Microsoft Word 2010

Site: Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana
Course: DatZT008 : Informātikas apguves iespējas profesionālajās izglītības iestādēs
Book: Microsoft Word 2010
Printed by: Guest user
Date: Friday, 1 July 2022, 3:14 PM

Description

Table of contents

1. Titullapa

ESF + ES + IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ logo_LU

logo_Projekts


Microsoft Word 2010


Materiāls izstrādāts 
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam 
„Cilvēkresursi un nodarbinātība” 
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība” 
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana” 
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu 
kompetences paaugstināšana” 
Latvijas Universitātes realizētā projekta 
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu 
kompetences paaugstināšana” 
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003, 
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai



Rīga

2. IEVADS

Ar datora palīdzību var izveidot dažādus dokumentus (iesniegumu, referātu, projektu, atskaiti u.c.). Šim nolūkam var izmantot kādu no izstrādātajām tekstapstrādes lietotnēm, piemēram, Notepad, Microsoft Word, Lotus Word Pro, Corel Word Perfect, OpenOffice Write, BurtNieks un Tildes Rakstvedis.

Tekstapstrādes lietotne paredzēta teksta ievadīšanai, labošanai un drukāšanai. Lielākā daļa no tekstapstrādes lietotnēm piedāvā iespēju kontrolēt ievadītā teksta pareizrakstību un mainīt tā izskatu (noformējumu), kā arī dažādu objektu (attēlu, diagrammu, tabulu u.c.) iekļaušanu dokumentā un tīmekļa lappušu veidošanu.

Datorizētai teksta apstrādei ir virkne priekšrocību:
  • var ātri uzrakstīt viegli salasāmu tekstu;
  • var ērti izlabot pieļautās kļūdas (īpaši, ja lietotnē iekļauta pareizrakstības pārbaudes programma);
  • var ērti rediģēt (labot, papildināt, pārveidot) ievadīto tekstu un pēc vajadzības to izdrukāt;
  • var viegli mainīt teksta dokumenta izskatu, to atbilstoši formatējot;
  • var organizēt ievadītā dokumenta koplietošanu, bet vajadzības gadījumā arī aizsargāt dokumentu no citu lietotāju piekļūšanas tam.
Jāatzīmē arī daži datorizētās tekstapstrādes trūkumi:
  • lietotājam jāprot strādāt ar lietotni;
  • īpaši rūpīgi jāveic ievadītā teksta dokumenta saglabāšana, lai to nejauši nepazaudētu;
  • jānodrošina dokumentu aizsardzība pret datorvīrusiem;
  • darbā ar dokumentiem problēmas var radīt datņu formātu nesaderība.
Lietotājam ieteicams pēc iespējas dziļāk apgūt izmantojamās tekstapstrādes lietotnes piedāvātās iespējas un maksimāli izmantot tās, jo tikai tā var iegūt optimālo rezultātu. Microsoft Word 2010 (turpmāk – Word) ir viena no populārākajām tekstapstrādes lietotnēm un ar to var veikt šādas darbības:
  • izveidot jaunu dokumentu;
  • rediģēt jau izveidotu dokumentu, pievienot tam tekstu un dažādus objektus (attēlus, diagrammas, tabulas);
  • pārbaudīt pareizrakstību dokumentā;
  • noformēt izveidoto dokumentu;
  • veidot dokumentu sērijas (piemēram, vēstules daudziem adresātiem);
  • veidot tabulas ar skaitļiem un citu informāciju;
  • organizēt kopdarbu ar dokumentiem un informācijas koplietošanu, piemēram, izmantot e pastu, lai apmainītos ar dokumentiem un atspoguļotu katra rediģētāja veiktās izmaiņas;
  • aizsargāt izveidoto dokumentu no nevēlamas atvēršanas, labošanas vai formatēšanas.
Ar Word var veikt ne tikai minētos, bet arī daudzus citus uzdevumus.

3. TEKSTAPSTRĀDES LIETOTNE, TĀS ATVĒRŠANA UN AIZVĒRŠANA

3.1. MS Word atvēršana

Lai uzsāktu darbu ar lietotni Word, tā jāatver (jāaktivizē). To var izdarīt vairākos veidos, piemēram:

  • izpildot komandu Start / All Programs / Microsoft Office / Microsoft Word 2010. Šāds komandas pieraksts norāda izpildāmo darbību secību:
    1. piespiež pogu Start 1;
    2. izpilda klikšķi uz 2;
    3. no piedāvātā saraksta izvēlas3;
    4. piedāvātajā lietotņu sarakstā izvēlas 4:
    5
  • izpildot dubultklikšķi uz Windows darbvirsmas (desktop) ikonas 6(ja tā tur atrodas);
  • atverot jaunu vai jau izveidotu Word dokumentu.

Pēc lietotnes aktivizēšanas kļūst redzama Word darba vide un var uzsākt teksta ievadi un/vai rediģēšanu.

Tekstu parasti ievada, izmantojot tastatūru. Dokumentā vietu, kur tiks ievadīta nākamā rakstzīme, norāda teksta kursors 7. Rakstīšanas gaitā teksta kursors pārvietojas uz priekšu atbilstoši ievadītajam tekstam. Ja nepieciešams, uzrakstīto tekstu var labot vai papildināt, teksta kursoru novietojot tur, kur veicamas izmaiņas.

3.2. Word darba logs

8

2.2.1 Virsrakstjosla

Virsrakstjoslā redzams atvērtā dokumenta un aktivizētās lietotnes nosaukums. Attēlā lietotnē Word ir atvērts dokuments ar nosaukumu Document2.

Virsrakstjoslas labajā pusē ir lietotnes darba loga vadības pogas. Piespiežot pogu (precīzāk – izpildot klikšķi uz pogas), Word logu var:

  • 9– minimizēt;
  • 10– maksimizēt;
  • 11– atjaunot iepriekšējā izmērā;
  • 12– aizvērt.

Savukārt virsrakstjoslas kreisajā pusē atrodas poga 13, kuru parasti neizmanto. Piespiežot to, tiek atvērta izvēlne ar loga vadības komandām, bet, izpildot dubultklikšķi uz tās, lietotne tiek aizvērta.

2.2.2. Lente

Zem virsrakstjoslas atrodas lente (ribbon), t.i., plata josla loga augšmalā. Lenti nosacīti var sadalīt divās daļās – ciļņu josla un aktīvās cilnes lappuse:

14

Cilne (tab) ir neliela "austiņa", piemēram, cilnes lappuses augšmalā, uz kuras redzams tās nosaukums.

Lentē ciļņu lappusēs (tab page) ir tematiski apvienotas un izkārtotas visas lietotnes funkcionālās iespējas (komandas). Cilnes lappusi atver (aktivizē), ar klikšķi uz tai atbilstošās cilnes ciļņu joslā. Savukārt cilnes lappuses komandas tematiski sadalītas pa grupām, piemēram, cilnes Home lappuses grupā Paragraph ir apvienotas komandas rindkopu formatēšanai. Grupas nosaukums redzams joslā zem grupas. Ja pa labi no grupas nosaukuma ir poga 15 (dialoglodziņa ikona), tad, ar klikšķi uz tās, tiek atvērts komandu grupai atbilstošais dialoglodziņš, kas ļauj precizēt grupā piedāvāto komandu izpildi un piedāvā plašākas iespējas. Grupā iekļautās komandas aktivizē, veicot klikšķi uz komandai atbilstošās pogas (ikonas).

Atkarībā no lietotnes loga platuma un/vai ekrāna izšķirtspējas cilnes lappuses izskats var atšķirties, piemēram:

  • ja loga platums ir pietiekams, katrā no grupām ir redzamas visas tās pogas (ikonas):
16
  • samazinoties loga platumam, var mainīties atsevišķu ikonu izskats, kā arī visa grupa vai daļa tās elementu var tikt aizstāta ar izvēlnes pogu:
17
  • loga platumu var samazināt arī tā, ka lente nav redzama.

Lietotāja ērtības labad lenti var minimizēt, t.i., paslēpt aktīvās cilnes lappusi un atstāt redzamu tikai ciļņu joslu. To var izdarīt, piespiežot pogu 18 (Minimize the Ribbon), kas atrodas lentes augšējā labajā stūrī.

Ja lente ir minimizēta, tad, lai piekļūtu lentes cilnes lappusei, izpilda klikšķi uz tai atbilstošās cilnes. Pēc komandas izvēles vai citas darbības izpildes cilnes lappuse pazūd.

Kad lente minimizēta, poga 18 (Minimize the Ribbon) maina izskatu un nosaukumu uz 19 (Expand the Ribbon). Piespiežot šo pogu, lente atkal pieejama pastāvīgi.

Blakus lentes minimizēšanas (atjaunošanas) pogai atrodas lietotnes palīdzības sistēmas aktivizēšanas poga 20 (Microsoft Word Help).

2.2.3. Cilne File

Ar klikšķi uz cilnes File tiek aktivizēts Microsoft Office Backstage skats, kura navigācijas rūtī pieejamas komandas darbam ar dokumentu un cilnes, kuru lappusēs atrodama informācija par atvērto datni un pēdējām veiktajām izmaiņām Word dokumentos, kā arī tiek piedāvāta iespēja apskatīt un mainīt lietotnes iestatījumus.

Lai aizvērtu Microsoft Office Backstage skatu un atgrieztos savā dokumentā, izpilda klikšķi uz citas cilnes, piemēram, Home, vai piespiež tastatūras taustiņu 21.

2.2.4. Ātrās piekļuves rīkjosla

Parasti virs vai zem lentes ir novietota ātrās piekļuves rīkjosla (Quick Access Toolbar) 22, kurā ir apvienotas visbiežāk izmantotās komandas (pogas), piemēram, Save, Undo, Redo. Piespiežot pogu 23 (Customize Quick Access Toolbar), tiek atvērts saraksts, kurā var:

24
  • pievienot/noņemt rīkjoslai pogu (komandu), veicot klikšķi uz atbilstošās komandas nosaukuma;
  • pievienot/noņemt rīkjoslai jebkuru pogu, izpildot komandu More Commands...;
  • mainīt ātrās piekļuves rīkjoslas novietojumu, izpildot komandu:
    • Show Below the Ribbon (novieto zem lentes);
    • Show Above the Ribbon (novieto virs lentes).

2.2.5. Stāvokļa josla

Stāvokļa josla satur informāciju par atvērto Word dokumentu. Stāvokļa joslā redzamās informācijas apjomu lietotājs var izvēlēties no konteksta izvēlnes, kas tiek piedāvāta, izpildot peles labās pogas klikšķi uz stāvokļa joslas.

25

Attēlā redzams:

  • Page: 1 of 1 – lappuse, kurā atrodas teksta kursors, un lappušu skaits dokumentā;
  • Words 7 – vārdu skaits dokumentā;
  • Latvian – pareizrakstības pārbaudes valoda;
  • iestatīts Insert režīms;
  • dokumenta skatu pogas – ar klikšķi uz dokumenta skata pogām var izvēlēties dažādus dokumenta lappušu skatus:
    • 26– drukas izklājuma skatu (Print Layout);
    • 27– lasīšanas skatu (Full Screen Reading);
    • 28– Web izklājuma skatu (Web Layout);
    • 29– kontūrskatu (Outline);
    • 30– parasto skatu (Draft);
  • tālummaiņas lodziņš 31, kurā redzams aktuālais (pašreizējais) iestatījums, bet ar klikšķi uz šī lodziņa var atvērt dialoglodziņu Zoom un veikt tālummaiņu;
  • tālummaiņas rīks – 32; pārvietojot tālummaiņas rīka bīdni 33, dokumenta lappusi var tuvināt vai tālināt. To var izdarīt, arī piespiežot tālummaiņas rīka pogu 34(tuvināt) vai pogu 35(tālināt). Ar katru pogas piespiešanu tiek veikta tāluma maiņa par 10%.

Izpildot peles labās pogas klikšķi uz stāvokļa joslas, tiek atvērta konteksta izvēlne, kurā var norādīt, kādu informāciju attēlot (neattēlot).

3.3. Dokumenta logs

Dokumenta logā atrodas dokuments un rīki, kas var atvieglot tā apskati, rediģēšanu un pārvietošanu, piemēram, ritjoslas, dokumenta "šķirstīšanas" pogas, mērjoslas. Logā redzamās dokumenta daļas izmēru var mainīt, izmantojot tālummaiņas rīkus, bet apskates veidu, piespiežot atbilstošo dokumenta skata pogu.

2.3.1. Teksta kursors un peles rādītājs

Teksta kursors parasti ir pulsējoša vertikāla svītriņa 007, kas norāda vietu, kurā var ievadīt nākamo simbolu.

Peles rādītājs ir monitora ekrāna elements, kura novietojums mainās, lietotājam pārvietojot peli. Tam var būt dažādas formas, piemēram, 36, 2, 3. Teksta apstrādes režīmā tas parasti izskatās kā vertikāla svītriņa ar "ūsiņām" – 1, ko bieži sauc arī par bloka kursoru. Peles rādītāju var izmantot teksta kursora pārvietošanai: peles rādītāju novieto vietā, uz kuru vēlas pārvietot teksta kursoru, un izpilda klikšķi.

Teksta kursoru, izmantojot bultiņu taustiņus vai peles rādītāju, var pārvietot tikai tajā dokumenta teksta apgabala daļā, kurā jau ir kaut kas rakstīts.

Gadījumā, ja dokumentā teksta kursors jānovieto "tukšā" vietā, var izmantot režīmu Click and Type, kas ļauj ievadīt tekstu jebkurā lappuses vietā, t.i., peles rādītāju novieto izvēlētajā vietā (peles rādītājs iegūst kādu no formām 40, 41, 42, 43) un izpilda dubultklikšķi.

2.3.2. Horizontālā un vertikāla mērjosla

Mērjoslās redzami lappuses brīvo malu izmēri, izvēlētās teksta atkāpes no malām, izmantoto tabulēšanas pieturu veids un izvietojums. Mērjoslas var pievienot (noņemt), piespiežot pogu 44, kas atrodas virs vertikālās ritjoslas.

2.3.3. Horizontālā un vertikāla ritjosla

Ar ritjoslu palīdzību var pārvietoties pa dokumentu, kas ir lielāks par tā ekrānā redzamo daļu, četros virzienos – uz augšu, uz leju, pa labi un pa kreisi. Horizontālā ritjosla var nebūt redzama, ja dokuments uz ekrāna redzams pilnā platumā.

2.3.4. Dokumentu "šķirstīšanas" pogas

Šīs pogas izmanto, lai pārvietotos pa dokumentu vai sameklētu dokumentā iepriekšējo vai nākamo izvēlēto objektu (lauku, vēri, piezīmi, sekciju, lappusi u.c.). Ar klikšķi uz vidējās no trim “šķirstīšanas" pogām var atvērt izvēlni:

45

un, izpildot klikšķi uz atbilstošā izvēlnes elementa, izvēlēties "šķirstīšanas" objektu:

  • 002(Browse by Edits) – dokumenta teksta rediģēšanas vietu;
  • 003(Browse by Heading) – virsrakstu;
  • 004(Browse by Graphic) – attēlu;
  • 005(Browse by Table) – tabulu;
  • 006(Browse by Field) – lauku;
  • 007(Browse by Endnote) – beigu vēri;
  • 008(Browse by Footnote) – vēri;
  • 009(Browse by Comment) – komentāru;
  • 010(Browse by Section) – sekciju;
  • 011(Browse by Page) – lappusi.

Ar klikšķi uz pogas 012(Find) tiek atvērta dialoglodziņa Find and Replace cilnes Find lappuse un var veikt teksta meklēšanu.

Ar klikšķi uz pogas 013(Go To) tiek atvērta dialoglodziņa Find and Replace cilnes Go To lappuse un var norādīt konkrētu dokumenta objektu, uz kuru vēlas pārvietoties.

Piemērā izvēlētais objekts ir lappuse 014(Browse by Page), tātad dokumentu var "šķirstīt" pa lappusēm.

2.3.5. Poga dokumenta loga sadalīšanai

Dokumenta loga labajā pusē virs mērjoslu pievienošanas (noņemšanas) pogas 59 atrodama poga 002 dokumenta loga sadalīšanai divās daļās, kur vienlaikus var apskatīt viena dokumenta divas dažādas daļas. Abām dokumenta loga daļām var iestatīt arī atšķirīgus dokumenta apskates režīmus.

Lai sadalītu dokumenta logu:

  • peles rādītāju novieto uz sadalīšanas pogas 002 tā, lai tas iegūtu izskatu 003;
  • izpilda dubultklikšķi:

004

Logs sadalīts divās daļās, kuru lielumu var mainīt, ar peli pārvietojot daļu atdalītājlīniju:

  • peles rādītāju novieto uz loga daļu atdalītājlīnijas tā, lai tas iegūtu izskatu 003;
  • piespiež peles kreiso pogu un pārvieto atdalītājlīniju pēc vajadzības:

005

Lai atsauktu dokumenta loga sadalīšanu, var izmantot kādu no paņēmieniem:

  • izpilda dubultklikšķi uz atdalītājlīnijas (loga sadalīšana tiek atsaukta un logu aizpilda augšējās daļas informācija);
  • ar peli pārvelk atdalītājlīniju uz augšu (logu aizpilda apakšējās daļas informācija);
  • ar peli pārvelk atdalītājlīniju uz leju (logu aizpilda augšējās daļas informācija).

3.4. MS Word aizvēršana

Atvērtā Word lietotnē var veikt darbu ar teksta dokumentiem:

  • izveidot jaunus dokumentus;
  • rediģēt jau esošus dokumentus;
  • saglabāt dokumentus vai mainīt dokumentu veidu un saglabāšanas vietu (sk. 6.4);
  • izdrukāt dokumentus (sk. 6.5).

Kad darbs ar dokumentiem pabeigts, lietotni var aizvērt. To var izdarīt vairākos veidos, piemēram:

  • ar cilnes File Backstage skata navigācijas rūts komandu 64;
  • piespiežot lietotnes loga aizvēršanas pogu 65 (Close).

4. TEKSTA IEVADĪŠANA UN REDIĢĒŠANA

4.1. Teksts, rakstzīme un rindkopa

Darbā ar teksta apstrādes lietotni svarīgi ir saprast tādus būtiskus jēdzienus kā teksts, rakstzīme un rindkopa.

Teksts ir viena no formām, kurā dators var uzglabāt un pārsūtīt informāciju. Šī informācija ir cilvēkam uztverama un sastāv no rakstzīmēm un teikumiem dabiskā vai mākslīgā valodā.

Rakstzīme ir burts, cipars vai jebkurš cits simbols, ko izmanto informācijas (datu) grafiskai attēlošanai vai kodēšanai datu apstrādes sistēmās. Rakstzīme atkarībā no kodējuma parasti datora atmiņā aizņem vienu vai divus baitus. Tekstapstrādes lietotne Microsoft Word 2010 izmanto UNICODE kodējumu, un tāpēc viena rakstzīme aizņem divus baitus.

Rindkopa ir teksta rindu kopums (arī viena rinda), kurā pausta samērā patstāvīga teksta satura daļa. Parasti tekstapstrādes programmas rindkopu uztver kā informācijas bloku, ko var atlasīt un apstrādāt atsevišķi no citām rindkopām. Rakstot tekstu, jaunu rindkopu no iepriekšējās atdala, piespiežot taustiņu 1.

4.2. Teksta ievade

Teksta rakstzīmju ievadei parasti izmanto tastatūru.

Tastatūras taustiņi ir ļoti viegli darbināmi, tāpēc nevajag tos spiest ar lielu spēku. Taustiņš jāpiespiež tikai uz īsu brīdi. Ja taustiņu tur piespiestu ilgāk, tiek atkārtota tam atbilstošā rakstzīme.

Teksta noformēšanai un rediģēšanai izmanto Word piedāvātās iespējas, ko realizē ar Word komandām, kas izvietotas lentē. Visbiežāk lietoto komandu pogas var novietot arī ātrās piekļuves rīkjoslā. Ja komandas poga ir aktualizēta jeb piespiesta, tā ir nedaudz ietonēta un tai ir apvilkts rāmītis, piemēram:

  • nepiespiesta poga 2;
  • piespiesta poga 2.

Rakstot tekstu, var būt noderīgi šādi padomi:

  • lai uzrakstītu mazos burtus, jāpiespiež rakstāmajam burtam atbilstošais taustiņš;
  • lai uzrakstītu lielos burtus, burta taustiņš jāpiespiež, turot piespiestu burtu reģistra pārslēgšanas taustiņu 3 (precīzākai darbībai ieteicams vispirms piespiest un turēt piespiestu taustiņu 3, tad piespiest un atlaist burta taustiņu, bet pēc tam atlaist taustiņu 3);
  • ja jāraksta garāks teksts ar lielajiem burtiem, tad, piespiežot burtslēga taustiņu 5, tastatūru var pārslēgt uz lielo burtu rakstīšanas režīmu (visi burti lielie). Vēlreiz piespiežot šo pašu taustiņu, lielo burtu režīms tiek atsaukts. Uz izvēlēto tastatūras režīmu parasti norāda lampiņa Caps Lock, kas tiek ieslēgta lielo burtu režīmā un izslēgta, ja lielo burtu režīmu atsauc. Ja lielo burtu rakstīšanas režīmā starp lielajiem burtiem nepieciešams uzrakstīt kādu mazo burtu, tad burta taustiņš jāpiespiež, turot piespiestu taustiņu 3;
  • lai uzrakstītu burtus ar diakritiskajām zīmēm, pirms vajadzīgā burta taustiņa piespiešanas piespiež un atlaiž papildu taustiņu, kas atkarīgs no konkrētā datora latviskošanas programmas iestatījumiem (to mēdz saukt arī par mēmo taustiņu). Par mēmo taustiņu latviskošanas programmās parasti izmanto apostrofa 5 taustiņu, bet vispārīgā gadījumā tas var būt jebkurš taustiņš, piemēram, 6(tilde), 7 u. tml. Taču MS Windows piedāvā:
    • latviešu alfabēta burtus ar diakritiskajām zīmēm iegūt, turot piespiestu tastatūras labajā pusē esošo taustiņu 7 un piespiežot atbilstošo burta taustiņu;
    • lietot latviešu alfabēta ergonomisko burtu izvietojumu uz tastatūras, kas neprasa mēmā taustiņa lietošanu;
  • atstarpes rakstzīmi (atstarpēšanas taustiņš 8) tekstā lieto tikai tur, kur pieļaujama pāreja jaunā rindā:
    • atstarpes rakstzīmi neraksta pirms punkta, komata, kola, semikola un to noteikti raksta pēc šīm pieturzīmēm, piemēram:
9
    • starp iekavām (arī pēdiņām) un tajās iekļauto tekstu nav atstarpes, tāpēc atstarpes rakstzīmi neraksta aiz atverošās iekavas (atvērējpēdiņām) un pirms aizverošās iekavas (aizvērējpēdiņām), bet to noteikti raksta pirms atverošās iekavas (atvērējpēdiņām) un aiz aizverošās iekavas (aizvērējpēdiņām), piemēram:
    11
    • starp vārdiem atstāj ne vairāk kā vienu atstarpi;
    • atkāpes no lapas malām nekad neveido ar atstarpes taustiņu, bet izmanto citas tekstapstrādes lietotnes piedāvātās iespējas, par kurām tiks runāts turpmāk;
    • programma pati organizē teksta dalīšanu rindās, tāpēc taustiņu 11 nelieto, lai pārietu jaunā rindā, bet to lieto tikai rindkopas beigās;
    • ja nepieciešams pāriet jaunā rindā vienas rindkopas ietvaros (piemēram, rakstot dzejoli, kura katrs pants ir rindkopa), izmanto taustiņu kombināciju 3 + 11 , t.i., rindas pārtraukumu (nestingro atgriezi);
    • lai sakārtotu dokumenta tekstu un piešķirtu tam labāku izskatu, var izmantot dažādas speciālās rakstzīmes (sk. 3.3.1), piemēram:
      • — domuzīme (Em Dash);
      • … daudzpunkte (Ellipsis);
      • ‑ nedalāmā defise (Nonbreaking Hyphen);
      • 13 nedalāmā atstarpe (Nonbreaking Space, kas šeit attēlota ar tai atbilstošo nedrukājamo rakstzīmi). Ja starp vārdiem ievietota nedalāmā defise vai nedalāmā atstarpe, tad, pārnesot tekstu jaunā rindā, tie netiek dalīti;
      • citas speciālas zīmes, piemēram:
        • © Copyright;
        • ® Registered;
        • ™ Trademark;
        • § Section (paragrāfa zīme) u.c.;
    • ja tekstā redzami krāsaini pasvītrojumi, tas nozīmē, ka ir ieslēgta pareizrakstības kontrole un pasvītrošanas iemesli var būt dažādi.

3.2.1. Lapas skata veids

Uzrakstītā teksta izskatu var izkārtot tā, lai ar to būtu ērtāk strādāt. Word loga stāvokļa joslā ar klikšķi uz atbilstošās pogas var izvēlēties skatu uz uzrakstīto tekstu:

001

  • drukas izklājuma skatu (Print Layout), kurš parāda dokumentu tieši tā, kā tas izskatīsies izdrukāts uz papīra lapas;
  • lasīšanas skatu (Full Screen Reading), kurš parāda dokumentu lasīšanai maksimāli pielāgotā formā;
  • Web izklājuma skatu (Web Layout), kurš parāda dokumentu globālā tīmekļa dokumenta formā;
  • kontūrskatu (Outline), kurš parāda dokumenta struktūru jeb pārskatu;
  • parasto skatu (Normal), kurš parāda tekstu vienkāršotā formātā, nodrošinot ātrāku rakstīšanu un pārvietošanos pa dokumentu.

Parasti strādā drukas izklājuma skatā (Print Layout).

Dokumenta skatu pogas pieejamas arī lentes cilnes View lappuses grupā Document Views:

002

3.2.2. Dokumenta lappuses tālummaiņa

Lai apskatītu dokumenta lappuses atsevišķas detaļas vai vairākas lappuses vienlaikus, nepieciešams mainīt lappuses attēlojuma lielumu. Šim mērķim ir paredzēti tālummaiņas līdzekļi.

Dokumentu var tuvināt/tālināt vairākos veidos, piemēram:

  • izmantojot stāvokļa joslā novietoto tālummaiņas rīku 011, palielinājumu var mainīt:
    • piespiežot pogu 002 vai 003;
    • pārvietojot tālummaiņas rīka bīdni:
      • peles rādītāju novieto uz tālummaiņas rīka bīdņa 004;
      • piespiež peles kreiso pogu;
      • pārvieto bīdni pa kreisi (tālina) vai pa labi (tuvina).

Dokumenta lappuses palielinājums redzams blakus tālummaiņas rīkam novietotajā lodziņā, piemēram, 005. Ar peles kreisās pogas klikšķi uz šī lodziņa var atvērt dialoglodziņu Zoom, kurā tālummaiņu var veikt precīzāk;

  • ar lentes cilnes View lappuses grupas Zoom komandām:

006

    • ar komandu 007– lappuses attēla lielums 100%;
    • ar komandu 008– uz ekrāna viena lappuse;
    • ar komandu 009– uz ekrāna divas lappuses;
    • ar komandu 010– lappuses attēls visa ekrāna platumā;
    • ar klikšķi uz pogas 011 atver dialoglodziņu Zoom:

27

      • ar dialoglodziņa grupas Zoom to radiopogām 25%, 100%, 200% un izvēles lodziņu Percent iestata vajadzīgo tālinājumu;
      • dialoglodziņā tiek piedāvātas arī tuvinājuma/tālinājuma piemērošanas papildiespējas, lai parādītu:
        • Page Width - visu lappuses platumu;
        • Text Width - visu teksta platumu;
        • Whole Page - visu lappusi;
        • Many Pages - vairākas lappuses, izvietotas vienu līdzās otrai.

3.2.3. Nedrukājamās rakstzīmes

Uzrakstītajā dokumenta tekstā atrodamas ne tikai no tastatūras ievadītās rakstzīmes, bet arī virkne tādu rakstzīmju, ko ievades procesā automātiski pievienojusi tekstapstrādes lietotne. Šīs rakstzīmes parasti nav redzamas uz monitora ekrāna un parādās arī dokumenta izdrukā, tāpēc tās sauc par nedrukājamām rakstzīmēm.

Veicot klikšķi uz lentes cilnes Home lappuses grupas Paragraph pogas 001(Show/Hide), nedrukājamās rakstzīmes kļūst redzamas, piemēram:

  • ¶ – rindkopas beigas (taustiņš 11);
  • 29– nestingrās atgriezes zīme jeb piespiedu pāreja uz jaunu rindu (taustiņu kombinācija 3 + 11 );
  • . – atstarpe starp vārdiem (atstarpēšanas taustiņš 8)
  • – tabulācijas zīme (tabulācijas taustiņš 33).

Piemērs:

31

Nedrukājamās rakstzīmes var paslēpt, vēlreiz izpildot klikšķi uz pogas 32 (Show/Hide).

3.2.4. Teksta atlase

Lai varētu darboties ne tikai ar atsevišķām rakstzīmēm, bet arī ar teksta apgabalu, to atlasa. Atlasīts teksts atšķiras ar fona krāsu. Piemēram, neatlasītā tekstā redzami melni simboli uz balta fona, bet atlasītā teksta fons ir ietonēts:

34

Atlasīto teksta apgabalu var izmest (dzēst), dublēt, pārvietot vai veikt ar to citas darbības, piemēram, formatēt.

Teksta apgabalus var atlasīt, lietojot dažādus līdzekļus. Ja teksta apgabals ir atlasīts, tad, piespiežot jebkuru tastatūras rakstzīmes taustiņu, atlasītais teksts tiek aizstāts ar piespiestajam taustiņam atbilstošo rakstzīmi.

