21 Norādot vērtības, ar ko salīdzināt, kopā ar vārda daļām var lietot aizstājējsimbolus * (zvaigznīte) un ? (jautājuma zīme). Simbols * nozīmē, ka tā vietā var būt jebkurš daudzums jebkuru simbolu, bet ?, ka tās vietā var būt jebkurš viens simbols. Piemēram, ja ievadītu simbolu virkni j*is, tad varētu atrast vārdus Jānis, janvāris utt., bet, ja ievadītu simbolu virkni j??is, tiktu atrasti vārdi, Jānis, Juris (t.i., jebkurš vārds, kas sastāv no 5 simboliem un sākas ar j, bet beidzas ar is.

Ja kolonnā ir skaitliskas vērtības, lieto šādus salīdzināšanas kritērijus:

12

  • Equals... – vienāds;
  • Does Not Equal... – nav vienāds;
  • Greater Than... – lielāks nekā;
  • Greater Than Or Equal To... – lielāks vai vienāds ar;
  • Less Than... – mazāks nekā;
  • Less Than Or Equal To... – mazāks vai vienāds ar;
  • Between... – starp;
  • Top 10... – lielāko vai mazāko vērtību filtrēšana;
  • Above Average – virs vidējās vērtības;
  • Below Average – zem vidējās vērtības.

Piemēri

Lai atfiltrētu ierakstus ar skolēniem, kuru vidējā atzīme ir lielāka nekā 7 un mazākā vai vienāda ar 8, dialoglodziņā Custom AutoFilter izvēlas šādus salīdzināšanas nosacījumus un vērtības:

13 14

Lai atfiltrētu ierakstus ar skolēniem, kuru vidējā atzīme ir mazāka nekā 5 vai lielāka vai vienāda ar 8,5, dialoglodziņā Custom AutoFilter izvēlas šādus salīdzināšanas nosacījumus un vērtības:

15 16

9.3.4. Lielāko vai mazāko lauku noteikšana

AutoFilter var izmantot arī, lai atrastu saraksta kolonnā lielākos vai mazākos laukus:

  • no saraksta, ko iegūst, izpildot klikšķi uz filtra pogas, izvēlas Top 10…;
  • dialoglodziņā Top 10 AutoFilter izvēlas nepieciešamos filtrēšanas parametrus:
17
    • pirmajā sarakstā izvēlas Top (lielākos) vai Bottom (mazākos);
    • trešajā sarakstā izvēlas Items (ierakstus) vai Percent (procentus);
    • otrajā lodziņā ievada skaitli, kas Items gadījumā noteiks, cik lielāko vai mazāko lauku vērtību jāmeklē, bet Percent gadījumā – cik procentu no visiem datu laukiem jāmeklē;
  • piespiež pogu 1.

Piemēram, lai atfiltrētu ierakstus ar trīs skolēniem, kuru sekmes ir vissliktākās, lauka Vidējā atzīme filtra dialoglodziņā Top 10 AutoFilter izvēlas šādas vērtības:

18 19

Kā redzams no tabulas, tad ir atrasti četri ieraksti, jo trešā zemākā vidējā atzīme ir diviem skolēniem.

9.3.5. AutoFilter izmantošana vairākām kolonnām

AutoFilter var izmantot arī vairākām kolonnām vienlaikus. Katrs nākamais norādītais filtrs filtrēšanu veic tikai tajos ierakstos, kas ir redzami pēc iepriekšējā izpildes.

Piemērs:

20 21

22

Lai varētu atkal redzēt visus saraksta ierakstus, noņem visās kolonnās norādītos filtrus. Visvienkāršāk to izdarīt, piespiežot lentes cilnes Data lappuses grupas Sort & Filter pogu 23 vai izvēloties komandu 23 lentes cilnes Home lappuses grupas Editing sarakstā Sort & Filter.

11. DARBLAPAS NOFORMĒŠANA UN DRUKĀŠANA

11.1. Darblapas sagatavošana drukāšanai

Noformējot darblapu drukāšanai, ir atšķirība, vai vēlas izdrukāt visu darblapu, tās daļu vai tajā esošu objektu, piemēram, diagrammu. Sagatavojot drukāšanai darblapu, jābūt atlasītai kādai no darblapas šūnām. Ja ir atlasīta diagramma, tad visas šajā nodaļā aprakstītās darbības tiks attiecinātas nevis uz visu darblapu, bet gan uz lapu, uz kuras tiks drukāta tikai diagramma.

Darblapas parametrus var izvēlēties vairākos veidos, piemēram:

  • lietojot lentes cilnes Page Layout lappuses pogas un sarakstus:

1

  • izmantojot dialoglodziņu Page Setup, ko atver, piespiežot pogu 2, kas atrodas lentes cilnes Page Layout lappuses grupu Page Setup, Scale to Fit vai Sheet Options labajā malā.

10.1.1. Darblapas orientācijas un izmēra izvēle

Lai izvēlētos darblapas orientāciju un izmēru:

  • atlasa kādu no darblapas šūnām;
  • lentes cilnes Page Layout lappuses grupas Page Setup sarakstā Orientation nosaka lapas orientāciju:
    • Portrait – vertikāla jeb portretorientācija;
    • Landscape – horizontāla jeb ainavorientācija;

3

  • lentes cilnes Page Layout lappuses grupas Page Setup sarakstā Size izvēlas kādu no lapas standartizmēriem (piemēram, A4).

4


Lietojot lentes cilnes Page Layout lappuses grupas Page Setup saraksta Size komandu More Paper Sizes..., darblapas parametrus var noteikt arī dialoglodziņā Page Setup:

  • darblapas orientāciju nosaka dialoglodziņa cilnes Page lappuses grupā Orientation;
  • darblapas izmēru izvēlas sarakstā Paper size:
5
  • piespiež pogu 6, lai apstiprinātu izvēlētos parametrus.

Pēc darblapas orientācijas un izmēra izvēles lappušu dalījuma vietās darblapā redzamas vertikālas un horizontālas pārtrauktas līnijas.

10.1.2. Darblapas neapdrukājamo lapu malu platumu noteikšana

Lai norādītu darblapas neapdrukājamos lapu malu platumus:

  • atlasa kādu no darblapas šūnām;
  • norāda darblapas neapdrukājamos lapu malu platumus kādā no veidiem, piemēram:
    • lentes cilnes Page Layout lappuses grupas Page Setup sarakstā Margins izvēlas kādu no neapdrukājamo lapu malu platumu tipveida variantiem (piemēram, Wide):

6

    • lietojot lentes cilnes Page Layout lappuses grupas Page Setup saraksta Margins komandu Custom Margins..., atver dialoglodziņu Page Setup un vajadzīgos parametrus nosaka dialoglodziņa cilnes Margins lappusē:
7
      • Top – augšējās malas platums;
      • Bottom apakšējās malas platums;
      • Left kreisās malas platums;
      • Right labās malas platums;
      • Header lapas galvenes (Header) attālums no lapas augšējās malas;
      • Footer lapas kājenes (Footer) attālums no lapas apakšējās malas;
      • atzīmējot izvēles rūtiņu Horizontally grupā Center on page, informācija izdrukājot tiek centrēta lappusē horizontālā virzienā, bet, atzīmējot izvēles rūtiņu Vertically, – vertikālā virzienā;
  • piespiež pogu 6, lai apstiprinātu izvēlētos parametrus.

Visās dialoglodziņa Page Setup lappusēs atrodas trīs pogas:

  • 8 un 9 – lentes cilnes File Backstage skata drukāšanas priekšskatīšanas un izdrukāšanas režīma (cilnes Print) atvēršana;
  • 10 – printera iestatījumu dialoglodziņa atvēršana.

10.1.3. Darblapas mērogošana

Neatkarīgi no tā, cik liela tabula vai diagramma izveidota darblapā, to var mērogot tā, lai darblapas saturs izdrukājot ietilptu vienā lappusē vai noteiktā lappušu skaitā.

Lai mērogotu darblapu:

  • atlasa kādu no darblapas šūnām;
  • lentes cilnes Page Layout lappuses grupā Scale to Fit norāda darblapas mērogošanas pakāpi vienā no veidiem:
    • lodziņā Scale norāda izdrukātās darblapas izmēru procentos attiecībā pret tās faktisko izmēru (piemēram, 90%). Minimālais mērogs ir 10%, bet maksimālais - 400%:
11
    • sarakstos Width un Height norāda attiecīgi maksimālo izdrukājamo lapu skaitu pa horizontāli un vertikāli, proporcionāli mainot darblapas izmēru. Iz­mantojot šo veidu, lapu skaitu iespējams samazināt, bet ne palielināt:

1213

Darblapas mērogošanu var veikt arī dialoga Page Setup cilnes Page lappuses grupā Scaling:

14

  • izvēloties radiopogu Adjust to, lodziņā norāda izdrukātās darblapas izmēru procentos attiecībā pret tās faktisko izmēru;
  • izvēloties radiopogu Fit to, norāda maksimālo izdrukājamo lapu skaitu pa hori­zontāli un vertikāli.

10.1.4. Palīglīniju, rindu un kolonnu apzīmējumu attēlošana un izdrukāšana

Noklusētajā variantā darblapas palīglīnijas (gridlines), kā arī rindu numuri un kolonnu apzīmējumi (headings) ir redzami ekrānā, bet netiek izdrukāti.

