MEDIJU PEDAGOĢIJA

3.2.1. ZIŅU RELĪZE

Ziņu relīze (saukta arī par preses relīzi) ir viens no visbiežāk lietotiem instrumentiem darbā ar masu medijiem. Tā ir oficiāla rakstura rakstiska informācija, kas satur ziņas par aktuāliem notikumiem. Pamatnosacījums - 5K, tas ir, tai jāsniedz atbildes uz 5 jautājumiem - kas? ko dara? kur? kad? kāpēc?

Kā norāda Dīters Herbsts, ziņu relīze ir organizācijas „vizītkarte, tā sniedz žurnālistiem priekšstatu par jūsu uzņēmumu un jūsu darba profesionalitāti”. (Herbsts, 2006, 108)

Ziņu relīzes sagatavošanas procesā ir svarīgi ievērot vairākus pamatnosacījumus:

  • skaidrs mērķis

Kāds ir ziņu relīzes mērķis? Informēt? Izskaidrot? Motivēt? Piemēram, rakstot ziņu relīzi par kādu pasākumu, mērķis varētu būt palielināt pasākuma apmeklētāju sakitu. Mērķis - informēt par pasākumu un motivēt konkrētai rīcībai - pasākuma apmeklēšanai.

  • jaunuma kritērijs

Ziņai jāsatur informācija par aktuāliem notikumiem. Jo tuvāks ir kāda notikuma norises laiks masu medija iznākšanas laikam, jo lielāka garantija, ka medijs ziņu izmantos. Atslēgas vārdi varētu būt „šodien”, „rīt”, „vakar” u.c.

  • nepārtrauktība

Notikumam, kas jau ir definēts kā ziņa (ir jau par notikumu reiz ziņots), ir lielākas izredzes arī turpmāk palikt žurnālistu uzmanības lokā.

  • Interesantums

Ziņai jābūt saistošai masu medija mērķauditorijai. Pirmkārt, svarīgs ir lokālais princips. Piemēram, ziņas, kas ir saistošas, interesantas liepājniekiem, var tādas nebūt kuldīdzniekiem, tāpēc konkrēto ziņu vajadzētu sūtīt Liepājas, nevis Kuldīgas masu medijiem. Otrkārt, interesantas mēdz būt ziņas, kuras satur informāciju par masu mediju mērķauditorijai zināmiem, populāriem cilvēkiem.

  • viens galvenais vēstījums

Katram notikumam jāgatavo atsevišķa ziņu relīze. Nevar vienā relīze aprakstīt visas aktuālās ziņas.

  • vizuāla informācija (TV, foto)

Ja vēlaties, lai notikums tiktu vizuāli attēlots, ir jāizvērtē vispiemērotākais brīdis preses fotogrāfu un televīzijas žurnālistu piesaistei. Vizuālai informācijai svarīgi ir attēlot cilvēkus darbībā, nevis „sēdošas galvas”.

  • ziņa īstajā laikā

Lai ziņa ieinteresētu masu medijus, svarīgi to sniegt laikā, kad ziņā skartā tēma ir aktuāla sabiedrībai. Tāpat arī nevar cerēt, ka ziņa ieinteresēs masu medijus brīdī, kad tiem ir jāatspoguļo kāds cits sabiedrībai svarīgs notikums. Piemēram, ziņu par cenu kāpumu kādai produktu grupai var nomākt ziņa par spēcīgu zemestrīci valstī.

  • saturiski pareiza, precīza

Rakstot ziņu relīzi, svarīgi katru faktu, katru uzrakstīto vārdu, uzvārdu, nosaukumu utt. precizēt, pārbaudīt līdz pat sīkumam. Nav pieļaujams, ka ziņu relīzē tiek sniegta neprecīza, līdz galam nepārbaudīta informācija.

  • prasībām atbilstošs noformējums

Tā kā masu mediji saņem ļoti daudz ziņu relīžu un līdz ar to visas nespēj izlasīt un izmantot, svarīgas ir pirmās sekundes, ko žurnālists velta saņemtajai ziņai. Lai šajās sekundēs tiktu pamanīta ziņas galvenā doma, svarīgi ziņu relīzi noformēt tā, lai tā būtu viegli uztverama. Te palīdzēs gan ieteikumi ziņu struktūras izveidei, gan tehniskajam noformējumam.

  • labs stils, gramatiski pareizi uzrakstīta

Lai nerastos situācija, kad masu mediji saņem sliktā stilā un gramatiski kļūdaini uzrakstītu ziņu relīzi, uzrakstīto ziņu vajadzētu iedot pārlasīt kolēģim. Protams, pamatnosacījums ir paša rakstītāja kompetence valodas pareizrakstības jautājumos. Gramatiski kļūdaini uzrakstīta ziņu relīze var radīt iespaidu, ka rakstītājam ir bijusi pavirša attieksme ne tikai pret valodu, bet arī pret ziņā sniegtajiem faktiem un žurnālists nevar tiem droši ticēt.

Minēto pamatnosacījumu ziņu relīzes rakstīšanā ievērošana palīdzēs jums veidot savas organizācijas publicitāti un radīt žurnālistos labu priekšstatu par jūsu pārstāvēto organizāciju. Kā norāda Dīters Herbsts, ziņu relīze ir jūsu vizītkarte, tā sniedz žurnālistiem priekšstatu par jūsu organizāciju un jūsu darba profesionalitāti (Herbsts, 2006, 108).