Jebkura garuma tekstu (arī vienu rakstzīmi) var atlasīt vairākos veidos, piemēram:

  • ar tastatūras taustiņiem:
    • novieto teksta kursoru atlasāmā teksta apgabala sākumā;
    • piespiež un tur piespiestu taustiņu 3;
    • ar bultiņu taustiņiem vada atlasi līdz izvēlētā apgabala beigām;
  • ar tastatūras taustiņiem un peli:
    • izpilda klikšķi atlasāmā teksta apgabala sākumā;
    • piespiež un pietur taustiņu 3;
    • izpilda klikšķi atlasāmā teksta apgabala beigās;
  • ar peli:
    • novieto peles rādītāju atlasāmā teksta apgabala sākumā;
    • piespiež un, turot piespiestu peles kreiso pogu, pārvieto peles rādītāju uz atlasāmā teksta apgabala beigām (var arī otrādi – no beigām uz sākumu);
  • ar peli atlases zonā (var atlasīt tikai veselas teksta rindas):
    • piespiež peles kreiso pogu;
    • turot to piespiestu, novelk gar atlasāmajām teksta apgabala rindām.
    • Par atlases zonu sauc joslu pa kreisi no teksta, kurā peles rādītājs maina izskatu uz 002.

Lai atlasītu vienu vārdu, izpilda dubultklikšķi uz atlasāmā vārda.

Lai atlasītu vienu rindu, peles rādītāju novieto atlases zonā un izpilda klikšķi pretī atlasāmajai rindai.

Lai atlasītu vienu rindkopu, var rīkoties vairākos veidos, piemēram:

  • ar peli izpilda trīskāršu klikšķi jebkurā rindkopas vietā;
  • peles rādītāju novieto atlases zonā pretī šai rindkopai un izpilda dubultklikšķi.

Lai atlasītu visu tekstu, var rīkoties vairākos veidos, piemēram:

  • ar klikšķi uz lentes cilnes Home lappuses grupas Editing komandas Select bultiņas atver izvēlni un lieto komandu Select All:

003

  • ar taustiņu kombināciju 38+ 004;
  • ar peles trīskāršu klikšķi atlases zonā jebkurā vietā pretī teksta apgabalam.

4.3. Teksta rediģēšana

3.3.1. Speciālo rakstzīmju (simbolu) iespraušana

No tastatūras ne vienmēr var ievadīt visas nepieciešamās rakstzīmes, piemēram, grieķu alfabēta burtus, bultiņas un citas specifiskas rakstzīmes, taču tās ir atrodamas datora rakstzīmju bibliotēkā.

Lai rakstzīmi ievietotu tekstā:

  • novieto teksta kursoru vietā, kur tiks ievadīta rakstzīme;
  • ar lentes cilnes Insert lappuses grupas Symbols komandu 40atver lodziņu ar biežāk izmantotajām rakstzīmēm:
002
    • ja vajadzīga kāda no piedāvātajām rakstzīmēm, to ievieto tekstā ar klikšķi uz tās;
    • ja vajadzīga cita rakstzīme, ar komandu 003 atver dialoglodziņu Symbol:
004
  • dialoglodziņa cilnes Symbols lappuses sarakstlodziņā Font izvēlas rakstzīmes fontu (sk. 4.1);
  • sarakstlodziņā Subset izvēlas rakstzīmju grupu, piemēram, latīņu, arābu, krievu u.c. rakstzīmes;
  • kad vajadzīgā rakstzīme atrasta, to ievieto tekstā ar vienu no paņēmieniem:
    • rakstzīmi atlasa un piespiež pogu 005;
    • izpilda dubultklikšķi uz ievietojamās rakstzīmes.

Ja ievietojamā rakstzīme vajadzīga vairākās vietās, iespējams, ka ērtāk rakstzīmes ievietošanu izdarīt vienu reizi, bet pārējās – dublēt.

008Jebkuru rakstzīmi tekstā var ievietot, turot piespiestu taustiņu 45 un no ciparu tastatūras ievadot rakstzīmei atbilstošo kodu Character code, kas atrodams dialoglodziņa Symbol lappusē Symbols.

Grieķu alfabēta burti, dažādi matemātikas simboli u.c. atrodami fontā Symbol, bet dažādi grafiskie simboli - fontos Wingdings un Webdings.

Dialoglodziņa Symbol cilnes Special Characters lappusē var atrast speciālās rakstzīmes un tām piekārtotās taustiņu kombinācijas, ar kurām rakstzīmes iespējams ievietot tekstā, neatverot dialoglodziņu Symbol:

46

3.3.2. Rakstzīmju dzēšana, aizvietošana un iespraušana

3.3.2.1. Rakstzīmju dzēšana

Nevajadzīgu rakstzīmi no teksta var dzēst (izmest) dažādi, piemēram:

  • novietojot teksta kursoru aiz tās un piespiežot taustiņu 009;
010
  • novietojot teksta kursoru pirms tās un piespiežot taustiņu 011.
012

3.3.2.2. Rakstzīmju aizvietošana un iespraušana

Lai aizvietotu kādu teksta rakstzīmi ar citu vai iespraustu tekstā jaunu rakstzīmi, rīkojas atkarībā no tā, kāds darba režīms ieslēgts – Insert vai Overtype. Iestatītais režīms parasti ir redzams stāvokļa joslā:

013

Režīmu nosaukumi (Insert – iespraust, Overtype – rakstīt pāri) raksturo to atšķirību. Režīmā Insert no tastatūras ievadītā rakstzīme tiek iesprausta kursora norādītajā pozīcijā un pārējais teksts no kursora pa labi tiek pārbīdīts vienu pozīciju pa labi. Režīmā Overtype no tastatūras ievadītā rakstzīme aizvieto rakstzīmi pa labi no kursora, t.i., jaunais teksts tiek rakstīts virsū iepriekš uzrakstītajam tekstam.

Insert/Overtype režīmu var izvēlēties ar dažādiem paņēmieniem, piemēram:

  • režīmu pārslēdz, atkārtoti piespiežot tastatūras taustiņu 014.
  • ja stāvokļa joslā redzama informācija par Insert/Overtype režīmu (redzams vārds Insert vai Overtype), tad ar klikšķi uz atbilstošā vārda režīmu var pārslēgt uz pretējo;
  • izmanto lietotnes Word iestatījumu dialoglodziņu Word Options:
    • atver cilnes File Backstage skatu;
    • ar komandu 015 atver dialoglodziņu Word Options;
    • dialoglodziņa cilnes Advanced grupā Editing options iestata Overtype režīmu, atzīmējot izvēles rūtiņu 016; lai atsauktu Overtype un iestatītu Insert režīmu, izvēles rūtiņas atzīmēšanu atsauc (izpilda klikšķi uz tās atkārtoti);

Piemēram, tekstā izlaists burts, kas jāiesprauž. Novieto kursoru vajadzīgajā vietā un piespiež iespraužamās rakstzīmes taustiņu:

  • režīmā Insert rakstzīme "k" tiek iesprausta kursora norādītajā vietā:
017
  • režīmā Overtype rakstzīme "k" aizvieto rakstzīmi "s", kas atrodas pa labi no kursora:
018

Ieteicams izvēlēties sev ērtāko no abiem režīmiem (Insert, Overtype) un konsekventi to lietot (pierast)! Parasti tas ir Insert režīms.

Lai iespraustu tekstu:

  • iestata Insert režīmu;
  • teksta kursoru novieto vietā, kur jāiesprauž jaunais teksts;
  • ievada jauno tekstu.

Lai tekstā iespraustu jaunu rindkopu:

  • iestata Insert režīmu;
  • teksta kursoru novieto vietā, kur jāiesprauž jaunā rindkopa;
  • piespiež taustiņu 04 un izveidotajā jaunajā rindā uzsāk jaunās rindkopas teksta ievadi.

Lai iespraustu tekstu dokumenta tukšā vietā, izmanto režīmu Click and Type, kas ļauj ievadīt tekstu jebkurā lappuses vietā, t.i., peles rādītāju novieto lapas vajadzīgajā vietā un izpilda dubultklikšķi.

3.3.3. Teksta dzēšana

Lai dzēstu (izmestu) teksta apgabalu:

  • atlasa dzēšamo tekstu;
  • teksta izdzēšanu var veikt dažādi, piemēram:
    • piespiest taustiņu 011;
    • piespiest taustiņu 001:
    002

3.3.4. Teksta kopēšana un pārvietošana

3.3.4.1. Teksta izgriešana

Lai izgrieztu teksta apgabalu:

  • atlasa vajadzīgo teksta apgabalu;
  • izgriež tekstu ar vienu no paņēmieniem:
    • ar klikšķi uz lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogas 001;
    • ar konteksta komandkartes komandu 002;
    • ar taustiņu kombināciju ctrl + 003 .

Izgriezums tiek saglabāts datora atmiņā starpliktuvē (clipboard).

Piemēram:

004

005 Atšķirība starp Delete (teksta dzēšanu) un Cut (teksta izgriešanu) ir būtiska!

Delete atlasīto tekstu dzēš, un tas vairs nav pieejams (var lietot tikai komandas atcelšanas komandu vai pogu Undo), bet Cut atlasīto tekstu izgriež un saglabā starpliktuvē turpmākai izmantošanai.

3.3.4.2. Teksta kopēšana

Lai kopētu teksta apgabalu:

  • atlasa dokumenta apgabalu, kuru vēlas kopēt;
  • kopēšanu veic ar kādu no paņēmieniem, piemēram:
    • ar klikšķi uz lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogas 006;
    • ar konteksta komandkartes komandu 007 ;
    • ar taustiņu kombināciju 1 + 8:

9

Teksta kopija tiek ievietota datora atmiņā starpliktuvē (clipboard), bet atšķirībā no izgriešanas kopējamais teksts paliek bez izmaiņām.

3.3.4.3. Teksta ielīmēšana

10

Lai starpliktuvē (clipboard) esošo tekstu ielīmētu dokumentā:

  • novieto kursoru vietā, kur tekstu vēlas ielīmēt;
  • izvēlas vienu no ielīmēšanas metodēm:
    • ar klikšķi uz lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogas Paste bultiņas:

11

    • ar konteksta komandkartes komandu Paste Options:

12

    • ar taustiņu kombināciju 1 + 13.

Izvēloties ielīmēšanu ar komandu Paste Options (lentes cilnes Home lappuses grupā Clipboard ar klikšķi uz pogas Paste bultiņas vai konteksta komandkartē), tiek dota papildu iespēja izvēlēties ielīmēšanas veidu:

  • 14 (Keep Source Formatting (K)) – ar ielīmējamā teksta formatējumu;
  • 15 (Merge Formatting (M)) – bez ielīmējamā teksta formatējuma;
  • 16 (Keep Text Only (T)) – ielīmēt tikai tekstu.

Atkarībā no ielīmējamās teksta daļas sastāva (tikai rakstzīmes, tabula, attēls u.c.) var tikt piedāvāti vēl citi ielīmēšanas veidi, piemēram:

  • 17 (Continue List (C)) – ieklīmēt, turpinot numurētu sarakstu;
  • 18 (New List (N)) – ielīmēt, veidojot jaunu numurētu sarakstu;
  • 19 (Cell Contents (N)) – ielīmēt tikai tabulas šūnas saturu;
  • 20 (Entire Cell (C)) – ielīmēt visu tabulas šūnu;
  • 21 (Picture (U)) – ielīmēt attēlu bez formatējuma.

Novietojot peles rādītāju uz kādas no ielīmēšanas veida ikonām, kļūst redzams, kāds izskatīsies ielīmētais teksts. Ielīmēšanu pabeidz ar klikšķi uz izvēlētā ielīmēšanas veida ikonas.

Ja ielīmēšanu veic ar klikšķi uz lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogas Paste vai ar taustiņu kombināciju 1 + 13, automātiski tiek izvēlēts pirmais no piedāvātajiem ielīmēšanas veidiem.

Piemērā redzams starpliktuvē ieliktā teksta ielīmēšanas rezultāts atkarībā no ielīmēšanas veida:

22

Teksta ielīmēšanu var atkārtot tik reižu, cik vajadzīgs, kamēr vien ielīmējamais teksts nav izmests no starpliktuves.

Parasti tiek ielīmēts pēdējais kopētais vai izgrieztais apgabals, taču nepieciešamības gadījumā pirms ievietošanas no starpliktuves var izvēlēties jebkuru tur esošu objektu.

3.3.4.4. Teksta pārvietošana

Lai pārvietotu teksta fragmentu, tas jāizgriež no iepriekšējās vietas un jāielīmē jaunajā vietā:

  • atlasa pārvietojamo teksta apgabalu;
  • izgriež tekstu;
  • novieto kursoru vietā, uz kuru tiks pārvietots izgrieztais teksts;
  • ielīmē izgriezto tekstu.

Piemēram, ja tekstā jāsamaina vietām divas rindkopas, var rīkoties šādi:

  • izgriež 2. rindkopu un ievieto to starpliktuvē;
  • novieto teksta kursoru pirms 1. rindkopas un ielīmē 2. rindkopu no starpliktuves.

23

3.3.4.5. Teksta dublēšana

Lai dublētu tekstu, tas jāielīmē jaunā vietā, atstājot to arī iepriekšējā vietā:

  • atlasa dublējamo teksta apgabalu;
  • kopē atlasīto tekstu;
  • novieto kursoru vietā, kurā tiks dublēts atlasītais teksts;
  • ielīmē kopēto tekstu.

Piemēram, ja teksta 2. rindkopa jādublē pirms 1. rindkopas, var rīkoties šādi:

  • kopē 2. rindkopu starpliktuvē;
  • novieto teksta kursoru pirms 1. rindkopas un ielīmē 2. rindkopu no starpliktuves.

24

3.3.4.6. Office starpliktuve (Office clipboard)

Lietotņu paketes Microsoft Office datora atmiņas starpliktuve (Office clipboard) ir rezervēts atmiņas apgabals, kurā var saglabāt izgriezto vai kopēto dokumenta daļu. Starpliktuvi var nosacīti iedomāties kā skapi ar 24 plauktiņiem, kur katrā no tiem var saglabāt vienu izgriezto vai kopēto dokumenta daļu. Šie plauktiņi tiek secīgi aizņemti, izpildot izgriešanas vai kopēšanas komandas.

Lai apskatītu starpliktuves saturu:

  • piespiež lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard pogu 25;
  • uzdevumrūtī atveras dialoglodziņš Clipboard.

26

Tā virsraksta daļā norādīts, cik no 24 plauktiņiem pašlaik aizņemti, un satura daļā redzams, kas novietots aizņemtajos plauktiņos. Piemērā aizņemti divi plauktiņi. Vienā ievietots teksta fragments, otrā – Word dokumentā ievietots attēls.

Piespiežot dialoglodziņa Clipboard pogu 27 (Paste All), visu starpliktuves plauktiņu saturs secīgi tiks ievietots dokumentā teksta kursora atrašanās vietā.

Piespiežot pogu 28 (Clear All), var iztīrīt (iztukšot) visus 24 starpliktuves plauktiņus.

Ar peles kreisās pogas klikšķi uz izvēlētā plauktiņa satura tas tiek ievietots dokumentā teksta kursora atrašanās vietā.

Ar peles labās pogas klikšķi uz izvēlētā plauktiņa satura vai peles klikšķi uz lejupvērstās bultiņas izvēlētā plauktiņa satura labajā malā tiek piedāvāta izvēlne ar divām iespējām:

29

  • lietojot komandu 30, starpliktuves plauktiņa saturs tiek ievietots dokumentā teksta kursora atrašanās vietā;
  • lietojot komandu 31, starpliktuves plauktiņa saturs tiek dzēsts.

3.3.4.7. Teksta pārvietošana vai kopēšana ar peli

Dažreiz ir ērti atlasīto teksta daļu nevis izgriezt vai kopēt un ielīmēt jaunajā vietā, bet vienkārši ar peli pārvilkt.

Lai pārvietotu atlasīto tekstu:

  • atlasa tekstu, kuru vēlas pārvietot;
  • novieto peles rādītāju uz atlasītā teksta tā, lai tas iegūst izskatu 32;
  • piespiež un tur piespiestu peles kreiso pogu;
  • velk atlasīto tekstu uz izraudzīto vietu (peles rādītājs maina izskatu – 33, bet jauno pārvietojamā teksta sākuma vietu norāda punktēta vertikālā svītriņa);
34
  • atlaiž peles kreiso pogu.

35

Lai dublētu atlasīto tekstu:

  • atlasa tekstu, kuru vēlas dublēt;
  • novieto peles kursoru uz atlasītā teksta tā, lai tas iegūst izskatu 32;
  • piespiež un tur piespiestu taustiņu 1;
  • piespiež un tur piespiestu peles kreiso pogu;
  • velk atlasīto tekstu uz izraudzīto vietu (peles rādītājs maina izskatu – 36, bet dublētā teksta sākuma vietu norāda vertikālā punktētā svītriņa);

37

  • atlaiž peles kreiso pogu;
  • atlaiž taustiņu 1.

38

Pārvelkot vai dublējot ar peli, teksts starpliktuvē netiek ievietots.

3.3.5. Izpildītās darbības atsaukšana un atatsaukšana

Ja gadījusies kļūme un, piemēram, kāds teksta apgabals nepareizi izgriezts, pievienots vai izmests, nepareizo darbību var atsaukt ar klikšķi uz pogas 1 (Undo) ātrās piekļuves rīkjoslā.

Izpildot klikšķi uz pogas Undo bultiņas, kļūst pieejams pēdējo izpildīto darbību saraksts.

 

2

Šajā sarakstā var sameklēt nepareizi izpildīto darbību un atsaukt to. Ja kādu darbību atsauc, atsauktas tiek arī visas tās darbības, kas izpildītas pēc atsauktās.

Atsaukšanu var atcelt, izmantojot pogu 3 (Redo).


3.3.6. Teksta meklēšana un aizvietošana

Dažkārt darbā ar dokumentiem rodas vajadzība sameklēt kādu dokumentā lietotu vārdu vai vārdu kopu un to rediģēt vai nomainīt. Piemēram, jāprecizē kāds iestādes vai firmas nosaukums, kas dokumentā pieminēts daudzkārt. Ja dokuments ir liels, tas var sagādāt grūtības.

Lietotnes Word 2010 piedāvātais teksta meklēšanas rīks dod iespēju ātri atrast norādīto vārdu kopu un vajadzības gadījumā aizvietot to ar citu.

Meklēt un aizvietot var ne tikai tekstu, bet arī teksta formatēšanas parametrus, speciālas rakstzīmes un citus dokumenta objektus.

3.3.6.1. Teksta meklēšana, izmantojot navigācijas rūti

Ar lentes cilnes Home lappuses grupas Editing komandu 1 var atvērt navigācijas rūti Navigation, kas jūtami atvieglo un paātrina vajadzīgās informācijas meklēšanu.

Ja lentes cilnes View lappuses grupā Show ir atzīmēta izvēles rūtiņa 002, navigācijas rūts ir atvērta vienmēr. Navigācijas rūts lodziņā Search Document var ierakstīt meklējamo rakstzīmju kopu jeb frāzi (piemērā “teksta apstrāde"), kas visā dokumenta tekstā tiek atrasta un izcelta ar krāsainu fonu – 003. Ar navigācijas rūts pogām 004 var izvēlēties rūtī redzamo informāciju.

005

Attiecīgi ar klikšķi uz virsraksta, lappuses sīktēla vai teksta fragmenta var piekļūt katram atsevišķam teksta meklēšanas rezultātam.

Ar klikšķi uz bultiņas navigācijas rūts lodziņa labajā malā var atvērt izvēlni, kurā var precizēt meklēšanas nosacījumus:

006

Piemēram, ar komandu Options... veic teksta meklēšanas režīma iestatījumus, ar grupas Find komandām izvēlas dokumentā meklējamos objektus:

  • Graphics (grafika);
  • Tables (tabulas);
  • Equations (formulas);
  • Footnotes/Endnotes (vēres/beigu vēres)

3.3.6.2. Teksta padziļināta meklēšana

Lai veiktu padziļinātu informācijas meklēšanu:

  • ar komandu Advanced Find... (atrodama lentes cilnes Home lappuses grupā Editing vai navigācijas rūts izvēlnē) atver dialoglodziņa Find and Replace cilnes Find lappusi:

007

  • lodziņā Find What: ievada meklējamo rakstzīmju kopu;
  • piespiež pogu 008. Norādītā teksta frāze tiek meklēta dokumenta tekstā. Ja to atrod, tā tiek atlasīta un atbilstoši parādīta uz ekrāna. Ja nepieciešams, var veikt vajadzīgos labojumus;
  • lai turpinātu meklēšanu, atkārtoti piespiež pogu 008. Ja meklējamā frāze dokumenta tekstā nav atrasta, uz ekrāna tiek izvadīts paziņojums;

009

  • lai pārtrauktu meklēšanu un aizvērtu dialoglodziņu Find and Replace, piespiež pogu 010.

Piespiežot pogu 011, dialoglodziņā tiek parādīta komandu grupa Search Options, kas ļauj precizēt teksta meklēšanas darbību (sk. 3.3.6.4).

Meklētās teksta frāzes tiek saglabātas sarakstā Find what, no kura var izvēlēties iepriekš meklēto tekstu vai objektu paraugus un veikt to atkārtotu meklēšanu. Aizverot lietotni Word, saraksts Find what tiek dzēsts.

3.3.6.3. Teksta aizvietošana

Bieži vien rodas vajadzība jau uzrakstītā dokumentā nomainīt kādu rakstzīmju kopu (vārdu vai frāzi) ar citu tekstu. Piemēram:

  • kāda abreviatūra visā tekstā jāaizstāj ar pilnu nosaukumu ( LR – Latvijas Republika, MS – Microsoft, speckurss – speciāls kurss u.c.);
  • dokumenta sagatavošanas laikā mainījies kādas vairākkārt tekstā pieminētas iestādes nosaukums vai atrašanās vieta;
  • ir precizēts kāda svešvārda pareizas rakstības veids un tas jālabo visā dokumentā utt.

Ja sagatavotais dokuments ir izvietots uz vairākām lappusēm, nomaināmā teksta precīza atrašana un aizstāšana ar citu var būt diezgan darbietilpīga. Word piedāvā teksta aizvietošanas iespēju.

Lai veiktu vienas frāzes aizvietošanu ar citu:

  • ar komandu Replace (atrodama lentes cilnes Home lappuses grupā Editing vai navigācijas rūts izvēlnē) atver dialoglodziņa Find and Replace cilnes Replace lappusi;
  • lodziņā Find what var ierakstīt vai izvēlēties no saraksta meklējamo teksta frāzi (piemērā – simbols);
  • lodziņā Replace with var ierakstīt vai izvēlēties no saraksta rakstzīmes (tekstu), ar kurām jāaizvieto atrastās teksta frāzes (piemērā – rakstzīme).

012

Norādītās teksta frāzes aizvietošanu var veikt divos veidos:

  • meklēt dokumenta tekstā aizvietojamo frāzi un automātiski aizvietot to ar norādīto tekstu, piespiežot pogu 013;
  • meklēt dokumenta tekstā visas aizvietojamās frāzes atrašanās vietas pēc kārtas un aizvietošanu izdarīt pēc izvēles:
    • ja atrasto teksta frāzi vēlas aizvietot ar norādīto tekstu, piespiež pogu 014. Notiek aizvietošana un turpinās nākamās vietas meklēšana;
    • piespiežot pogu 013, visā tekstā tiek sameklēta norādītā frāze un aizstāta ar norādīto;
    • ja atrasto teksta frāzi konkrētajā vietā nevēlas aizvietot ar norādīto tekstu, piespiežot pogu 008, meklē nākamo frāzes atrašanās vietu.

Lai pārtrauktu teksta meklēšanu un aizvietošanu un aizvērtu dialoglodziņu Find and Replace, piespiež pogu 015. Rakstzīmes (teksts), ar kurām jāaizvieto atrastās teksta frāzes, tiek saglabātas sarakstā Replace with, no kura var izvēlēties iepriekš izmantoto tekstu vai objektu paraugus un veikt ar tiem atkārtotu aizvietošanu. Aizverot lietotni Word, saraksts Replace with tiek dzēsts.

3.3.6.4. Meklēšanas un aizvietošanas iestatījumi

Ja teksta meklēšanai izmanto navigācijas rūti, meklēšanas režīma iestatījumus veic dialoglodziņā Find Options, ko atver ar komandu Options... izvēlnē pie navigācijas rūts lodziņa.

016

Ja veic teksta padziļināto meklēšanu, dialoglodziņa Find and Replace ciļņu Find un Replace lappusēs, piespiežot pogu 017, dialoglodziņā tiek parādīta grupa Search Options ar papildu parametru izvēli, kas ļauj precizēt teksta meklēšanas un aizvietošanas darbību.

018

Grupas Search Options sarakstlodziņā Search var izvēlēties meklēšanas apgabalu:

  • Down – sākot no teksta kursora, līdz dokumenta beigām;
  • Up – sākot no teksta kursora, līdz dokumenta sākumam;
  • All – sākot no teksta kursora, visā dokumentā;

Ja nepieciešams, daļu no dokumenta pirms meklēšanas var atlasīt un meklēšanu veikt tikai dokumenta atlasītajā daļā.

Ar grupas Search Options izvēles rūtiņām var precizēt meklējamo rakstzīmju kopas meklēšanas nosacījumus:

101

meklēt, ņemot vērā lielo un mazo burtu lietojumu

102

meklēt norādīto rakstzīmju kopu kā atsevišķu vārdu, piemēram, ja meklē “kad", atrod vārdu “kad", bet ne rakstzīmju kopu “kad" vārdos “kadrs", “nekad", “kadmijs" u.c.

103

šajā režīmā atsevišķām rakstzīmēm (?, *) ir speciāla nozīme, piemēram:

  • meklējot vārdu “g?ds", tiks atrasti vārdi “gads", “gids", “gods" un citi, t.i., ? vietā pieļaujama jebkura viena rakstzīme;
  • meklējot vārdu “sk*a", tiks atrasti vārdi “skaņa", “skramba", “skudra", “skenēšana" un citi, t.i., * vietā pieļaujams jebkurš dažādu rakstzīmju skaits, t.sk. * vietā var arī nebūt nevienas rakstzīmes

104

parametrs noderīgs, ja nav īsti skaidrs vārda uzrakstīšanas veids. Atzīmējot šo izvēles rūtiņu, vārdu var pierakstīt tā, kā to dzird, un Word automātiski sameklēs vajadzīgo vārdu (tikai angļu valodas vārdiem)

105

meklēt visas vārda gramatiskās formas (tikai angļu valodas vārdiem)

106

meklēt vārdu kā priedēkli

107

meklēt vārdu kā piedēkli

108

meklējot ignorē pieturzīmes

4.4. Teksta pareizrakstības pārbaudes programmas lietošana

Teksta apstrādes lietotnē Word ir iekļauta virkne pareizrakstības pārbaudes līdzekļu. Tie var kontrolēt vārdu pareizrakstību, gramatiku un teksta rakstīšanas stilu, var palīdzēt izvēlēties sinonīmus un antonīmus, automātiski veidot vārdu pārnesumus un pat automātiski koriģēt un ievietot tekstu.

Svarīgi ir izvēlēties tekstam atbilstošo valodu, turklāt pareizrakstības kontrole izvēlētajā valodā var notikt tikai tad, ja datorā ir atrodama šīs valodas vārdnīca un citi pareizrakstības pārbaudes līdzekļi.

Par stilu, sinonīmiem un antonīmiem teiktais attiecināms uz tekstiem angļu valodā. Teksta latviešu valodas kontrolei izmantojama latviskošanas programmu pakotne, piemēram, Tildes Birojs.

Atkarībā no iestatījumiem teksta pareizrakstības pārbaudi var veikt teksta rakstīšanas laikā vai arī pārbaudīt pareizrakstību pēc lietotāja pieprasījuma.

Veicot pareizrakstības pārbaudi, visi teksta vārdi tiek salīdzināti ar datora vārdnīcā ierakstītajiem. Bez pamatvārdnīcas var tikt izmantotas arī tā saucamās lietotāja vārdnīcas, piemēram, īpašvārdu vai dažādu speciālo terminu vārdnīcas. Vārds, kuru vārdnīcās neatrod, tiek atzīmēts kā kļūdains.

Pareizrakstības kļūdas tiek pasvītrotas ar sarkanu viļņotu līniju, bet gramatikas un stila kļūdas – ar zaļu viļņotu līniju. Taču pasvītrojums ne vienmēr nozīmē, ka atrasta pareizrakstības kļūda. Iespējams, ka pasvītrotais vārds nav atrasts vārdnīcā vai arī nepareizi izvēlēta valoda.

Pareizrakstības pārbaudes programma neparāda kļūdu, ja vārds ir atrodams vārdnīcā, bet ir lietots nepareizā kontekstā, piemēram, vārdu kopā “meža bars", kas uzrakstīta vārdu kopas “meža gars" vietā, vārds “bars" netiek uzskatīts par kļūdainu.

3.4.1. Automātiskā pareizrakstības pārbaude

Ja rakstot automātiski pārbauda pareizrakstību, kļūdas viegli pamanīt un tās var ātri izlabot.