Lai mainītu šos iestatījumus:

  • atlasa kādu no darblapas šūnām;
  • lentes cilnes Page Layout lappuses grupā Sheet Options norāda attiecīgi palīglīniju (apakšgrupā Gridlines) vai rindu un kolonnu apzīmējumu (apakšgrupā Headings) iestatījumus, atzīmējot izvēles rūtiņas:
    • View – lai atbilstošie darblapas elementi tiktu attēloti ekrānā;
    • Print – lai atbilstošie darblapas elementi tiktu izdrukāti:

15

Palīglīniju, kā arī rindu un kolonnu apzīmējumu drukāšanu var noteikt arī dialoglodziņa Page Setup cilnes Sheet lappuses grupā Print:

  • Gridlines – drukāt darblapas palīglīnijas;
  • Row and column headings – drukāt rindu un kolonnu apzīmējumus:
16

10.1.5. Tabulas virsraksta rindu drukāšanas noteikšana katrā lappusē

Ja tabulu paredzēts izdrukāt uz vairākām lappusēm, var noteikt, ka viena vai vairākas tabulas rindas tiks izdrukātas katras lappuses augšpusē:

  • lentes cilnes Page Layout lappuses grupā Page Setup piespiež pogu Print Titles:
17
  • dialoglodziņa Page Setup cilnes Sheet lappuses grupā Print titles lodziņā Rows to repeat at top norāda vienu vai vairākas rindas (piemēram, no pirmās līdz trešajai), kuras tabulai lietot kā atkārtoto virsrakstu katrā lappusē:
18
  • piespiež pogu 6, lai apstiprinātu izvēli.

10.1.6. Tabulas drukāšanas apgabala norādīšana

Ja darblapā ievadīts daudz informācijas, drukāšanai var norādīt tikai noteiktu darblapas apgabalu:

  • atlasa apgabalu, ko paredzēts izdrukāt;
  • lentes cilnes Page Layout lappuses grupas Page Setup sarakstā Print Area izvēlas komandu Set Print Area:

19

Drukāšanas apgabala noteikšanu var atsaukt, lietojot komandu Clear Print Area.

Drukāšanas apgabalu var noteikt vai atsaukt arī dialoglodziņa Page Setup cilnes Sheet lappuses lodziņā Print area:

20

10.1.7. Galvenes un kājenes pievienošana darblapai un rediģēšana

Darblapas noformēšanai var izmantot lappuses galveni (Header) un kājeni (Footer), kuras mēdz saukt arī par lapas augšējo un apakšējo uzrakstu. Tās ļauj pievienot izdrukai lappuses numuru, drukāšanas datumu un citu informāciju, piemēram, datnes nosaukumu.

Galvene un kājene ir redzamas drukāšanas priekšskatījuma režīmā un darblapas izklājuma skatā (Page Layout), bet nav redzamas normālskatā (Normal) un lappušu pārtraukumu līniju skatā (Page Break Preview).

Pārslēgšanos starp skatiem var veikt vairākos veidos, piemēram:

  • piespiežot vajadzīgo skata pogu lentes cilnes View lappuses grupā Workbook Views:

21

  • ietojot skatu pārslēgšanas pogas lietotnes loga apakšējā daļā pa kreisi no tālummaiņas rīka:
22
Darblapai galveni un kājeni var pievienot un rediģēt vairākos veidos, piemēram:
  • piespiežot lentes cilnes Insert lappuses grupas Text pogu Header & Footer, atver konteksta Header & Footer Tools lentes cilnes Design lappusi un lieto tajā esošās pogas un sarakstus:

23

24

  • izmantojot dialoglodziņu Page Setup.

Lietojot pirmo metodi, tiek atvērts darblapas izklājuma skats (Page Layout) un virs darblapā izveidotās tabulas redzama galvenes zona (Header), kas nosacīti sadalīta trīs daļās. Informāciju var pievienot jebkurā no tām:

25

Visvienkāršākais veids tipveida informācijas pievienošanai galvenē vai kājenē ir to izvēle konteksta Header & Footer Tools lentes cilnes Design lappuses grupas Header & Footer sarakstos Header vai Footer:

26

Ja saraksta kādā rindiņā ir vairāki elementi, kas atdalīti ar semikoliem, piemēram, home Confidential; 2010.08.08; Page 1, informācija tiek pievienota uzreiz vairākās galvenes vai kājenes daļās:

27

Taču ar šo metodi uzreiz reti izdodas pievienot vajadzīgo informāciju, tāpēc parasti lieto vajadzīgo lauku ievietošanu katrā no galvenes vai kājenes daļām.

Lai galvenē pievienotu informāciju:

  • izpilda klikšķi tajā galvenes daļā (kreisajā, labajā vai centrā), kur informācija ne­pieciešama;
  • ievada brīvi izvēlētu tekstu vai ievieto konteksta Header & Footer Tools lentes cilnes Design lappuses grupas Header & Footer Elements laukus speciālas informācijas pievienošanai:
    • 28 – lappuses numurs (&[Page]);
    • 29 – lappušu skaits (&[Pages]);
    • 30 – pašreizējais datums (&[Date]);
    • 31 – pašreizējais laiks (&[Time]);
    • 32 – datnes saglabāšanas vieta un nosaukums (&[Path]&[File]);
    • 33 – datnes nosaukums (&[File]);
    • 34 – darblapas nosaukums (&[Tab]);
    • 35 – attēls (&[Picture]);
    • 36– ievietotā attēla noformēšana.

Pēc pogu piespiešanas galvenē vai kājenē parādās speciāli apzīmējumi, piemēram, &[Page] vai &[File], kas, izpildot klikšķi ārpus galvenes vai kājenes zonas, tiek pārvērsti atbilstošajā informācijā, piemēram, lappuses numurā vai datnes nosaukumā.

Kad vajadzīgā informācija galvenē pievienota, piespiež konteksta Header & Footer Tools lentes cilnes Design lappuses grupas Navigation pogu Go to Footer un līdzīgi pievieno informāciju kājenē:

37

Ja, darblapu izdrukājot, pirmajai lappusei vajadzīga atšķirīga galvene un kājene, atzīmē konteksta Header & Footer Tools lentes cilnes Design lappuses grupas Options izvēles rūtiņu Different First Page. Savukārt izvēles rūtiņas Different Odd & Even Pages atzīmēšana ļauj veidot atšķirīgas galvenes un kājenes pāra un nepāra lappusēm.

Galvenē vai kājenē pievienoto informāciju noformē, lietojot lentes cilnes Home lappuses grupas Font pogas un sarakstus. Kad galvenes un kājenes rediģēšana pabeigta, atkal var pārslēgties uz normālskatu (Normal).

Informācijas pievienošanu vai rediģēšanu galvenē un kājenē var veikt arī dialoglodziņa Page Setup cilnes Header/Footer lappusē:

38

  • sarakstos Header un Footer var izvēlēties galvenē un kājenē pievienojamo tipveida informāciju vai rindiņu (none), lai noņemtu iepriekš izveidotu galveni vai kājeni:

39 40

  • piespiežot pogas 41 vai 42, tiek atvērti dialoglodziņi Header vai Footer, kas sastāv no trim grupām: kreisās (Left section), centra (Center section) un labās (Right section). Arī šeit katrā no tām var brīvi ievadīt tekstu vai izmantot pogas speciālas informācijas pievienošanai. Papildus pogām, kas tika aplūkotas iepriekš, pieejama arī poga 43 (Format Text) – atlasītā galvenes vai kājenes teksta noformēšanai:

44

45
  • kad veiktas nepieciešamās izmaiņas, piespiež pogu 6 dialoglodziņā Header vai Footer;
  • piespiež pogu 6 dialoglodziņā Page Setup.

11.2. Lappuses pārtraukuma līniju ievietošana un noņemšana

Ja tabula ir tik liela, ka aizņem vairākas lappuses, tās drukājot automātiski tiek sadalītas pa lappusēm (mainot darblapas parametrus, lappušu dalījuma vietās redzamas vertikālas un horizontālas pārtrauktas līnijas).

Arī pats lietotājs var norādīt vietu, kur atdalīt vienu drukājamo lappusi no otras. Šo līniju sauc par lappušu pārtraukuma līniju. To var iestatīt gan vertikālā, gan horizontālā virzienā.

Lai, piemēram, aplūkojamajā uzdevumā tabulu izdrukātu uz vienas lappuses, bet diagrammu – uz otras, ievieto lappuses pārtraukuma līniju:

  • darblapā atlasa rindu (vai kolonnu), pirms kuras grib ievietot lappušu pārtraukuma līniju (piemērā rindu zem tabulas);
  • lentes cilnes Page Layout lappuses grupas Page Setup sarakstā Breaks izvēlas komandu Insert Page Break:

2

Lappuses pārtraukuma līniju var noņemt, lietojot komandu Remove Page Break. Ja šādas līnijas ievietotas vairākas, tās visas noņem ar komandu Reset All Page Breaks.

Pēc lappuses pārtraukuma līnijas ievietošanas pirms atlasītās rindas redzama pārtraukta horizontāla līnija (redzamas arī pašas lietotnes ievietotās vertikālās lappušu dalījuma līnijas):

1

Lappušu pārtraukuma līniju rediģēšanai paredzēts speciāls lappušu pārtraukuma līniju skats (Page Break Preview). To var ieslēgt vairākos veidos, piemēram:

  • piespiežot lentes cilnes View lappuses grupā Workbook Views pogu Page Break Preview:

3

  • lietojot skatu pārslēgšanas pogu lietotnes loga apakšējā daļā pa kreisi no tālummaiņas rīka:
4

Šajā skatā lapu pārtraukuma līnijas ir attēlotas ar zilām treknām līnijām. To atrašanās vietu var mainīt, pārvelkot tās ar peli. Lappušu pārtraukuma līniju skatā var veikt arī aprēķinus un noformēt tabulu vai diagrammu:

5

11.3. Darblapas drukāšana

Ne vienmēr tā, kā tabula redzama ekrānā, tā tiks arī izdrukāta. Excel ir iespēja pirms drukāšanas aplūkot tabulu maksimāli tuvu tam izskatam, kādā tā tiks izdrukāta. To nodro­šina režīms drukas priekšskatīšanai un izdrukāšanas parametru iestatīšanai.

