MEDIJU PEDAGOĢIJA

IZMANTOTĀ LITERATŪRA

1.      Alhimionoks R., Būvmeistere L., Falka S., Meikališa Ā., Melnbārde V.,   Siņicins M. Civilzinības.- R: RaKa , 1999., 60.- 64. lpp.

2.      Āboltiņa Z. Vardarbība televīzijā.// Psiholoģija ģimenei un skolai. 2005., Nr.4.,  26.- 28.lpp.

3.      Āboltiņa Z. Vai es esmu reklāma? //Psiholoģija mums. 2005. Nr.5., 49.-53. lpp.

4.      Baacke D. Zielgruppe Kind. – Opladen: (Leske + Budrich), 1999.

5.      Barsch A., Erlinger H. D. Medienpädagogik. – Stuttgart: Klett- Kotta, 2002.

6.      Baudrillard J. The Ecstasy of Communication. – New York: Semiotext,1988.

7.      Bitīte I. Dators ne tikai ienaidnieks! //Sievietes pasaule. 2004. Nr.1., 24.-25. lpp.

8.      Broka K. Internetatkarība. Tās būtība, galvenie cēloņi un sekas.// Psiholoģija ģimenei un skolai. 2006.Nr.11-12., 42.-50. lpp.

9.      Burdjē P. Praktiskā jēga. – Rīga: Omnia mea, 2004.

10.  Catlaks G., Ikstens J. Politika un tiesības.- R., Zvaigzne ABC, 2003., 135- 143.  lpp.

11.  Catlaks G. Civilzinības.- R., Zvaigzne ABC, 2006., 210.-219.lpp.

12.  Charlton M., Neumann-Braun K. Medienkindheit Medienjugend.- München, 1992.

13.  Daft, R.. Organization theory and design (3rd ed.) St.Paul, MN: West Publishing, 1989.

14.  Falka.S., Kuprišs E., Siņicens M., Sīka Ē. Politika un tiesības.1. daļa.-R., RaKa., 2003., 143-148.lpp.

15.  Ferchhoff W. Jugendkulturen. // Soziologische Basics. Eine Einfürung für Pädagogen und Pädagoginnen. – Wiesbaden: Verlag für Sozialwissenschaften, 2006., S. 91. – 96.

16.  Jēkabsone J. Vai darbs ar datoru kaitē veselībai? // Praktiskais latvietis. 2002. Nr.3., 16-17.lpp

17.  Gulāne V. Vardarbība ekrānos un agresija.-R., RaKa , 2002., 178. lpp.

18.  Kupfere S. Bērns un TV.// Mājas un Dārzs. 2006. Nr.2., 74-75.lpp.

19.  Krasnā. L. Kas ir online psihoterapija? //Psiholoģijas pasaule. 2006.Nr.2., 8.-11. lpp.

20.  Krasnā. L. Manipulācija ar personību masu medijos. // Psiholoģijas pasaule.  2005.Nr.3., 38.-43.lpp.

21.  Lasmane R. Globālajā tīmeklī notvertie. Mūsdienu fenomens - Atkarība no interneta. // Psiholoģijas pasaule. 2003.Nr.5., 44.-48.lpp.

22.  Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas terminoloģijas apakškomisija; © Tilde, 2009.

23.  Lāce. D. Datora lietotāja spožums un posts. // Sievietes pasaule. 2004. Nr.1.,  24.-25. lpp.

24.  Lifton R. J. The Proteant Self: Human Resilience in an Age of Fragmentation. – New York: Basic Books,1993.

25.  Nikiforovs. O. Datorspēļu mānīgais vilinājums.// Psiholoģija ģimenei un skolai. 2007., Nr.3., 1012.lpp.

26.  Ort C. M. Kulturbegriffe und Kulturtheorien. // Konzepte der Kulturwissenschaften. – Stuttgart, Weimar: J. Metzler, 2003., S. 19. – 38.

27.  Plaude I. Sociālā pedagoģija. - Rīga: Raka, 2003.

28.  Politikas gadagrāmata. Latvija 2005. – Rīga: Zinātne,2006.

29.  Posner R. Kultursemiotik. // Konzepte der Kulturwissenschaften. – Stuttgart, Weimar: J. Metzler, 2003., S. 39.- 72.

30.  Postmann N. Das Verschwinden der Kindheit. - Frankfurt: Fischer, 1983.

31.  Ramma Z. Pie TV un datora –kā pielipis. // Mans mazais skolā. 2004., rudens/ ziema.,42.-44.lpp.

32.  Rifkins Dž. Jaunās ekonomikas laikmets. – Rīga: Jumava, 2004.

33.  Rubene Z., Krūmiņa A.,  Vanaga I. 2008. Ievads mediju pedagoģijā, RaKa;

34.  Rubene Z. Problems of Pedagogy in the Situation of Postmodernism.// Changing Education in a Changing Society. ATEE Spring University. – Klaipeda: Klaipeda University, Lithuania, 2006.95.-99. pp.

35.  Schorb B. Zur Theorie medialer Sozialisation. // Grundbegriffe Medienpädagogik. München: Kopaed, 2005, S. 381.-389.

36.  Sinhart-Pallin D. Medienpädagogik.// Handbuch Kritische Pädagogik. – Weinheim, Basel: Beltz Verlag, 2001, S. 383.-396.

37.  Sils J. Masu apziņas manipulācija. Klubs 415, 2006.

38.  Sūna L. Popkultūras kapitāls kā mūsdienu jaunieša identitātes neatņemama sastāvdaļa. //Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas. Agora 5. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006.,93.-102.lpp.

39.  Tunne I.,Šteinberga A. Jauniešu pašizjūta un vērtības. R: RaKa, 1999.

40.  Tūna A., Sarma V., Rudiņa V., Catlaks G., Apols G. Civilzinības- R.: Rasa ABC., 2000., 79.-88.lpp.

41.  Vecgrāve L. Bērns kā patērētājs masu komunikācijā.// Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas. Agora 5. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006.,125.-135.lpp.

42.  Veinberga S. Masmediji. R.:Zvaigzne ABC, 2005.

43.  Viduleja A. Internets bez riska.// Izglītība un kultūra. 2007. Nr.3., 12-13.lpp.

44.  Vilks A. Deviantoloģija (mācība par uzvedības sociālajām novirzēm).-R.: Tiesu nama aģentūra, 2000., 308.-322.lpp.

45.  Zālīte R. Vai reklāma ir agresīva?.// Sievietes pasaule. 2005. Nr.7., 45.-49. lpp.

46.  Zimmer G. Berufliche Bildung und Medien.//Grundbegriffe Medienpädagogik.- München: Kopaed, 2005, S. 30-37.

47.  Zonne I. Datoratkarības gūstā. // Sievietes pasaule. 2004. Nr.12., 12.-14. lpp.

48.  Žogls A. Internets- pagātne, mūsdienas un nākotne.// Terra. 2005.Nr.5., 18-19.lpp.

49.  Барт Р. От произведения к тексту. // Семиотика. Поэтика. - Москва: Прогресс, 1994, с. 413-423.

50.  Куриллова Н. Медиа- культура. От модерна к постмодерну. – Москва: Академический Проект, 2005.

Маклюэн М. Понимание медиа: внешния расширения человека. - Москва: Жуковский: Канон – пресс –Ц, 2003.