Kļūdaini uzrakstītie vārdi ir pasvītroti ar sarkanu viļņotu līniju. Izpildot klikšķi ar peles labo pogu uz kļūdainā vārda, tiek atvērta mazā rīkjosla un konteksta komandkarte, kurā piedāvāti vārda labošanas varianti, piemēram:

1

Ar peles kreisās pogas klikšķi uz atbilstošā vārda konteksta komandkartē izvēlas labošanas variantu vai arī kādu no piedāvātajām papildus iespējām:

  • Ignore - ignorēt (nekontrolēt) šo vārdu;
  • Ignore All - ignorēt (nekontrolēt) šo vārdu šajā un visās turpmāk sastaptajās vietās tekstā;
  • Add to Dictionary – pievienot šo vārdu lietotāja vārdnīcai;
  • AutoCorrect – turpmāk veikt šīs kļūdas automātisku labošanu;
  • Language – mainīt pareizrakstības kontroles valodu;
  • Spelling... – atvērt dialoglodziņu Spelling and Grammar: Latvian (pareizrakstība un gramatika; norādīta aktuālā valoda), kurā atrodamas papildu iespējas pareizrakstības labošanai;
  • Look up... – atvērt uzdevumrūti Research (pētīšana), kurā piedāvāta tulkošana un dažādas papildu iespējas vārda jēgas un pareizrakstības noskaidrošanai.

Ja tekstā atrodami pasvītrojumi ar zaļu viļņotu līniju (gramatikas kļūdas), ar peles labās pogas klikšķi uz zaļā pasvītrojuma tiek atvērta mazā rīkjosla un konteksta komandkarte, kurā piedāvāti kļūdas labošanas varianti, piemēram:

2

Ar peles kreisās pogas klikšķi izvēlas kādu no komandkartē piedāvātajiem labošanas variantiem vai arī kādu no piedāvātajām papildus iespējām:

  • Ignore Sentence - ignorēt teikumu;
  • Grammar... – atvērt dialoglodziņu Spelling and Grammar: Latvian (pareizrakstība un gramatika; norādīta aktuālā valoda), kurā atrodamas papildu iespējas kļūdas labošanai.

Ja konteksta komandkartē labošanas varianti netiek piedāvāti vai piedāvātie labojumi nav izmantojami un netiek izmantotas arī citas piedāvātās iespējas, no komandkartes var iziet, piespiežot peles kreiso pogu ārpus komandkartes vai piespiežot taustiņu 021.

3.4.2. Pareizrakstības pārbaude pēc lietotāja pieprasījuma

Lai pārbaudītu dokumenta vai tā daļas pareizrakstību:

  • teksta kursoru novieto dokumentā, kuru vēlas pārbaudīt, vai atlasa pārbaudāmo tekstu;
  • lentes cilnes Review lappuses grupā Proofing piespiež pogu 1 vai piespiež tastatūras taustiņu 2.

Ja atrastas pareizrakstības kļūdas, tiek atvērts dialoglodziņš Spelling and Grammar: Latvian (pareizrakstība un gramatika; norādīta aktuālā valoda) un atlasīts pirmais kļūdaini uzrakstītais vārds, ko atradis pareizrakstības pārbaudītājs, piemēram:

3

Ja vēlas pārbaudīt arī gramatiku, atzīmē izvēles rūtiņu 4.

3.4.3. Pareizrakstības kļūdu labošana

Dialoglodziņa Spelling and Gramar pogas 1, 2, 3, 4 atbilst iepriekš apskatītajām komandām konteksta komandkartē, izkrītošais sarakstlodziņš Dictionary language – komandai Language (sk.3.4).

Sarakstlodziņā Not in Dictionary redzami izcelts par kļūdainu atzītais vārds, kas nav atrasts vārdnīcā, sarakstlodziņā Suggestions (priekšlikumi) atrodami vārdi, kas tiek piedāvāti kļūdainā vārda aizstāšanai.

Ar klikšķi uz pogas 5 kļūdainais vārds tiek aizstāts ar vārdu, kas izvēlēts no piedāvātajiem, bet ar klikšķi uz pogas 6 ar izvēlēto vārdu tiek aizstāts atrastais kļūdainais un bez jautāšanas tiks aizstāti visi tekstā turpmāk sastaptie šādi vārdi.

Ar klikšķi uz pogas 7 tiek atvērts dialoglodziņš Word Options, kura cilnes Proofing lappusē, atzīmējot atbilstošās izvēles rūtiņas, var iestatīt pareizrakstības pārbaudes režīmu.

3.4.4. Pareizrakstības pārbaudes režīma iestatīšana

Dialoglodziņu Word Options var atvērt arī ar cilnes File Backstage skata navigācijas rūts komandu 1.

2

Dialoglodziņa cilnes Proofing lappuses grupā When correcting spelling in Microsoft Office programms:

  • ar izvēles rūtiņām nosaka pareizrakstības kontroles ierobežojumus:

3

  • ar pogu 4 atver dialoglodziņu Custom Dictionaries, kurā norāda izmantojamās lietotāja vārdnīcas, un izkrītošajā sarakstlodziņā Language var izvēlēties valodu.

Proofing lappuses grupā When correcting spelling and grammar in Word:

  • ar izvēles rūtiņām precizē pareizrakstības kontroles režīmu:

5

Lai atvērtajā dokumentā ieslēgtu vai izslēgtu automātisko pareizrakstības un gramatikas pārbaudi:

  • Proofing lappuses sarakstlodziņā Exceptions for: izvēlas atvērtā dokumenta nosaukumu;
  • atzīmē vai notīra izvēles rūtiņas (paslēpt pareizrakstības un gramatikas kļūdas tikai šajā dokumentā):

6

Lai visiem turpmāk veidojamiem jaunajiem dokumentiem ieslēgtu vai izslēgtu automātisko pareizrakstības un gramatikas pārbaudi:

  • sarakstlodziņā Exceptions for: izvēlas All New Documents;
  • atzīmē vai notīra izvēles rūtiņas:

6

3.4.5. Jaunu vārdu pievienošana pareizrakstības vārdnīcai

Pareizrakstības pārbaudītājs salīdzina vārdus dokumentā ar vārdiem tā galvenajā vārdnīcā, kurā ir iekļauti visbiežāk sastopamie vārdi, bet tajā var nebūt iekļauti sugas vārdi, tehniski termini, akronīmi utt. Lai pareizrakstības pārbaudītājs šos galvenajā vārdnīcā neiekļautos vārdus neatzīmētu kā kļūdainus, tos var pievienot īpašai vārdnīcai.

Jaunus vārdus īpašajai un lietotāja vārdnīcai var pievienot pareizrakstības pārbaudes un labošanas laikā, izmantojot komandu Add to Dictionary (konteksta komandkartes komanda vai poga 1 dialoglodziņā Spelling and Grammar: Latvian), bet tos var ierakstīt vārdnīcās arī neatkarīgi no pareizrakstības kontroles.

Lai aktualizētu (iespējotu) īpašās un lietotāja vārdnīcas:

  • ar cilnes File Backstage skata navigācijas rūts komandu 2 atver dialoglodziņu Word Options;
  • dialoglodziņa cilnes Proofing lappuses grupā When correcting spelling and grammar in Word ar klikšķi uz pogas 3 atver dialoglodziņu Custom Dictionary ar īpašo vārdnīcu sarakstu Dictionary List un atzīmē tās vārdnīcas, kuras vēlas izmantot:

4

  • piespiež pogu 5.

Ja nepieciešams, šeit, izmantojot pogas 6, 7 un 8, var izveidot arī jaunu vai izdzēst nevajadzīgu lietotāja vārdnīcu.

Ar pogu 9 var atvērt vārdnīcā ievietoto vārdu sarakstu un vārdus pievienot vai dzēst, piemēram:

  • lai pievienotu īpašajai vārdnīcai CUSTOM.DIC vārdu Saulkalne:
    • vārdnīcu sarakstā atlasa vajadzīgās vārdnīcas nosaukumu;
    • piespiež pogu 9 un atver vārdnīcā ievietoto vārdu sarakstu;
    • lodziņā Word(s) ieraksta pievienojamo vārdu;
    • piespiež pogu 7;
    • piespiež pogu 5:

12

  • lai izdzēstu vārdu Saulkalne no īpašās vārdnīcas CUSTOM.DIC:
    • vārdnīcu sarakstā atlasa vajadzīgās vārdnīcas nosaukumu;
    • piespiež pogu 9un atver vārdnīcā ievietoto vārdu sarakstu;
    • vajadzīgo vārdu atlasa lodziņa Dictionary sarakstā;
    • piespiež pogu 14;
    • piespiež pogu 5:

15

Ja jālabo jau ievadīts vārds, to izdzēš un izlabotu ievada no jauna.

Ar klikšķi uz pogas 16 var izdzēst visus vārdnīcas vārdus.

3.4.6. Ievades valodas maiņa

Pareizrakstības kontroles valodu var iestatīt, izmantojot cilnes Review lappuses grupas Language pogu Language:

  • ar klikšķi uz pogas 1 atver izvēlni:
2.;
  • ar izvēlnes komandu Set Proofing Language... atver dialoglodziņu Language:
3
  • izvēlas pareizrakstības kontroles valodu un, ja vēlas, ar pogu 4 iestata to kā noklusēto;
  • ar izvēles rūtiņām precizē kontroles režīma iestatījumus:

5

Pareizrakstības kontroles valodu var mainīt pareizrakstības kontroles un labošanas laikā, izmantojot komandu Language konteksta komandkartē vai izkrītošo sarakstlodziņu Dictionary language dialoglodziņā Spelling and Grammar: Latvian.

Noklusējuma ievades (rediģēšanas) valodu var iestatīt arī Word opciju izvēles dialoglodziņā Word Options:

  • atver dialoglodziņa cilnes Language lappusi. To var izdarīt divos veidos:
    • ar cilnes File Backstage skata navigācijas rūts komandu 6 atver dialoglodziņu Word Options un pēc tam cilnes Language lappusi;
    • ar cilnes Review lappuses grupas Language pogu Language atver izvēlni

7 un lieto komandu Languages Preferences…;

  • grupas Choose Editing Language valodu sarakstā ar klikšķi uz atbilstošās valodas rindiņas atlasa valodu, kuru vēlas izmantot kā noklusējuma ievades (rediģēšanas) valodu;
  • piespiež pogu 8; poga aktīva tikai tad, ja atlasītā valoda līdz šim nav bijusi noklusējuma ievades (rediģēšanas) valoda;
  • lai tiktu ievērotas izmaiņas ievades (rediģēšanas) valodas iestatījumā, aizver un atkārtoti atver lietotni Word.

5. RAKSTZĪMJU FORMATĒŠANA

5.1. Rakstzīmju formatēšanas elementi

Fonts ir burtveidols, kādā tiek rādītas rakstzīmes. Fonti ir apvienoti saimēs, piemēram, Times New Roman vai Arial. Katrai fontu saimei ir atšķirīgs veids, kā attēlot atsevišķas rakstzīmes, piemēram:

1

Fonta izmērs nosaka, cik liels ir katrs burts. Fonta izmēru mēra punktos:

2.

Fonta stils nosaka izcēlumu, kādā tiek rādīti burti. Katru fontu var parādīt:

3

Krāsas un īpašie efekti ļauj atsvaidzināt vai akcentēt tekstu.

Rakstzīmju formatēšanai var izmantot lentes cilnes Home lappuses komandu grupu Font vai mazo rīkjoslu (sk. 4.3).

5.2. Formatēšana ar lentes cilnes Home lappuses pogām

Rakstzīmju formatēšanas komandu pogas sakārtotas lentes cilnes Home lappuses grupā Font:

1

Lai mainītu atlasītā teksta fontu un fonta izmēru, izmanto fontu un rakstzīmju izmēru sarakstlodziņus 2.

Lai mainītu teksta fontu:

  • atlasa tekstu, kuram vēlas mainīt fontu;
  • ar klikšķi uz fontu sarakstlodziņa bultiņas atver piedāvāto fontu sarakstu. Ērtākai lietošanai tam ir trīs sadaļas:
    • Theme fonts (noklusējuma fonti);
    • Recently Used Fonts (nesen lietotie fonti);
    • All Fonts (visi fonti);
Atlasītā teksta fonts ir izcelts:

. 3

  • jauno fontu izvēlas ar klikšķi uz tā nosaukuma.

Lai mainītu rakstzīmju izmēru:

  • atlasa tekstu, kuram vēlas mainīt rakstzīmju izmēru;
  • ar klikšķi uz rakstzīmju izmēru sarakstlodziņa bultiņas atver piedāvāto izmēru sarakstu:

4

  • izvēlas jauno rakstzīmju izmēru un izpilda klikšķi uz tā.

Ja rakstzīmju izmēru sarakstlodziņā nav vajadzīgā izmēra, to var ievadīt no tastatūras. Lai to izdarītu:

  • atlasa lodziņā redzamo rakstzīmju izmēru;
  • no tastatūras ievada vajadzīgo izmēru;
  • piespiež taustiņu 5.

Teksta rakstzīmju izmēru var mainīt arī ar pogām 6:

  • ar klikšķi uz pogas 7 (Grow Font) atlasītā teksta rakstzīmju izmērs tiek palielināts līdz nākamajam sarakstā piedāvātajam lielumam;
  • ar klikšķi uz pogas 8 (Shrink Font) – atbilstoši samazināts.

Fonta stila noteikšanai izmanto grupas Font pogas 9:

10

11

12

Ar klikšķi uz pogas 13 bultiņas var atvērt dažādu pasvītrojumu veidu sarakstu un no tā izvēlēties vajadzīgo:

14

Lentes cilnes Home lappuses komandu grupā Font atrodamas arī rakstzīmju formatēšanas pogas 15:

16

Pogas 9 un 15 strādā kā slēdži – ja atlasītajam teksta apgabalam šis formatēšanas veids ir bijis piešķirts, tad, piespiežot pogu, tas tiek atcelts, un otrādi. Ja atlasītajā teksta apgabalā daļai teksta formatēšanas veids ir piešķirts un daļai nav, tad pogas darbības efekts atkarīgs no pirmās rakstzīmes formāta.

Teksta marķēšanai var izmantot pogu 17 (Text Highlight Color). Svītriņa uz pogas ir izvēlētajā krāsā.

Lai marķētu tekstu:

  • atlasa vajadzīgo teksta apgabalu;
  • ar klikšķi uz pogas 17 bultiņas atver krāsu lodziņu un izpilda klikšķi uz izvēlētās krāsas kvadrātiņa:

18

19

Ja teksta marķēšanas poga piespiesta (17 – ieslēgts marķēšanas režīms), kursors iegūst izskatu 20. Piespiežot un turot piespiestu peles kreiso pogu, tekstu var marķēt, pārvelkot tam pāri mainītā izskata kursoru. Marķēšanas režīmu izslēdz, atkārtoti piespiežot pogu 17.

Teksta rakstzīmju krāsas nomaiņai var izmantot pogu 21 (Font Color). Svītriņa uz pogas norāda izvēlēto krāsu.

Lai iekrāsotu rakstzīmes:

  • atlasa vajadzīgo teksta apgabalu;
  • ar klikšķi uz pogas 21 bultiņas atver krāsu lodziņu un izvēlas burtu krāsu:

22

23

Ar lentes cilnes Home lappuses grupā Font novietoto pogu 24 (Text Effects) var atvērt logu, kurā piedāvāti dažādi rakstzīmju noformēšanas veidi:

25

Ar loga apakšdaļā novietotajām komandām Outline, Shadow, Reflection, Glow var atvērt vēl papildu lodziņus ar atbilstošiem noformējuma veidiem.

Izvēlēto noformējuma efektu atlasītām rakstzīmēm piešķir ar klikšķi uz noformējuma parauga. Piemēram:

26

Ja nepieciešams, visus tekstam pievienotos formātus un efektus var dzēst ar lentes cilnes Home lappuses grupas Font pogu 27 (Clear Formatting):

  • atlasa formatēto tekstu;
  • piespiež pogu 27, kas noņem visus formatējumus un atstāj vienkārši tekstu (plain text):

28

5.3. Formatēšana, izmantojot mazo rīkjoslu

Atlasot tekstu, automātiski parādās puscaurspīdīga rīkjosla, ko sauc par mazo rīkjoslu. To ērti var izmantot visu iepriekš apskatīto formatēšanas līdzekļu lietošanai – fonta, rakstzīmju izmēra, fonta stilu, rakstzīmju krāsas un rakstzīmju fona krāsas izvēlei.

Piemēram, tekstā atlasīts vārds rakstzīmju un kļūst redzama puscaurspīdīga mazā rīkjosla:

1

Ja uz rīkjoslas novieto peles rādītāju, tā kļūst necaurspīdīga, un ar iepriekš aprakstītajiem paņēmieniem var izmantot visas tur redzamās teksta formatēšanas komandu pogas:

2

Bez jau apskatītajām pogām mazajā rīkjoslā ir arī dažas citas, par kurām tiks runāts turpmāk.

3 Lietotājs mazo rīkjoslu nevar mainīt un pielāgot!

5.4. Formatēšana, izmantojot dialoglodziņu Font

Ar klikšķi uz lentes cilnes Home lappuses grupas Font pogas 1 var atvērt dialoglodziņu Font. Dialoglodziņā ir divas lappuses, kurās tiek piedāvātas ļoti plašas iespējas rakstzīmju izskata noformēšanai.

2

Cilnes Font lappusē var iestatīt šādus formatējumus:

  • sarakstlodziņā Font - fontu;
  • sarakstlodziņā Font Style - fonta stilu:
    • Regular – parasts;
    • Italic slīpraksts;
    • Bold treknraksts;
    • Bold Italic treknraksta slīpraksts;
  • sarakstlodziņā Size – rakstzīmju izmēru;
  • sarakstlodziņā Font color – rakstzīmju krāsu;
  • sarakstlodziņā Underline style – pasvītrošanas veidu:

3

  • sarakstlodziņā Underline color var izvēlēties pasvītrojuma krāsu (lodziņš pieejams tikai tad, ja izvēlēts kāds no pasvītrošanas veidiem).

Dialoglodziņa Font cilnes Font lappuses grupā Effects var izvēlēties dažādus rakstzīmju noformējuma efektus:

  • Strikethrough pārsvītroti;
  • Double strikethrough16
  • Superscript – augšējais indekss;
  • Subscript – apakšējais indekss;
  • Small caps17
  • All caps18
  • Hidden – slēptās rakstzīmes apslēpti (neredzami) simboli.

Ja rakstzīmes formatētas kā slēptas, tās parasti uz ekrāna nav redzamas.

Ar cilnes File Backstage skata navigācijas rūts komandu Option atverot dialoglodziņu Word Options un tā cilnes Display lappuses grupā Always show these formatting marks on the screen atzīmējot izvēles rūtiņu 4, slēptās rakstzīmes var padarīt redzamas uz ekrāna, kā arī izdrukāt. Tās kļūst redzamas arī tad, ja ieslēgts nedrukājamo rakstzīmju parādīšanas režīms (ar pogu 5):

6

Ar dialoglodziņa Font cilnes Font lappuses pogu 7 var atvērt logu Format Text Effects, kurā atrodamas papildu iespējas rakstzīmju noformēšanai:

8

Piemēram, tekstam BURTU IZSKATS var izveidot šādu formātu:

9

Dialoglodziņa Font cilnes Advanced lappuses grupā Character Spacing var izvēlēties atlasītā teksta rakstzīmju savstarpējo izvietojumu:

10

  • sarakstlodziņā Scale – teksta izvēršanu vai saspiešanu procentos, piemēram:
    • 19
    • 20
  • sarakstlodziņā Spacing – atstarpi starp rakstzīmēm, kas var būt:
    • Normal – normāla;
    • Expanded – 21
    • Condensed – 22
turklāt divos pēdējos variantos blakuslodziņā By var izvēlēties palielināšanas vai samazināšanas lielumu punktos (pt);
  • sarakstlodziņā Position – atlasītā teksta novietojumu attiecībā pret normālā teksta rindu:
    • Normal – normāls teksts;
    • Raised 23
    • Lowered 24

turklāt divos pēdējos variantos blakuslodziņā By var izvēlēties pacelšanas vai pazemināšanas lielumu punktos (pt). Atšķirībā no formātiem Superscript un Subscript, paceltā un pazeminātā teksta rakstzīmju lielums nemainās;

  • ja izvēlēta rūtiņa 11, tad, sākot ar lodziņā 12 norādīto fonta izmēru, visas rakstzīmes tiek izkārtotas tā, lai vizuāli šķistu, ka starp tām ir vienāds attālums, piemēram:

13

Dialoglodziņa Font cilnes Advansed lappuses grupā Opentype Features var izmantot lietotnes Word 2010 jaunākās rakstzīmju formatēšanas iespējas.

Fonti Calibri, Cambria, Candara, Consolas, Constantia, Corbel un jaunākais fonts Gabriola pieder pie Microsoft ClearType Collection un dod iespēju izmantot fontos iestrādātās ligatūras (ligatūra – divu vai vairāku burtu rakstīšana vienā rakstu zīmē, piemēram, vācu ß, franču œ u.c.) un lietotnes piedāvātās stilistikās kopas, kā arī izvēlēties ciparu rakstības formu. Parasti fontos izveidotās ligatūras ir ff, fi, fl, ffi, ffl, , kas ir piemērotas angļu valodai.

Abu dialoglodziņa Font ciļņu lappusēs atrodama poga 14.

15 Piespiežot pogu 14, visi iestatījumi kļūst par noklusētajiem, t.i., atverot jaunu dokumentu, teksti tiks rakstīti atbilstoši šiem iestatījumiem.

5.5. Formatēšana, izmantojot burtu reģistrmaiņu

Lai mainītu lielo un mazo burtu lietošanu tekstā:

  • atlasa tekstu, kurā vēlas mainīt lielo/mazo burtu lietojumu;
  • izpilda klikšķi uz lentes cilnes Home lappuses grupas Font pogas 1 (Change Case) bultiņas;
  • piedāvātajā sarakstā izvēlas vienu no lielo/mazo burtu lietošanas opcijām:

2

    • Sentence Case – teikuma pirmais burts lielais, pārējie – mazie, piemēram:
      3;
    • lowercase – tekstā visi burti mazie, piemēram:
      4;
    • UPERCASE – tekstā visi burti lielie, piemēram:
      5;
    • Capitalize Each Word – katra vārda pirmais burts ir lielais, pārējie – mazie, piemēram:
      6;
    • tOGGLE cASE – teksta lielie burti tiek nomainīti ar mazajiem un mazie ar lielajiem, piemēram:
7.

5.6. Rakstzīmju formāta kopēšana

Rakstzīmju formātu var kopēt, izmantojot pogu 1, kas atrodama lentes cilnes Home lappuses grupā Clipboard un arī konteksta rīkjoslā (2).

Lai kopētu rakstzīmju formātu:

  • atlasa tekstu, kura formātu vēlas kopēt, vai kursoru novieto šajā tekstā un piespiež pogu 1. Peles rādītājs maina izskatu –4;
  • turot piespiestu peles kreiso pogu, peles rādītāju pārvelk tekstam, kuram vajadzīgs tāds pats formāts;
  • atbrīvojot peles kreiso pogu, peles rādītājs formāta kopēšanas izskatu zaudē:

4

Ja formāts jākopē vairākās vietās, tad uz pogas 1 izpilda dubultklikšķi. Atbrīvojot peles kreiso pogu pēc pirmās formāta kopēšanas, peles rādītājs saglabā formāta kopēšanas izskatu un kopēšanu var turpināt. Kopēšanu pārtrauc, atkārtoti izpildot klikšķi uz pogas 5.

6. RINDKOPU FORMATĒŠANA

Rindkopai var piekārtot dažādus formatējumus:

  • rindkopas tekstu centrēt vai izlīdzināt tā kreiso, labo vai abas malas;
  • veidot atkāpes no lapas malām;
  • veidot atšķirīgu rindkopas pirmās rindas atkāpi;
  • izvēlēties atstarpes starp teksta rindām;
  • izvēlēties atstarpes pirms un pēc rindkopas;
  • izvēlēties apmales (ierāmējumu) un/vai ietonējumu rindkopas tekstam.

Vienas rindkopas formatēšanai nav nepieciešams rindkopu atlasīt. Pietiek, ja formatējamā rindkopā novietots teksta kursors. Lai formatētu vairākas rindkopas vienlaikus, tās jāatlasa.

Rindkopu formatēšanai var izmantot:

  • lentes cilnes Home lappuses komandas;
  • mazo rīkjoslu;
  • horizontālo mērjoslu;
  • dialoglodziņu Paragraph.

6.1. Rindkopas formatēšana ar lentes cilnes Home lappuses pogām

Rindkopas formatēšanas komandas ir sakārtotas lentes cilnes Home lappuses grupā Paragraph:

1

5.1.1. Rindkopas līdzināšana

Lai līdzinātu rindkopu pēc:

  • kreisās malas, piespiež pogu 2 (Align Text Left):

3

  • labās malas, piespiež pogu 4 (Align Text Right):

5

  • abām malām, piespiež pogu 6 (Justify):

7

Lai centrētu rindkopu, piespiež pogu 8 (Center):

9

5.1.2. Atstatums starp teksta rindām

Ja nepieciešams mainīt atstatumu starp teksta rindām, ar klikšķi uz lentes cilnes Home lappuses grupas Paragraph pogas 10 (Line Spacing) bultiņas atver sarakstlodziņu un izvēlas vajadzīgo rindu atstatumu:

11

5.1.3. Teksta atkāpes no lapas malām

Lai mainītu rindkopas teksta atkāpi no kreisās malas, var izmantot lentes Home grupas Paragraph pogas 12 (Increase Indent) un 13 (Decrease Indent):

  • atkāpi palielināt:

14

  • atkāpi samazināt:

15

Ar katru klikšķi uz pogas 12 (Increase Indent) vai pogas 13 (Decrease Indent) rindkopas atkāpe no kreisās malas tiek palielināta vai atbilstoši samazināta par vienu noklusējuma tabulēšanas pieturas attālumu (Default tab stops), kas programmā Word parasti ir ½ collas = 1,27 cm, taču lietotājs to var arī mainīt.

6.2. Formatēšana, izmantojot mazo rīkjoslu

Mazajā rīkjoslā 16 tiek piedāvātas šādas rindkopas formatēšanas pogas:

  • 8 (Center);
  • 13 (Decrease Indent);
  • 12 (Increase Indent).

Tās var izmantot tāpat, kā jau iepriekš aprakstīts.

6.3. Horizontālās mērjoslas izmantošana rindkopas formatēšanai

Rindkopas teksta atkāpes no kreisās un labās malas var veidot, ar peles kreiso pogu pārvelkot horizontālās mērjoslas marķierus.

Kreisās puses marķierim 1 ir trīs elementi:

2

  • ar augšējo trīsstūri nosaka rindkopas pirmās rindas atkāpi no kreisās malas;
  • ar apakšējo trīsstūri nosaka rindkopas visu rindu, izņemot pirmo, atkāpi no kreisās malas;
  • ar taisnstūri nosaka visas rindkopas atkāpi no kreisās malas, saglabājot iestatīto attālumu starp abiem trīsstūriem.

Labās puses marķierim 3 ir viens elements:

4

Ar labo trīsstūri nosaka rindkopas teksta atkāpi no labās malas.

Lai pārbīdītu marķieru elementus, peles rādītāja smaile (peles rādītājam uz horizontālās mērjoslas ir bultiņas 7 izskats) jānovieto precīzi trīsstūrī vai taisnstūrī tā, lai, piespiežot peles kreiso pogu, no elementa uz leju visa ekrāna garumā būtu redzama punktēta līnija 5, kas norāda marķiera novietojumu. Turot peles kreiso pogu piespiestu, marķieri var pārvietot pēc vajadzības.

Lai mainītu rindkopas teksta un rindkopas pirmās rindas atkāpes, teksta kursoru novieto rindkopā (ja atkāpes grib attiecināt uz vairākām rindkopām vienlaikus, šīs rindkopas atlasa) un ar iepriekš aprakstītajiem paņēmieniem pārbīda atbilstošos horizontālās mērjoslas marķierus.

Piemēram, ar horizontālās mērjoslas marķieriem izveidotas teksta atkāpes no teksta laukuma malām – kreisajā pusē 2 cm, labajā – 1,6 cm, kā arī rindkopas pirmās rindas atkāpe – 0,75 cm (no rindkopas teksta malas):

6

6.4. Formatēšana, izmantojot dialoglodziņu Paragraph

Ar klikšķi uz lentes cilnes Home lappuses grupas Paragraph pogas 1 var atvērt dialoglodziņu Paragraph. Dialoglodziņā ir divas lappuses.

Dialoglodziņa Paragraph cilnes Indents and Spacing lappusē var iestatīt rindkopas formatēšanas parametrus. Lodziņā Preview redzams formatētās rindkopas izskats:

2

  • sarakstlodziņā Alignment var iestatīt rindkopas teksta līdzināšanas veidu:

3

  • grupā Indentation var iestatīt rindkopas teksta atkāpes no:
    • Left – kreisās malas;
    • Right – labās malas;
    • sarakstlodziņš Special atļauj veidot īpašu atkāpi tikai rindkopas pirmajai rindai attiecībā pret visām pārējām rindām, atkāpes lielumu norādot lodziņā By:

4

Ja atzīmēta izvēles rūtiņa 5, rindkopas teksta atkāpes tiek iestatītas nevis no lapas kreisās un labās malas, bet gan no lappuses iekšmalas (Inside) un ārmalas (Outside), atšķirīgi nepāra un pāra lappusēm.

Piemēram:

6

7

8

Sadaļā Spacing iespējams izvēlēties atstarpes pirms un pēc rindkopas, kā arī atstarpes starp rindkopas teksta rindām:

  • lodziņā Before – atstarpe pirms rindkopas (punktos);
  • lodziņā After – atstarpe pēc rindkopas (punktos);
  • lodziņā Line Spacing no saraksta var izvēlēties kādu no piedāvātajiem rindkopas rindu atstarpju veidiem vai lodziņā At ierakstīt sev vajadzīgo atstarpes lielumu un no izvēršamā saraksta izvēlēties aptuvenu vai precīzu atbilstību šim lielumam:

9

Ja atstarpe daudzkāršota, lodziņā At redzama atstarpes kārta, piemēram, ja lodziņā At redzams cipars 3, tad atstarpe ir trīskārša.