Režīmu var atvērt vairākos veidos, piemēram:

  • piespiežot ātrās piekļuves rīkjoslas pogu 1 (Print Preview and Print), ja tāda tur pievienota;
  • ar taustiņu kombinācija 1 + 2;
  • lentes cilnes File Backstage skatā izvēlas komandu Print:

3

Drukāšanas priekšskatīšanas un izdrukāšanas režīmā (cilnē Print) var noteikt ne tikai drukāšanas parametrus (piemēram, izvēlēties printeri, noteikt kopiju skaitu u.tml.), bet arī rediģēt darblapas parametrus, vienlaikus visas izmaiņas aplūkojot loga priekšskatījuma daļā:

4

  • grupā Print lodziņā Copies norāda drukājamo eksemplāru skaitu;
  • grupā Printer izvēlas printeri un, ja nepieciešams, tad, izpildot klikšķi uz 5, maina printera iestatījumus;
  • grupas Settings sarakstā 6 norāda, ko drukāt:
7
    • Print Active Sheets – aktīvo darblapu vai diagrammu lapu (vai vairākas atlasītās darblapas vai diagrammu lapas);
    • Print Entire Workbook – visu darbgrāmatu;
    • Print Selection – atlasīto apgabalu;
    • zem saraksta esošajā lodziņā 8 norādītās lappuses;
    • atzīmējot Ignore Print Area, tiek ignorēts iepriekš noteiktais drukāšanas apgabals (ja tāds bijis noteikts);
  • grupas Settings sarakstā 9 var noteikt izdrukāšanu uz vienas lapas puses vai abām (ja to paredz izvēlētā printera modelis):
10
  • grupas Settings sarakstā 11 var norādīt izdrukāto lappušu sakārtojumu, ja tiek drukāti vairāki eksemplāri:
12
  • grupas Settings sarakstā 13 var mainīt lapas orientāciju:
14
  • grupas Settings sarakstā 15 var mainīt lapas izmēru;
  • grupas Settings sarakstā 16 var mainīt neapdrukājamo malu platumu:
17
  • grupas Settings sarakstā 18 var norādīt darblapas izdrukāšanas mērogu:
19
Kad visi iestatījumi veikti, ar klikšķi uz pogas 20 uzsāk drukāšanu.

Visas prezentācijas slaidu izdrukāšanu vienā eksemplārā ar noklusēto printeri bez parametru precizēšanas var veikt, piespiežot ātrās piekļuves rīkjoslas pogu 21 (Quick Print), ja tāda tur pievienota.

12. PIELIKUMI

12.1. Pārvietošanās darblapā, izmantojot taustiņus

Dažas iespējas pārvietoties darblapā, izmantojot tastatūras taustiņus, tika dotas 3.3.1. nodaļā. Šeit norādītie taustiņi var noderēt, ja tabulā ievadīts liels datu daudzums.

1

12.2. Kursora pārvietošanās maiņa pēc taustiņa Enter piespiešanas

Lai apstiprinātu šūnā ievadīto informāciju, parasti izmanto taustiņu 4. Virzienu, kurā pārvietojas kursors pēc taustiņa 4 piespiešanas, var mainīt:

  • lentes cilnes File Backstage skatā izvēlas komandu 1;
  • dialoglodziņa Excel Options cilnes Advanced lappuses grupā Editing options sarakstā Direction izvēlas vajadzīgo virzienu: Down – uz leju, Right – pa labi, Up – uz augšu, Left – pa kreisi (izvēles rūtiņai After pressing Enter, move selection jābūt atzīmētai):

2

  • piespiež pogu 2.

Ja izvēles rūtiņa After pressing Enter, move selection nav atzīmēta, tad pēc taustiņa 4 piespiešanas kursors paliek aktīvajā šūnā.

12.3. Windows Control Panel dialoglodziņš Regional and Language Options

Strādājot ar Excel, svarīgi ievērot iestatījumus, kas veikti Windows Control Panel dialoglodziņā Regional and Language Options.

Dialoglodziņu Control Panel var atvērt ar komandu Start / Control Panel:

3

Izpildot klikšķi uz saites Change keyboards or other input methods, atver dialoglodziņu reģionālo un valodas iestatījumu norādīšanai. Cilnes Formats lappusē var aplūkot, kādi iestatījumi izvēlēti datuma īsajai formai (Short date), garajai formai (Long date) laika īsajai formai (Short Time), garajai formai (Long Time) un kāda diena tiek uzskatīta par nedēļas pirmo dienu (First day of week). Atbilstošajos sarakstos šos iestatījumus var arī mainīt:

4

Piespiežot pogu 5, atveras dialoglodziņš Customize Format, kur var mainīt ne tikai šos, bet arī citus iestatījumus. Tālāk paskaidroti tikai svarīgākie no tiem, kas var ietekmēt Excel darbu.

Cilnes Numbers lappusē:

6

Cilnes Currency lappusē:

7

Cilnes Time lappusē:

8

Cilnes Date lappusē:

9

12.4. Lietotnes pamatopciju modificēšana

Lietotājs var modificēt vairākas lietotnes pamatopcijas, piemēram:

  • ievadīt lietotāja vārdu un iniciāļus, kas pēc noklusējuma tiek pievienoti ikvienas lietotnē saglabātās darbgrāmatas rekvizītiem;
  • norādīt noklusējuma mapi, no kuras atvērt vai kurā saglabāt darbgrāmatas, ja īpaši netiek norādīta cita saglabāšanas vieta.

Lai mainītu lietotnes pamatopcijas (darbgrāmatu veidotāja vārdu, noklusējuma mapi, no kuras atvērt vai kurā saglabāt darbgrāmatas):

  • lentes cilnes File Backstage skatā izvēlas komandu 10;
  • dialoglodziņa Excel Options cilnes General lappuses grupā Personalize your copy of Microsoft Office lodziņā User name var ievadīt lietotāja vārdu:
11

1 Turpmāk visu pirmo reizi saglabāto darbgrāmatu rekvizītos būs norāde, ka to autors ir Zigmunds Grāvītis un viņš arī veicis pēdējo rediģēšanu, bet jau iepriekš cita lietotāja veidoto, bet tagad rediģēto un saglabāto darbgrāmatu rekvizītos – ka pēdējo rediģēšanu veicis Zigmunds Grāvītis:

12

  • dialoglodziņa Excel Options cilnes Save lappuses grupā Save workbooks lodziņā Default file location var ievadīt noklusējuma mapi, no kuras atvērt vai kurā saglabāt darbgrāmatas:

13

  • piespiež pogu 3.

12.5. Speciālā dublēšana

Dažkārt ir nepieciešams, lai informācijas dublēšanu varētu veikt īpaši, piemēram, dublēt informāciju, saglabājot dublēšanas vietas šūnām lietoto noformējumu, vai dublēt formu­las rezultātu, nevis pašu formulu utt.

Šādu dublēšanu sauc par speciālo dublēšanu:

  • atlasa dublējamo apgabalu;
  • izvēlas kādu no apgabala dublēšanas veidiem;
  • izvēlas šūnu, kurā atradīsies dublējamā apgabala kreisais augšējais stūris;
  • lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogas Paste sarakstā izvēlas nepieciešamo speciālās dublēšanas veidu vai komandu Paste Special..., lai dublēšanas veidu precizētu dialoglodziņā Paste Special.

14

Dialoglodziņā Paste Special norāda, kā dublēšanas darbību veikt:
15

21 Saistīto dublēšanu (Paste Link) izmanto, ja nepieciešams, lai, dublētais apgabals būtu saistīts ar avota apgabalu (t.i., to, no kura tika dublēts). Ja maina kādu vērtību avota apgabalā, automātiski mainās attiecīgās šūnas vērtība arī dublētajā.

Grupā Operation var izvēlēties, kādu aritmētisku darbību veikt ar attiecīgajā šūnā dublējamo un tajā jau esošo vērtību:

  • None – nekādu;
  • Add – saskaitīt;
  • Subtract – atņemt (no šūnā esošās vērtības atņem dublējamo);
  • Multiply – reizināt;
  • Divide – dalīt (šūnā esošo vērtību dala ar dublējamo).

Dublēšanas darbību skaidrojums lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogas Paste sarakstā:

16

Daži piemēri:

17

12.6. Kļūdu paziņojumi

Kļūdu paziņojums šūnā formulas rezultāta vietā redzams tad, ja kādu iemeslu dēļ Excel nespēj veikt aprēķinus.

Kļūdu paziņojumi un to iespējamie rašanās iemesli:

  • ### – skaitliskai vērtībai (skaitlim, datumam vai laikam) šūnā nepietiek vietas. No kļūdas var atbrīvoties, samazinot rakstzīmju izmēru vai mainot kolonnas platumu;
  • #VALUE – nepareiza vērtība. Iemesli var būt vairāki, piemēram:
    • ja formulā vietā, kurā jālieto skaitlis, tiek izmantota šūna, kurā atrodas teksts. Šāda kļūda bieži rodas, dublējot formulas:
18
    • funkcijā vai formulā šūnas adreses vietā tiek lietota apgabala adrese:
  • #DIV/0 – dalīšana ar nulli:
20
  • #NAME – formulā atrasts nepareizs funkcijas nosaukums vai neesošs šūnas vārds. Šādas kļūdas visbiežāk rodas, formulas ievadot vai labojot no tastatūras, vai, ja formulas daļu, kas satur tekstu, neievieto pēdiņās:
21
  • #N/A – tiek izmantota šūna, kurai nav atļauta piekļuve;
  • #REF – neeksistējoša šūnas vai apgabala adrese. Parasti šāda kļūda rodas pēc šūnu izmešanas;
  • #NUM! – nepareizi norādīts funkcijas arguments, piemēram, saknes funkcijas lietošana negatīvam skaitlim.

