Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes (e-grāmata)

2. Naudas īpašības

Lai nauda tiktu akceptēta kā maksāšanas līdzeklis un varētu pildīt savas funkcijas, tai ir jāpiemīt īpašībām, kas padara naudas lietošanu ilglaicīgu un izdevīgu:

  • Uzticība;
  • Viendabīgums;
  • Dalāmība;
  • Ērta lietošana;
  • Ilga lietojamība;
  • Aizsardzība pret viltojumiem;
  • Ierobežots piedāvājums;
  • Pirktspēja.

Daži uzskata, ka vissvarīgākā naudas īpašība ir, ka cilvēki tai uzticas un izmanto tirdzniecības darījumos. Nepieļaujami būtu, ja kāda iedzīvotāju daļa atteiktos no šāda naudas veida. Tas varētu stipri ietekmēt valsts ekonomiku, jo cilvēki ir tie, kas naudu lieto un veido valsts tautsaimniecību. Iedziļinoties naudas būtībā, it īpaši papīra naudas, saprotam, ka patiesībā tai nav nekādas lielās vērtības, tas ir parasts papīra gabaliņš. Varētu šķist savādi, ka cilvēki šos papīrus uztver tik nopietni. Izskaidrojums ir tāds, ka valdība šo papīra naudu ir pasludinājusi kā likumīgu maksāšanas līdzekli, ko iedzīvotāji ir akceptējuši un pieņēmuši.


Otrkārt, naudai ir jābūt viendabīgai. Vienai naudas zīmei var būt viena vērtība.

Dalāmība ir naudas priekšrocība attiecībā pret barteru, jo senatnē nebija iespējams samainīt aitu pret pus zirgu. Tātad naudai, lai tā tiktu pieņemta, ir jābūt dalāmai bez vērtības zaudējuma. Pastāv naudas zīmes ar lielāku un mazāku nominālvērtību, lai nebūtu problēmu veikt gan lielus, gan mazus darījumus un maksājumus.

Naudai kā pirkšanas spēkam ir jābūt vieglai un ērti pārnēsājamai, lai neradītu cilvēkiem neērtības. Nav pieļaujams, ka mūsdienās naudas vērtība tiktu izteikta svarā, t. i., naudas smagumu nesalīdzina attiecībā pret tās vērtību. Mūsdienās naudu izgatavo no materiāla, kuram ir augsta kvalitāte un kas kalpo ilgi. Tas tādēļ, ka cilvēki nepieņemtu kā naudu kaut ko tādu, kas ātri bojātos, rūsētu, plīstu vai kā citādi iznīktu. Ir veikti dažādi pasākumi un uzlabots materiāls, no kā izgatavo naudu, lai pasargātu to no dažādām dabas stihijām, ugunsgrēkiem un citādiem nelaimes gadījumiem.

Viena no problēmām, kas parādījās līdz ar naudas izmantošanu darījumos, ir tās viltošana. Ļoti svarīga naudas īpašība mūsdienās ir aizsardzība pret viltojumiem. Bargie sodi par naudas viltošanu nav spējuši atturēt cilvēkus no naudas viltošanas un tieši tādēļ laika gaitā naudas izgatavošanas process ir kļuvis aizvien sarežģītāks. Tā kā šodien tehnika ir attīstījusies tik tālu, ka ir iespējami visdažādākie brīnumi, tad naudas drošība kļūst arvien lielāka, taču no otras puses, arī viltotāju tehnika ir ļoti augstā līmenī, tāpēc bieži vien nevar uzreiz pamanīt atšķirības no oriģināla. Katras valsts naudai ir izgatavoti dažādi pret viltošanas elementi, kā, piemēram, ūdenszīmes, metāldiegi u. tml., lai viltošanu padarītu maksimāli neiespējamu.

Svarīgi ir, lai naudai būtu ierobežots piedāvājums, jo visam, kas ir neierobežotā daudzumā, nav lielas vērtības. Šo piedāvājumu regulē Centrālā banka ( Latvijā – Latvijas banka ).

Lai atzītu naudas sabiedrisko lietošanas vērtību, naudai jāpiemīt pirktspējai. Mūsdienās to nosaka amerikāņu ekonomista Irvinga Fišera formula, pēc kuras naudas pirktspēju raksturo cenu līmenis un tā izmaiņas. Proti, ja cenas samazinās, tad naudas pirktspēja palielinās un otrādi.[3.,119;4.,]