Dialoglodziņa Paragraph cilnes Line and Page Breaks lappusē grupas Pagination izvēles rūtiņas var izmantot rindkopu un to elementu savstarpējās saistības norādīšanai:

11

  • ja atzīmēta rūtiņa Widow/Orphan control, tad nav atļauts pārnest uz nākamo lapu tikai rindkopas pēdējo rindu (atraitņrindiņu) vai atstāt lappuses beigās tikai nākamās rindkopas pirmo rindu (bāreņrindiņu);
  • ja atzīmēta rūtiņa Keep with next, tad rindkopa nav atdalāma no nākamās rindkopas. Šis formāts ieteicams virsrakstiem, lai tie nepaliktu lappuses beigās kā pēdējā rinda;
  • ja atzīmēta rūtiņa Keep lines together, rindkopas visas rindas ir nedalāmas – ja kādai rindkopas rindai nepietiek vietas lappusē, uz nākamo lappusi tiek pārcelta visa rindkopa;
  • ja atzīmēta rūtiņa Page break before, ar šo rindkopu tiek sākta jauna lappuse.
Atzīmējot grupas Formatting exceptions izvēles rūtiņu Don’t hyphenate, dokumentā var aizliegt zilbjdales izmantošanu.

6.5. Vārdu dalīšana zilbēs un pārnešana jaunā rindā

Vārdu dalīšanai zilbēs un pārnešanai jaunā rindā izmanto rakstzīmi “-" (defisi).

Šai rakstzīmei ir trīs veidi:

  • parastā defise, kas dokumenta veidošanas gaitā tiek ierakstīta tāpat kā visas citas rakstzīmes un paliek savā vietā redzama neatkarīgi no tā, kādam nolūkam tā ierakstīta – saliktu vārdu atdalīšanai vai vārdu pārnešanai;
  • neobligātā defise ir rakstzīme, ko izmanto vārdu pārnešanai, un tā redzama rindas beigās, bet nav redzama, ja sadalītais vārds atrodas rindas vidū. Neobligātās defises ievadīšanai izmanto taustiņu kombināciju 1 + 2, bet to var ievadīt arī kā speciālo simbolu Optional Hyphen (sk. 3.3.1);
  • neatdalāmo defisi izmanto saliktu vārdu un īpašvārdu atdalīšanai. Vārdus, kuros ir neatdalāmā defise, parasti nedala pārnešanai jaunā rindā, piemēram, uzvārdu Mūris‑Mūrnieks. Neatdalāmās defises ievadīšanai izmanto taustiņu kombināciju 1 + 3 + 2, bet to var ievadīt arī kā speciālo simbolu Nonbreaking Hyphen (sk. 3.3.1).

Vārdu dalīšanu zilbēs un pārnešanu jaunā rindā ieteicams veikt, izmantojot lietotnes Word piedāvātās iespējas, jo tad vārdu pārnešanai tiks izmantota neobligātā defise.

Lai veidotu vārdu dalīšanu un pārnešanu, atlasa vajadzīgo teksta apgabalu un lentes cilnes Page Layout lappuses grupā Page Setup piespiež pogu 4:

5

Ja vēlas vārdu pārnešanu veidot automātiski, atzīmē izvēlnes elementu Automatic.

Ja vēlas precizēt vārdu dalīšanas un pārnešanas parametrus, ar klikšķi uz Hyphenation Options... atver dialoga lodziņu Hyphenation:

6

  • atzīmē izvēles rūtiņu Hyphenate words in CAPS, ja vēlas pārnest vārdus, kas rakstīti ar lielajiem burtiem;
  • lodziņā Hyphenation zone norāda vārda pārnešanai vajadzīgo minimālo brīvo vietu rindas galā;
  • lodziņā Limit consecutive hyphens to var norādīt, cik rindās pēc kārtas pieļaujams vārdu pārnesums, ja šo rindu skaitu vēlas ierobežot (No limit – ierobežojumu nav).

Pēdējo divu parametru optimāla izvēle nodrošina labu dokumenta izskatu un atvieglo tā lasīšanu.

Ja vēlas pārnesumu veidošanu kontrolēt, piespiež pogu 7. Tad pie katra pārnesuma veidošanas dialoglodziņā Manual Hyphenation: Latvian (norādīta aktuālā valoda) tiks parādīts vārda sadalījums zilbēs un piedāvāta pārnesuma vieta, kuru lietotājs var apstiprināt vai noraidīt.

8

Piemēram, vārds parādīts sadalīts zilbēs pa-rā-dīts un ar pulsējošu kursoru tiek piedāvāts pārnest vārdu aiz otras zilbes parā-dīts.

Lietotājs šādu pārnesumu var apstiprināt, piespiežot pogu 9, vai no tā atteikties, piespiežot pogu 10.

6.6. Rindkopas apmales, ieēnota rindkopa

Rindkopas (arī dokumenta lapu) noformēšanai var izmantot apmales un ēnojumus. Izmantojot šā formatēšanas veida iespējas, var novilkt līnijas rindkopas vai lapas sākumā, beigās, kreisajā vai labajā pusē, kā arī veidot apmali vienai rindkopai vai lapai.

Ēnojums ir zīmējums vai krāsa, ko var izvēlēties rindkopas (lapas) fonam.

Piemēram:

  • rindkopa ar apmali:

1

  • rindkopa, kas izcelta ar daļēju apmali (līnijām) tās kreisajā malā:

2

  • rindkopa ar apmali un ēnojumu:

3

Lai veidotu apmali vai ēnojumu, vispirms izvēlas teksta apgabalu, kuram jāpievieno apmale vai ēnojums:

  • ja tā ir rindkopa, tad kursoru var novietot jebkurā vietā šajā rindkopā;
  • ja tās ir vairākas rindkopas vai cits teksta apgabals, to atlasa.

Apmaļu un ēnojumu veidošanai var izmantot:

  • lentes cilnes Home lappuses komandu grupas Paragraph pogas 4 (Shading) un 5 (Borders and Shading);
  • dialoglodziņu Border and Shading.

5.6.1. Apmaļu un ieēnojumu veidošana ar lentes cilnes Home lappuses komandām

Lai pievienotu tekstam ēnojumu, ar klikšķi uz pogas 4 bultiņas atver krāsu lodziņu un izvēlas ēnojuma krāsu:

6

Ja nepieciešams, piespiežot pogu 7, var piekļūt plašākai krāsu izvēlei.

Lai pievienotu tekstam apmales, ar klikšķi uz pogas 5 bultiņas (pogai var būt arī kāds cits no sarakstā piedāvātajiem izskatiem) atver apmaļu sarakstu un izvēlas vajadzīgo:

8

5.6.2. Apmaļu un ieēnojumu veidošana, izmantojot dialoglodziņu Borders and Shading

Ar klikšķi uz lentes cilnes Home lappuses grupas Paragraph pogas 5 atver dialoglodziņu Borders and Shading.

Dialoglodziņam Borders and Shading ir trīs lappuses:

  • cilnes Borders lappuse – rindkopu un citu teksta apgabalu apmaļu veidošanai;
  • cilnes Page Borders lappuse – lappušu apmaļu veidošanai;
  • cilnes Shading lappuse – ēnojumu veidošanai.

5.6.2.1. Dialoglodziņa Borders and Shading cilnes Borders lappuse

9

Lappuses grupā Setting izvēlas apmales veidu:

  • None – apmales nav;
  • Box – pilna apmale;
  • Shadow – apmale ar ēnojumu;
  • 3-D – telpiska apmale;
  • Custom – neviendabīga (kombinēta) apmale.

Izmantojot sarakstlodziņus Style, Color un Width, izvēlas apmalei izmantoto līniju veidu, krāsu un platumu.

Grupā Preview ar pogām norāda, kuru malu pievienot vai noņemt, bet sarakstlodziņā Apply to norāda, kam domāts veiktais apmaļu iestatījums (atlasītam tekstam, rindkopai u.tml.).

5.6.2.2. Dialoglodziņa Borders and Shading cilnes Shading lappuse

10

Lappuses grupās Fill un Patterns izvēlas ēnojuma krāsu un rakstu (zīmējumu).

No Color – ēnojuma nav.

Grupas Patterns sarakstlodziņš Color ir pieejams tikai tad, ja izvēlēts kāds no rakstiem sarakstlodziņā Style.

11

Ar pogu 7 var atvērt dialoglodziņu Colors, kas dod papildu iespējas ēnojuma krāsu izvēlē.

12

Dialoglodziņa cilnes Shadow lappusē ir sarakstlodziņš Apply to, kurā var izvēlēties, kam tiks pielietots izveidotais tonējums (piemēram, atlasītam tekstam vai rindkopai).

Sarakstlodziņa Apply to piedāvājums dialoglodziņa Borders and Shading visu ciļņu lappusēs ir atkarīgs no kursora novietojuma dokumentā dialoglodziņa lappuses atvēršanas brīdī un no konkrētās situācijas uz ekrāna.

6.7. Aizzīmēts saraksts, numurēts saraksts

Sarakstu veidošanai izmanto rindkopu aizzīmēšanu un numurēšanu:

1

Veidojot sarakstus, var rīkoties dažādi:

  • ievadīt sarakstu, pēc tam to aizzīmēt vai numurēt:
    • vispirms ievada tekstu, kurā katra rindkopa ir saraksta elements;
    • atlasa visu sarakstu un piespiež pogu 2 (Bullets), lai to aizzīmētu vai pogu 3 (Numbering), lai numurētu;
  • sarakstu var aizzīmēt vai numurēt, jau rakstot:
    • ievada rakstzīmi * (zvaigznīte), lai sāktu aizzīmētu sarakstu, vai ievada 1., lai sāktu numurētu sarakstu;
    • piespiež taustiņu 4 (Space) vai tabulēšanas taustiņu 5, kļūst redzama pirmā aizzīme vai numurs un viedtags 6 (AutoCorrect Options);
    • ievada saraksta pirmā elementa tekstu;
    • piespiež taustiņu 7, lai pievienotu saraksta nākamo elementu. Automātiski tiek ievietots nākamais numurs vai aizzīme;
    • lai sarakstu pabeigtu, divreiz piespiež taustiņu 7 vai piespiež taustiņu 8, lai dzēstu saraksta pēdējo aizzīmi vai numuru.

Ja, sākot rindkopu ar * vai 1., nevēlas tekstu pārvērst sarakstā, piespiež pogu 6 (AutoCorrect Options) un ar komandu 9 atsauc automātisko aizzīmēšanu vai numurēšanu:

10

Ja kāds no saraksta elementiem satur vairākas rindkopas, tad aizzīmējums vai numurs vajadzīgs tikai pirmajai no tām. Lai izvairītos no nevajadzīgu saraksta elementu veidošanās, var:

  • izmantot taustiņu kombināciju 11 + 7, kas turpina tekstu jaunā rindā, neveidojot jaunu rindkopu un līdz ar to – jaunu saraksta elementu;
  • atsaukt rindkopu nevajadzīgo aizzīmēšanu vai numurēšanu, atlasot atbilstošos teksta apgabalus un izpildot klikšķi atbilstoši uz aizzīmēšanas 2 (Bullets) vai numurēšanas 3 (Numbering) pogas (izslēdzot to);
  • ar taustiņu 8 dzēst nevajadzīgo aizzīmi vai numuru.

Ar pogu 2 (Bullets) vai 3 (Numbering) izslēgšanu var arī atsaukt šo formatēšanas veidu un pabeigt saraksta veidošanu.

5.7.1. Aizzīmju un numuru formatēšana

Lai mainītu aizzīmju formatējumu:

  • atlasa aizzīmes, kuras vēlas formatēt;
  • ar klikšķi uz pogas 2 bultiņas atver lodziņu Recently Used Bullets, kurā redzamas piedāvātās aizzīmes:

12

  • izvēlas aizzīmi (izpilda klikšķi uz tās).

Ar komandu Change List Level var mainīt atlasītajam saraksta elementam piekārtoto līmeni.

Ar komandu Define New Bullet... var atvērt dialoglodziņu Define New Bullet

13

un definēt jaunu aizzīmēšanas formātu:

  • izmantojot pogas 14 un 15, izvēlas aizzīmes simbolu vai attēlu;
  • sarakstlodziņā Alignment izvēlas aizzīmes izlīdzinājumu;
  • piespiež pogu 16.

Jaunais aizzīmēšanas formāts tiek pievienots atlasītajam tekstam vai rindkopai, kurā atrodas kursors.

Lai mainītu numuru formatējumu:

  • atlasa numurus, kurus vēlas formatēt;
  • ar klikšķi uz pogas 3 bultiņas atver lodziņu Numbering Library, kurā redzami piedāvātie numurēšanas formāti:

17

  • izvēlas numurēšanas formātu (izpilda klikšķi uz tā).

Ar komandu Define New Number Format... atver tāda paša nosaukuma dialoglodziņu, kurā var veidot jaunus numurēšanas formātus:

18

  • izmantojot lodziņus Number Style, Number format un pogu 19, izvēlas numuru izskatu;
  • piespiež pogu 16.

Jaunais numurēšanas formāts tiek pievienots atlasītajam tekstam vai rindkopai, kurā atrodas kursors, un tiek iekļauts arī numurēšanas formātu bibliotēkā.

Veidojot numurētus sarakstus, var rasties nepieciešamība vienu sarakstu ar kopēju numerāciju sadalīt atsevišķi novietotās daļās, kā arī ne vienmēr jauna saraksta numerācija jāsāk ar 1.

Ar lodziņa Numbering Library komandu Set Numbering Value... atver tāda paša nosaukuma dialoglodziņu:

20

  • ar radiopogām 21 (sākt jaunu sarakstu) un 22 (turpināt iepriekšējo sarakstu) izvēlas numurēšanas režīmu (turpināt iepriekšējo sarakstu vai veidot jaunu);
  • sarakstlodziņā Set Value to izvēlas numura sākumvērtību;
  • piespiež pogu 23.

Ja vēlas mainīt atstarpi starp saraksta aizzīmi vai numuru un tekstu:

  • novieto kursoru pretī atbilstošajai saraksta rindiņai;
  • ar peles labās pogas klikšķi atver konteksta komandkarti;
  • ar komandu Adjust List Indents... atver tāda paša nosaukuma dialoglodziņu;

24

  • maina vērtības dialoglodziņa Adjust List Indents līdzinājuma regulēšanas lodziņos:
    • Bullet position – aizzīmes vai numura pozīcija;
    • Text indent – teksta atkāpe;
    • Follow number with – numuram vai aizzīmei seko:

25

  • piespiež pogu 23.

Piemēram:

26

Aizzīmes un numurus var formatēt no saraksta teksta atšķirīgā krāsā:

  • atlasa aizzīmes vai numurus, kuriem vēlas mainīt krāsu;
  • nomaina aizzīmju vai numuru krāsu, izmantojot pogu 27.

6.8. Rindkopu atdalīšana un apvienošana. Rindkopas rindas pārtraukšana

5.8.1. Rindkopu atdalīšana

Lai tekstā atdalītu jaunu rindkopu, ieteicams ieslēgt režīmu, kurā uz ekrāna redzamas nedrukājamās rakstzīmes (sk. 3.2.3). Kursoru novieto pirms jaunās rindkopas pirmās rakstzīmes un piespiež taustiņu 7. Kursora norādītajā vietā tiek ievietota iepriekšējās rindkopas beigu nedrukājamā rakstzīme (1), un atdalītās jaunās rindkopas teksts tiek pārnests nākamajā rindā:

2

5.8.2. Rindkopu apvienošana

Lai apvienotu vairākas rindkopas vienā, nevajadzīgos rindkopu beigu nedrukājamos simbolus atlasa un izdzēš:

3

5.8.3. Rindas pārtraukuma zīmes ievietošana un dzēšana

Rindas pārtraukuma (nestingrās atgriezes) nedrukājamās zīmes (5) ievieto tekstā tad, ja vēlas pāriet jaunā rindā, nemainot rindkopu, piemēram, rakstot dzejoli, kur parasti viens pants ir viena rindkopa:

4

Rindas pārtraukuma zīmi ievada ar taustiņu kombināciju 11 + 7. Ja rindas pārtraukuma zīme nav vajadzīga, to var izdzēst tāpat kā jebkuru citu rakstzīmi (sk. 3.3.2.1).

7. DOKUMENTS

7.1. Jauna dokumenta veidošana, dokumenta veidnes

Jaunu dokumentu var atvērt ar cilnes File Backstage skata navigācijas rūts komandu New. Šī komanda parasti ir pietiekami bieži lietota, tāpēc tās pogu 1(New) ir lietderīgi pievienot arī ātrās piekļuves rīkjoslai.

Komanda New piedāvā dokumenta veidņu (Template) sarakstu, no kura var izvēlēties nepieciešamo veidni (Template):

2

Veidne ir šablons vai forma, ko tekstapstrādē izmanto kā uzmetumu, aizpildot tukšās vietas ar vajadzīgo informāciju (piem., rakstzīmēm, iezīmēm, skaitļiem vai attēliem) un tādējādi atvieglojot atkārtotu uzdevumu risināšanu.

Jebkura jauna dokumenta pamatā ir veidne. Veidnei ir no teksta dokumenta atšķirīgs nosaukuma paplašinājums (dotx vai dotm) un ikona – 3. Pēc noklusēšanas, programmu atverot vai veidojot jaunu tukšu dokumentu ar pogu 1 (New), tiek izmantota veidne Normal.dotm, kas atbilst izvēlnes elementam Blank document.

Tāpēc, lai atvērtu jaunu tukšu dokumentu:

  • izvēlas 4 (Blank document);
  • piespiež pogu 5.

Lai dokumenta pamatam izmantotu citu veidni, atvērtā lodziņa grupā Available Templates var izvēlēties vajadzīgo veidņu grupu. Ja ir interneta pieslēgums, grupā Office.com Templates var atrast dažādas dokumentu veidnes.

Word piedāvātās veidnes parasti ir angļu valodā, taču programma Tildes Birojs piedāvā virkni veidņu latviski. Ar komandu Tildes Birojs 2008 / Veidnes un attēlu galerija var atvērt piedāvāto dokumenta veidņu sarakstu:

6

Izvēloties, piemēram, veidnes 10, tiek piedāvātas divas veidnes:

7

Veidne Fakss tabulas veidā ir sagatavota dokumenta forma, kurā dzelteni ietonētie lauki jāaizpilda ar vajadzīgo informāciju:

8

Lietotājs arī pats var izstrādāt sev vajadzīgās veidnes un saglabāt tās.

Veidņu saraksta grupā Available Templates piespiežot pogu 9, tiek atvērts lietotāja veidņu saraksts, kurā atrodamas lietotāja izstrādātās un saglabātās veidnes.

7.2. Jau esošu dokumentu atvēršana un aizvēršana

Dokumentu atvēršana

Jau izveidotu un saglabātu dokumentu var atvērt ar cilnes File Backstage skata navigācijas rūts komandu 1.

Šo komandu ir lietderīgi pievienot arī ātrās piekļuves rīkjoslai – pogu 2 (Open).

Ar komandu Open atvērtajā dialoglodziņā Open:

  • norāda dokumenta atrašanās vietu;
  • atlasa dokumenta nosaukumu vai vairākus nosaukumus, ja jāatver vairāki dokumenti vienlaikus;
  • piespiež pogu 3:

4

Lai atlasītu vienlaikus atveramo dokumentu nosaukumus, kas nav novietoti viens otram līdzās:

  • atlasa vienu no tiem;
  • piespiež un pietur tastatūras taustiņu 5;
  • ar klikšķi uz dokumentu nosaukumiem atlasa pārējos vajadzīgos dokumentus.

Nesen saglabātu dokumentu atvēršanai var izmantot:

  • cilnes File Backstage skata navigācijas rūts cilnes Recent lappuses informāciju:
    • ar klikšķi uz cilnes File atver Backstage skatu;
    • izpilda klikšķi uz navigācijas rūts cilnes Recent;

6

    • sarakstos Recent Documents (nesen lietotie dokumenti) un Recent Places (nesen lietotās mapes) sameklē vajadzīgo dokumentu un izpilda klikšķi uz tā nosaukuma;
  • pogai 7 (Start) piekārtoto informāciju:
    • izpilda klikšķi uz pogas Start;
    • izpilda klikšķi uz bultiņas pie komandas Microsoft Word 2010; kļūst redzami nesen izmantoto dokumentu nosaukumi:

8

    • vajadzīgo dokumentu atver ar klikšķi uz tā nosaukuma.

Dokumentu aizvēršana

Ja dokuments izveidots vienreizējai lietošanai, tad pēc noformēšanas to var apskatīt vai izdrukāt un aizvērt (novākt no ekrāna), datora atmiņā nesaglabājot. Taču bieži vien dokumentus vēlams saglabāt, lai tos varētu atkārtoti atvērt un turpināt veidot vai rediģēt.

Dokumentu var aizvērt:

  • ar cilnes File Backstage skata navigācijas rūts komandu 9;
  • ar klikšķi uz lietotnes loga aizvēršanas pogas 10.

Ja pirms dokumenta aizvēršanas nav saglabātas tajā izdarītās izmaiņas, tad uz ekrāna kļūst redzams dialoglodziņš ar jautājumu, vai vēlaties saglabāt dokumentā izdarītās izmaiņas:

11

Dialoglodziņā piespiež pogu:

  • 12, ja vēlas saglabāt dokumentu ar izdarītajām izmaiņām;
  • 13, ja nevēlas saglabāt dokumentā izdarītās izmaiņas;
  • 14, ja dokumenta aizvēršanas procedūru vēlas atcelt.

7.3. Darbs ar vairākiem vienlaikus atvērtiem dokumentiem

Pārvietošanās starp atvērtiem dokumentiem

Ja vienlaikus atvērti vairāki dokumenti, starp tiem var pārvietoties, t.i., kursoru var novietot un dažādas darbības izpildīt pārmaiņus dažādos dokumentos. Novietojot peles rādītāju uzdevumjoslā uz lietotnes Word ikonas 1, kļūst redzami atvērto dokumentu sīktēli, piemēram:

2

Uz vajadzīgo dokumentu var pārvietoties, izpildot klikšķi uz atbilstošā sīktēla.

Dokumenta daļu dublēšana un pārvietošana starp vairākiem atvērtiem dokumentiem

Iepriekš apskatīto teksta kopēšanu un pārvietošanu (sk. 3.3.4) var veikt ne tikai viena dokumenta ietvaros, bet arī starp vairākiem atvērtiem dokumentiem, pie katras kopēšanas (Copy), izgriešanas (Cut) un ielīmēšanas (Paste) kursoru novietojot atbilstošā dokumenta izvēlētajā vietā.

7.4. Dokumentu saglabāšana

Ja dokumentu saglabā pirmo reizi, tad atveras dialoglodziņš Save As, bet, ja dokumentu saglabā atkārtoti, tā pēdējā versija tiek saglabāta iepriekš norādītajā vietā ar iepriekš norādīto nosaukumu.

Dokumentam, kuru saglabā pirmo reizi, var piešķirt nosaukumu. Ja dokumentu saglabā kā Word dokumentu (datnes tips Word Document), tad nosaukumam automātiski tiks pievienots paplašinājums .docx. Ja nosaukumu dokumentam nevēlas piešķirt, var atļaut lietotnei Word saglabājamā dokumenta identificēšanai izmantot tā satura pirmo frāzi.

Taču, izmantojot identificēšanai dokumenta pirmo frāzi, var rasties problēmas, jo:

  • dokumenta nosaukums var būt ļoti garš (līdz 255 simboliem);
  • dokumenta nosaukums var saturēt nosaukumā neatļautas rakstzīmes, piemēram / \ :.

Dokumenta saglabāšana ar to pašu nosaukumu tajā pašā mapē

Lai saglabātu dokumentu, kuram jau ir piešķirts nosaukums, ar to pašu nosaukumu tajā pašā mapē:

  • piespiež ātrās piekļuves rīkjoslas pogu 1 (Save), ja tāda tur ir;
  • lieto cilnes File Backstage skata navigācijas rūts komandu 2.

Kad dokuments ir saglabāts, tā nosaukums ir redzams loga virsraksta joslā:

3

Ja vēlas mainīt dokumenta nosaukumu, saglabāšanas vietu (mapi) vai saglabājamā dokumenta faila tipu, tad izmanto dialoglodziņa Save As dotās iespējas:

4

Dokumenta saglabāšana, mainot nosaukumu, saglabāšanas mapi vai saglabājamā faila tipu

Rīkojas šādi:

  • ar cilnes File Backstage skata navigācijas rūts komandu 5 atver dialoglodziņu Save As;
  • dialoglodziņa Save As sarakstlodziņā izvēlas vajadzīgo mapi;
  • ieraksta dokumenta nosaukumu (vārdu) dialoglodziņa Save As vārda lodziņā vai izvēlas to no izkrītošā sarakstlodziņa File name;
  • no izkrītošā sarakstlodziņa Save as type izvēlas vajadzīgo dokumenta saglabāšanas formātu:

6

  • piespiež pogu 7.

Biežāk izmantotie saglabāšanas formāti:

formāts

paplaš.


Word Document

.docx

Word 2010 dokuments

Word 97-2003

.doc

Word dokuments iepriekšējo Word versiju (Word 97 un Word 2003) formātā

Word Template

.dotx

Word 2010 dokumenta veidne

PDF

.pdf

Portable Document Format (portatīvs dokumenta formāts). Saglabā dokumenta formatējumu. Tiešsaistē skatot vai drukājot PDF formāta failu, tiek precīzi saglabāts tā formatējums. Faila datus nevar viegli mainīt, turklāt var aizliegt rediģēt failu

Single File Web Page

.mhtml

.mht

Vienfaila Web lappuse, kur vienā failā saglabāti visi dokumenta elementi, ieskaitot tekstu un grafikas. Tas ļauj nosūtīt visu dokumentu kā e-pasta ziņojumu vai pielikumu. Šo formātu atbalsta programma Internet Explorer 4.0 un jaunākas tās versijas

Web Page

.html

.htm

Web lappuse, kur saglabāts viss, lai to pilnībā varētu izmantot programmā Word un arī Web tīklā; grafikas un citi palīgfaili tiek ievietoti atbalsta mapē

Web Page, Filtered

.html

.htm

Web lappuse, kas satur tikai standartiem atbilstošu HTML kodu, un nesaglabā Word kodēšanu. Grafikas un citi palīgfaili ir ievietoti atbalsta mapē.

Programmā Word atkārtoti atverot Web lappusi, kas tikusi saglabāta filtrētā HTML, teksts un vispārējais izskats saglabājas, bet dažus Word līdzekļus faila rediģēšanai, iespējams, nevarēs izmantot parastajā veidā.

Web lappusi ieteicams saglabāt filtrētā HTML tikai tad, kad tās rediģēšana programmā Word ir pabeigta

Rich Text Format

.rtf

Rich Text Format (bagātināts teksta formāts). Plaši pieņemts vispārējs tekstapstrādes formāts, ko atbalsta gandrīz jebkura tekstapstrādes programma. Saglabā pamata iezīmes, piemēram, tabulas un teksta formatējumu

Plain Text

.txt

Kā norāda nosaukums, šis formāts saglabā tikai tekstu, bez formatēšanas

Lai darbā ar teksta apstrādes lietotni izvairītos no nepatīkamām informācijas pazaudēšanas nejaušībām, ieteicams:

  • iestatīt optimālu dokumenta automātiskās saglabāšanas režīmu (sk. 6.4);
  • lai, aizmirstot saglabāt, nejauši nepazaudētu dokumenta rediģēšanas laikā izdarītās izmaiņas, izmantot lietotnes Word 2010 piedāvāto jauninājumu (sk. 15.1).

7.5. Dokumentu izdrukāšana

Lai izdrukātu dokumentu noklusējuma režīmā, cilnes File Backstage skata navigācijas rūts cilnes Print lappusē piespiež pogu 1.

Šajā lappusē sakopoti arī rīki dokumenta drukas priekšskatīšanai, lappuses iestatījuma koriģēšanai un izdrukāšanas režīma iestatīšanai:

2

6.5.1. Dokumenta priekšapskate pirms tā drukāšanas

Cilnes Print lappusē var apskatīt, kā dokuments izskatīsies izdrukāts uz izvēlēta izmēra papīra lapas, un, ja nepieciešams, dokumenta izskatu var arī labot ar šeit piedāvātajiem rīkiem.

Ērtākam darbam var izvēlēties drukas priekšskatījuma lappušu attēlojuma palielinājumu (tālummaiņas rīks), kā arī "pāršķirt" vajadzīgo lappusi.

Dokumenta lappuses formāta koriģēšanai var izmantot piedāvātos rīkus:

2

Ja vajadzīgas plašākas lappuses formāta izmaiņas, ar pogu 4 atver dialoglodziņu Page Setup.

6.5.2. Printera izvēle un izdrukāšanas režīma iestatīšana

Lai izdrukātu dokumentu vai tā daļu, cilnes Print lappusē izvēlas printeri un iestata tā režīmu, kā arī iestata drukāšanas procesa režīmu:

5

Printera izvēle

Ar klikšķi uz pogas grupā Printer atver izvēlni:

6

Ja datoram ir pieslēgti vairāki printeri, var izvēlēties vajadzīgo no tiem.

Izmantojot komandu Add Printer..., var instalēt jaunu printeri.

7Ja vēlas, dokumentu ar komandu Print to File var izvadīt datnē, nevis uz papīra, taču izvadītās datnes izdrukāšana prasa speciālas zināšanas!