12.7. Dažu funkciju lietošanas piemēri

11.7.1. Matemātiskās un trigonometriskās funkcijas

Matemātiskos aprēķinos izmantojamās funkcijas atrodas kategorijā Math & Trig. No šīs kategorijas jau tika apskatīta funkciju SUM un PRODUCT lietošana.

11.7.1.1. Skaitļu noapaļošana

Skaitļu noapaļošanas funkcijas izmanto, lai iegūtu skaitli ar noteiktu precizitāti.

21 Lietojot pogas 31 (Increasee Decimal un Decrease Decimal), tiek mainīts tikai zīmju skaits aiz komata ekrānā, bet aprēķinos tāpat tiek lietota skaitļa pilnā vērtība.

Funkcija ROUND noapaļo skaitli līdz norādītajam zīmju skaitam aiz komata:

ROUND(number;num_digits), kur number – skaitlis, kas jānoapaļo līdz noteiktam zīmju skaitam aiz komata; num_digits – zīmju skaits aiz komata:

  • ja num_digits > 0, tad skaitlis tiks noapaļots līdz num_digits zīmēm aiz komata;
  • ja num_digits = 0, tad skaitlis tiks noapaļots līdz veseliem;
  • ja num_digits < 0, tad skaitlis tiks noapaļots līdz desmitiem, simtiem utt.:
32

11.7.1.2. Skaitļa noapaļošana uz leju un uz augšu

Funkcija ROUNDDOWN(number;num_digits) noapaļo skaitli līdz norādītajam zīmju skaitam aiz komata uz leju, savukārt funkcija ROUNDUP (number;num_digits)uz augšu. Funkciju argumentu nozīme ir tāda pati kā funkcijai ROUND:

33

11.7.1.3. Kāpināšana

Funkcija POWER veic kāpināšanu:

POWER(number;power), kur number – arguments, kas jākāpina; power – kāpinā­tājs:

34

11.7.1.4. Skaitļa kvadrātsaknes aprēķināšana

Funkcija SQRT(number) aprēķina norādītā skaitļa pozitīvo kvadrātsakni. Ja dotais skaitlis ir negatīvs, tiek parādīts kļūdas paziņojums:

35

11.7.1.5. Logaritmiskās funkcijas

Logaritmisko funkciju grupā ietilpst vairākas funkcijas:

  • funkcija EXP(number) aprēķina enumber vērtību. Skaitlis e ir aptuveni vienāds ar 2,71828182845904;
  • funkcija LN(number) aprēķina skaitļa number naturālo logaritmu. Naturālais logaritms ir logaritms pie bāzes e;
  • funkcija LOG(number;base) aprēķina skaitļa number logaritmu pie norādītās bāzes base;
  • funkcija LOG10(number) aprēķina skaitļa number decimāllogaritmu (t.i., logaritmu pie bāzes 10):
36

11.7.1.6. Skaitļa 41 vērtība

Funkcijas PI() vērtība ir matemātiskā konstante 41, kuras aptuvenā skaitliskā vērtība ir 3,14159265358979. Funkcijai nav argumentu.

11.7.1.7. Trigonometriskās funkcijas

Trigonometrisko funkciju grupā ietilpst vairākas funkcijas:

  • funkcija SIN(number) aprēķina sinusu no dotā leņķa. Leņķis dots radiānos;
  • funkcija COS(number) aprēķina kosinusu no dotā leņķa. Leņķis dots radiānos;
  • funkcija TAN(number) aprēķina tangensu no dotā leņķa. Leņķis dots radiānos;
  • funkcija ASIN(number) aprēķina dotā skaitļa arksinusu. Funkcijas vērtība ir leņķis, kura lielums ir radiānos robežās no 0 līdz p;
  • funkcija ACOS(number) aprēķina dotā skaitļa arkkosinusu. Funkcijas vērtība ir leņķis, kura lielums ir radiānos robežās no 0 līdz p;
  • funkcija ATAN(number) aprēķina dotā skaitļa arktangensu. Funkcijas vērtība ir leņķis, kura lielums ir radiānos robežās no -p/2 līdz p/2.

Ja leņķis ir dots grādos, lai to pārveidotu radiānos, tas jāreizina ar PI()/180, bet, lai radiānos dotu leņķi pārvērstu grādos – ar 180/PI(). Šim nolūkam var izmantot arī pārveidošanas funkcijas:

  • funkcija RADIANS(angle) pārvērš leņķi angle no grādiem uz radiāniem;
  • funkcija DEGREES(angle) pārvērš leņķi angle no radiāniem uz grādiem:
37

11.7.1.8. Skaitļa absolūtās vērtības aprēķināšana

Funkcija ABS(number) aprēķina skaitļa absolūto vērtību jeb skaitļa moduli.

11.7.2. Datuma un laika funkcijas

Datuma un laika funkcijas atrodas kategorijā Date & Time. Datums un laiks mainās, ja darbgrāmata tiek atvērta citā dienā vai laikā, kā arī darblapu izdrukājot vai priekšskatot pirms drukāšanas.

No šīs grupas biežāk izmanto funkcijas datora pulksteņa datuma un laika nolasīšanai:

  • funkcija TODAY() nolasa datora pulksteņa datumu;
  • funkcija NOW() nolasa datora pulksteņa datumu un laiku.

Piemēram, lietojot šo funkciju 2010. gada 23. jūlijā plkst. 15:52, iegūst:

38

11.7.3. Statistikas funkcijas

Statistikas aprēķinos izmantojamās funkcijas atrodas kategorijā Statistical. No tām jau tika apskatīta funkciju AVERAGE, MAX un MIN lietošana.

11.7.3.1. Šūnu skaita noteikšanas funkcijas

Ar šo funkciju palīdzību var noteikt, cik norādītajos apgabalos ir šūnu, kas atbilst noteiktam kritērijam:

  • funkcija COUNT(value1;value2;…) saskaita, cik norādītajos apgabalos value1, value2 utt. ir šūnu, kas satur skaitliskas vērtības;
  • funkcija COUNTA(value1;value2;…) saskaita, cik norādītajos apgabalos value1, value2 utt. ir šūnu, kurās ir jebkāda veida dati;
  • funkcija COUNTBLANK(value1;value2;…) saskaita, cik norādītajos apgaba­los value1, value2 utt. ir šūnu, kas ir tukšas;
  • funkcija COUNTIF(range;criteria) saskaita, cik norādītajā apgabalā range ir šūnu, kas atbilst norādītajam kritērijam criteria. Kritēriju izvēlas līdzīgi kā nosacījumu funkcijai IF, lietojot salīdzināšanas operatorus:
39

11.7.3.2. Datu vērtību secīga novērtēšana

Bieži, apkopojot kādu sacensību vai testu rezultātus, vajag uzzināt, kādu vietu katrs no sacensību vai testa dalībniekiem ieguvis. Šim nolūkam lieto statistisko funkciju RANK.EQ:

RANK.EQ(number;ref;order), kur number – skaitlis, kam jānosaka kārtas numurs (vieta) kādā šūnu apgabalā; ref – šūnu apgabals, kur jānosaka kārtas numurs (vieta); ordersecība: augoša vai dilstoša (ja atstāj tukšu vai 0, tad dilstoša secība, bet, ja norāda jebkuru skaitli, kas nav nulle, tad augoša secība).

Piemērā sacensību dalībnieku rezultāti atrodas apgabalā B2:B13 un šim apgabalam jābūt nemainīgam visiem sacensību dalībniekiem. Tādēļ, lai varētu izveidoto formulu dublēt, formulā apgabala adresācijas veids ir jānomaina uz absolūto (sk. 69. lpp.).

40

3 Ja vairākiem dalībniekiem ir vienāds rezultāts (piemēram, dalīta trešā ceturtā vieta), abiem tiek piešķirta vienāda vieta (trešā), bet nākamā (ceturtā) netiek piešķirta.

Pieejama arī līdzīga funkcija RANK.AVG(number;ref;order), kura vienāda rezultāta gadījumā dotu vidējo dalīto vietu, t.i., šajā piemērā 3,5.

12.8. Darblapā veikto aprēķinu pārbaude

Ja darblapā izveidotas daudzas formulas, turklāt kādā no šūnām parādās kļūdu paziņo­jumi, svarīgi izsekot, kādas šūnas savstarpēji ietekmē cita citu.

Šim nolūkam lieto lentes cilnes Formulas lappuses grupas Formula Auditing pogas un sarakstus.

