MEDIJU PEDAGOĢIJA

1.3. PUSAUDŽU UN JAUNIEŠU POZĪCIJAS SPECIFIKA MEDIJU KULTŪRĀ: KONSTRUKTĪVA UN RADOŠA MASU MEDIJU IZMANTOŠANU DZĪVĒ

Ja piekrītam prenatālās psiholoģijas atziņām, ka apkārtējā vide, tostarp mediji, ietekmē bērna attīstību vēl pirms tā dzimšanas, tad ir pamats domāt, ka jau šajā bērna attīstības periodā varam runāt par nosacītu mediju ienākšanu bērna dzīvē.

Attēls

foto: fotoboy.lv

Realitātē mediji bērna dzīvē ienāk ar pirmo bilžu grāmatu, ar pirmo priekšā lasīto pasaku jau agrajā bērnībā. Kā saka vācu pedagogs Dīters Bāke, gribam to atzīt vai ne, bērnība šodien ir „mediju bērnība” un bērnistaba ir vienlaikus arī „mediju istaba” (Baacke,1999). Mediju zinātnieki runā par „mediju bērnību un mediju jaunību”, kas raksturīga mūsdienu sabiedrībā (Charlton, Neumann-Braun,1992).

Piemēram, ASV bērni vecumā no 4 līdz 12 gadiem gadā tērē pēc saviem ieskatiem 29 biljonus ASV dolāru. 47% bērnu savu naudu tērē tieši medijiem - mūzikas ierakstu iegādei, 26% par šo naudu pērk kino biļetes.

Bērniem ir liela ietekme uz ģimenes budžeta plānošanu un tērēšanu – bērni var ieteikt pirkumus no saldumiem līdz brīvdienu ceļojumiem un jaunāko tehnoloģiju iegādei. Runājot par nākamo patērētāju audzināšana, tad pirkšanas paradumi veidojas jau bērnībā. Vidēji bērns ASV dažādos medijos reklāmas skatās 40 stundas nedēļa – tikpat daudz, cik lielākā daļa pieaugušo pavada darbā.(Vecgrāve,2006)

Bērns masu medijiem ir kļuvis ļoti viegli sasniedzams. 20.gsadsimta 90. gados sāka izdot bērniem domātas avīzes, viņiem 24 stundas diennaktī raida televīzijas kanāli, daudzas interneta lapaspuses piedāvā spēles utt. (Vecgrāve,2006)

Pētnieki brīdina, ka ar mediju starpniecību iegūtā pieredze sāk pārmākt personisko, nepastarpināto pieredzi. Mūsdienās televizora ekrāns jauno paaudzi informē par visu - priekšstatu par pasaules esamību rada izdomāti skaidrojumi un vēstījumi, nevis „patiesajā īstenībā” redzētais. Un, tā kā televīzija arvien vairāk izlīdzina atšķirības starp pieaugušo un bērnu pasauli, amerikāņu sociologs Neils Postmans (Neil Postmann) runā par „bērnības atcelšanu” (Postmann,1983).

Bernds Šorbs (Bernd Schorb) norāda uz mediju nozīmi socializācijas procesā:

  • mediji kā socializācijas faktors - mediji, īpaši masu mediji, daudzejādā ziņā nosaka jauno cilvēku viedokļu, spriedumu, zināšanu un izturēšanās veidošanos;
  • mediji kā vidutājs socializācijas procesā - mediji kalpo kā kultūras, zināšanu, uzvedības normu saglabāšanas un pārnešanas līdzeklis;
  • mediji kā socializācijas procesa instrumenti – mediju socializācija norisinās, vērojot, atdarinot un vērtējot paraugus, līdzdarbojoties un mācoties no tiem(Schorb,2005).

Psiholoģijā tiek uzsvērts, ka mediji iespaido:

  • cilvēku uztveri;
  • savstarpējās attiecības;
  • attieksmi (pret sociāliem, ekonomiskiem un politiskiem jautājumiem);
  • gaumi;
  • izvēli.

Psiholoģiskā ietekme – tā ir iedarbība uz psihisko stāvokli, domām, jūtām un cita cilvēka darbībām ar psiholoģisko līdzekļu palīdzību. Tipiskākās ietekmes ir:

  • Tiešā psiholoģiskā iedarbība, kad tiek izmantoti tieši argumenti,
  • Slēptā psiholoģiskā iedarbība, kad tiek izmantoti slēpti mājieni un solījumi.

Psiholoģiskā ietekmēšana tiek realizēta, lai galvenokārt sasniegtu trīs mērķus:
1. Lai apmierinātu savas vajadzības ar citu subjektu palīdzību vai pastarpināti ar tiem.
2. Lai apstiprinātu savas eksistences faktu un šī fakta nozīmību.
3. Lai pārvarētu telpas – laika ierobežojumus savā eksistencē.