Kad izdarīta drukas iekārtas izvēle, ar pogu 8 var atvērt dialoglodziņu izvēlētā printera modeļa drukāšanas režīma iestatīšanai.

Dokumenta drukājamais apgabals

Ar grupas Settings komandām izvēlas dokumenta drukājamo apgabalu:

9

Var drukāt:

  • visas dokumenta lappuses (Print All Pages);
  • atlasīto tekstu (Print Selection);
  • aktuālo dokumenta lappusi (Print Current Page);
  • brīvi izvēlētu teksta apgabalu (Print Custom Range), zemāk novietotajā lodziņā norādot drukājamās lappuses vai teksta apgabalus, piemēram:
    • 1,3,5-12 – tiks izdrukātas dokumenta 1., 3., un no 5. līdz 12. lpp.;
    • p1s1,p1s2,p1s3-p8s3 – tiks izdrukātas dokumenta 1. sekcijas 1. lpp., 2. sekcijas 1. lpp. un teksta apgabals no 3. sekcijas 1. lpp. līdz 3. sekcijas 8. lpp.;
  • tikai dokumenta pāra lappuses;
  • tikai dokumenta nepāra lappuses;
  • nevis dokumenta tekstu, bet dokumenta rekvizītus, dokumentā lietoto stilu sarakstu u.c.

Drukāšanas režīms

10

Var izvēlēties:

  • drukāt tikai uz vienas papīra lapas puses (Print One Sided);
  • drukāt uz abām papīra lapas pusēm (Print on Both Sides), ja printerim paredzēta drukāšana uz abām papīra pusēm:
    • pāršķirot lapu ap tās garāko malu (Flip pages on long edge);
    • pāršķirot lapu ap tās īsāko malu (Flip pages on short edge);
  • drukāt uz abām papīra lapas pusēm, manuāli atkārtoti ieliekot papīru pirms drukāšanas uz papīra otras puses.

Izdrukāto kopiju lappušu sakārtojums

11

Var drukāt:

  • visas viena eksemplāra lapas, pēc tam visas otra eksemplāra lapas (Collated);
  • pa lapām, katru lapu izdrukājot atbilstoši eksemplāru skaitam (Uncollated).

Kad visi iestatījumi veikti, ar klikšķi uz pogas uzsāk drukāšanu.

8. DOKUMENTU LAPPUSES IEKĀRTOJUMS

8.1. Lappuses iekārtojuma jēdzieni un elementi

Dokumenta teksts ir izvietots lappusēs. Katrai lappusei var izvēlēties papīra formātu (izmēru) un lappuses orientāciju, iestatīt malu platumu, paredzēt vietu galvenei (Header) un kājenei (Footer), kā arī vērēm. Ja nepieciešams, var norādīt, kur jāsākas katrai jaunai nodaļai, var paredzēt arī rindiņu numuru pievienošanu un lappušu ierāmējumus.

Izdrukājot dokumentus, būtiski ir norādīt, vai drukāts tiks uz vienas vai abām papīra lapas pusēm – no tā atkarīga pāra un nepāra lappušu formatēšana.

Lappuses iekārtojums:

1

8.2. Lappuses parametru izvēle, izmantojot mērjoslas

Lapas skatā horizontālajā mērjoslā redzamas teksta atkāpes no lapas kreisās (Left) un labās (Right) malas, bet vertikālajā mērjoslā – teksta atkāpes no lapas augšmalas (Top) un apakšmalas (Bottom).

Izmantojot mērjoslas, teksta atkāpes no lapas malām var mainīt:

  • peles rādītāju novieto horizontālajā vai vertikālajā mērjoslā tā, lai tas atrodas uz malas un tekstam atvēlētā laukuma robežas un iegūst atbilstoši izskatu 1 kreisajā (Left Margin) un labajā (Right Margin) malā vai izskatu 2 augšmalā (Top Margin) un apakšmalā (Bottom Margin);
  • piespiežot peles kreiso pogu, peles rādītājam pievienojas punktēta līnija, kas sniedzas līdz ekrāna apakšmalai vai pāri visai lapai līdz ekrāna labajai malai un palīdz novērtēt atkāpes lielumu un novietojumu. Turot pogu piespiestu, var pārvietot atkāpes robežu, piemēram, kreisajā malā:

3

8.3. Lappuses parametru izvēle, izmantojot dialoglodziņu Page Setup

Dialoglodziņu Page Setup atver ar klikšķi uz lentes cilnes Page Layout lappuses grupas Page Setup dialoglodziņa ikonas 1. Dialoglodziņam Page Setup ir trīs lappuses:

  • cilnes Margins lappuse;
  • cilnes Paper lappuse;
  • cilnes Layout lappuse.

Cilnes Margins lappuse

2

Šīs lappuses grupā Margins var norādīt teksta atkāpes no lapas malām:

  • Top – no augšmalas;
  • Bottom – no apakšmalas;
  • Left – no kreisās malas;
  • Right – no labās malas;
  • Gutter position – mala lappuses iesiešanai; sarakstlodziņā Gutter position var norādīt, kur jāatstāj mala iesiešanai – lappuses kreisajā (Left) vai augšējā (Top) malā.

Grupā Orientation izvēlas lapas orientāciju ar klikšķi uz vajadzīgās orientācijas lapas attēla:

  • Portrait – portretorientācija (lapas augstums ir lielāks par tās platumu);
  • Landscape – ainavorientācija (lapas platums ir lielāks par tās augstumu).

Grupas Pages sarakstlodziņā Multiple pages var izvēlēties lappušu drukāšanas režīmu:

3

  • režīmā Mirror margins pāra un nepāra lappusēm tiks veidotas spoguļatkāpes, kas ir būtiski, ja drukā uz abām papīra lapas pusēm. Ja izvēlas spoguļatkāpes, tas nozīmē, ka lappušu iekšējās malas (Inside) un lappušu ārējās malas (Outside) ir vienāda platuma neatkarīgi no tā, vai lappuses ir kreisās vai labās:

4

  • režīmā 2 pages per sheet uz vienas papīra lapas tiks novietotas divas dokumenta lappuses. Lapas sadalījums atkarīgs no tās orientācijas:

5

  • režīmā Book fold uz vienas papīra lapas puses tiks novietotas divas dokumenta lappuses un ir paredzēta drukāšana uz abām papīra lapas pusēm. Pēc izdrukāto lapu kaudzītes salocīšanas iegūst brošūras tipa materiālu ar pareizā secībā sakārtotām lappusēm.
    Šo režīmu ieteicams lietot tikai tad, ja jāizdrukā vairāk par divām lappusēm. Ja dialoglodziņa Print grupā Page range izvēlas Current page vai Pages, tiek izdrukāta norādītā lappuse un vēl trīs nākamās lappuses, kas tiek novietotas uz tās pašas papīra lapas.

    Ja izvēlas režīmu Book fold, grupā Pages parādās jauns sarakstlodziņš Sheets per booklet, kurā var izvēlēties režīmā Book fold drukājamo lappušu skaitu:

7

Šī izvēle ir būtiska, jo ietekmē lappušu izvietojumu uz lapām.

Grupā Preview var apskatīt režīma izvēles rezultātus.

Sarakstlodziņā Apply to norāda iestatīto parametru darbības robežas:

7

Ja piespiež pogu 8, tiek piedāvāta iespēja izvēlētos parametrus izmantot kā noklusējuma parametrus.

9 Noklusējuma parametrus nav ieteicams mainīt bez īpašas nepieciešamības, jo to atjaunošana var būt diezgan darbietilpīga!

Cilnes Paper lappuse

10

Cilnes Paper lappusē no sarakstlodziņa Paper size: var izvēlēties lapas izmērus:

11

12Sarakstā pieejami tikai tie izmēri, kurus atbalsta iestatītais printeris.

Ja neviens no piedāvātajiem variantiem neder, izvēlas Custom size un lodziņos norāda vajadzīgo lapas platumu (Width) un augstumu (Height):

13

Grupas Paper source lodziņos First page (pirmā lappuse) un Other pages (citas lappuses) var precizēt papīra padošanas veidu pirmās un pārējo lappušu drukāšanai. Tas varētu būt svarīgi, ja, piemēram, pirmo lappusi vajadzētu drukāt uz īpaša, no citām lappusēm atšķirīga papīra, kas jāieliek printerī "no rokas". Parasti tas nav vajadzīgs, tāpēc šajā sadaļā neko nevajag mainīt un sarakstlodziņos First page un Other pages atstāt Default tray (Auto Select) režīmu.

Izvēles rezultāti redzami grupā Preview.

Sarakstlodziņā Apply to tāpat kā cilnes Margins lappusē norāda iestatīto parametru darbības robežas.

Izpildot klikšķi uz pogas 14, tiek atvērta dialoglodziņa Word Options cilnes Display lappuse, kurā var mainīt dokumenta satura izskatu uz ekrāna un drukājot:

150

  • ar grupas Page display options izvēles rūtiņām iestata dokumenta lappuses izskata parametrus uz ekrāna;
  • ar grupas Always show these formatting marks on the screen izvēles rūtiņām norāda, kuras nedrukājamās rakstzīmes redzamas uz ekrāna;
  • ar grupas Printing options izvēles rūtiņām izvēlas dokumenta izdrukāto lappušu izskata parametrus.

Cilnes Layout lappuse

16

Šajā lappusē var izvēlēties dokumenta lappuses elementu izkārtojumu.

Sarakstlodziņā Section start tiek piedāvātas iespējas izvēlēties vietu jaunas teksta sekcijas sākumam:

17

Grupā Headers and Footers ar izvēles rūtiņām 18 un 19 var norādīt vajadzību pēc atšķirīgām galvenēm un kājenēm (Header un Footer) pāra un nepāra lappusēs un/vai dokumenta pirmajā lappusē (piemēram, dokumenta pirmā lappuse ir titullapa un tajā nav vajadzīga kājene ar lappuses numuru).

Grupā From edge var norādīt galvenes un kājenes attālumu attiecīgi no lapas augšējās un apakšējās malas.

Grupas Page sarakstlodziņā Vertical alignment var izvēlēties teksta novietojumu lappusē:

20

Piespiežot pogu 21 un atverot dialoglodziņu Line number, var ieslēgt teksta rindu numurēšanas režīmu:

22

  • atzīmē izvēles rūtiņu 23;
  • iestata pārējos teksta rindu numurēšanas parametrus;
  • piespiež pogu 24.

Piespiežot pogu 25, tiek atvērts dialoglodziņš Borders, ko var izmantot lappuses apmaļu formatēšanai.

8.4. Lappuses parametru izvēle, izmantojot lentes cilnes Page Layout lappuses komandas

Lentes cilnes Page Layout lappuses grupa Page Setup piedāvā komandas, kuras var izmantot lappuses parametru iestatīšanai:

1

  • lai iestatītu teksta atkāpes no lappuses malām:
    • piespiežot pogu 2 atver lodziņu ar piedāvātajām teksta atkāpju opcijām, kur blakus attēlam norādīti arī atkāpju platumi:

3

    • ar klikšķi uz izvēlētās opcijas attēla piekārto dokumentam izvēlētās teksta atkāpes no lappuses malām;
    • ja neviena no piedāvātajām opcijām neapmierina, ar komandu Custom Margins... atver dialoglodziņa Page Setup cilnes Margins lappusi un iestata vēlamos lappuses formatējuma parametrus;
  • lai iestatītu lappuses orientāciju:
    • piespiežot pogu 4, atver izvēlni:

5

    • ar klikšķi uz atbilstošā izvēles elementa iestata dokumenta lappušu orientāciju;
  • lai izvēlētos dokumenta lappuses izmērus:
    • piespiežot pogu 6, atver lodziņu ar piedāvātajiem lappuses izmēriem:
      7
    • ar klikšķi uz izvēlētās opcijas piekārto dokumentam izvēlētos izmērus;
    • ja neviena no piedāvātajām opcijām neapmierina, ar komandu More Paper Sizes... atver dialoglodziņa Page Setup cilnes Paper lappusi un iestata vēlamo lappuses izmēru.

Lappuses pārtraukums

Lai iestatītu vajadzīgo pārtraukumu vajadzīgajā dokumenta vietā:

  • teksta kursoru novieto vietā, kur vēlas iestatīt pārtraukumu;
  • piespiež lentes cilnes Page Layout lappuses grupas Page Setup pogu Breaks, tiek piedāvāta dažādu dokumenta pārtraukumu izvēlne:

8

  • ar klikšķi uz atbilstošā izvēles elementa iestata izvēlēto pārtraukumu.

Teksta rindu numurēšana

Piespiežot lentes cilnes Page Layout lappuses grupas Page Setup pogu Line Numbers, tiek piedāvāta izvēlne teksta rindu numurēšanas režīma iestatīšanai:

9

Ar klikšķi uz komandas Line Numbering Options... var atvērt dialoglodziņa Page Setup cilnes Layout lappusi un ar tur atrodamo pogu 10 – dialoglodziņu Line Numbers, kurā precizēt teksta rindu numurēšanas iestatījumus.

Teksta zilbjdale

Piespiežot lentes cilnes Page Layout lappuses grupas Page Setup pogu Hyphenation, tiek piedāvāta izvēlne teksta zilbjdales režīma iestatīšanai:

11

Ar komandu Hyphenation Options... var atvērt dialoglodziņu Hyphenation un precizēt zilbjdales iestatījumus.

8.5. Lappuses formatēšana, izmantojot dialoglodziņa Border and Shading cilnes Page Border lappusi

Ar klikšķi uz lentes cilnes Home lappuses grupas Paragraph pogas 1 (Borders and Shading) atver dialoglodziņu Borders and Shading.

Dialoglodziņa Borders and Shading cilnes Page Borders lappuse piedāvā iespējas lappušu apmaļu veidošanai:

2

Lappuses Page Border grupā Setting izvēlas lapas apmales veidu, bet sarakstlodziņos Style, Color un Width – lapas apmalei izmantoto līniju veidu, krāsu un platumu.

Sarakstlodziņā Art var izvēlēties zīmējumu lapas apmales veidošanai:

3

Piespiežot pogu 4, tiek atvērts dialoglodziņš Border and Shading Options:

5

Šā dialoglodziņa grupas Margin sarakstlodziņos var izvēlēties apmales līniju atstatumus punktos (pt) no lapas malām vai teksta. Sarakstlodziņā Measure from: izvēlas Edge of page (lapas malas) vai Text (teksts).

Dialoglodziņa Borders and Shading cilnes Page Borders lappuses sarakstlodziņā Apply to var izvēlēties, cik plaši tiks izmantots izveidotais lapas apmales veids:

6

8.6. Lappuses pārtraukumi

Jebkurā dokumenta vietā, norādot to ar kursoru, var ievietot lappuses pārtraukumu un līdz ar to pievienot jaunu tukšu lappusi.

Lappuses pārtraukumu var ievietot vairākos veidos:

  • izmantojot taustiņu kombināciju 7 + 8;
  • piespiežot lentes cilnes Insert lappuses grupas Pages pogu 9;
  • izmantojot lentes cilnes Page Layout lappuses grupas Page Setup pogas 10 piedāvātās izvēlnes komandu Page:

11

Kursora norādītajā vietā tiek ievietota lappuses pārtraukuma zīme 12 un kursors pārvietots uz ievietotas jaunas lappuses sākumu. Lappuses pārtraukuma zīme pieder pie nedrukājamām rakstzīmēm, un tā kļūst redzama tikai tad, ja ar lentes cilnes Home lappuses pogu 13 ir ieslēgts režīms, kurā nedrukājamās rakstzīmes ir redzamas.

Lai dzēstu ievietoto lappuses pārtraukumu:

  • novieto kursoru uz lappuses pārtraukuma zīmes (jābūt ieslēgtam režīmam, kurā šī zīme redzama);
  • piespiež taustiņu 14.

8.7. Sekcijas

Sekcija (section) ir dokumenta daļa, kurai neatkarīgi no pārējā dokumenta var iestatīt lappuses formātus. Kamēr nav iestatīta pāreja uz citu sekciju (Section Break), dokuments tiek uztverts kā viena sekcija.

Lai dokumentu sadalītu sekcijās, jāiesprauž sekciju pārtraukumi. Sekcijas pārtraukums ir zīme, kas tiek ievietota sekcijas beigu norādīšanai. Sekcijas pārtraukums glabā sekcijas formatējuma elementus, piemēram, malu platumus, lappuses orientāciju, galvenes un kājenes un lappušu numuru secību. Katru sekciju var formatēt pēc vajadzības. Piemēram, dokumenta ievadā sekciju formatē kā vienu sleju, bet nākamo sekciju, kura ir dokumenta pamatteksts, formatē kā divas slejas.

Lai iestatītu sekcijas pārtraukumu:

  • teksta kursoru novieto vietā, kur vēlas veidot sekcijas pārtraukumu;
  • piespiež lentes cilnes Page Layout lappuses grupas Page Setup pogu 1:

2

  • atvērtās izvēlnes grupā Section Breaks izpilda klikšķi uz atbilstošā sekcijas pārtraukuma veida.

Sekciju pārtraukumu veidi:

  • Next Page – kursora norādītā vietā iesprauž sekcijas pārtraukumu 3 un sāk jaunu sekciju nākamajā lappusē:

4

  • Continuous – kursora norādītā vietā iesprauž sekcijas pārtraukumu 5 un sāk jaunu sekciju:

6

  • Odd Page – kursora norādītā vietā iesprauž sekcijas pārtraukumu 11 un sāk jaunu sekciju nākamajā pārskaita lappusē;
  • Even Page – kursora norādītā vietā iesprauž sekcijas pārtraukumu 12 un sāk jaunu sekciju nākamajā nepārskaita lappusē:

13

Sekcijas pārtraukuma zīmes ir redzamas dokumenta parastajā skatā (Draft) un kontūrskatā (Outline), bet drukas izklājuma skatā (Print Layout) tās redzamas tikai tad, ja ieslēgts režīms, kurā redzamas nedrukājamās rakstzīmes.

Lai atsauktu sekcijas pārtraukumu, novieto peles rādītāju uz secijas pārtraukuma zīmes un piespiež taustiņu 10.

Formatējuma veidi, kas iestatāmi sekcijām:

Sekcijas pārtraukums nosaka tās sekcijas teksta formatējumu, aiz kuras tas atrodas. Piemēram, ja izdzēš sekcijas pārtraukumu, pirms tā esošais teksts kļūst par nākamās sekcijas sastāvdaļu un pieņem šās sekcijas formatējumu.

8.8. Teksta izvietojums slejās

Parasti tekstu raksta vienā slejā, taču to var izvietot arī vairākās slejās (kolonnās).

Lai to izdarītu:

  • atlasa tekstu, kuru vēlas izvietot vairākās slejās;
  • piespiež lentes cilnes Page Layout lappuses grupas Page Setup pogu 1:

2

  • izpilda klikšķi uz piedāvātās izvēlnes atbilstošā elementa, piemēram, Two:

3

Iezīmētais teksts tiek izvietots divās vienāda platuma slejās.

Sleju platumu un atstarpi starp tām var mainīt, izmantojot horizontālo mērjoslu. Ja peles rādītāju novieto uz mērjoslā redzamās slejas robežas tā, lai tas iegūst divvirzienu bultiņas izskatu 14, parādās lodziņš ar slejas malas nosaukumu (piemēram, Right Margin – labā mala). Piespiežot peles kreiso pogu, robežu var pārbīdīt un līdz ar to mainīt slejas platumu:

4

Ar klikšķi uz izvēlnes komandas 5 var atvērt dialoglodziņu Columns:

6

Dialoglodziņa Columns grupā Presets vai sarakstlodziņā Number of columns var izvēlēties sleju skaitu.

Atzīmējot izvēles rūtiņu 7, slejas tiks atdalītas ar līnijām.

Grupā Width and spacing redzami sleju platumi (Width) un atstarpju starp slejām platumi (Spacing). Atzīmējot izvēles rūtiņu 8, var izvēlēties vienādus visu sleju platumus.

Grupā Preview redzams izvēlētais teksta izvietojuma izskats.

Sarakstlodziņā Apply to var izvēlēties slejās sadalāmā teksta apgabalu:

9

Ja slejās sakārto tikai daļu no teksta (teksta sekcijas), tā tiek izdalīta atsevišķā sekcijā - pirms un pēc tās tiek ievietoti sekcijas pārtraukuma simboli.

Lai atsauktu teksta dalījumu vairākās slejās, tekstu iezīmē un izvēlas vienu no paņēmieniem:

  • lentes cilnes Page Layout lappuses grupas Page Setup pogas 1 piedāvātajā izvēlnē izvēlas vienu sleju (One);
  • dialoglodziņā Columns izvēlas vienu sleju.

10 Dalījums sekcijās saglabājas!

Teksta sadalījums pa slejām

Ja teksts sakārtots vairākās slejās, to lauzuma vietas var noteikt, ievietojot slejas pārtraukuma zīmi Column Break 15, kas redzama tāpat kā sekciju pārtraukuma zīmes.

Slejas lauzuma vietu var mainīt, pēc vajadzības izdzēšot un ievietojot jaunas slejas pārtraukuma zīmes:

  • lai izdzēstu slejas pārtraukuma zīmi, novieto peles rādītāju uz tās un piespiež taustiņu 11;
  • lai ievietotu jaunu slejas pārtraukuma zīmi:
    • teksta kursoru novieto tās rindas sākumā, kas būs pirmā rinda jaunajā slejā;
    • piespiež lentes cilnes Page Layout lappuses grupas Page Setup pogu 12;
    • piedāvātajā izvēlnē izvēlas Column.

Piemērā trīs slejās sakārtots iezīmēts teksta fragments, tāpēc pirms un pēc šā teksta ievietotas sekcijas pārtraukuma zīmes Section Break (Continuous). Pirms teksta pēdējās rindkopas ievietota slejas pārtraukuma zīme Column Break:

13

8.9. Vēres

Lietotnē Word paredzēta iespēja pievienot tekstam vēres (poligrāfijā un sadzīvē lieto arī terminus – atsauces vai zemsvītras piezīmes). Vēres sastāv no divām savstarpēji saistītām daļām – vēres atsauces aizzīmes (skaitlis, rakstzīme vai rakstzīmju kombinācija) un atbilstošās vēres teksta. Vēres atsauces aizzīme tiek novietota pie paskaidrojamā teksta, bet vēres (Footnote) teksts lappuses apakšā un beigu vēres (Endnote) teksts – dokumenta teksta beigās.

Var izmantot vienotu vēru numerāciju visā dokumentā vai tās numurēt katrā dokumenta sekcijā.

Vēres ievietošana

Vēri var pievienot ar dažādiem paņēmieniem:

  • izmantojot lentes cilnes References lappuses grupā Footnotes komandas;
  • izmantojot dialoglodziņu Footnote and Endnote.

Lai pievienotu vēri ar lentes cilnes References lappuses grupā Footnotes komandām:

  • novieto teksta kursoru aiz tā vārda, kuru vēlas paskaidrot;
  • lentes cilnes References lappuses grupā Footnotes piespiež pogu 1; lappuses apakšā kļūst redzama vēres atsauces aizzīme: 2 un tai blakus novietots teksta kursors;
  • ievada vēres tekstu;
  • ar dubultklikšķi uz vēres numura atgriežas pie vēres atsauces aizzīmes dokumentā.

Piemērā ar vēri paskaidrots vārds "vēre":

3

Līdzīgā veidā ievieto beigu vēri.

Lai pievienotu vēri, izmantojot dialoglodziņu Footnote and Endnote:

  • novieto teksta kursoru vietā, kur vēlas ievietot vēres atsauces aizzīmi dokumentā;
  • ar klikšķi uz lentes cilnes References lappuses grupas Footnotes dialoglodziņa ikonas 4 atver dialoglodziņu Footnote and Endnote:

5

  • grupā Location ar radiopogām 6 un 7 norāda, kur vēlas novietot vēri:
    • izvēloties Footnotes, vēri var novietot:
      • lapas apakšā (Bottom of page);
      • tieši zem paskaidrojamā teksta (Below text);
    • izvēloties radiopogu Endnotes, vēri var novietot:
      • dokumenta beigās (End of document);
      • dokumenta sekcijas beigās (End of section);
  • piespiež pogu 8; kursora pozīcijā tiek ievietota vēres aizzīme, un kursors pārvietojas uz vietu, kur paredzēts ierakstīt pašu vēri. Darba vides izskats būs atkarīgs no tā, kādā skatā dokuments bija redzams pirms vēres ievietošanas (normālskatā vai drukas izklājuma skatā);
  • ievada vēres tekstu; kad vēre uzrakstīta, ar peles palīdzību kursoru var pārvietot atpakaļ uz pamattekstu un turpināt darbu ar to.

Vēres rediģēšana

Lai mainītu vēru vai beigu vēru formātu:

  • ar klikšķi uz lentes cilnes References lappuses grupas Footnotes dialoglodziņa ikonas 4 atver dialoglodziņu Footnote and Endnote:

9

  • izmantojot pogu 10, var veikt šādus pārveidojumus:

11

  • grupā Format izvēlas vēru aizzīmēšanas vai numurēšanas veidu:
    • sarakstlodziņā Number format var izvēlēties numurēšanas rakstzīmju formātu;
    • piespiežot pogu 12, tiek piedāvāts dialoglodziņš Symbol, kurā var izvēlēties rakstzīmi vēru aizzīmēšanai, ja nevēlas tās numurēt;
    • sarakstlodziņā Start at var izvēlēties numurēšanas sākuma vērtību;
    • sarakstlodziņā Numbering var izvēlēties vēru numurēšanas režīmu:

13

  • grupas Apply changes sarakstlodziņā Apply changes to: var izvēlēties dokumenta apgabalu, uz kuru vēlas attiecināt izvēlētās vēru aizzīmēšanas vai numurēšanas izmaiņas:

14

  • piespiež pogu 15 (poga pieejama tikai tad, ja izdarītas kādas izmaiņas vēru formatējumā).

Ja vārdam pievienota vēre, novietojot peles rādītāju šā vārda tuvumā, mainās peles rādītāja izskats (16 ) un pelēki ietonētā lodziņā kļūst redzams vēres saturs.

Piemēram, tekstā ievietota vēre ar vēres atsauces aizzīmi 1 un saturu "Vēres paraugs":

17

Novietojot peles rādītāju vēres atsauces aizzīmes tuvumā, redzams šāds skats:

18

Lai mainītu jau ievietotas vēres vai beigu vēres izskatu vai ievietošanas režīmu:

  • atlasa vēres aizzīmi;
  • atver dialoglodziņu Footnote and Endnote;
  • izdara vajadzīgās režīma izmaiņas;
  • piespiež pogu 15.

Lai rediģētu jau ierakstītas vēres tekstu, izpilda dubultklikšķi ar peles kreiso pogu uz atbilstošās vēres aizzīmes, tā novietojot teksta kursoru vēres teksta sākumā. Teksta kursoru var novietot arī tieši vēres teksta rediģēšanas vietā.

Vēres dzēšana

Lai izdzēstu vēri, atlasa vēres aizzīmi un piespiež klaviatūras taustiņu 19. Šī vēre tiks izdzēsta, bet pārējo vēru numerācija pārkārtota atbilstoši jaunajai situācijai.

8.10. Grāmatzīmes un šķērsnorādes

7.10.1. Grāmatzīmes

Grāmatzīme ir kods, ko ievieto kāda dokumenta noteiktā punktā, lai atvieglotu tā atrašanu. Grāmatzīmi, piemēram, var ievietot kādā teksta punktā, kurā nepieciešams atgriezties, vai kādā bieži izmantojamā datnes vietā.

Grāmatzīmi var pievienot ne tikai noteiktam dokumenta punktam, bet arī atlasītam tekstam vai kādam tekstā ievietotam objektam.

Lai izveidotu grāmatzīmi:

  • novieto kursoru dokumenta punktā vai atlasa tekstu vai objektu, kuram grib piesaistīt grāmatzīmi;
  • piespiež lentes cilnes Insert lappuses grupas Links pogu 1 un atver dialoglodziņu Bookmark:

2

  • lodziņā Bookmark name ieraksta grāmatzīmes nosaukumu;

3 Grāmatzīmes nosaukumā nedrīkst būt vairāk par 40 rakstzīmēm (burti un cipari, taču pirmajai rakstzīmei jābūt burtam). Nosaukumā nedrīkst lietot tukšumzīmi, vārdu savienošanai ieteicams izmantot apakšējo svītru, piemēram, darba_punkts1.

  • piespiež pogu 4.

Kursora norādītajā vietā vai atlasītajam tekstam/objektam tiek pievienots grāmatzīmes marķieris, kas noklusējuma režīmā nav redzams.

Lai redzētu grāmatzīmju marķierus:

  • ar cilnes File lappuses komandu Options arver dialoglodziņu Word Options;
  • šā lodziņa cilnes Advanced lappuses grupā Show document content atzīmē izvēles rūtiņu 5;
  • piespiež pogu 6.

Dokumenta punktam pievienotas grāmatzīmes marķieris izskatās kā peles rādītājs ( 7 ), bet atlasīts teksta un objekts, kam pievienota grāmatzīme, ir ievietots kvadrātiekavās, piemēram, grāmatzīmes pievienotas:

  • dokumenta punktam pirms pirmās teksta rindkopas;
  • atlasītam otrās rindkopas tekstam;
  • pogas Bookmark attēlam:

8

Lai dokumentā pārvietotos uz grāmatzīmes apzīmētu vietu, var izmantot dažādus paņēmienus:

  • izmantot dialoglodziņu Bookmark;
  • izmantot dialoglodziņa Find and Replace cilnes Go To lappusi.