51

Lai noskaidrotu, kas ietekmē kādu šūnu, kurā izveidota formula (piemērā E12):

  • atlasa šūnu;
  • piespiež pogu 52 – ar bultām tiek parādītas šūnas, kas tieši ietekmē atlasīto šūnu;
  • piespiežot pogu atkārtoti, ar tievākām bultām tiek parādītas šūnas, kas netieši ietekmē atlasīto šūnu:

53

Izvēloties lentes cilnes Formulas lappuses grupas Formula Auditing sarakstā Remove Arrows komandu Remove Precedent Arrows, šīs bultas pakāpeniski var noņemt:

54

Lai noskaidrotu, ko ietekmē kāda šūna (piemērā D4):

  • atlasa šūnu;
  • piespiež pogu 55 – ar bultām tiek parādītas šūnas, ko tieši ietekmē atlasītā šūna;
  • piespiežot pogu atkārtoti, ar bultām tiek parādītas šūnas, ko netieši ietekmē atlasītā šūna:

56

Izvēloties lentes cilnes Formulas lappuses grupas Formula Auditing sarakstā Remove Arrows komandu Remove Dependent Arrows, šīs bultas pakāpeniski var noņemt:

57

Ja sarakstā Remove Arrows izvēlas komandu Remove Arrows, visas bultas tiek no­ņemtas vienlaikus.

Ja kādā šūnā izveidota formula un tajā parādās kļūdas paziņojums, tās novēršanai var lietot lentes cilnes Formulas lappuses grupas Formula Auditing pogas Error Checking komandu Error Checking...:

5859

Atveras dialoglodziņš Error Checking, ar kura palīdzību var censties kļūdu novērst:

60

12.9. Meklēšana un aizvietošana

Lielās datu tabulās var sagādāt grūtības kāda teksta vai vērtības atrašana vai nomainī­šana ar citu. Šādos gadījumos ir ērti izmantot meklēšanas un aizvietošanas komandas.

11.9.1. Komandas Find izmantošana

Lai meklētu kādu simbolu virkni:

  • izvēlas šūnu, no kuras uzsākt meklēšanu. Ja meklēšanu vēlas veikt kādā konkrētā šūnu apgabalā, to atlasa;
  • lentes cilnes Home lappuses grupas Editing sarakstā Find & Select izvēlas komandu Find...:

1

  • dialoglodziņa Find and Replace cilnes Find lappuses lodziņā Find what ievada meklējamo simbolu virkni:

2

  • lai uzsāktu meklēšanu pa vienai šūnai, piespiež pogu 3, bet, lai atrastu visas šūnas uzreiz – 4.

Meklējot šūnas pa vienai, secīgi tiek atlasītas šūnas, kas satur norādīto simbolu virkni. Meklējot visas šūnas uzreiz, dialoglodziņš Find and Replace tiek papildināts ar grupu, kur uzrādītas visas atrastās šūnas:

5

Izpildot klikšķi uz kādas no rindiņām, atbilstošā šūna tiek atlasīta darblapā.

Ja nav nevienas šūnas, kurā ir meklējamā simbolu virkne, tad Excel paziņo, ka šūnas ar šādiem datiem nav atrastas:

6

Piespiežot pogu 7 dialoglodziņā Find and Replace, var atvērt meklēšanas papildiespējas:

8

  • sarakstā Within izvēlas meklēšanas apgabalu:
    • Sheet – tikai aktīvajā darblapā;
    • Workbook visā darbgrāmatā;
  • sarakstā Search izvēlas meklēšanas secību:
    • By Rows – pa rindām, sākot ar izvēlēto šūnu;
    • By Columns pa kolonnām, sākot ar izvēlēto šūnu;
  • sarakstā Look in izvēlas, kur meklēt:
    • Formulas – formulās;
    • Values – vērtībās;
    • Comments – komentāros;
  • izvēles rūtiņu Match case atzīmē, ja nepieciešams, lai meklējamā simbolu virk­nē tiktu ņemts vērā lielo un mazo burtu lietojums;
  • izvēles rūtiņu Match entire cells contents atzīmē, ja nepieciešams atrast šūnu, kurā atrodas meklējamā simbolu virkne precīzi tāda, kāda ir norādīta lodziņā Find what. Piemēram, ja šūnā ir vērtība 998 un meklējamā simbolu virkne ir 99, tad šī šūna netiks atrasta, jo tā precīzi nesakrīt ar ievadīto virkni, bet, ja šī rūtiņa nav atzīmēta, tiek meklētas visas tās šūnas, kas satur 99, piemēram, 998, J99 u.tml.
20Meklēt var ne tikai kādu simbolu virkni, bet, lietojot pogu 10, arī šūnu formātus.

11.9.2. Meklēšanā izmantojamie simboli

Lai atvieglotu meklēšanu, var izmantot simbolus * un ?. Šos simbolus īpaši izdevīgi ir lietot tad, ja meklē līdzīgus ierakstus.

Simbols ? apzīmē vienu jebkuru simbolu meklējamajā virknē. Piemēram, ja lodziņā Find what ievada 99?, tad tiks meklētas visas trīszīmju simbolu virknes, kas sākas ar 99 un beidzas ar jebkuru simbolu, piemēram, 991, 992, 993, 99A, 99B u.c.

Simbolu * lieto jebkura skaita simbolu apzīmēšanai. Piemēram, ja lodziņā Find what ievada 9*, tad tiks meklēta jebkura simbolu virkne, kas sākas ar 9, piemēram, 900, 97, 9A, 9-33-C u.c.

Šos abus meklēšanā izmantojamos simbolus var lietot jebkurā simbolu virknes vietā. Piemēram, ja nepieciešams atrast jebkuru uzvārdu, kas satur simbolus kaln, tad lodziņā Find what ievada *kaln*. Atrasti var tikt uzvārdi Kalniņš, Kalns, Kalnbērzs, Mazkalniņš u.c.

21 Ja meklēšanā izmanto aizstājējzīmes * vai ?, parasti atzīmē izvēles rūtiņu Match entire cells contents.

11.9.3. Komandas Replace izmantošana

Bieži meklējamo simbolu virkni ir nepieciešams aizvietot ar citu:

  • izvēlas šūnu, no kuras uzsākt aizvietošanu. Ja aizvietošanu vēlas veikt kādā konkrētā šūnu apgabalā, to atlasa;
  • lentes cilnes Home grupas Editing sarakstā Find & Select izvēlas komandu Replace...:

9

  • dialoglodziņa Find and Replace cilnes Replace lappuses lodziņā Find what ievada aizvietojamo simbolu virkni;
  • lodziņā Replace with ievada simbolu virkni, ar kuru aizvietot lodziņā Find what ievadīto:

101

20 Visu dialoglodziņa Find and Replace cilnes Replace lappuses sarakstu un izvēles rūtiņu nozīme ir tāda pati kā cilnes Find lappusē.

  • piespiež pogu 3;
  • ja meklējamā virkne ir atrasta, tad izvēlas turpmāko darbību:
  • lai neaizvietotu atrasto un meklētu nākamo simbolu virkni, piespiež pogu 3;
  • lai atrasto virkni aizvietotu ar lodziņā Replace with ievadīto un meklētu nākamo, piespiež pogu 11;
  • lai aizvietotu visas lodziņā Find what norādītās simbolu virknes, piespiež pogu 12.
20 Tā kā, veicot aizvietošanas darbību, simbolu virkne vispirms tiek meklēta, tad arī, norādot aizvietojamo virkni, var izmantot simbolus * un ?.

Pēc komandas izpildes lietotne parasti paziņo, cik aizvietošanu veikts:

13

12.10. Darblapas skatu maiņa

11.10.1. Sadalītājlīniju uzlikšana un noņemšana

Pārskatot datus, kas ievadīti tik lielā tabulā, ka tā neietilpst ekrāna robežās, lieto ritjos­las. Šādā situācijā sarakstu virsrakstu rinda bieži vien nav redzama un tabulu ir grūti pārskatīt un rediģēt. Lai tabula kļūtu pārskatāmāka, darblapu var sadalīt vairākās daļās.

Ir vairāki veidi, kā sadalīt darblapu vairākās daļās:

  • turot piespiestu peles kreiso pogu un pārvelkot atdalītājzīmi, kas atrodas loga labajā apakšējā stūrī pa labi no horizontālās ritjoslas (sk. attēlu pa kreisi), vai atdalītājzīmi, kas atrodas virs vertikālās ritjoslas (sk. attēlu pa labi):
1 2
  • ar dubultklikšķi uz kādas no šīm atdalītājzīmēm;
  • izvēloties lentes cilnes View lappuses grupas Window komandu Split, pirms tam atlasot šūnu, no kuras pa kreisi un virs kuras vēlams dalījums:

3

Darblapa ar robežlīnijām tiek sadalīta daļās. Katrā no loga daļām ir ritjosla, kas ļauj šo daļu pārvietot visērtākajā izskatā rediģēšanai. Loga daļu izmērus var mainīt, turot piespiestu peles kreiso pogu un pārvelkot dalījuma līniju vēlamajā vietā:

4

Sadalītu darblapu pārveidot nesadalītā var vairākos veidos:

  • turot piespiestu peles kreiso pogu un pārvelkot dalījuma līniju uz loga labo malu vai augšmalu;
  • uz dalījuma līnijas izpildot dubultklikšķi;
  • atkārtoti izvēloties lentes cilnes View lappuses grupas Window komandu Split.

11.10.2. Darblapas daļu „iesaldēšana”

Ja tabula izveidota kā datu bāze, nav ērti, ja, pārvietojoties uz leju vai pa labi, vairs nav redzami lauku nosaukumi vai kāda no kolonnām (piemēram, pilsētas nosaukums).

Šādā gadījumā iespējams „iesaldēt” logā atsevišķas rindas vai kolonnas. Lai to veiktu:

  • atlasa šūnu, no kuras pa kreisi un virs kuras vajag „iesaldēt” logā rindas un ko­lonnas:
5
  • lentes cilnes View lappuses grupas Window sarakstā Freeze Panes izvēlas komandu Freeze Panes:

6

Neatkarīgi no tā, kura šūna ir atlasīta, lietojot šī saraksta komandas Freeze Top Row vai Freeze Top Column, tiek „iesaldēta” attiecīgi darblapas pirmā rinda vai pirmā kolonna.

