2. PLANĒTAS. Elektroniskā grāmata

2.1. Saules sistēma

Mazie ķermeņi

Lielās planētas ir lieli, apaļi debess ķermeņi, kuru apkaimē nav citu līdzīga izmēra objektu. Taču Saules sistēmā ir arī daudz sīkāku debess ķermeņu.

Pundurplanētas ir mazākas par lielajām planētām. Tās arī ir apaļas, taču to apkaimē ir vēl citi līdzīga izmēra objekti. 2011. gadā bija zināmas 5 pundurplanētas: Cerera, Plutons, Erīda, Haumeja un Makemake. Cerera atrodas asteroīdu joslā, bet pārējās pundurplanētas - Saules sistēmas ārējā daļā. Erīda un Plutons ir lielākās pundurplanētas, to diametrs pārsniedz 2000 km. Cerera sastāv no iežiem, bet pārējo pundurplanētu sastāvā, domājams, ir daudz ledus.

Planētu pavadoņi riņķo ap planētām. Tie var būt gan lielāki par Zemes vienīgo dabisko pavadoni Mēnesi, gan arī pavisam sīki. Jupiteram un Saturnam ir ļoti daudz pavadoņu. Četri lielākie Jupitera pavadoņi ir Jo, Eiropa, Ganimēds un Kallisto. Ganimēds pat ir lielāks par Saulei tuvāko planētu – Merkuru. Saturna lielākais pavadonis Titāns ir īpašs ar to, ka tam vienīgajam no planētu pavadoņiem ir blīva atmosfēra.

Asteroīdi ir dažāda lieluma neregulāras formas klinšu bluķi. Lielākā daļa asteroīdu jeb mazo planētu izvietoti asteroīdu joslā, kas atrodas starp Marsa un Jupitera orbītām. Asteroīdu orbītām ir dažāda forma un dažāds noliekuma leņķis attiecībā pret Zemes orbītas plakni. Vairāk nekā pusmiljonam asteroīdu ir noteiktas orbītas, taču ir vēl daudz tādu, kas pagaidām nav novērojami no Zemes niecīgo izmēru dēļ. Lielākie asteroīdi ir Pallāda (544 km) un Vesta (529 km). Asteroīdu virsma var būt gan gaiša, gan tumša, to klāj meteorītu triecienu radīti krāteri un putekļi. Asteroīdiem nav atmosfēras un to temperatūra pat Saules apspīdētajā pusē nepārsniedz -100°C. Asteroīdiem mēdz būt pavadoņi.

Komētas. Pavisam zināmas vairāk nekā 4000 komētas, bet to patiesais skaits ir daudz lielāks. Tās riņķo ap Sauli pa ļoti izstieptām orbītām. Pastāv komētas, kas atgriežas pie Saules ik pēc dažiem gadiem, bet lielai daļai komētu apriņķojuma periods ir tūkstoši un pat miljoni gadu. Vispazīstamākā ir Haleja komēta, kas atgriežas pie Saules reizi 76 gados. Komētas ir nelielas. Piemēram, Heila-Bopa komētas diametrs ir aptuveni 40 km. Komētas galvenokārt sastāv no sasaluša ledus un sasaluša oglekļa dioksīda, iežiem un putekļiem. Tuvojoties Saulei komēta sakarst un sasalušās vielas sāk iztvaikot. Komētai izveidojas apvalks un gāzu - putekļu aste, kas vienmēr vērsta projām no Saules.

Koipera joslas objekti. Koipera josla atrodas Saules sistēmas ārējā daļā aiz Neptūna orbītas. Šeit atklāti vairāk nekā 1000 dažāda diametra objekti un atrodas lielākā daļa pundurplanētu. Atšķirībā no asteroīdiem, kas sastāv galvenokārt no iežiem un metāliem, Koipera joslas objektu galvenā sastāvdaļa ir sasalušas vielas - metāns, amonjaks un ūdens. Tā kā šie objekti atrodas tālu no Zemes, novērojumi ar teleskopiem sniedz maz informācijas. 2015. gadā Koipera joslā lidos zonde, kas veiks tiešus mērījumus.

Cerera
Jo
Ida
Maknota komēta
Pundurplanēta Cerera. Diametrs 975 km. Habla kosmiskā teleskopa attēls
Jupitera pavadonis Jo. Diametrs 3642 km. NASA attēls
Asteroīds Ida. Garums 54 km. NASA attēls
Maknota komēta. Vikipēdijas attēls

Par Saules sistēmas mazajiem ķermeņiem lasi vēl projektā Astronomija tīklā

Apskati animācijā Čurjumova-Gerasimenko komētas kustību un izskata pārmaiņas. Palaid animāciju, nospiežot pogu Forward. Ja nepieciešams, maini animācijas ātrumu (Faster/Slower) un attēla palielinājumu (Zoom in/Zoom out)

  • Kā novietota komētas aste, komētai attālinoties no Saules?
  • Aptuveni cik liels ir astes maksimālais garums? Attālums no Saules līdz Zemei ir 150 miljoni kilometru.
  • Kurā gadā komēta atradīsies tuvu Zemei?
  • Aptuveni cik ilgā laikā komēta apriņķo Sauli?