Izmantojot dialoglodziņu Bookmark:

  • piespiež lentes cilnes Insert lappuses grupas Links pogu 1 un atver dialoglodziņu Bookmark:

9

  • atlasa atbilstošo grāmatzīmi;
  • piespiež pogu 10:
    • ja grāmatzīme pievienota dokumenta punktam, teksta kursors tiek novietots šajā punktā;
    • ja grāmatzīme piesaistīta atlasītam tekstam vai objektam, šis teksts vai objekts tiek atlasīts.

Izmantojot dialoglodziņa Find and Replace cilnes Go To lappusi:

  • izpilda klikšķi uz lentes cilnes Home lappuses grupas Editing pogas Find bultiņas:

11

  • ar komandu 12 atver dialoglodziņa Find und Replace cilnes Go To lappusi:

13

  • lodziņā Go to what atlasa Bookmark;
  • sarakstlodziņā Enter bookmark name atlasa atbilstošo grāmatzīmes nosaukumu;
  • piespiež pogu 10.

Dialoglodziņa Find and Replace cilnes Go To lappusi var atvērt arī, piespiežot tastatūras taustiņu 14.

Lai izdzēstu grāmatzīmi:

  • piespiež lentes cilnes Insert lappuses grupas Links pogu 1 un atver dialoglodziņu Bookmark;
  • grāmatzīmju sarakstā atlasa atbilstošās grāmatzīmes nosaukumu;
  • piespiež pogu 15.

7.10.2. Šķērsnorādes

Informācijas atrašanai dokumentā var izmantot šķērsnorādes. Tās var veidot dažādiem dokumenta elementiem:

  • numurētiem dokumenta elementiem;
  • virsrakstiem, kuri formatēti ar standarta virsrakstu stiliem (Heading);
  • vērēm un beigu vērēm;
  • elementiem, kam piekārtotas grāmatzīmes.

Lai izveidotu šķērsnorādi uz elementu, kam pievienota grāmatzīme:

  • novieto teksta kursoru vietā, kur vēlas ievietot šķērsnorādi;
  • ar klikšķi uz lentes cilnes Insert lappuses grupas Links pogas 16 atver dialoglodziņu Cross-reference:

17

  • sarakstlodziņā Reference type atlasa Bookmark:

18

  • sarakstlodziņā Insert reference to atlasa šķērsnorādē ietvertās informācijas veidu, kas parasti ir lappuses numurs (Page number), bet, ja grāmatzīme piesaistīta atlasītam tekstam, tas var būt arī grāmatzīmes teksts (Bookmark text):

19

  • no saraksta lodziņā For which bookmark atlasa tās grāmatzīmes nosaukumu, uz kuru vēlas veidot norādi;
  • piespiež pogu 20.

Kursora norādītā vietā tiek ievietots tās lappuses numurs, kurā atrodas norādītā grāmatzīme.

Piemēram, tekstā jāievieto šķērsnorāde uz mazās rīkjoslas aprakstu:

21

  • dokumenta tekstā punktam pirms mazās rīkjoslas apraksta virsraksta pievieno grāmatzīmi ar nosaukumu mazā_rīkjosla:

22

  • dokumentā vietā, kur ievietos šķērsnorādi, ieraksta tekstu: 12 un novieto teksta kursoru lappuses numuram paredzētajā vietā:

23

  • ievieto šķērsnorādi:

24

Novietojot peles rādītāju virs ievietotās šķērsnorādes, kļūst redzams grāmatzīmes nosaukums un paskaidrojums, kā pie tās nokļūt:

25

  • piespiežot un pieturot taustiņu 26 ar klikšķi teksta kursors tiek pārvietots uz grāmatzīmi mazā_rīkjosla:

27

Lai dzēstu šķērsnorādi, to atlasa un piespiež taustiņu 15.

8.11. Lappuses galvene un kājene (Header, Footer)

Lapas noformēšanai var izmantot lappuses galveni (Header) un kājeni (Footer), kuras mēdz saukt arī par lapas galvu un pēdu vai augšējo un apakšējo uzrakstu (kolontitulu). Tie ir apgabali katras dokumenta lappuses augšējā un apakšējā malā, kas ļauj dokumenta lapām pievienot lappušu numurus un skaitu, datumu, laiku vai citu informāciju (piemēram, dokumenta virsrakstu vai datnes nosaukumu), kā arī noformējuma elementus (piemēram, iestādes logo u.c.).

Galvene un kājene ir redzamas drukas izklājuma skatā (Print Layout) un drukas priekšapskates (Print Preview) skatā, bet nav redzamas normālskatā (Draft).

Galveni un kājeni var veidot visam dokumentam vai tā daļai (sekcijai), tās var būt visām lappusēm vienādas vai arī atšķirīgas katras sekcijas pāra un nepāra lappusēm.

7.11.1. Galvenes un kājenes ievietošana

Lai ievietotu vienādas galvenes vai kājenes visā dokumentā:

  • lentes cilnes Insert lappuses grupā Header&Footer piespiež pogu 1 (galvene) vai 2 (kājene);
  • dialoglodziņā Built-In no piedāvātā saraksta izvēlas piemērotāko galveni vai kājeni un izpilda klikšķi uz tās:

3

Izvēlētā galvene vai kājene tiek ievietota katrā dokumenta lappusē un tiek atvērta konteksta Header & Footer Tools cilnes Design lappuse:

4

Ar tās komandām ievietoto galveni vai kājeni var papildināt un pārveidot.

Ja neviens no sarakstā piedāvātajiem variantiem neatbilst lietotāja vajadzībām, ieteicams izvēlēties tukšu (Blank) galveni vai kājeni un veikt atbilstošu rediģēšanu.

7.11.2. Galvenes un kājenes rediģēšana

Ar konteksta Header & Footer Tools cilnes Design lappuses komandu grupas Position komandām 5 un 6, atbilstošajos lodziņos norādot vajadzīgos atstatumus, var iestatīt galvenes/kājenes novietojumu lappusē, t.i., galvenes augšmalas atstatumu no papīra augšējās malas un kājenes apakšmalas atstatumu no papīra apakšējās malas.

Parasti galvenē vai kājenē ievieto informāciju, kas raksturo konkrēto dokumentu:

  • lappuses numuru un dokumenta lappušu skaitu;
  • datumu un pulksteņlaiku;
  • datnes nosaukumu un dokumenta vai dokumenta nodaļas virsrakstu vai citus dokumenta rekvizītus, piemēram, dokumenta autoru u.c.;
  • iestādes logo vai citu noformējuma informāciju.

Lai galvenē/kājenē ievietotu šādu informāciju:

  • kursoru novieto vietā, kur to vēlas ievietot;
  • piespiež lentes cilnes Insert lappuses grupas Text pogu Quick Parts, kas piedāvā izvēlni:
    7
    • automātiski ievadāmu tekstu galerijā var atrast un izvēlēties ievietošanai jau sagatavotu tekstu; šo galeriju lietotājs var arī papildināt ar sev noderīgiem tekstiem;
    • dokumenta rekvizītu sarakstā var izvēlēties rekvizītu ievietošanai, izpildot klikšķi uz tā:

8

    • ar izvēlnes elementu Field... var atvērt dialoglodziņu Field un ievietot galvenē/kājenē izvēlēto lauku.

Lai ievietotu lauku:

  • ar klikšķi uz izvēlnes elementa Field... atver dialoglodziņu Field:

9

  • lai lauku saraksts būtu vieglāk pārskatāms, grupas Please choose a field sarakstlodziņā Categories izvēlas lauku grupu, piemēram, Numbering. Līdz ar to sarakstlodziņā Field name kļūst redzami lauki, kas saistīti ar numurēšanu. Ja sarakstlodziņā Categories izvēlas All, lodziņā Field names redzams visu pieejamo lauku saraksts;
  • atlasa ievietojamā lauka nosaukumu, izpildot klikšķi uz tā, piemēram, Page:
    • logā kļūst redzams izvēlētā lauka apraksts (ievieto aktuālās lappuses numuru):

10;

    • sarakstlodziņā Format var izvēlēties lauka formatējumu;
    • piespiežot pogu 11, kļūst redzams atlasītā lauka kods (PAGE);
  • piespiež pogu 12.

Kursora norādītajā vietā kājenē ievietots lappuses numurs:

13

Līdzīgā veidā galvenē/kājenē var ievietot citus laukus, piemēram:

  • no lauku grupas Document Information datnes nosaukumu un ceļu (FileName) un dokumenta virsrakstu (Title);
  • no lauku grupas Date and Time dokumenta atvēršanas datumu (CreateDate), aktuālo datumu (Date), dokumenta pēdējās saglabāšanas datumu (SaveDate) u.c.

Ja daļai dokumenta, piemēram, kādai dokumenta sekcijai, vajadzīga atšķirīga galvene/kājene:

  • kursoru novieto atbilstošās sekcijas galvenē/kājenē;
  • konteksta Header&Footer Tools cilnes Design lappuses grupā Navigation lieto komandu 14, tā izslēdzot aktuālās sekcijas galvenes/kājenes saiti ar iepriekšējās sekcijas galveni/kājeni (pazūd uzraksts lapas augšējā labajā stūrī 15);
  • rediģē esošo galveni/kājeni vai izveido jaunu šai sekcijai.

Galvenes un kājenes saglabāšana izmantošanai citos dokumentos

Lai saglabātu izveidoto galveni vai kājeni izmantošanai citos dokumentos:

  • atlasa galvenes/kājenes saturu;
  • ar pogu 1 (galvene) vai 2 (kājene) atver lodziņu Built-In;
  • ar klikšķi uz komandas 16 vai 17 saglabā aktuālo galveni/kājeni atbilstošajā galerijā.

Galvenes un kājenes noņemšana

Lai noņemtu galveni vai kājeni:

  • konteksta Header&Footer Tools cilnes Design lappuses grupā Header&Footer piespiež pogu 1 (galvene) vai 2 (kājene);
  • atvērtajā dialoglodziņā Built-In lieto komandu 18 vai 19.

Konteksta Header&Footer Tools cilnes Design lappuses grupas Options izvēles rūtiņas var izmantot, ja dokumentā nepieciešams:

  • noņemt galveni un kājeni dokumenta pirmajai lappusei – 20;
  • izveidot atšķirīgas galvenes un kājenes pāra un nepāra lappusēm – 21.

Iziešana no galvenes un kājenes

No galvenes/kājenes var iziet:

  • ar klikšķi uz konteksta Header&Footer Tools cilnes Design lappuses grupas Close pogas 22;
  • ar dubultklikšķi dokumenta teksta apgabalā.

8.12. Lappuses numura pievienošana un dzēšana

Lappušu numurus var pievienot, veidojot dokumenta galveni/kājeni, bet to var pievienot arī ar komandu Page Number.

Lai dokumenta lappusēm pievienotu numurus ar šo komandu:

  • lentes cilnes Insert lappuses grupā Header&Footer piespiež pogu Page Number:

1

  • atvērtajā izvēlnē ar klikšķi uz atbilstošā izvēlnes elementa izvēlas lappuses numura novietojumu:
    • lappuses augšmalā (Top of Page);
    • lappuses apakšmalā (Bottom of Page);
    • uz lappuses malām (Page Margins);
    • kursora norādītajā vietā (Current Position);
  • no piedāvātās noformējumu galerijas ar klikšķi uz atbilstošā noformējuma veida izvēlas sev vajadzīgo, piemēram, lappuses numuru novietot lappuses apakšmalā, centrā, saskaņā ar noformējumu galerijas paraugu Plain Number 2:

2

Pievienotos lappušu numurus var mainīt un formatēt:

  • pogas 3 atvērtajā izvēlnē ar klikšķi uz komandas 4 atver dialoglodziņu Page Number Format:

5

  • sarakstlodziņā Number format izvēlas lappuses numura formātu:

6

  • atzīmējot izvēles rūtiņu 7, lappuses numuram pievieno dokumenta sekcijas vai nodaļas numuru.

Grupā Page numbering:

  • ar radiopogu 8 izvēlas turpināt lappušu numerāciju no iepriekšējās dokumenta sekcijas;
  • ar radiopogu 9 maina numurēšanas sākumvērtību, norādot to blakus esošajā sarakstlodziņā;
  • numuru formāta izvēli lodziņā Page Number Format pabeidz, piespiežot pogu 10.

Lai mainītu lappušu numuru fontu, fonta lielumu vai krāsu:

  • veic dubultklikšķi uz lappuses malas pretī galvenei vai kājenei kādā no dokumenta lappusēm;
  • atlasa lappuses numuru;
  • izmantojot mazās rīkjoslas rīkus, veic formatēšanu kā pamattekstā.

7.12.1. Lappušu numuru dzēšana

Lappušu numurus var dzēst dažādos veidos:

  • dokumentā manuāli izdzēš atsevišķu lappuses numuru:
    • izpilda dubultklikšķi galvenē vai kājenē (kur atrodas lappuses numurs);
    • atlasa lappuses numuru;
    • piespiež taustiņu 11;
  • izmanto lentes cilnes Insert lappuses pogu:
    • lentes cilnes Insert lappuses grupā Header&Footer piespiež pogu 3;
    • atvērtajā izvēlnē izpilda klikšķi uz komandas 12:

13

9. ATTĒLI DOKUMENTĀ

9.1. Attēlu ievietošana

Tekstu var papildināt ar attēliem. Dokumentā var ievietot gan gatavus attēlus, gan paša veidotus zīmējumus vai diagrammas. Ievietotos attēlus var dublēt un pārvietot, var mainīt to izmērus un novietojumu attiecībā pret tekstu. Nevajadzīgus attēlus var arī izdzēst.

Objektus dokumentā var ievietot ar lentes cilnes Insert lappuses grupas Illustrations komandām, piemēram:

  • ar pogu 1 ievieto attēlu no datnes;
  • ar pogu 2 ievieto attēlu no klipkopas, kas ir tekstapstrādes lietotnei pievienots attēlu komplektu kopums;
  • ar pogu 3 ievieto jaunu zīmējumu (formu) vai maina tā izskatu;
  • ar pogu 4 ievieto SmartArt grafiku, kas ir vizuāls informācijas attēlojums, ko var ātri un viegli izveidot, izvēloties no daudziem un dažādiem izkārtojumiem, lai efektīvi izteiktu dokumenta ziņojumu vai idejas;
  • ar pogu 5 ievieto diagrammu;
  • ar pogu 6 pievieno ekrānuzņēmumus (screenshot), neizejot no tekstapstrādes lietotnes. To var izmantot, lai tvertu jebkuru datorā atvērtu logu vai tā daļu.

8.1.1. Attēla ievietošana no datnes

Lai ievietotu attēlu no datnes:

  • teksta kursoru novieto vietā, kur attēlu vēlas ievietot;
  • piespiežot pogu 1, atver dialoglodziņu Insert Picture:

7

  • atrod vajadzīgo mapi ar attēliem un datņu sarakstā vajadzīgo datni;
  • ievieto datnes attēlu ar vienu no paņēmieniem:
    • atlasa datni un piespiež pogu 8 vai taustiņu 9;
    • izpilda dubultklikšķi uz datnes nosaukuma.

8.1.2. Attēlu ievietošana no klipkopas

Lai ievietotu attēlu no klipkopas:

  • teksta kursoru novieto vietā, kur vēlas ievietot attēlu;
  • piespiežot pogu 2, atver uzdevumrūtī tukšu klipkopas lodziņu Clip Art;
  • veic attēlu meklēšanu, tekstlodziņā Search for ierakstot attēlu grupas nosaukumu, piemēram, computer, vai atstāj to tukšu;
  • piespiežot pogu 10, logā kļūst redzami atrastie norādītās grupas attēli (ja lodziņš atstāts tukšs, redzami dažādu grupu attēli):

11

Novietojot peles rādītāju uz attēla, tā labajā malā parādās pelēka josla ar bultiņu un lodziņā kļūst redzama informācija par šo attēlu (t.sk. formāts un izmērs):

12

  • ievieto attēlu:
    • ar klikšķi uz ievietojamā attēla;
    • ar peli pārvelkot to uz izvēlēto vietu;
    • veicot darbību "kopēt un ielīmēt", t.i.:
      • ar klikšķi uz bultiņas attēla labajā malā atver kontekstizvēlni;
      • izpilda klikšķi uz kontekstizvēlnes komandas Copy;
      • novieto teksta kursoru vietā, kur paredzēts ievietot attēlu;
      • izpilda ielīmēšanas komandu Paste Options.

8.1.3. Diagrammas ievietošana dokumentā

Lai ievietotu dokumentā diagrammu:

  • teksta kursoru novieto vietā, kur diagrammu vēlas ievietot;
  • ar klikšķi uz pogas 5 atver dialoglodziņu Change Chart Type:

13

  • izvēlas ievietojamās diagrammas tipu, piemēram 14.
  • piespiež pogu 15. Uz ekrāna kļūst redzama izvēlētā tipa diagramma un Excel darblapa ar diagrammai atbilstošiem datiem:

16

  • izmaina datus atbilstoši savām vajadzībām, tā mainot arī diagrammu;
  • piespiežot aizvēršanas pogu 17, aizver Excel darblapu. Pārveidotā diagramma tiek ievietota dokumentā kursora atrašanās vietā, piemēram:

18

Detalizēti par diagrammu veidošanu tiek runāts nodalījumā Izklājlapas.

9.2. Attēla atlasīšana

Lai atlasītu dokumentā diagrammu vai attēlu, izpilda klikšķi uz tā. Atlasītam attēlam vai diagrammai ir raksturīgs izskats:

  • attēlam ir taisnstūrveida rāmis ar četriem aplīšiem taisnstūra stūros un četriem kvadrātiņiem malu viduspunktos, kā arī vienu zaļu aplīti, kas piesaistīts augšējās malas viduspunktam:

1

  • diagrammai ir taisnstūrveida dubultrāmis ar punktējumiem taisnstūra stūros un malu viduspunktos:

2

9.3. Attēla izmēru maiņa un pagriešana

Lai mainītu attēla vai diagrammas izmērus:

  • atlasa attēlu vai diagrammu;
  • izmanto ap atlasīto attēlu novietotos kvadrātiņus, aplīšus vai punktējumus:
    • novieto peles rādītāju uz kāda no kvadrātiņiem, aplīšiem vai punktējumiem (peles rādītājs iegūst divpusējas bultiņas izskatu – 10, 11 vai 12);
    • piespiež peles kreiso pogu (peles rādītājs iegūst izskatu 1) un velk, līdz nedaudz izpludinātais pārvietojamā objekta attēls ir vēlamajā lielumā:

01

    • atlaiž peles pogu.

Attēla vai diagrammas izmērus var mainīt arī ar citiem līdzekļiem, piemēram:

  • atlasa attēlu vai diagrammu;
  • izpildot klikšķi uz konteksta izvēlnes komandas Size and Positions..., atver dialoglodziņu Layout:

2

  • dialoglodziņa cilnes Size lappusē norāda atlasītā attēla izmērus, turklāt to var izdarīt vairākos veidos:
    • grupās Height un Width sarakstlodziņos pie radiopogām Absolute norādot attēla augstumu un platumu garuma mērvienībās (centimetros);
    • grupas Scale sarakstlodziņā Height norādot attēla augstumu un sarakstlodziņā Width – attēla platumu procentos no to sākotnējā izmēra;
    • ja atzīmēta izvēles rūtiņa 3, mainot attēla izmērus, tiek saglabātas tā augstuma un platuma sākotnējās proporcijas;
    • ja nepieciešams, ar pogu 4 var atiestatīt izvēlēto formātu un atjaunot sākotnējos attēla izmērus;
  • piespiež pogu 5.

Lai pagrieztu attēlu, ar konteksta Picture Tools cilnes Format lappuses grupas Arrange pogu Rotate atver izvēlni un lieto izvēlēto pagriešanas veidu:

6

7

Lai iegūtu papildus attēla pagriešanas iespējas:

  • ar komandu 8 atver iepriekš apskatīto dialoglodziņu Layout;
  • grupas Rotate sarakstlodziņā Rotation norāda attēla pagriešanas leņķi;
  • piespiež pogu 5.

Piemēram, attēls ir pagriezts par 30° un par -30°:

9

9.4. Attēla dzēšana

Atlasītu attēlu vai diagrammu var izdzēst ar taustiņu 1.

9.5. Attēla novietojuma maiņa attiecībā pret tekstu

Dokumenta teksta un dokumentā ievietota attēla savstarpējais izvietojums var būt dažāds, piemēram:

  • attēls tiek uztverts kā rakstzīme;
  • attēls tiek novietots dokumentā neatkarīgi no teksta.

8.5.1. Attēla novietojuma veids tekstā

Ar konteksta Picture Tools cilnes Format lappuses grupas Arrange pogu 1 var atvērt izvēlni un iestatīt diagrammas vai attēla un tam apkārt esošā teksta savstarpējo izvietojumu:

2

Ja izvēlas novietošanas veidu In Line with Text, objekts tiek novietots vienā rindā ar tekstu.

Šādi novietots attēls, līdzīgi ievietotam simbolam, kļūst par teksta sastāvdaļu:

3

Pārējie izvēles režīmi atšķiras ar attēlu un teksta savstarpējā izvietojuma veidu:

4

5

Režīmi Tight un Through no Square atšķiras tikai tad, ja attēlam ir caurspīdīgi (transparent) apgabali. Piemēros, kuros redzama sarkanā līnija, tā norāda robežu, par kuru tuvāk attēlam teksts nedrīkst atrasties.

Ar izvēlnes komandu 6 var mainīt formu, ap kuru teksts izvietojas režīmos Tight un Through. Pēc klikšķa uz komandas pogas ap objektu kļūst redzama sarkana kontūrlīnija ar melniem kvadrātiņiem uz tās.

Ar izvēlnes komandu 7 var atvērt dialoglodziņu Layout, kura cilnes Text Wrapping lappuses grupā Wrapping style var izvēlēties attēlu vai diagrammu un teksta savstarpējā izvietojuma veidu:

8

Dialoglodziņa cilnes Text Wrapping lappuses komandu grupās Wrap text un Distance from text var precizēt teksta izvietojumu ap attēlu, norādot, kurās pusēs no objekta un cik tālu no tā pieļaujams teksta izvietojums.

Ievietojot objektu dokumentā, Word automātiski to piesaista dokumenta tekstam. Ja objekta novietošanas veids ir In Line with Text, objekts tiek piesaistīts rindkopai, kurā tas ievietots. Citos objekta novietošanas veidos tas var būt piesaistīts jebkurai rindkopai. Ja objekts ir piesaistīts rindkopai, tas tiek pārvietots un arī dzēsts kopā ar šo rindkopu. Objekta piesaistīšanas vietu norāda marķieris (nedrukājamā rakstzīme) 9, kas kļūst redzams, ja objekts ir atlasīts un ir ieslēgts nedrukājamo rakstzīmju parādīšanas režīms. Uz objekta piesaistīšanu tekstam norāda atzīmēta dialoglodziņa Layout cilnes Position lappuses grupas Options izvēles rūtiņa 10.

Pārvietojot (ar peli pārvelkot) piesaistīšanas marķieri, objekta piesaistes rindkopu var mainīt. Ja atzīmēta dialoglodziņa Layout cilnes Position lappuses grupas Options izvēles rūtiņa 11, marķieris maina izskatu un kļūst nepārvietojams – 12.

Lai objektu piesaistītu dokumenta lappusei, dialoglodziņa Layout cilnes Position lappuses grupas Options izvēles rūtiņām jābūt neatzīmētām:

13

8.5.2. Attēla novietojums dokumenta lappusē

Ar konteksta Picture Tools cilnes Format lappuses grupas Arrange pogu 14 var atvērt izvēlni un iestatīt diagrammas vai attēla novietojumu dokumenta lappusē:

  • ja objekta formāts ir In Line with Text, tad to var pārvietot un novietot vajadzīgajā vietā tāpat kā jebkuru citu rakstzīmi;
  • ja objektam piekārtots kāds no pārējiem formātiem, tad tā novietošanai teksta lappusē var lietot grupas With Text Wrapping komandas.

15

Ar izvēlnes komandu 16 var atvērt dialoglodziņa Layout cilnes Position lappusi un veikt citus attēla un teksta savstarpējā izvietojuma un piesaistes iestatījumus:

17

9.6. Attēlu un diagrammu dublēšana un pārvietošana

Attēlu un diagrammu dublēšanu un pārvietošanu veic līdzīgi teksta apgabalu (fragmentu) dublēšanai un pārvietošanai.

Attēlu un diagrammu dublēšana

Lai dublētu attēlu vai diagrammu viena dokumenta ietvaros vai starp atvērtiem dokumentiem:

  • atlasa attēlu vai diagrammu, ko vēlas dublēt;
  • kopē to, piemēram, ar lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard vai konteksta komandkartes komandu 1 (Copy);
  • novieto kursoru vietā, kur vēlas iekopēt atlasīto attēlu vai diagrammu;
  • ielīmē nokopēto objektu, piemēram, ar lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard komandu 2 vai konteksta komandkartes komandu 3 (Paste Options).

Attēlu vai diagrammu pārvietošana

Lai pārvietotu attēlu vai diagrammu viena dokumenta ietvaros vai starp atvērtiem dokumentiem:

  • atlasa attēlu vai diagrammu, ko vēlas pārvietot;
  • izgriež to, piemēram, ar lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard vai konteksta komandkartes komandu 4 (Cut);
  • novieto kursoru vietā, kur vēlas ievietot atlasīto attēlu vai diagrammu;
  • ielīmē izgriezto objektu, piemēram, ar lentes cilnes Home lappuses grupas Clipboard komandu 2 vai konteksta komandkartes komandu 3 (Paste Options).

Attēlu vai diagrammu pārvietošana ar peli

Attēlu vai diagrammu viena dokumenta ietvaros gan dublēt gan pārvietot var arī ar peli:

  • atlasa dulējamo vai pārvietojamo attēlu;
  • novieto peles rādītāju uz atlasītā attēla;
  • rīkojas atkarībā no veicamās darbības:
    • dublējot – piespiež un pietur tastatūras taustiņu 5, piespiež peles kreiso pogu un pārvelk attēlu uz izvēlēto vietu (objekts saglabājas arī iepriekšējā vietā);
    • pārvietojot – piespiež peles kreiso pogu un pārvelk attēlu uz vajadzīgo vietu (objekts iepriekšējā vietā nesaglabājas);
  • atlaižot peles kreiso pogu (arī tastatūras taustiņu 5, ja tas bijis piespiests), attēls tiek novietots jaunajā vietā.

Pārvietošanas (pārvilkšanas) veids atkarīgs no atlasītā attēla formāta (novietojuma veida tekstā):

  • ja atlasītā attēla formāts ir In Line with Text, tad, novietojot peles rādītāju uz attēla, tas iegūst izskatu – 6, bet, piespiežot peles kreiso pogu, – 7, kas saglabājas arī pārvietošanas laikā, turklāt uz jauno vietu norāda vertikāla svītriņa 8:

9

  • ja atlasītā objekta formāts nav In Line with Text (tas ir In Front of Text, Behind Text u.c.), tad, novietojot peles rādītāju uz attēla, tas iegūst formu 10, bet attēla pārvietošanas laikā – 6, turklāt uz jauno vietu norāda nedaudz izpludināts pārvietojamā objekta attēls:

11

10. MATEMĀTISKU IZTEIKSMJU RAKSTĪŠANA

Atsevišķu profesiju pārstāvjiem nepieciešams veidot specifiskas struktūras dokumentus, piemēram, iekļaujot tekstā daudz matemātisku formulu. Vairums mayemātiķu savu zinātnisko publikāciju sagatavošanai izmanto tieši redaktoru LATEX, kas īpaši piemērots matemātisko formulu un tekstu pierakstam.

Lai sagatavotu tekstu ar matemātiskām formulām, teksta redaktors Word piedāvā speciālu rīku matemātisku izteiksmju rakstīšanai.

To izmanto, lai izveidotu formulas, kuras satur daļas, saknes, integrāļus un citus matemātiskus elementus. Var veikt arī izveidoto formulu noformēšanu, piemēram, mainīgo nosaukumus noformēt slīprakstā, ievieto starp elementiem atstarpes u.c.

Formulu lietošanas piemēri

Attēlos parādīti četri formulu lietošanas piemēri:

  • tekstā:

1

  • tabulā:

2

  • zīmējumā:

3

  • diagrammā:

4

10.1. Formulu veidošana, rakstīšana un ievietošana

Sagatavot formulu dokumentā var dažādos veidos, piemēram:

  • veidot formulu, izmantojot bieži lietotas matemātiskās struktūras;
  • rakstīt formulu (ierakstot vai ievietojot simbolus);
  • izvēlēties un ievietot formulu no piedāvātā bieži izmantoto vai sākotnēji formatēto formulu saraksta;

Lai sagatavotu formulu:

  • novieto kursoru dokumenta rindiņā, kur jānovieto formula;
  • ar klikšķi uz lentes cilnes Insert lappuses grupas Symbols pogas 1 bultiņas atver lodziņu Built-In ar bieži izmantoto vai sākotnēji formatēto formulu sarakstu:

2

  • ja izmantojama kāda no piedāvātajām formulām, to var izvēlēties ar klikšķi uz tās, un dokumentā kursora norādītajā vietā tiks ievietots lodziņš ar izvēlēto formulu, piemēram, riņķa līnijas laukums: 3;
  • ja vajadzīga jauna formula, lieto komandu 4 – kursora norādītajā vietā tiks ievietots lodziņš formulas veidošanai:5,
    bet cilnes Insert lappusi nomainīs konteksta Equation Tools cilnes Design lappuse;
  • ievietotajā lodziņā ieraksta formulu, piemēram:

6

Ar klikšķi uz lentes cilnes Insert lappuses grupas Symbols pogas 1 (nevis uz pogas bultiņas) var atvērt tieši lodziņu jaunu formulu rakstīšanai, neatverot bieži lietoto funkciju sarakstu.