Turpmāk, pārvietojoties darblapā, tabulas „iesaldētās” daļas vienmēr būs redzamas:

7

Tabulas daļu „iesaldēšanu” noņem, lentes cilnes View lappuses grupas Window sarakstā Freeze Panes izvēloties komandu Unfreeze Panes:

8

12.11. Lietotnes palīdzības sistēma Help

Lai papildinātu zināšanas par Excel izmantošanas iespējām, var izmantot lietotnes palīdzības sistēmu (help) angļu valodā.

Palīdzības sistēmu var aktivizēt vairākos veidos, piemēram:

  • piespiežot taustiņu 1;
  • piespiežot pogu 2 (Microsoft Excel Help) lietotnes loga labajā augšējā stūrī:

3

Atveras dialoglodziņš Excel Help.

Lai atrastu nepieciešamo informāciju, var rīkoties kādā no veidiem, piemēram:

  • izmantot tēmu sarakstu, kas dots grupā Browse Excel Help;
  • lodziņā ievadīt meklējamo terminu (piemēram, Conditional formatting) un piespiest po­gu 4 (Search Excel Help) vai taustiņu 26:

5

Pirms uzsākt meklēšanu par interesējošo tēmu, atkarībā no tā – ir vai nav pieejams interneta pieslēgums, dialoglodziņa Excel Help stāvokļa joslā var izvēlēties:

6

  • Show content from Office.com – meklēšanu veikt programmatūras izstrādātāju tīmekļa vietnē;
  • Show content only from this computer – meklēšanu veikt tikai datorā instalētajā lietotnes palīdzības sistēmā.

Tāpat meklēšanas vietu var precizēt pogas 4 sarakstā:

7

Tiek parādīti atrastie raksti (Articles), kas saistīti ar meklēto tēmu:

8

Izpildot klikšķi uz atbilstošākā raksta nosaukuma, var iepazīsties ar tajā sniegto palīdzības informāciju:

9

13. VINGRINĀJUMI

13.1. Darbgrāmata un darblapa

1. vingrinājums

  1. Atvērt Excel lietotni un iepazīties ar tās darba vidi.
  2. Pārdēvēt pirmo darbgrāmatas lapu Sheet1 par Ieņēmumi, otro lapu Sheet2 – par Izdevumi.
  3. Samainīt darbgrāmatas lapas vietām tā, lai pirmā ir Izdevumi un otrā – Ieņēmumi.
  4. Izveidot lapas Izdevumi kopiju, kuru novietot aiz darblapas Sheet3 (jaunās lapas nosaukums ir Izdevumi (2)).
  5. Pievienot jaunu darblapu darbgrāmatas beigās (jaunās lapas nosaukums ir Sheet5).
  6. Pievienot jaunu darblapu starp darblapām Izdevumi un Ieņēmumi (jaunās lapas nosaukums ir Sheet6).
  7. Dzēst no darbgrāmatas lapu ar nosaukumu Sheet3.
    1
  8. Ievadīt darblapā Sheet5 šādu informāciju:
    • šūnā A1 teksts Informācijas ievadīšanas treniņš;
    • šūnā A2 teksts Dažādi skaitļi (teksts šūnā ievadīts divās rindās);
    • šūnā A3 skaitlis 51,328;
    • šūnā A4 skaitlis -8,321;
    • šūnā A5 skaitlis (28,13);
    • šūnā A6 skaitlis 5E7;
    • šūnā A7 skaitlis 2 500;
    • šūnā A8 skaitlis 1/2;
    • šūnā A9 skaitlis 0 1/2;
    • šūnā A10 skaitlis 2010.09.01;
    • šūnā A11 skaitlis 21:45.
  9. Pievērst uzmanību šūnām A5, A6, A7, A8, A9 un A11. Kas tika ievadīts, kas redzams šūnās un kas – formulu joslā?
    2
  10. Izveidot lapas Sheet5 kopiju, kuru novietot darbgrāmatā kā pirmo (jaunās lapas nosaukums ir Sheet5 (2)).
  11. Pārdēvēt darblapu Sheet5 (2) par Kopija.
  12. Darblapas Kopija šūnās veikt šādus labojumus:
    • šūnā A1 izlabot tekstu uz Informācijas labošanas treniņš;
    • šūnā A3 esošo skaitli izlabot par 51,928;
    • šūnā A6 esošo skaitli aizstāt ar 5E-7 (formulu joslā tam jābūt redzamam kā 0,0000005);
    • šūnā A7 esošo skaitli izlabot par 2 500 000;
    • šūnā A11 esošo skaitli formulu joslā izlabot par 21:45:15. Šūnā tas joprojām tiks attēlots kā 21:45.
      Pēc labojumiem darblapai jāizskatās šādi:
      3
  13. Saglabāt izveidoto darbgrāmatu ar nosaukumu Trenins.

    20
    Tā kā darbgrāmata tiek saglabāta pirmo reizi, atveras dialoglodziņš Save As. Parasti saglabāt tiek piedāvāts noklusētajā mapē, taču ieteicams izveidot jaunu mapi (piemēram, ar nosaukumu Vingrinajumi), kurā glabāt visus izpildītos uzdevumus.

  14. Darbgrāmatu aizvērt.

2. vingrinājums

  1. Jaunā darbgrāmatā lapā Sheet1 sagatavot šādu tabulu:
    4
  2. Saglabāt izveidoto darbgrāmatu mapē Vingrinajumi ar nosaukumu Pirkumi un aizvērt.
  3. Jaunas darbgrāmatas darblapu Sheet1 pārdēvēt par Ieņēmumi.
  4. Darblapā Ieņēmumi izveidot tabulu pēc dotā parauga.
    5
  5. Saglabāt izveidoto darbgrāmatu mapē Vingrinajumi ar nosaukumu KomTex.
  6. Darbgrāmatas KomTex darblapas Sheet2 un Sheet3 dzēst.
  7. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas.
  8. Aizvērt darbgrāmatu un lietotni.
  9. Vēlreiz atvērt Excel lietotni un visas saglabātās darbgrāmatas Trenins, Pirkumi un KomTex, lai pārliecinātos par ievadītās informācijas saglabāšanu.
  10. Iepazīties ar iespējām pārvietoties starp atvērtām darbgrāmatām.
  11. Aizvērt visas darbgrāmatas un lietotni.

13.2. Darbs ar tabulas apgabaliem

3. vingrinājums

  1. Jaunā darbgrāmatā atlasīt šūnu A2, apgabalu B4:C6, kolonnu E, 8. un 10. rindu:
    • atlasa šūnu A2;
    • tur piespiestu taustiņu 1 un ar peli izvēlas šūnu B4;
    • neatlaižot peles pogu, velk līdz šūnai C6;
    • atlaiž peles pogu, bet taustiņu 1 tur piespiestu;
    • atlasa kolonnu E;
    • joprojām tur piespiestu taustiņu 1 un atlasa 8. un 10. rindu;
    • atlaiž taustiņu 1:
      1
  2. Darbgrāmatu aizvērt, to nesaglabājot.

4. vingrinājums

  1. Atvērt darbgrāmatu Pirkumi un saglabāt to ar citu nosaukumu Pirkumi-2.
  2. Lapu Sheet1 pārdēvēt par Preces, Sheet2 – par Cenas, Sheet3 – par Daudzums:
    2
  3. Dublēt datus par preču cenām (darblapas Preces šūnas A3:B11) uz darblapas Cenas šūnām A1:B9.
  4. Vienlaikus dublēt datus par preču skaitu (darblapas Preces šūnas A3:A5, A7:A10, C3:D5, C7:D10) uz darblapas Daudzums šūnām A1:C7:
    3 4
  5. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas un to aizvērt.

5. vingrinājums

  1. Atvērt darbgrāmatu KomTex un saglabāt to ar citu nosaukumu KomTex-2.
  2. Dzēst darblapas Ieņēmumi 2. rindu.
  3. Ievietot jaunu kolonnu pa kreisi no kolonnas A:
    5
  4. Pārvietot šūnu F3:F5 saturu uz šūnām A3:A5, bet šūnas B1 saturu – uz šūnu A1:
    6
  5. Izveidot darblapas Ieņēmumi trīs kopijas (to nosaukumi Ieņēmumi (2), Ieņēmumi (3) un Ieņēmumi (4)).
  6. Darblapā Ieņēmumi (2) kolonnai A mainīt platumu uz 14 standrtsimboliem.
  7. Kolonnām B:E mainīt platumu pēc garākās informācijas šūnās.
  8. 1. rindai mainīt augstumu uz 27 punktiem.
  9. Rindām 4:7 mainīt augstumu uz 20 punktiem.
    7
  10. Darblapā Ieņēmumi (3) paslēpt 3. un 4. rindu un B:D kolonnas.
  11. Paslēpt darblapu Ieņēmumi (4).
    8
  12. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas un to aizvērt.

