Svetlana Saksonova. Indivīds kā patērētājs (e-grāmata)

9.2. Apdrošināšanas, pensiju sistēmas un ieguldījumu fondu būtība

9.2.2. Apdrošināšana

Apdrošināšana ir fizisko un juridisko personu īpašuma tiesību pārstāvēšana, iestājoties noteiktiem notikumiem, ko sauc par apdrošināšanas gadījumiem.

Tā tad apdrošināšana ir ekonomiskās attiecības, kur piedalās vismaz divas puses. Viena puse ir apdrošināšanas kompānija (valsts, akcionāru vai privātā ), kuru sauc par apdrošinātāju. Apdrošinātājs izstrādā apdrošināšanas nosacījumus (tajā skaitā, viņš uzņemas apmaksāt apdrošinājuma ņēmējam zaudējumus, ja ir iestājies apdrošināšanas notikums) un piedāvā tos saviem klientiem – juridiskām un fiziskām personām. Ja klientus apmierina šie nosacījumi, tad viņi paraksta apdrošināšanas līgumu un vienu reizi vai regulāri saskaņotajā laika periodā maksā apdrošinātājam apdrošināšanas prēmijas (maksājumi, iemaksas) saskaņā ar līgumu.

Cita ekonomisko attiecību puse – ir privātās un valsts kompānijas, organizācijas vai atsevišķie iedzīvotāji, kurus sauc par apdrošinājuma ņēmējiem. Tātad mēs esam ar jums. Cilvēki, kuri vēlas pasargāt sevi no noteikta riska veida. Apdrošinājuma ņēmēji ir juridiskās personas un rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras ir noslēgušas līgumu ar apdrošināšanas kompāniju.

Apdrošināšanas tirgū starpnieki ir apdrošināšanas brokeri. Apdrošināšanas brokeris oficiāli tiek uzskatīts par apdrošinājuma ņēmēja pārstāvi. Brokera uzdevums ir atrast klientu un apdrošināt viņu. Visa tālākā darbība saistīta ar apdrošinājuma ņēmēja apkalpošanu, ir uz apdrošināšanas kompānijas apziņas. [2.]

 

Apdrošināšana, saskaņā ar Latvijas likumdošanu, ir darbība, ko veic apdrošinātāji saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, lai, aizsargājot apdrošinātā intereses, izmaksātu apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas līgumā paredzēto gadījumu. Apdrošināšana tiek veikta brīvprātīgi, izņemot gadījumus, kad likumā ir noteikts citādi. Obligātās apdrošināšanas veidus, ievērojot to sociāli ekonomisko nepieciešamību, nosaka atsevišķs likums. Apdrošinātājs, kurš ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) obligāto apdrošināšanas operāciju veikšanai, nevar atteikties noslēgt apdrošināšanas līgumu. Tarifa likmes brīvprātīgajā apdrošināšanā nosaka apdrošinātājs. [7.]