Līdz ar informācijas uzņemšanu notiek tieša vai netieša iespaidošanās no redzētā - sākot ar domu un beidzot ar uzvedības maiņu. Bieži vien tiek minēts A.Banduras viedoklis: TV, kino attēlotā uzvedība kļūst aizvien pieņemamāka (“Babo doll” eksperiments). Vēl varam minēt arī G. Tarda “atdarināšanas likumu”, vai “ciešas saskares likums”, vai “iestarpināšanas likumu”.

Psiholoģiskās ietekmes veidi :

  • Argumentācija, manipulācija, aizraušanās;
  • pašvirzīšanās, lūgums, ignorēšana;
  • atdarināšanas impulsa radīšana;
  • piespiešana, uzbrukums, iegalvošana.

Masu apziņas manipulācijas koncepcija izveidojas, balstoties uz biheiviorisma psiholoģijas virziena (stimuls -> reakcija). Apziņas manipulācijas, uzvedības programmēšanas pētījumiem savulaik pievērsušies arī Z.Freids, A.Pavlovs, Behterevs -> galvenā metode: iedvešana (idejas iespiešana zemapziņā, apejot psiholoģiskās aizsardzības mehānismus un domāšanu.

Manipulācijas galvenā pazīme - slēpta vēlme panākt noteiktu rīcību vai attieksmi.

Jaunās tehnoloģijas ļauj dzīvot mākslīgi un aizbēgt no reālās dzīves. Jauno tehnoloģiju atkarības veidošanās iemesls nav dators, TV, mobilais telefons, bet gan pašas personības iezīmes, kuras nosaka atkarīgas uzvedības veidošanās modeli. Bērna piesaisti masu komunikācijas jaunām tehnoloģijām veicina:

Attēls

Masu mediji producē noteiktus stereotipus gan uzvedībā, gan gaumē, tas attālina jauniešus no patiesās realitātes. Tur iekšā esmu tāds, bet izejot ārā esmu atkal cits. Pusaudzis, kura personība vēl tikai veidojas, patiesībā ir viegli aizskarams un ietekmējams.

Daudzos pētījumos ir pierādīts, ka bez pastāvīgas informācijas nav iespējama cilvēka pilnvērtīga attīstība un normāla dažādu sociālo grupu un sabiedrības funkcionēšana. Jebkura no simbolu sistēmām ir atslēga apziņai, kura var tikt un tiek izmantota, lai neaicināti iekļūtu mūsu apziņā un vadītu to bieži vien arī mums nevēlamā virzienā:

· plaši tiek izmantotas uztveres likumsakarības (piem.: figūra – fons; 25.kadrs u.c);

· uztvere atkarīga no uzmanības/ 7+-2; pārnešana..);

· domāšanas saistība ar arhetipiem (loģiskā-tēlainā domāšana; mītu un tradīciju ietekme);

· redzētais aizskar jūtas un pārdzīvojumus (“spēle uz emocijām” - kā zināms, tas ir ļoti iedarbīgs veids).

· Masu saziņas līdzekļus bieži vien mēdz dēvēt sauc arī par ,,ceturto varu”, jo:

· tie palīdz un dot iespēju cilvēkiem būt pastāvīgi lietas kursā par visiem notikumiem pašu zemē un pasaulē;

· tie iepazīstina iedzīvotājus ar dažādiem viedokļiem;

· tie ir galvenie atklātuma un pilsoņu tiesību aizstāvji;

· tie ir galvenie masu kultūras izplatītāji sabiedrībā;

· tiem ir būtiska loma cilvēku pilsoniskās pašapziņas un sociālās uzvedības normu veidošanā;

· gan tieši, gan pastarpināti veido cilvēku vērtīborientāciju un mentalitāti.

Problēmas, kas saistās ar šo socializācijas institūta ietekmi, uz šo brīdi ir:

· jaunatne pārāk aizraujas ar datora/interneta lietošanu;

· jautājumos, kas saistīti ar datoru, daudzi bērni ir krietni izglītotāki par saviem vecākiem, skolotājiem;

· bieži tiek rādīta pretrunīga informācija, līdz ar to cilvēkiem grūti izšķirties, kura ir patiesa. Tā kā nav vienots viedoklis, cilvēkam pašam jāizvēlas patstāvīga attieksme;

· bieži vien rāda pašu skaistāko, pašu sensacionālāko, pašu šausmīgāko, kaut gan reālā dzīvē tā nemaz nenotiek. Taču daži fakti ir tik pārliecinoši, ka grūti tiem nenoticēt;

· tirgus ekonomikas apstākļos notiek ārēja un iekšēja cīņa starp kultūru kā izklaides līdzekli un kultūru kā cilvēka personības attīstības līdzekli. Bieži vien šajā cīņā uzvar komerciālie, merkantilie mērķi.