13.3. Aprēķini tabulās

6. vingrinājums

  1. Atvērt darbgrāmatu Pirkumi-2 un saglabāt to ar citu nosaukumu Pirkumi-3.
  2. Darblapā Preces šūnā E3 ievadīt vārdu Summa:
    1
  3. Aprēķināt, cik jāmaksā par katru preci. Šūnā E4 jābūt rezultātam, kas iegūts, desas kilograma cenu reizinot ar tās daudzumu. Tā kā desas cena atrodas šūnā B4, bet daudzums šūnā D4, tad formula ir =B4*D4:
    • izpildīt klikšķi šūnā E4;
    • ievadīt 1 (vienādības) zīmi;
    • izpildīt klikšķi šūnā B4;
    • ievadīt 2 (reizināšanas) zīmi;
    • izpildīt klikšķi šūnā D4;
    • apstiprināt ievadīto formulu.
  4. Lai veiktu analoģiskus aprēķinus arī pārējām precēm, lietot formulas dublēšanu šūnu apgabalā no E5 līdz E11:
    • novietot peles rādītāju uz šūnas E4 autoaizpildes rīka;
    • turot piespiestu peles kreiso pogu, vilkt, līdz atlasīta šūna E11;
    • atlaist peles pogu.
  5. Šūnā D12 ievadīt vārdu Kopā.
  6. Šūnā E12 aprēķināt kopējo iztērēto naudas summu par pirkumu, izmantojot funkciju SUM. Iegūtajam rezultātam vajadzētu izskatīties šādi:
    3
  7. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas.

7. vingrinājums

  1. Pievienot darbgrāmatā Pirkumi-3 vēl vienu darblapu un pārdēvēt to par Datortehnika. Darblapā izveidot tabulu pēc dotā parauga:
    4
  2. Šūnā C2 ievadīt formulu, kas aprēķina pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas ir 21% no preču cenas (=B2*21%).
  3. Aiz šūnas C2 autoaizpildes rīka dublēt formulu līdz šūnai C5.
  4. Šūnā D2 ievadīt formulu preču pilnās cenas aprēķināšanai, kas veidojas, saskaitot cenu bez PVN un pievienotās vērtības nodokli (=B2+C2).
  5. Aiz šūnas D2 autoaizpildes rīka dublēt formulu līdz šūnai D5.
    Pēc veiktajām darbībām tabulai būtu jāizskatās šādi:
    5
  6. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas.

8. vingrinājums

  1. Atvērt darbgrāmatu KomTex-2 un saglabāt to ar citu nosaukumu KomTex-3.
  2. Darblapā Ieņēmumi šūnā F2 ievadīt tekstu Gadā.
  3. Šūnā F3 aprēķināt kopējos ieņēmumus par komunikāciju pakalpojumiem gadā, izmantojot funkciju SUM. Dublēt formulu pārējo ieņēmumu kopsummu noteikšanai:
    6
  4. Šūnā A6 ievadīt tekstu Kopā, bet šūnā B6 aprēķināt kopējos ieņēmumus I ceturksnī, izmantojot funkciju SUM. Dublēt formulu kopējo ieņēmumu noteikšanai pārējos ceturkšņos un gadā.
  5. Šūnā G2 ievadīt tekstu Vidēji cet., šūnā H2 – tekstu Lielākie cet., šūnā I2 – tekstu Mazākie cet., bet šūnā J2 – tekstu I cet. salīdzinot ar vidējo. Lai gan ievadītie teksti šūnās neietilpst, kolonnu platumus pagaidām nemainīt.
  6. Šūnā G3 aprēķināt, kādi ir vidējie ieņēmumi par komunikāciju pakalpojumiem ceturksnī, izmantojot vidējās vērtības aprēķināšanas funkciju.
  7. Šūnā H3 aprēķināt, kādi ir lielākie ieņēmumi par komunikāciju pakalpojumiem ceturksnī, izmantojot lielākās vērtības noteikšanas funkciju.
  8. Šūnā I3 aprēķināt, kādi ir mazākie ieņēmumi par komunikāciju pakalpojumiem ceturksnī, izmantojot mazākās vērtības noteikšanas funkciju.
  9. Dublēt funkcijas tā, lai analoģiski aprēķini tiktu veikti arī pārējiem ieņēmumu veidiem.
  10. Izmantojot loģisko funkciju IF, šūnā J3 noteikt, vai I ceturksnī ieņēmumi par komunikāciju pakalpojumiem (šūna B3) ir lielāki vai mazāki nekā vidēji ceturksnī (šūna G3).
  11. Dublēt funkciju uz šūnām J4:J5.
    Pēc veiktajiem aprēķiniem tabulai vajadzētu izskatīties šādi:
    7
  12. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas. Darbgrāmatu KomTex-3 aizvērt.

9. vingrinājums

  1. Darbgrāmatā Pirkumi-3 pievienot jaunu darblapu, pārdēvēt to par Eiro un sagatavot tabulu pēc dotā parauga:
    8
  2. Izmantojot absolūto adresāciju, aprēķināt visu preču cenas latos:
    • šūnā C5 ievadīt formulu =B5/$A$2;
    • dublēt formulu uz šūnām C6:C8.
      9
  3. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas.

10. vingrinājums

  1. Jaunas darbgrāmatas lapā Sheet1, izmantojot jaukto adresāciju, izveidot kāpināšanas tabulu.
  2. Šūnā A1 ievadīt tekstu Kāpināšanas tabula.
  3. Šūnās A3:A12 un B2:K2 ievadīt skaitļus no 1 līdz 10.
  4. Šūnā B3 ievadīt kāpināšanas formulu (kāpināšanas darbības apzīmēšanai izmanto simbolu ^) =A3^B2.
  5. Pārveidot šūnu adreses tā (jauktā adresācija), lai, dublējot formulu visā tabulā, iegūtu kāpināšanas tabulu. Kolonnām B:K mainīt platumu pēc garākās informācijas šūnās:
    10
  6. Saglabāt izveidoto darbgrāmatu mapē Vingrinajumi ar nosaukumu Dazadas_tabulas un to aizvērt.

11. vingrinājums

  1. Darbgrāmatā Pirkumi-3 dublēt darblapu Eiro (tās nosaukums Eiro (2)).
  2. Darblapā Eiro (2) dzēst šūnu C5:C8 saturu.
  3. Šūnai A2 piešķirt vārdu EUR_kurss, lentes cilnes Formulas lappuses grupas Defined Names sarakstā Define Name izvēloties komandu Define Name....
  4. Apgabalam B5:B8 piešķirt vārdu, nosaukumam izmantojot virs šī apgabala esošo šūnu B4 (lietot lentes cilnes Formulas lappuses grupas Defined Names pogu Create from Selection). Vārdam būtu jābūt Cena__LVL, jo ar simbolu (_) aizvietots gan komats, gan tukšums:
    11 12
  5. Izmantojot definētos vārdus, aprēķināt preču cenas latos:
    13 14
  6. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas un to aizvērt.

13.4. Tabulas noformēšana

12. vingrinājums

  1. Atvērt darbgrāmatu Pirkumi-3 un saglabāt to ar citu nosaukumu Pirkumi-4.
  2. Darblapā Daudzums atlasīt šūnas A1:C1.
  3. Lietojot lentes cilnes Home lappuses grupas Alignment pogas 1 (Orientation) sarakstu, pagriezt atlasīto šūnu saturu par 45° pretēji pulksteņrādītāja virzienam:
    2
  4. Darblapā Cenas šūnā A4 esošo tekstu Sviests izlabot uz Lauku sviests.
  5. Lietojot lentes cilnes Home lappuses grupas Alignment pogu 3, sadalīt tekstu divās rindās:
    4
  6. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas.

13. vingrinājums

  1. Atvērt darbgrāmatu Dazadas_tabulas un saglabāt to ar citu nosaukumu Dazadas_tabulas-2.
  2. Darblapas Sheet2 šūnā A1 ievadīt tekstu Horizontāli apvienotas šūnas, šūnā E1 – tekstu Vertikāli apvienotas šūnas, šūnā A3 – tekstu Apvienotas deviņas šūnas.
    5
  3. Lietojot lentes cilnes Home lappuses grupas Alignment pogu 6, apvienot šūnas A1:D1, novietojot tekstu apvienotā šūnu apgabala centrā horizontālā virzienā.
  4. Lietojot pogas 6 saraksta izvēli 7, apvienot šūnas E1:E3.
  5. Apvienotajā šūnu apgabalā nodrošināt teksta sadalīšanu rindās.
  6. Novietot tekstu apvienotā šūnu apgabala centrā.
  7. Izmainīt kolonnas platumu tā, lai katrs vārds šūnā atrastos savā rindā.
  8. Apvienot šūnas A3:C5.
  9. Novietot tekstu apvienotā šūnu apgabala centrā horizontālā un vertikālā virzienā.
    Pēc veiktajām darbībām darblapai jāizskatās šādi:
    8
  10. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas.

14. vingrinājums

  1. Darbgrāmatas Dazadas_tabulas-2 darblapā Sheet1 virs 2. rindas ievietot vienu tukšu rindu.
  2. Šūnā A1 esošajam tekstam mainīt rakstzīmju izmēru uz 17, noformēt to treknrakstā un kursīvā.
  3. Apvienot šūnas A1:K1.
  4. Izcelt 3. rindā un kolonnā A esošo tekstu treknrakstā.
  5. Šūnu A3:K13 saturu nocentrēt horizontālā virzienā.
  6. Mainīt šūnu B3:K3 un A4:A13 fona krāsu uz dzeltenu.
    Pēc veiktajām izmaiņām darblapai jāizskatās šādi:
    9
  7. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas un to aizvērt.