Formulu veido, izmantojot tastatūras taustiņus un konteksta Equation Tools cilnes Design lappuses simbolus un rīkus.

Formulas rakstīšanai var izmantot unikoda rakstzīmes un matemātisko simbolu automātiskās koriģēšanas ievadnes, lai aizstātu tekstu ar simboliem. Rakstot formulu, Word to automātiski konvertē par profesionāli formatētu formulu.

Kad formula ir sastādīta, ar klikšķi uz formulas sastādīšanas lodziņa labās malas elementa bultiņas atver izvēlni un izvēlas formulas saglabāšanas veidu, izskatu un novietojumu lapā:

7

Tad ar klikšķi ārpus formulas sastādīšanas lodziņa apstiprina formulas pabeigšanu un novieto kursoru darba turpināšanai vajadzīgajā vietā.

10.2. Formulu izsaukšana labošanai vai papildināšanai

Lai sastādītajā formulā veiktu kādas izmaiņas, peles rādītāju novieto uz formulas izmaināmajā vietā un izpilda klikšķi. Izvēlētā formula tiek aktivizēta – tās teksts tiek ievietots formulu rakstīšanas lodziņā, kursors – norādītajā vietā un lentes cilnes lappuse nomainīta ar konteksta Equation Tools cilnes Design lappusi.

1

10.3. Formulu dzēšana

Lai izdzēstu formulu, to atlasa ar klikšķi uz formulas veidošanas lodziņa kreisās malas un piespiež taustiņu 1 vai 2:

3

10.4. Formulas izveidošana

Formulas veidošanas lodziņš

Jaunas formulas veidošanas lodziņā

1

ir iezīmēts teksts "Type equation here", kas atrodas formulai paredzētajā vietā, un lodziņš ir gatavs formulas izveidošanai, t.i., tajā var ievadīt tekstu, ievietot simbolu vai izteiksmi (formulu).

Ar klikšķi uz lodziņa kreisās malas elementa lodziņu var atlasīt:

2

Ar klikšķi uz lodziņa labās malas elementa tiek atvērta izvēlne Equation Option un konteksta Equation Tools cilnes Design lappuse (ja tā nav jau atvērta).

Konteksta Equation Tools cilnes Design lappuse

3

Šajā lappusē ir sakārtoti formulu veidošanai vajadzīgie rīki (grupa Tools), simboli (grupa Symbols) un struktūras (grupa Structures).

Grupā Structures atrodamas dažādas bieži lietojamas matemātiskās struktūras.

Ar klikšķi uz vajadzīgās struktūras tipa var atvērt izvēlni un lietot sev vajadzīgo struktūru. Ja formulā ievietotajā struktūrā ir vietturis (slot), to var aktivizēt ar klikšķi uz tā.

Vietturis ir neliels taisnstūris ar punktētu kontūrlīniju 4. Aktivizētā vietturī var ievadīt tekstu, ievietot simbolu vai kādu no struktūrām.

9.4.1. Formulas veidošana

Struktūra ir noformētu simbolu un vietturu apkopojums. Formulu veido, izvēloties struktūras un aizpildot to vietturus. Pēc struktūras ievietošanas atlasa (aktivizē) to vietturi, kuru vēlas aizpildīt:

5

Viettura aizpildīšanai sagatavota formula:

6

Vietturos var ievietot ne tikai tekstu un simbolus, bet arī struktūras, tādējādi izveidojot sarežģītu daudzpakāpju sistēmu:

7

Vietturi nosaka arī ievadāmā teksta un ievietoto simbolu izskatu un novietojumu. Tā, piemēram, virs summas simbola ievadītais teksts tiek centrēts:

8

Atteikties no izvēlētās struktūras var dažādos veidos, piemēram:

  • ar komandu Undo (Undo Equation Insert Structure) tūlīt pēc sagataves ievietošanas;
  • kursoru novieto aiz struktūras, kuru vēlas izdzēst, un divas reizes piespiež taustiņu 9: pirmo reizi piespiežot taustiņu, struktūra tiek atlasīta, otru – izdzēsta;
  • atlasa nevajadzīgo struktūru un piespiež taustiņu 10.

9.4.2. Teksta ievadīšana

Formulas lodziņā var ievadīt tekstu tāpat kā Word dokumentā. Lai ieslēgtu teksta ievadīšanas režīmu, piespiež konteksta Equation Tools cilnes Design lappuses grupas Tools pogu 11. Lai atslēgtu teksta ievadīšanas režīmu un pārietu uz formulas veidošanas vai ierakstīšanas režīmu, vēlreiz piespiež pogu 12.

Formulas veidošanas vai ierakstīšanas režīmā dažas no tastatūras ievadītās rakstzīmes tiek automātiski aizvietotas ar simboliem. Tā, piemēram, mīnuszīme tiek aizvietota ar defisi un pirms un pēc tās tiek pievienoti intervāli. Dažkārt no tastatūras ievadītu simbolu vietā tomēr jāizmanto struktūru piedāvātie. Tā, piemēram, no klaviatūras ievadītas iekavas nepalielināsies, mainoties to iekšējā satura augstumam (attēlā pa kreisi). Ja iekavās jāliek matrica, iekavu ievadīšanai izvēlas atbilstošu struktūru:

13

Ievietojot izvēlēto struktūru, būtiska nozīme ir ievadīšanas kursora atrašanās vietai, jo no tās ir atkarīgs, kur un kādā izskatā ievadītā informācija parādīsies.

Ievietošanas veidi:

  • izvēloties struktūru, tā tiek ievietota aiz kursora:

14

  • ja pirms struktūras izvēles daļa formulas ir atlasīta, atlasītā daļa tiks ievietota izvēlētajā struktūrā:

15

  • iepriekš ievietotu struktūru un tās sastāvdaļas var nomainīt ar citu struktūru. Lai to izdarītu, atlasa nomaināmo daļu un izvēlas jauno struktūru. Iepriekšējā struktūra tiks nomainīta ar jauno, aizpildot vietturus ar informāciju no vecās. Piemērā parādīts, kā matricas apaļās iekavas nomaina ar taisnajām:

16

9.4.3. Simbolu ievietošana

Lai ievietotu simbolu formulā:

  • ar klikšķi uz grupas Symbols pogas 17 atver redzamās simbolu kopas logu;
  • ar klikšķi uz bultiņas blakus simbolu kopas nosaukumam atver simbolu kopu izvēlni:

18

  • vajadzīgo simbolu kopu izvēlas ar klikšķi uz tās nosaukuma;
  • atrod vajadzīgo simbolu un novieto peles rādītāju uz tā; simbols kļūst lielāks un labāk saskatāms:

19

  • simbolu ievieto formulā, izpildot klikšķi uz tā.

Word 2010 pieejamas šādas matemātisko simbolu kopas un apakškopas.

25

9.4.4. Struktūru ievietošana

Konteksta Equation Tools cilnes Design lappuses grupā Structures atrodamas dažādas bieži lietotas matemātiskās struktūras:

21

Vajadzīgo struktūru kopu var atvērt ar klikšķi uz tās nosaukuma. No piedāvātās izvēlnes struktūru var izvēlēties ar klikšķi uz tās.

Ievadīšanas vietas izvēle

Īpaši svarīgi formulas sastādīšanas laikā ir sekot kursora atrašanās vietai. Kursors norāda ievadīšanas vietu, kas savukārt nosaka to, kā ievadītais lielums tiks noformēts un izvietots.

Piemērā redzamie četri paraugi rāda, kāds ir rezultāts pēc pluszīmes ievadīšanas atkarībā no kursora atrašanās vietas:

22

Lai pārvietotos formulās, dažkārt ērtāk ir izmantot nevis peli, bet tastatūras taustiņus:

23

Dzēšana

Piespiežot taustiņu 10:

24

Ar komandu Undo nodzēsto var atjaunot.

10.5. Formulu izveidošanas un rakstīšanas piemēri

Formulu sastādīšanas tehniku visvieglāk ir iemācīties, strādājot ar konkrētiem piemēriem. Pirmie piemēri ir apskatīti detalizēti, bet tālākajos – tikai jaunais un sarežģītākās vietas.

Parādīta formulu sastādīšana ar konteksta Equation Tools cilnes Design lappuses struktūrām un simboliem, kā arī formulu rakstīšana ar matemātisko simbolu automātiskās koriģēšanas simboliem. Rakstot formulas, par norobežojošo izteiksmi izmantota atstarpe (taustiņš 1).

Nobeigumā doti ieteikumi dažu atsevišķu elementu veidošanā.

1. piemērs: kvadrātsaknes, daļas un pakāpes

Piemērā parādīts, kā izveidot vai ierakstīt formulu

2

  • ar konteksta Equation Tools cilnes Design lappuses struktūrām un simboliem:

3

  • ar matemātisko simbolu automātiskās koriģēšanas simboliem:

4

2. piemērs: ievades vietas noteikšana un standartfunkcijas

Piemērā parādīts, kā mainīt ievadīšanas punkta vietu un kā tiek piešķirts noformējums matemātiskajām funkcijām.

Piemērā jāizveido formula, kas satur logaritma funkcijas:

5

6

3. piemērs: robeža, summas zīme un grieķu alfabēta burti

Jāizveido summas robežas formula:

7

8

4. piemērs: papildinājumi, matemātisko operāciju un salīdzināšanas zīmes

Jāizveido vektora projekcijas aprēķināšanas formula:

9

10

5. piemērs: atstarpes, vienādojumu sistēmas veidošana

Šajā piemērā apskatīts, kā veidot vienādojumu sistēmu:

11

12

6. piemērs: matricas un daudzpunkti

Jāizveido matrica

13

14

10.6. Ieteikumi formulu veidošanai

Vēl daži ieteikumi dažādu formulu elementu veidošanā.

  • Formulas ar formulu veidošanas vai rakstīšanas līdzekļiem ieteicams veidot arī tad, ja tās satur tādus elementus, kurus var izveidot bez to palīdzības, jo formulu rakstīšanas līdzekļi veic automātisku formulas noformēšanu. Nākamajos attēlos parādīts, kā izskatās viena un tā pati formula, kas izveidota, izmantojot tikai ievadīšanu no tastatūras un nulles formatēšanu (pa kreisi) un ar formulu veidošanas līdzekļiem (pa labi) veidotās. Lai kreisajā pusē redzamo formulu noformētu atbilstoši labajā pusē redzamajai, formulā papildus jāievieto četras atstarpes un trīs simboli jāformatē slīprakstā. Lai atvasinājuma zīme neizskatītos pēc komata, simbols jāievieto no simbolu tabulas.

1.

  • Ja formulā ir jāievada kāds skaidrojošais teksts, to ievada (ievadītais teksts ir slīprakstā), pēc tam atlasa un piespiež konteksta Equation Tools cilnes Design lappuses pogu 2:

3

  • Ja jāveido matrica, kurā ir daudz elementu, ievieto formulu rakstīšanas rāmītī jebkuru matricas struktūru, atlasa tās elementu vajadzīgajā rindā un kolonnā un, izmantojot konteksta komandkarti, izdara vajadzīgās izmaiņas:

4

  • Ar komandu 5 var atvērt logu Matrix Alignment and Spacing un mainīt matricas elementu izvietojumu:

6

11. TABULĒŠANA UN TABULĒŠANAS PIETURA

Tabulēšanu izmanto rindkopas teksta daļu precīzai sakārtošanai. Tā dod iespēju pārvietot teksta kursoru rindiņā uz priekšu noteiktā attālumā un līdz ar to tekstu novietot noteiktā (fiksētā) pozīcijā. Pareizs tabulēšanas lietojums atvieglo dokumenta noformēšanu un teksta ievadi, it īpaši veidojot sarakstus, kuros teksts jāizkārto kolonnās, jācentrē vai jāizkārto kolonnā pie kreisās vai pie labās malas.

Tabulēšanas taustiņš

Piespiežot taustiņu 1, dokumentā tiek ievietota neredzama (nedrukājama) tabulēšanas rakstzīme 2, kuru teksta apstrādes lietotne uztver kā komandu pārvietot teksta kursoru rindā uz priekšu par noteiktu pozīciju skaitu, parasti līdz nākamajai tabulēšanas pieturai. Noklusējuma attālums starp tabulēšanas pieturām parasti ir ½ collas jeb 1,27 cm.

11.1. Tabulēšanas pieturas

Uz horizontālās mērjoslas apakšējās malas redzamas noklusējuma tabulēšanas pieturu zīmes jeb marķieri, kuri norāda teksta kursora apstāšanās vietu pēc taustiņa 1 piespiešanas.

2

Noklusētās tabulēšanas pieturas uz lineāla var mainīt:

  • lentes cilnes Page Layout lappuses grupā Paragraph ar klikšķi uz pogas 7 atver dialoglodziņu Paragraph;
  • piespiež dialoglodziņā redzamo pogu 3, tiek atvērts dialoglodziņš Tabs;

4

  • dialoglodziņa Tabs lodziņā Default tab stops: ieraksta noklusējuma tabulēšanas soli (attālumu starp tabulēšanas pieturām jeb marķieru intervālu mērjoslā);
  • piespiež pogu 5.

Piemērā noklusējuma tabulēšanas solis iestatīts 3 cm, tāpēc katrs klikšķis uz taustiņa 1 pārvieto teksta kursoru rindiņā pa labi par 3 cm:

6

11.2. Tabulēšanas pieturu veidi un iestatīšana

Tabulēšanas pieturu veidi

Noklusējuma tabulēšanas pieturas mērjoslā izvietotas vienmērīgi, tabulēšanas soļa atstatumā viena no otras, un tās ne vienmēr ir ērtas lietošanai, tāpēc tiek dota iespēja izmantot piecas dažādas tā saucamās individuālās tabulēšanas pieturu zīmes. Tiklīdz rindkopai vai atlasītai rindkopu grupai tiek iestatīta kāda individuālā tabulēšanas pietura, visas noklusējuma tabulēšanas pieturas pirms šās individuālās pieturas tiek dzēstas, bet aiz tās – saglabātas.

Tabulēšanas pieturu izvēles poga atrodas horizontālās mērjoslas kreisajā galā un, izpildot peles klikšķus uz šīs pogas, cikliski pēc kārtas kļūst redzami visi tabulēšanas pieturu veidi.

1

Piemēram:

  • 2 Left – teksts izlīdzināts pēc kreisās malas pie 1,5 cm:

3

  • 4 Center – teksts centrēts pie 2,75 cm:

5

  • 6 Right – tekstu izlīdzināts pēc labās malas pie 4,5 cm:

7

  • 8 Decimal – skaitļi izlīdzināti pēc decimālās zīmes pie 3,25 cm:

9

  • 10 Bar – tabulēšanas pieturas zīmes norādītā vietā ievietota vertikāla svītra:

11

Tabulēšanas pieturu iestatīšana

Tabulēšanas pieturas iestata rindkopai, kurā atrodas teksta kursors, vai atlasītajām rindkopām.

Kad iestatītas tabulēšanas pieturas, piespiežot taustiņu 12, teksta kursors tiek pārvietots līdz nākamai tuvākajai tabulēšanas pieturai.

Tabulēšanas pieturu iestatīšanu var veikt divos veidos:

  • izmantojot mērjoslu;
  • izmantojot dialoglodziņu Tabs.

Tabulēšanas pieturu iestatīšana, izmantojot mērjoslu

Lai mērjoslā iestatītu tabulēšanas pieturas:

  • ar tabulēšanas pieturu izvēles pogu izvēlas tabulēšanas pieturas zīmi;
  • ar peles klikšķi uz mērjoslas apakšējās malas novieto izvēlēto tabulēšanas pieturas zīmi:

13

Tabulēšanas pieturas zīmi ar peli var pārvietot (pārvilkt) uz citu mērjoslas vietu:

14

Nevajadzīgu tabulēšanas pieturzīmi noņem, ar peli "saķerot" un novelkot to uz leju:

15

Tabulēšanas pieturu iestatīšana, izmantojot dialoglodziņu Tabs

Atver dialoglodziņu Tabs un:

  • tekstlodziņā Tab stop position ieraksta tabulēšanas pieturas atrašanās vietu mērjoslā;
  • grupā Alignment ar radiopogām izvēlas tabulēšanas pieturas veidu;
  • grupā Leader ar radiopogām izvēlas savienotājlīnijas veidu starp tekstā ievietotajām tabulēšanas pieturām;

16

  • pēc katras tabulēšanas pieturas iestatīšanas piespiež pogu 17.

Lai noņemtu tabulēšanas pieturu:

  • dialoglodziņā Tabs tabulēšanas pieturu sarakstā (Tab stop position) izvēlas noņemamo tabulēšanas pieturu;
  • izpilda klikšķi uz pogas 18.

Ja nepieciešams noņemt visas iestatītās tabulēšanas pieturas, izmanto pogu 19, kas nodzēš visas tabulēšanas pieturu zīmes. Tabulēšanas pieturu izvēles logs kļūs tukšs.

Tabulēšanas pieturas tiek iestatītas rindkopai. Pārejot uz jaunu rindkopu ar taustiņu 20, jaunajai rindkopai automātiski tiek iestatītas iepriekšējās rindkopas tabulēšanas pieturas. Rindkopās, kurās tabulēšanu neizmantos, ieteicams noņemt tabulēšanas pieturas, jo tās var traucēt turpmākajā darbā.

11.3. Tabulēšanas izmantošanas veidi

Strādājot ar tabulēšanu, uz jaunu rindiņu var pāriet dažādos veidos:

  • ar taustiņu 1. Tad katrā rindkopā ir tikai viena rindiņa un var mainīt atsevišķu rindkopu (rindiņu) tabulēšanas pieturzīmju izvietojumu mērjoslā, kā arī noformējumu (savienotājlīniju);
  • ar taustiņu kombināciju 2 + 1. Tad veidojas viena rindkopa ar vairākām rindiņām. Mainot rindkopas tabulēšanas pieturzīmju izvietojumu mērjoslā vai tabulēšanas noformējumu, mainās visu rindiņu teksta izvietojums un noformējums;
  • ar taustiņu 3. Tad, ja teksta kursors atrodas uz rindiņas pēdējās tabulēšanas pieturas zīmes (vai uz pēdējā noklusētās tabulēšanas marķiera), tas tiek pārvietots uz nākamās rindiņas pirmo tabulēšanas pieturzīmi.

12. TABULAS

Tekstapstrādē par tabulām sauc informācijas sakārtojumu rindās un kolonnās. Rūtiņa, kas veidojas rindas un kolonnas krustošanās vietā, turpmāk tiks saukta par šūnu. Katras šūnas saturu veido un noformē līdzīgi kā ikvienu dokumenta lapu.

Tabulas elementi:

1

Parasti tabulas pirmo rindu sauc par tabulas galvu (Header row).

Line Callout 3 (Accent Bar): tabulas kolonnaKatrā tabulas šūnā var ierakstīt tekstu (protams, arī skaitļus), ievietot grafiskus attēlus un citus objektus, kā arī citu tabulu.

Veidojot tabulu, tās šūnu satura formāts pilnībā atbilst dokumenta satura formātam tabulas veidošanas brīdī, t.i.,, tieši pirms tabulas novietotās rindkopas formātam.

Visbiežāk tabulas izmanto informācijas organizēšanai un uzskatāmībai, taču ir virkne citu tabulu lietošanas iespēju. Tabulas var izmantot tajās ierakstītās informācijas izlīdzināšanai kolonnās, sakārtošanai (šķirošanai). Var veikt aprēķinus ar tabulā ierakstītajiem skaitļiem. Tabulas bieži izmanto lappuses izkārtojuma veidošanai un teksta un grafisko attēlu sakārtošanai.

Darbam ar tabulām paredzētas konteksta Table Tools cilnes Design un cilnes Layout lappuses.

12.1. Tabulas veidošana

Veidojot tabulu, kursors jānovieto vietā, kur vēlas ievietot tabulu.

Jaunu tabulu var veidot ar dažādiem paņēmieniem, piemēram:

  • izmantojot tabulu veidnes;
  • izmantojot izvēlni Table;
  • izmantojot komandu 1;
  • uzzīmējot tabulu.

Tabulas veidošana, izmantojot tabulu veidnes.

Lai izveidotu jaunu tabulu:

  • novieto kursoru vietā, kur vēlas ievietot tabulu;
  • lentes cilnes Insert lappuses grupā Tables piespiež pogu 2;
  • atvērtajā dialoglodziņā lieto komandu 3 un ar klikšķi uz tās atver veidņu katalogu Built-In:

4

  • izvēlas veidni ar klikšķi uz tās;
  • aizstāj veidnes datus ar aktuālajiem datiem.

Tabulas veidošana, izmantojot izvēlni Table.

Lai izveidotu jaunu tabulu:

  • novieto kursoru vietā, kur vēlas ievietot tabulu;
  • lentes cilnes Insert lappuses grupā Tables piespiež pogu 2;
  • atvērtajā dialoglodziņā atlasa nepieciešamo tabulas rindu un kolonnu skaitu. Paraugā atlasītas cetras kolonnas un trīs rindas (4x3 Table):

5

Pēc atlasīšanas, atbrīvojot peles kreiso pogu vai izpildot klikšķi atlasītajā zonā, uz ekrāna redzama atbilstošas formas vienkārša tabula:

  • tabulai ir izvēlētais rindu un kolonnu skaits;
  • visām kolonnām ir vienāds platums un visām rindām vienāds augstums;
  • tabulas platums atbilst lappuses platumam.

Tabulas veidošana, izmantojot komandu

Lai izveidotu tabulu:

  • lentes cilnes Insert lappuses grupā Tables piespiež pogu 2;
  • atvērtajā dialoglodziņā ar klikšķi uz komandas 1 atver dialoglodziņu Insert Table:

7

  • dialoglodziņa grupā Table size norāda:
    • kolonnu skaitu (Number of columns);
    • rindu skaitu (Number of rows);
  • grupā AutoFit behavior izvēlas veidojamās tabulas kolonnu platumu:
    • izvēloties radiopogu Fixed column width, visas tabulas kolonnas ir vienāda platuma, turklāt sarakstlodziņā var norādīt konkrētu kolonnu platumu vai režīmu Auto, kad tabula ir dokumenta lapas platumā un kolonnu platums veidojas automātiski atkarībā no to skaita;
    • izvēloties radiopogu AutoFit to contents, kolonnu platums automātiski tiek pielāgots to saturam;
    • izvēloties radiopogu AutoFit to window, tabulas platums atbilst darba loga platumam.

Ja jāveido vairākas līdzīgas tabulas, var atzīmēt izvēles rūtiņu 8. Līdz ar to turpmāk veidotajām tabulām būs izvēlētie parametri (neatkarīgi no veidošanas paņēmiena). Izpildot klikšķi izvēles rūtiņā atkārtoti vai mainot kādu no parametriem (rindu vai kolonnu skaitu), atzīmējums 14 rūtiņā tiek notīrīts, taču izvēlētie parametri saglabājas, kamēr neizvēlas citus un atkal tos nepaziņo par noklusējuma parametriem, atzīmējot izvēles rūtiņu.

Tabulas veidošana zīmējot

Lai uzzīmētu tabulu:

  • lentes cilnes Insert lappuses grupā Tables piespiež pogu 2;
  • atvērtajā dialoglodziņā izpilda klikšķi uz komandas 9; peles kursors pārvēršas par zīmulīti 10, ar kuru var uzzīmēt tabulu.

Zīmēšana notiek līdzīgi, kā to dara ar zīmuli uz papīra: vispirms novieto kursoru zīmulīti vienā stūrī un, turot piespiestu peles kreiso pogu un pārvietojot kursoru pa zīmējamās tabulas diagonāli, uzzīmē tās robežas. Pēc tam apgabalu sadala rindās un kolonnās.

Konteksta Table Tools cilnes Design lappuses grupā Draw Borders atbilstošajos sarakstlodziņos var izvēlēties zīmulim piekārtotās līnijas veidu, biezumu un krāsu:

11

Ja uzzīmētas liekas līnijas, piespiež pogu 12. Peles kursors iegūst dzēšgumijas izskatu 13. Turot piespiestu peles kreiso pogu un pārvelkot šo kursoru pāri liekajām līnijām, tās tiek izdzēstas.

No zīmēšanas (kursors – zīmulis) un dzēšanas (kursors – dzēšgumija) režīma var iziet, izpildot klikšķi uz atbilstošās pogas vai ārpus tabulas.

Ar paņēmienu Draw Table var veidot ļoti sarežģītas formas tabulas, piemēram, tādas, kuras satur dažāda augstuma šūnas un kurās kolonnu skaits dažādās rindās ir atšķirīgs.

12.2. Tabulas elementi

Kad tabulas struktūra izveidota un teksta kursors novietots kādā no tabulas šūnām, vertikālajā mērjoslā redzamas tabulas rindu atdalītājzīmes 1, bet horizontālajā mērjoslā – tabulas kolonnu atdalītājzīmes 2, kas izvietotas atbilstoši tabulas rindām un kolonnām.

3

Izveidotai tabulai ir virkne elementu, kuri jāpazīst, lai varētu pietiekami veikli strādāt ar tabulu. Svarīgākie no tiem – tabulas rinda, tabulas kolonna, tabulas šūna, kā arī šūnas satura beigas, rindas beigas, tabulas pārvietošanas un tabulas izmēru mainīšanas rīki.

Kontūrlīnijas (Borders) un palīglīnijas (Gridlines)

Standarta variantā tabulas šūnām ir ½ punktu platas nepārtrauktas kontūrlīnijas apmales (Borders), kas var tikt nodrukātas:

4

Ja kontūrlīnijas noņem, kļūst redzamas šūnas ierobežojošas palīglīnijas (Gridlines):

5

Palīglīnijas netiek drukātas un, ja vēlas, tās var apslēpt, piespiežot konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Table pogu 6:

7

Palīglīniju apslēpšanu atsauc, vēlreiz piespiežot konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Table pogu 8.

Beigu pazīmes

Šūnas satura un tabulas rindas beigu pazīmes11ir zīmes, kas redzamas tikai uz ekrāna un netiek drukātas.

Šūnas malas

Tāpat kā tekstam lappusē arī teksta un citu objektu novietojumam šūnā paredzētas atkāpes no šūnas malām. Šīs atkāpes var mainīt.

Tabulas pārvietošanas un izmēru mainīšanas rīki

Tās ir speciālas zīmes:

  • 9 (novietota tabulas kreisajā augšējā stūrī) - pārvietošanai;
  • 10 (novietota tabulas labajā apakšējā stūrī) - tabulas izmēru mainīšanai.

Šīs zīmes kļūst redzamas, ja peles rādītājs novietots jebkurā tabulas vietā, un ar tām tabulu var pārvietot vai mainīt visas tabulas izmērus, saglabājot tās sadalījuma proporcijas.

12.3. Darbs ar izveidotu tabulu

Izveidotas tabulas šūnās var ierakstīt tekstu, ievietot grafiskus attēlus un citus objektus, kā arī citu tabulu.

11.3.1. Kursora pārvietošana tabulā

Kursora pārvietošanai tabulā var izmantot:

  • peles rādītāju, novietojot to izvēlētajā šūnā tā, lai tas iegūst izskatu 15, un izpildot klikšķi;
  • bultiņu taustiņus kursora pārvietošanai uz šūnām bultiņai atbilstošā virzienā (ja tabulas šūnā ierakstīts teksts, ikreiz, piespiežot pārvietošanās bultiņu taustiņu, kursors tiek pārvietots par vienu rakstzīmi vai teksta rindiņu atbilstošajā virzienā);
  • taustiņu 1 - kursora pārvietošanai uz šūnu pa labi. Ja kursors atrodas rindas pēdējā šūnā, tas tiek pārvietots uz nākamās rindas pirmo šūnu. Ja kursors atrodas tabulas apakšējā labajā šūnā (pēdējās rindas pēdējā šūnā), tabulai tiek pievienota jauna rinda;
  • taustiņu kombināciju 2 + 1 - kursora pārvietošanai uz šūnu pa kreisi. Ja kursors atrodas rindas pirmajā šūnā, tas tiek pārvietots uz iepriekšējās rindas pēdējo šūnu. Ja kursors atrodas tabulas pirmās rindas pirmajā šūnā, nekas nemainās.

11.3.2. Tabulas atlase

Atlase ar komandām

Lai atlasītu tabulas šūnu, kolonnu, rindu vai visu tabulu:

  • kursoru novieto šūnā, kolonnā, rindā vai jebkurā vietā tabulā, kuru vēlas atlasīt;
  • piespiež konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Table komandas pogu 3;
  • piedāvātajā izvēlnē izvēlas vajadzīgo komandu:

4

Piemēram:

5

Atlase ar peli

Lai atlasītu tabulas kolonnu, peles rādītāju novieto virs kolonnas tā, lai tas iegūtu melnas vertikālas bultiņas 5a izskatu, un ieklikšķina peles kreiso pogu:

6

Lai atlasītu tabulas rindu, peles rādītāju novieto pa kreisi no šīs rindas tā, lai tas iegūtu pa labi slīpas bultiņas 7 izskatu, un ieklikšķina peles kreiso pogu:

8

Lai atlasītu vienu šūnu, peles rādītāju novieto šūnā tā, lai tas iegūtu melnas pa labi slīpas bultiņas 9 izskatu, un ieklikšķina peles kreiso pogu:

10

Lai atlasītu vairākas kolonnas, rindas vai šūnas, peles rādītāju novieto tā, lai tas iegūtu iepriekš aprakstīto izskatu (atbilstoši rindām, kolonnām vai šūnām) un, turot piespiestu peles kreiso pogu, peles rādītāju pārvelk pāri vajadzīgajām kolonnām, rindām vai šūnām. Piemērā atlasītas divas kolonnas:

11

Lai atlasītu visu tabulu:

  • ar kādu no iepriekš aprakstītajiem paņēmieniem atlasa visas tabulas rindas, kolonnas vai šūnas. Piemērā atlasītas visas tabulas rindas:

12

  • ieklikšķina uz tabulas pārvietošanas zīmes 13:

14

Lai atsauktu atlasi tabulā, peles rādītāju novieto jebkurā vietā tā, lai tam nav atlasīšanai vajadzīgā izskata, un piespiež peles kreiso pogu.