Medijus mēs varam izskatīt arī kā neveselīgas kultūras un neveselīga dzīvesveida propagandētājus:

Fiziskajā sfērā:

· ēšanas paradumu ieaudzināšana,

· pasīva dzīvesveida netieša veicināšana,

· ārējā skaistuma veicināšana – līdzināšanās etaloniem,

· kaitīgo ieradumu netieša veicināšana.

Sociālajā sfērā:

· dzimumlomu identifikācijas trūkums,

· antisociālas uzvedības, vienaldzības ieaudzināšana,

· profesijas izvēles un socializācijas procesa aizkavēšana.

Garīgajā sfērā:

· Morālo principu degradēšana,

· Tradīciju un vērtību aizmiršana.

Psihiski / emocionālajā sfērā:

· Trauksmes veicināšana;

· Negatīva garastāvokļa netieša izsaukšana.

Seksuālajā sfērā:

· Seksuālās uzvedības principu maiņa;

· Agrākas dzimumnobriešanas iestāšanās.

Masu informācijas līdzekļi cilvēka dzīvi ietekmē gan pozitīvi, gan negatīvi.

Preses ietekme :

Pozitīvā ietekme

Negatīvā ietekme

Iespēja ātri pārskata veidā iepazīties ar visiem ziņojumiem

Notikumu nepatiess izklāsts

“Attieksmes lasīšanas” iespējas

Iespēja, ka preses izdevums ir klāt

Radio ietekme :

Pozitīvā ietekme

Negatīvā ietekme

Operatīvi ziņojumi

Daļēji piespiedus ( tēmas ritms)

Nav vizualizācijas (spēja “fantazēt”, veidot domu tēlus)

Iespējams uztvert tikai vienu programmu, jāatsakās no citām, ko pārraida tajā pat laikā

Televīzijas ietekme :

Pozitīvā ietekme

Negatīvā ietekme

Notikumu operatīvs izklāsts

cilvēkiem sniedz jaunāko informāciju

Ekrānā daudz vardarbības, slepkavību, asiņu pieradums – tā ir skatītāju realitāte

Kultūras vērtību translācija (izzinoša)

Nepareizs priekšstats

Palīgs mācībās, darbā,

dod iespēju paplašināt redzesloku

Vardarbības atdarināšanas iespēja

Palīdz apgūt daudzas socializācijas iemaņas

Dzimuma lomu un rasu stereotipi

Veicina vienotības izjūtu,

Faktiskie specefekti un skaņas – psihisko procesu novājinātāji

koordinē cilvēku darbību

Interesants sižets tiek pārrauts ar reklāmu- psihiskais pārrāvums

Atpūta,

palīdz atslābināties, tā nomierina un atslābina saspringto domāšanu

Bailes

Liekais svars

Datora ietekme:

Pozitīvā ietekme

Negatīvā ietekme

Aktuāla informācija par visu nepieciešamo - mācīties un iegūt informāciju

Miega traucējumi

Lētas komunikācijas

Novājināta nervu sistēmas darbība, Nervozitāte

Daudzas lietas var izdarīt

neatejot no datora

Biežas garastāvokļa maiņas

Zinātnē (piem., kosmosa izpēte, cilvēka smadzeņu darbības izziņa

šūnu līmenī)

Trauksmainība

Stress

Ārstniecības iestādēs tie palīdz

noteikt diagnozi, kā arī seko

slimnieka stāvoklim

Redzes pasliktināšanās

Skeleta deformācija

Hobiju un izklaides iespējas- klausīties mūziku, skatīties filmas

Sirds, asinsvadu problēmas

Interneta ietekme :

Pozitīvā ietekme

Negatīvā ietekme

Informācijas avots (ātrs, viegli pieejams)

Virtuālā saziņas pasaule

Mākslīgais intelekts

Sakari (komunikāciju avots)

Cilvēks bez šīm prasmēm ir atslēgts no mūsdienu informācijas aprites

Lietvedība (biznesa pamats)

Sašaurinās pusaudžu interese

Spēles, kuras provocē uz agresiju

Reklāmas ietekme :

Pozitīvā ietekme

Negatīvā ietekme

Operatīva informācija par precēm un pakalpojumiem

Negatīvas emocijas

Drošības sajūta, pārliecība, pašapmierinātība

Tiek uzspiestas nevajadzīgas lietas