15. vingrinājums

  1. Darbgrāmatas Pirkumi-4 darblapā Preces noformēt virsrakstu Mans pirkums:
    • apvienot šūnas A1:F1;
    • rakstzīmju fonts Arial Black, izmērs – 16, rakstzīmju krāsa – sarkana, rakstzīmes noformētas kursīvā.
  2. Šūnai E12 izvēlēties gaiši zaļu fona krāsu.
  3. Šūnā F3 ievadīt tekstu Procenti.
  4. Šūnās F4:F11 aprēķināt, kādu daļu no kopsummas veido katrs no pirkumiem. Lietot absolūto adresāciju un procentu formātu ar divām zīmēm aiz komata.
  5. Noformēt šūnas apgabalā A3:F3:
    • fonts Times New Roman, rakstzīmes noformētas treknrakstā, novietotas šūnu centrā horizontālā virzienā;
    • šūnu fonam izvēlēties gaiši zilu krāsu.
  6. Šūnām A4:A11 izvēlēties dzeltenu fona krāsu.
  7. Apgabalus B4:B11 un E4:E12 noformēt grāmatvedības valūtas formātā (ar Ls).
  8. Apgabalu D4:D11 noformēt decimālskaitļa formātā ar vienu zīmi aiz komata.
  9. Tabulas apmaļu noformējums apgabalam A3:F11:
    • iekšējās līnijas – melnas pārtrauktas;
    • ārējā apmale – bieza tumši zilā krāsā.
  10. Šūnu apgabala A3:F3 apakšējā apmale – dubultā tumši zilā krāsā.
  11. Mainīt kolonnu A:F platumus pēc garākajiem ierakstiem šo kolonnu šūnās.
    Pēc veiktajām darbībām darblapai jāizskatās šādi:
    10
  12. Lietojot lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogu 1 (Format Painter), dublēt darblapas Preces šūnu A3:B7 noformējumu uz darblapas Datortehnika šūnām A1:B5 (ja nepieciešams, pēc noformējuma dublēšanas mainīt kolonnas B platumu):
    11
  13. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas un to aizvērt.

13.5. Datu virkņu veidošana

16. vingrinājums

  1. Atvērt darbgrāmatu Dazadas_tabulas un saglabāt to ar citu nosaukumu Dazadas_tabulas-3.
  2. Darblapā Sheet3 sagatavot un noformēt tabulu pēc dotā parauga, izmantojot iespēju veidot datu virknes:
    1
  3. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas un to aizvērt.
21 Izmantojot šūnas autoaizpildes rīku, var veidot arī datu virknes, kā parādīts kolonnās G un H (pirms pārvilkšanas jāievada tikai virknes pirmais loceklis), taču jāievēro, ka aiz skaitļiem nedrīkst likt punktu.

13.6. Diagrammu veidošana un formatēšana

17. vingrinājums

  1. Atvērt darbgrāmatu KomTex-3 un saglabāt to ar citu nosaukumu KomTex-4.
  2. Darblapā Ieņēmumi attēlot grafiski uzņēmuma gada ieņēmumus pa ceturkšņiem pēc dotā parauga:
    1
    • diagrammas veidošanai izmantoti šūnu A2:E5 dati;
    • diagrammas tips – Column, diagrammas apakštips – Clustered Column;
    • diagramma pārvietota un tās izmērs mainīts tā, lai diagramma aptuveni aizņemtu laukumu, kas nosedz šūnu apgabalu A8:I26.
    • diagrammas virsraksts pasvītrots ar dubultu līniju;
    • diagrammas laukumam noapaļoti stūri;
    • diagrammas laukuma krāsa mainīta uz dzeltenu un diagrammas fona krāsa uz gaiši zilu;
    • leģendai pievienota kontūrlīnija tumši zilā krāsā un ēna, bet fonam mainīta krāsa uz gaiši zilu;
    • pārējie diagrammas elementi (virsraksts, paskaidrojumi pie asīm, asis, leģenda, palīglīnijas, stabiņi un to vērtības) pievienoti, novietoti un noformēti aptuveni pēc parauga.
  3. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas.

18. vingrinājums

  1. Darbgrāmatā KomTex-4 attēlot grafiski uzņēmuma ieņēmumu dinamiku pa ceturkšņiem. Diagrammu novietot jaunā diagrammu lapā ar nosaukumu Diagramma:
    2
    • diagrammas veidošanai izmantoti darblapas Ieņēmumi šūnu A2:E5 dati;
    • diagrammas tips – Line, diagrammas apakštips – Line with Markers;
    • diagrammas elementi (virsraksts, paskaidrojumi pie asīm, leģenda, palīglīnijas) pievienoti un novietoti aptuveni pēc parauga;
    • visas rakstzīmes noformētas fontā Times New Roman ar izmēru 14, treknrakstā (virsrakstam izmērs 20);
    • horizontālajai asij dialoglodziņa Format Axis cilnes Axis Options lappusē grupā Position Axis atzīmēta radiopoga On tick marks, lai ceturkšņu nosaukumi tiktu novietoti tieši zem galvenajām ass iedaļām;
    • vertikālajai asij dialoglodziņa Format Axis cilnes Axis Options lappusē sarakstā Minor tick mark type izvēlēties Cross, lai vertikālās ass mazāko iedaļu attēlošanas līnijas šķērso ass līniju;
    • mainīts datus attēlojošo punktu izskats, izmērs un krāsa, kā arī līniju veids. Nolīdzināti līniju lauzuma punkti (dialoglodziņa Format Data Series cilnes Line Style lappusē atzīmēta izvēles rūtiņa Smoothed line).
  2. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas.
  3. Darbgrāmatu aizvērt.

19. vingrinājums

  1. Atvērt darbgrāmatu Pirkumi-4 un saglabāt to ar citu nosaukumu Pirkumi-5.
  2. Darblapā Preces attēlot grafiski pirkuma izdevumu sadalījumu pa precēm:
    3
    • diagrammas veidošanai izmantoti šūnu A4:A11 un E4:E11 (bet ne F4:F11!!!) dati;
    • diagrammas tips – Pie, apakštips – Exploded pie in 3-D;
    • noformēšanas elementi aptuveni pēc parauga.
  3. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas.
  4. Darbgrāmatu aizvērt.

13.7. Saraksti

20. vingrinājums

  1. Atvērt darbgrāmatu Dazadas_tabulas-3 un saglabāt to ar citu nosaukumu Dazadas_tabulas-4.
  2. Pievienot jaunu darblapu, pārdēvēt to par Produkti un izveidot tajā tabulu pēc dotā parauga:
    1
  3. Izveidot desmit darblapas Produkti kopijas (to nosaukumi Produkti (2), Produkti (3), ..., Rezultāti (11)).
  4. Darblapā Produkti (2) sakārtot sarakstu pēc produktu nosaukuma alfabētiskā secībā (attēlā parādīts tikai sakārtotā saraksta fragments):
    2
  5. Darblapā Produkti (3) sakārtot sarakstu pēc enerģētiskās vērtības uz 100 g pārtikas produkta dilstošā secībā (attēlā parādīts tikai sakārtotā saraksta fragments):
    3
  6. Darblapā Produkti (4) sakārtot sarakstu pēc produktu grupas (alfabētiskā secībā), savstarpēji ierakstus ar vienādām vērtībām šajā laukā sakārtojot pēc enerģētiskās vērtības uz 100 g pārtikas produkta augošā secībā (attēlā parādīts tikai sakārtotā saraksta fragments):
    4
  7. Darblapā Produkti (5) atfiltrēt visus produktus, kuru enerģētiskā vērtība uz 100 g ir lielāka par 350 kcal:
    5
  8. Darblapā Produkti (6) atfiltrēt visus produktus, kuru enerģētiskā vērtība uz 100 g ir mazāka par 30 kcal:
    6
  9. Darblapā Produkti (7) atfiltrēt visus produktus, kuru enerģētiskā vērtība uz 100 g ir mazāka vai vienāda ar 17 kcal vai lielāka par 500 kcal:
    7
  10. Darblapā Produkti (8) atfiltrēt visus dārzeņus un augļus, kuru enerģētiskā vērtība uz 100 g ir virs 50 kcal un zem 100 kcal:
    8
  11. Darblapā Produkti (9) atfiltrēt visus produktus, kuru nosaukums satur burtu z:
    9
  12. Darblapā Produkti (10) atfiltrēt trīs produktus, kuru enerģētiskā vērtība uz 100 g ir vislielākā:
    10
  13. Darblapā Produkti (11) atfiltrēt 20% produktu, kuru enerģētiskā vērtība uz 100 g ir vismazākā:
    11
  14. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas un to aizvērt.

13.8. Darblapas noformēšana un drukāšana

21. vingrinājums

  1. Atvērt darbgrāmatu Pirkumi-5 un saglabāt to ar citu nosaukumu Pirkumi-6.
  2. Iestatīt darblapai Preces lapas izmēru A4 un portretorientāciju.
  3. Neapdrukājamo lapu platumus no augšas, apakšas, kreisās un labās malas noteikt 2,5 cm.
  4. Lapas galvenes attālumu no lapas augšējās malas un kājenes – no apakšējās malas noteikt 1,5 cm.
  5. Noteikt darblapas izdrukāšanas mērogu 90%.
  6. Noteikt darblapas rindu numuru un kolonnu apzīmējumu izdrukāšanu.
  7. Darblapai Preces izveidot šādu galveni (Header):
    • kreisajā pusē teksts Pirkuma analīze;
    • centrā - darbgrāmatas (datnes) nosaukums;
    • labajā - pašreizējais datums.
  8. Kājenes (Footer) centrā ievietot lappuses numuru.
  9. Ievietot lapas pārtraukuma līniju tā, lai tabula un diagramma tiktu izdrukāta katra uz savas lappuses.
  10. Atzīmējot izvēles rūtiņu Horizontally grupā Center on page dialoglodziņa Page Setup lappusē Margins, informāciju centrēt lappusēs horizontālā virzienā.
  11. Ja iespējams, izdrukāt darblapu Preces divos eksemplāros.
  12. Saglabāt darbgrāmatā veiktās izmaiņas.