12.4. Tabulas rediģēšana

Tabulai var:

  • mainīt rindu un kolonnu skaitu;
  • pievienot šūnas tabulai un izmest šūnas no tabulas;
  • sadalīt un apvienot šūnas;
  • mainīt rindu augstumu un kolonnu platumu;
  • mainīt teksta izvietojumu un izlīdzinājumu šūnās;
  • mainīt rindu sakārtojumu (tabulas rindas var sašķirot);
  • mainīt tabulas konfigurāciju (sadalīt vai apvienot tabulu);
  • mainīt tabulas formatējumu.

11.4.1. Rindu un kolonnu skaita maiņa

Rindu pievienošana

Lai pievienotu rindu tabulas beigās, var rīkoties dažādi:

  • novieto kursoru tabulas apakšējā labajā šūnā (pēdējā šūnā) un piespiež taustiņu 1:

2

  • novieto kursoru aiz tabulas apakšējās labās šūnas (pēdējās šūnas) un piespiež taustiņu 3:

4

Lai pievienotu rindu jebkurā tabulas vietā, novieto kursoru rindā, kurai blakus vēlas ievietot jaunu rindu, un:

  • rindu pirms aktuālās rindas pievieno ar konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Rows & Columns pogu 5 :

6

  • rindu pēc aktuālās rindas pievieno ar konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Rows & Columns pogu 7:

8

Lai pievienotu vairākas rindas vienlaikus, atlasa tik daudz rindu, cik vēlas ievietot:

  • jaunās rindas pirms atlasītajām ievieto ar konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Rows & Columns pogu 5 :

9

  • jaunās rindas zem atlasītajām ievietotu ar konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Rows & Columns pogu 7:

10

Kolonnu pievienošana

Lai pievienotu kolonnu jebkurā tabulas vietā, novieto kursoru kolonnā, kurai blakus vēlas ievietot jaunu kolonnu, un:

  • kolonnu pa kreisi no aktuālās kolonnas ievieto ar konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Rows & Columns pogu 11:

12

  • kolonnu pa labi no aktuālās kolonnas ievieto ar konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Rows & Columns pogu 13:

14

Lai pievienotu vairākas kolonnas vienlaikus, rīkojas tāpat, kā pievienojot vienu kolonnu, bet atlasa tik daudz kolonnu, cik vēlas pievienot vienlaikus.

Rindu un kolonnu dzēšana

Lai izdzēstu tabulas rindas vai kolonnas:

  • atlasa rindas vai kolonnas, kuras vēlas izdzēst;
  • ar konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Rows & Columns pogu 15 atver izvēlni:

16

  • atlasīto rindu (rindas) izmešanai no tabulas lieto komandu 17:

18

  • atlasīto kolonnu (kolonnas) izmešanai no tabulas lieto komandu 19:

20

11.4.2. Šūnu pievienošana un izmešana

Atsevišķas šūnas pievienošana

Lai pievienotu šūnu:

  • novieto kursoru šūnā, zem kuras vai no kuras pa kreisi jāpievieno jaunā šūna;
  • ar konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Rows & Columns pogu 21 atver dialoglodziņu Insert Cells;
  • ar dialoglodziņa radiopogām izvēlas tabulas šūnu pārbīdīšanas veidu pēc jaunās šūnas ievietošanas:

22

  • piespiež pogu OK.

Piemēram:

24

Šūnu dzēšana

Lai izdzēstu tabulas šūnu (šūnas):

  • kursoru novieto šūnā (vai atlasa šūnas), kuru vēlas izmest;
  • ar konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Rows & Columns pogu 15 atver izvēlni:

16

  • piespiež pogu 25;
  • atvērtajā dialoglodziņā Delete Cells ar radiopogām izvēlas, kā pārvietot atlikušās tabulas šūnas pēc norādīto šūnu izdzēšanas:

26

  • piespiež pogu OK.

Piemēram:

27

11.4.3. Šūnu apvienošana un sadalīšana

Šūnu apvienošana

Lai apvienotu vairākas tabulas šūnas, tās atlasa un izmanto konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Merge komandu 28.

Piemēram:

29

Šūnu sadalīšana

Lai sadalītu tabulas šūnas:

  • tās atlasa (ja jāsadala viena šūna, pietiek novietot kursoru šajā šūnā);
  • izmanto konteksta Table Tools cilnes Layout grupas Merge komandu 30;
  • atvērtajā dialoglodziņā Split Cells izvēlas šūnu sadalīšanas veidu (rindu un kolonnu skaitu sadalāmo šūnu vietā):

31

Izvēles rūtiņa 32 dod iespēju visas atlasītās šūnas pirms sadalīšanas apvienot un norādīto kolonnu un rindu skaitu attiecināt uz apvienoto šūnu; ja rūtiņa nav atzīmēta, norādītais sadalījums tiek attiecināts uz katru atlasīto šūnu atsevišķi. Izvēles rūtiņas noklusējuma vērtība ir 33.

Piemēram:

33

11.4.4. Kolonnu platums un rindu augstums

Kolonnu platums

Kolonnu platuma izvēle, veidojot jaunu tabulu, apskatīta iepriekš.

Jau izveidotai tabulai kolonnu platumu pēc vajadzības var mainīt vairākos veidos:

  • peles rādītāju novieto uz kolonnas robežlīnijas tā, lai tas iegūtu izskatu 35, piespiež peles kreiso pogu un, turot to piespiestu, pārvieto kolonnas robežlīniju uz vēlamo vietu (mainās abpus robežlīnijai novietoto kolonnu platums, pārējās kolonnas netiek pārvietotas un to platums netiek mainīts):

36

  • peles rādītāju novieto uz kolonnas robežlīnijas tā, lai tas iegūtu izskatu 35, un izpilda dubultklikšķi ar peles kreiso pogu. Pa kreisi no robežlīnijas novietotās kolonnas platums automātiski tiek pielāgots tās saturam:

37

  • peles rādītāju novieto uz kolonnas atdalītājzīmes 38 horizontālajā mērjoslā tā, lai tas iegūtu izskatu 39, piespiež peles kreiso pogu un, turot to piespiestu, pārvieto kolonnas atdalītājzīmi uz vēlamo vietu (mainās pa kreisi no atdalītājzīmes novietotās kolonnas platums, pārējās kolonnas tiek pārvietotas, saglabājot to platumu);

40

Izmantojot horizontālās mērjosla marķierus, var mainīt teksta atkāpes no tabulas šūnas malām, tāpat kā formatējot rindkopas teksta atkāpes.

Kolonnu atdalītājzīmes horizontālajā mērjoslā redzamas tikai tad, ja teksta kursors novietots tabulā. Horizontālās mērjoslas marķieri redzami tai kolonnai, kurā atrodas kursors.

Ja piespiež taustiņu 41 un, turot to piespiestu, strādā ar peles rādītāju uz vertikālās vai horizontālās mērjoslas, to izskats mainās – uz horizontālajā mērjoslā redzami kolonnu platumi (vertikālajā mērjoslā – rindu augstumi) un citi izmēri, kas izteikti izvēlētajās mērvienībās (centimetros), piemēram:

42

  • izmanto konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Cell size komandu 43 (Table Column Width), tās sarakstlodziņā norādot vajadzīgo kolonnas platumu;
  • ar konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Cell size pogu 21 atver dialoglodziņu Table Properties:

44

    • cilnes Column lappusē pārvietojas ar pogām 45(iepriekšējā kolonna) un 46(nākamā kolonna) uz vajadzīgo kolonnu (tās numurs redzams lappuses augšdaļā, piemēram – Column 3);
    • izvēlas kolonnas platumu lodziņā 47un platuma mērvienību sarakstlodziņā 48(izvēle ir pieejama tikai tad, ja izvēles rūtiņa ir atzīmēta);
    • piespiež pogu OK;
  • ja vajadzīgas vairākas vienāda platuma kolonnas, tās atlasa un piespiež konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Cell size pogu 49;
  • ar konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Cell size pogu 50 var atvērt izvēlni ar komandām, kas var automātiski pielāgot kolonnu platumu to saturam (tekstam) vai logam, kurā atrodas tabula:

51

Rindu augstums

Veidojot jaunu tabulu, rindu augstumi atbilst lielākajam burtu augstumam rindā.

Taču jau izveidotai tabulai rindas augstumu vairākos veidos var mainīt pēc vajadzības:

  • peles rādītāju novieto uz rindas robežlīnijas tā, lai tas iegūtu izskatu 52, piespiež peles kreiso pogu un, turot to piespiestu, pārvieto rindas robežlīniju uz vēlamo vietu (mainās virs robežlīnijas novietotās rindas augstums, pārējās rindas tiek pārvietotas, saglabājot augstumu);
  • peles rādītāju novieto vertikālajā mērjoslā uz rindas atdalītājzīmes 53 tā, lai tas iegūtu izskatu 54, piespiež peles kreiso pogu un, turot to piespiestu, pārvieto rindas atdalītājzīmi uz vēlamo vietu (mainās virs atdalītājzīmes novietotās rindas augstums, pārējās rindas tiek pārvietotas, saglabājot augstumu);
  • atlasa tabulas rindas, kurām vēlas mainīt augstumu, un izmanto konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Cell size komandu 55 (Table Row Height), tās sarakstlodziņā norādot vajadzīgo rindas augstumu;
  • ar konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Cell size pogu 21 atver dialoglodziņu Table Properties:

56

  • cilnes Row lappusē pārvietojas ar pogām 57 (iepriekšējā rinda) un 58 (nākamā rinda) uz vajadzīgo rindu (tās numurs redzams lappuses augšdaļā, piemēram – Row 1);
  • izvēlas rindas augstumu lodziņā 59 un atbilstības veidu sarakstlodziņā

60

(izvēle ir pieejama tikai tad, ja izvēles rūtiņa ir atzīmēta);

  • grupā Options precizē izvēlētās rindas izmantošanas režīmu ar divām izvēles rūtiņām:
    • 61 – atļauts sadalīt tabulas rindu, pārnesot to jaunā lappusē (noklusējuma variantā tas ir atļauts);
      62 – ja tabulas rindu nav atļauts sadalīt, tad tā visa pāriet uz nākamo lappusi;
    • ja rindu nav atļauts sadalīt un rindas augstums ir lielāks par lappuses augstumu, tā rindas daļa, kas pārsniedz lappuses augstumu, kļūst neredzama;
      63 – aktuālo rindu atkārtot kā virsraksta rindu katras lappuses augšmalā. Šī izvēles rūtiņa ir pieejama tikai tad, ja izvēlēta tabulas pirmā rinda;
  • piespiež pogu OK;
  • ja vajadzīgas vairākas vienāda augstuma rindas, tās atlasa un piespiež konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Cell size pogu 65.

11.4.5. Tabulas šūnu apmaļu un ēnojuma maiņa

Lai visu tabulu vai atsevišķas šūnas ieēnotu:

  • atlasa tabulu vai šūnas;
  • konteksta Table Tools cilnes Design lappuses grupā Table Styles ar klikšķi uz pogas 65 bultiņas atver krāsu izvēles lodziņu:

66

  • izvēlas ēnojuma krāsu.

Lai visai tabulai vai atsevišķām šūnām pievienotu apmales:

  • atlasa tabulu vai šūnas;
  • konteksta Table Tools cilnes Design lappuses grupā Table Styles ar klikšķi uz pogas 67 bultiņas atver iepriekš definētu apmaļu kopu izvēlni:

68

  • izvēlas kādu no apmaļu kopām vai ar komandu 69 atver dialoglodziņu Borders and Shading un tā cilnes Borders lappusē veic nepieciešamos iestatījumus.

Dialoglodziņa Borders and Shading cilnes Shading lappusē var izvēlēties arī tabulas šūnu vai visas tabulas ēnojumus, piemēram:

70

11.4.6. Teksta novietojums un orientācija šūnās

Tekstu šūnās var formatēt tāpat kā jebkuru citu teksta lapu - to var izlīdzināt pa horizontāli un vertikāli, var veidot teksta atkāpes no šūnas malām.

Šūnas teksta horizontālās un vienlaikus vertikālās izlīdzināšanas izvēlei ērti ir izmantot konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Alignment pogas, kas dod iespēju izvēlēties vienu no piedāvātajiem izlīdzināšanas veidiem:

71

Lai noteiktu teksta attālumu no šūnas malām, novieto kursoru tabulas šūnā vai atlasa šūnas, kurām jānosaka teksta attālums no malām, un var rīkoties dažādi, piemēram:

  • izmantot dialoglodziņa Table Properties cilnes Cell lappusi:
    • ar konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Cell size pogu 21 atver dialoglodziņu Table Properties:

72

    • dialoglodziņa cilnes Cell lappusē piespiež pogu 73 un atvērtajā dialoglodziņā Cell Options izvēlas teksta attālumu no šūnas malām:

74

Grupā Cell margins izvēlas: augšmalu (Top), apakšmalu (Bottom), kreiso malu (Left), labo malu (Right).

Ja atzīmēta izvēles rūtiņa 75, šūnas teksta attālumi no malām ir vienādi visai tabulai, un šīs grupas sarakstlodziņu izmantošana nav atļauta;

    • sadaļā Options ar izvēles rūtiņām 76 un 77 var regulēt teksta izvietojumu šūnā:
      • izvēloties 78, teksts var tikt sadalīts vairākās rindās tā, lai to varētu ierakstīt šūnā, nemainot tās platumu, piemēram:

79

      • izvēloties 80, šūnā ierakstītā teksta burtu lielums tiek pielāgots šūnas platumam tā, lai šūnas teksts izvietotos vienā rindā, piemēram:

81

    • piespiež pogu OK;
  • izmantot dialoglodziņu Table Options:
    • ar konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Alignment pogu 82 atver dialoglodziņu Table Options:

83

    • izvēlas vajadzīgos iestatījumus (līdzīgi kā iepriekš apskatītajā gadījumā);
    • piespiež pogu OK.

Teksta orientācija tabulas šūnā

Ar konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Alignment pogu 84 var mainīt teksta orientāciju tabulas šūnā:

  • novieto kursoru šūnā vai atlasa tabulas šūnas, kurās vēlas mainīt teksta orientāciju;
  • atkārtoti piespiež pogu 84, kamēr tā un arī teksts atlasītajās šūnās iegūst vēlamo izskatu:

86

12.5. Tabulas formatēšana

Bez jau apskatītajām tabulas elementu formatēšanas iespējām ir virkne paņēmienu un iespēju visas tabulas formatēšanai, ko var veikt, izmantojot konteksta Table Tools cilnes Design un cilnes Layout lappušu apkopotās komandas.

11.5.1. Tabulas formatēšana, izmantojot konteksta Table Tools cilnes Layout lappusi

Ar konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Cell Size pogu 2 atver dialoglodziņu Table Properties:

1

Šā loga cilnes Table lappusē var izvēlēties tabulas parametrus:

  • ja atzīmēta grupas Size izvēles rūtiņa 3, tās sarakstlodziņā var izvēlēties vēlamo tabulas platumu, bet sarakstlodziņā 4 – platuma mērvienību;
  • grupā Alignment izvēlas tabulas novietojumu lappusē:
    • kreisajā malā (Left);
    • centrā (Center);
    • labajā malā (Right);
  • sarakstlodziņā Indent from left izvēlas atkāpi no lapas pamattekstam atvēlētā laukuma kreisās malas;
  • grupā Text wrapping izvēlas tabulas novietojumu dokumenta tekstā:
    • neaptverot to ar tekstu (None);
    • aptverot (Around).

Ja izvēlas tabulas aptveršanu ar tekstu, ar pogu 5 var atvērt dialoglodziņu Table Positioning, kurā var precizēt tabulas novietojumu tekstā.

Ar pogu 6 var atvērt dialoglodziņu Borders and Shading un pievienot tabulas noformējumam apmales un ēnojumus.

Ar pogu 7 var atvērt dialogu logu Table Options:

8

Šeit var iestatīt:

  • tabulas noklusētos tabulas šūnu malu lielumus;
  • noklusēto atstatumu starp tabulas šūnām;
  • ar izvēles rūtiņu 9 – automātisku tabulas konfigurācijas pielāgošanos tās saturam.

11.5.2. Tabulu stilu izmantošana visas tabulas formatēšanai

Kad tabula izveidota, var formatēt visu tabulu, izmantojot tabulu stilus:

  • teksta kursoru novieto tabulā, kuru vēlas formatēt;
  • konteksta Table Tools cilnes Design lappuses grupā Table Styles, novietojot peles rādītāju virs kāda no piedāvātajiem stiliem, var redzēt, kā izveidotā tabula izskatīsies:

10

Ar pogām 11 un 12 var izvēlēties kādu no piedāvāto stilu rindām, bet ar pogu 13 (More) – atvērt lodziņuu ar vairākām stilu rindām:

14

  • konteksta Table Tools cilnes Design lappuses grupā Table Style Options ar izvēles rūtiņām atlasa tabulas elementus, kuriem lietot izvēlēto stilu:

15

stilu, kuru vēlas lietot tabulai, izvēlas ar klikšķi uz tā.

12.6. Tabulas sadalīšana un apvienošana

Ja nepieciešams, tabulu var sadalīt divās daļās. Lai to izdarītu, kursoru novieto tabulas rindā, kurai jābūt sadalītās tabulas otras daļas pirmajai rindai, un piespiež konteksta Table Tools cilnes Layout lappuses grupas Merge pogu 1:

2

Lai apvienotu sadalīto tabulu, kursoru novieto starp abām tabulas daļām un ar taustiņu delete izdzēš atdalošās rindas.

13. PASTA SAPLUDINĀŠANA

13.1. Ievads

Sadzīvē bieži nepieciešams daudziem adresātiem nosūtīt vienāda satura vēstules, kurās jānorāda adresātam paredzētā specifiskā informācija. To var izdarīt vairākos veidos, piemēram:

  • sagatavot dokumentu un tad ierakstīt katram adresātam paredzēto specifisko informāciju;
  • izmantot tekstapstrādes lietotnes pasta sapludināšanas rīku.

Lai veiktu pasta sapludināšanu, nepieciešami šādi divi dokumenti:

  • galvenais dokuments (Main Document) – Word pasta sapludināšanas operācijā tas ir dokuments, kas visām sapludinātā dokumenta versijām ir vienāds;
  • datu avots (Data Source) – datne, no kuras dokumentu sērijā ievietos mainīgo informāciju. Par datu dokumentu var izmantot:
    • MS Word dokumentu, kas sastāv tikai no vienas tabulas, kurā ierakstīta nepieciešamā informācija;
    • MS Excel vai MS Access datubāzes tabulu;
Datu avotu var veidot sapludināto dokumentu izveides gaitā, kā arī var izmantot iepriekš izveidotas un saglabātas datu avota datnes;
  • apvienot (Merge) datu avota informāciju un galveno dokumentu.

Piemērs:

2

12.1.1. Galvenais dokuments

Par galveno dokumentu var izmantot iepriekš izveidotu un saglabātu dokumentu vai arī to izveidot no jauna.

Galvenajā dokumentā ievieto laukus (Merge Fields), ar kuru palīdzību galveno dokumentu sasaista ar datu avotu, norādot, kurās dokumenta vietās kādu datu avota informāciju ievietot dokumentu apvienošanas procesā.

trijsturis Par galveno dokumentu nevar izmantot datu avota dokumentu.

12.1.2. Datu avots

Tabula, kuru izmanto kā datu avotu, sastāv no ierakstiem (record) un laukiem (field).

Katra tabulas šūna ir lauks, bet tabulas rindiņa (lauku virkne) veido ierakstu.

Tabulas pirmās rindas šūnu saturs tiek uzskatīts par lauku nosaukumiem (field name). Pārējās tabulas rindas ir ieraksti.

3

Lauka nosaukumam noteikti jāsākas ar burtu, un tas var būt jebkura simbolu virkne. Tomēr ieteicams lauku nosaukumus veidot no latīņu alfabēta burtiem, cipariem un simbola "_".

Datu avota dokumentu ieteicams izveidot, pirms sāk sapludināto dokumentu veidošanu.

Lai izveidotu datu avota dokumentu Microsoft Word:

  • atver jaunu dokumentu;
  • ar kādu no jaunas tabulas atvēršanas paņēmieniem atver tabulu, norādot kolonnu (lauku) un rindiņu (ierakstu + 1) skaitu;
  • tabulas pirmajā rindā ieraksta lauku nosaukumus;
  • ieraksta datus;
  • saglabā dokumentu;
  • aizver dokumentu.

Piemērā tabula izveidota un saglabāta kā MS Word 2010 datne ar nosaukumu klaus.docx

Datu avota dokumentā pirms tabulas nedrīkst būt tukšas rindkopas vai ierakstīts teksts, piemēram, virsraksts, bet tabulā nedrīkst būt apvienotas vai dalītas šūnas.

13.2. Sapludināto dokumentu veidošana

Sapludināto dokumentu veidošanu sāk ar galvenā dokumenta izveidošanu: atver dokumentu, kuru izmantos par pamatu sapludinātiem dokumentiem, vai arī atver jaunu dokumentu un sagatavo to.

Piemērā atver dokumentu – paziņojumu par kursiem, kurš jānosūta pieciem adresātiem:

1

Piespiež lentes cilnes Mailings lappuses grupas Start Mail Merge pogu 2, kas piedāvā vairākas iespējas:

3

11.2.1. Sapludināto dokumentu izveidošana, izmantojot vedni Mail Merge

Ar lentes cilnes Mailings lappuses grupas Start Mail Merge pogu 2 atvērtajā izvēlnē izpildot klikšķi uz izvēlnes elementa 4, uzdevumrūtī tiek atvērts vednis Mail Merge, kas ietver sešus soļus.

1. solis – pamatdokumenta tipa izvēle.

Izvēlas kādu no piedāvātajiem pamatdokumenta tipiem:

5

Par izdarīto izvēli (šajā gadījumā – Letters) dots paskaidrojums:

sūtīt vēstules cilvēku grupai. Katram saņēmējam adresēto vēstuli var individualizēt.

Ar klikšķi uz 6 pāriet uz nākamo soli – pamatdokumenta izvēli.

2. solis – pamatdokumenta izvēle.

Izvēlas pamatdokumentu:

7

Par izdarīto izvēli (šajā gadījumā – Use the current document) dots paskaidrojums:

sākt ar uz ekrāna redzamo dokumentu un izmantot Mail Merge vedni saņēmēja informācijas pievienošanai.

Ar klikšķi uz 8 pāriet uz nākamo soli – saņēmēju (adresātu) izvēli.

Ar klikšķi uz 9 var atgriezties pie pamatdokumenta tipa izvēles.

3. solis – saņēmēju (adresātu) izvēle.

Izvēlas vēstules saņēmēju (adresātu) sarakstu:

10

Piemērā izdarīta izvēle Use an existing list (izmantot eksistējošu sarakstu), tāpēc jānorāda datu datnes vai datubāzes nosaukums un adrese.

Izpildot klikšķi uz pogas 11, atveras dialoglodziņš Select Data Source, kurā var izvēlēties nepieciešamo datni:

12

Izvēlētās datnes atvēršanai un labošanai kļūst pieejama poga 13. Ar klikšķi uz tās, tiek atvērts logs Mail Merge Recipients.

Lodziņā Mail Merge Recipients tiek piedāvāti izvēlētā saraksta dati līdz ar plašām labošanas, pārveidošanas un papildināšanas iespējām.

14

Sarakstu var sašķirot pēc jebkura lauka, izpildot klikšķi uz lauka nosaukuma. Ar atkārtotu klikšķi var izvēlēties šķirošanu augošā vai dilstošā secībā.

No saraksta atlasa ierakstus, kas tiks izmantoti pasta sapludināšanā. To var izdarīt:

  • atzīmējot izvēles rūtiņu 14 atbilstošā ieraksta kreisajā malā;
  • atlasot ierakstus pēc jebkura lauka satura: izpildot klikšķi uz lejupvērstās bultiņas 16 pa labi no lauka nosaukuma tiek atvērts sarakstlodziņš, kurā var izvēlēties vajadzīgo lauka saturu, piemēram, laukam "dzimums":

17

Izpildot klikšķi uz 18, pāriet uz nākamo soli – vēstuļu veidošanu.

Izpildot klikšķi uz 19, var atgriezties pie pamatdokumenta izvēles.

4. solis – vēstules izveidošana.

Ja pamatdokuments vēl nav izveidots, to var izdarīt. Var veikt arī vajadzīgos vēstules satura un formas labojumus.

Lai vēstulei pievienotu vēstules saņēmēja (adresāta) individuālo informāciju, teksta kursoru novieto atbilstošajā vēstules (pamatdokumenta) vietā un izvēlas pievienošanai vajadzīgo informāciju:

20

Rakstot sērijveida vēstules latviski, ieteicams izmantot iespēju 21, kas piedāvā dialoglodziņu Insert Merge Field ar datu avota lauku sarakstu.

Lai ievietotu lauku pamatdokumentā:

  • novieto kursoru pamatdokumentā lauka ievietošanas vietā;
  • izvēlas ievietojamo lauku.

Šīs darbības atkārto katra lauka ievietošanai.

Izmantojot iespēju 21, ievietojamo lauku izvēlas dialoglodziņā Insert Merge Field. To ievieto ar klikšķi uz pogas 22:

23

Piemērā paziņojuma vēstulē ievietoti adresāta vārda un uzvārda lauki:

24

Savukārt lentes cilnes Mailings lappuses grupas Write & Insert Fields poga 25 piedāvā plašas iespējas pievienot galvenajam dokumentam tekstu un laukus atkarībā no dažādiem nosacījumiem:

26

Izmantojot to, ka datu avotā ir norādīts klausītāju dzimums (s, v), var pievienot uzrunai vārdu "klausītājs" atbilstošā locījumā.

Izvēloties komandu 27 (ja...tad...citādi...), dialoglodziņā Insert Word Field: IF ieraksta nosacījumus teksta ierakstīšanai kursora norādītā vietā:

28

  • lodziņā Field name (lauka nosaukums) izvēlas lauku, kura vērtība nosaka ierakstāmā teksta izvēli (piemērā – lauks "dzimums"):

29

  • lodziņā Comparison (salīdzinājums) izvēlas salīdzināšanas veidu ar lodziņā Compare to ierakstīto tekstu, piemērā – Equal to (vienāds ar):

30

  • lodziņā Insert this text: ieraksta vēstulē ievietojamo tekstu, ja nosacījums ir patiess, piemēram, "Klausītājam";
  • lodziņā Otherwise insert this text: ieraksta vēstulē ievietojamo tekstu, ja nosacījums ir aplams, piemēram, "Klausītājai";
  • piespiež pogu ok.

Izpildot klikšķi uz 31, pāriet uz nākamo soli – vēstules priekšskatījumu.

Izpildot klikšķi uz 32, var atgriezties pie saņēmēju (adresātu) izvēles.

5. solis – vēstules priekšskatījums.

33

Ekrānā redzama viena no izveidotajām vēstulēm:

34

Ar klikšķiem uz pogām 35 un 36 var šķirstīt visas vēstules.

Lai atrastu un priekšskatītu konkrētam saņēmējam adresētu vēstuli, ar klikšķi uz pogas 37 atver dialoga logu Find in Field, kurā ievada meklēšanas kritērijus:
38

  • izkrītošajā sarakstlodziņā In field: izvēlas lauku, pēc kura meklē adresātu;
  • lodziņā Find what: ieraksta tekstu, ko vēlas atrast šajā laukā:

Ja nepieciešams, adresātu sarakstu var precizēt:

  • lai sapludināšanā neiekļautu saņēmēju, kuram adresēta priekšskatāmā vēstule, piespiež pogu 39;
  • lai izmainītu adresātu sarakstu, piespiež pogu 40, kas atver logu Mail Merge Recipients, un izdara vajadzīgos labojumus.

Izpildot klikšķi uz 41, pāriet uz nākamo soli – sapludināšanas pabeigšanu.

Izpildot klikšķi t uz 42, var atgriezties pie vēstules izveidošanas.

6. solis – sapludināšanas pabeigšana.

43

Vēstuļu sapludināšanu var pabeigt ar vienu no darbībām:

  • atsevišķu vēstuļu individualizācija:
    pabeidz sapludināšanu un rediģē vajadzīgo informāciju sapludinātajā dokumentā:
    • piespiež pogu 44;
    • dialoglodziņā Merge to New Document atlasa sapludināmos ierakstus:

45

    • piespiež pogu ok.

Tiek izveidots un atvērts jauns sapludināts dokuments ar vēstules tekstu katram adresātam. Šajā dokumentā var sameklēt informāciju, kuru vēlas rediģēt, un veikt nepieciešamās izmaiņas. Šo dokumentu var izdrukāt un saglabāt tāpat kā parastu dokumentu;

  • vēstuļu drukāšana:
    • izpilda klikšķi uz pogas 46,
    • dialoglodziņā Merge to Printer atlasa drukājamos ierakstus:

47

    • piespiež pogu ok.

Tiek atvērts dialoglodziņš Print, kurā var iestatīt vajadzīgos drukas parametrus: