Ogļūdeņraži

13. Alkēnu fizikālās un ķīmiskās īpašības

Fizikālo īpašību ziņā alkēni ir līdzīgi alkāniem.

Alkēni ūdenī praktiski nešķīst, bet šķīst organiskajos šķīdinātājos. Alkēni pieder pie nepolāriem hidrofobiem savienojumiem. Palielinoties alkēnu molekulmasai, to viršanas temperatūras pie­aug. Dažāda veida izomēriem ir atšķirīgas viršanas temperatūras.

Alkēni ir ķīmiski aktīvāki par alkāniem. Tas izskaidrojams ar divkāršās saites C=C klātieni. Lielāka reaģētspēja ir p saitei, jo šīs saites elektroniem ir lielāka enerģija nekā vienkāršās jeb s saites elektroniem.

1. Reakcijas ar halogēniem

Etēnam reaģējot ar bromu ūdens vai dihlormetāna šķīdumā, novēro šķīduma atkrāsošanos. Ar indikatoru var pārliecināties, ka bromūdeņradis neizdalās. Tātad ir notikusi pievienošanas reakcija. Abi broma atomi pievienojas alkēna molekulai, pārtrūkstot p saitei. Reakcijā veidojas tikai viens reakcijas produkts - 1,2-di­brometāns:

etens br

Alkēni līdzīgi reaģē arī ar hloru, veidojot dihloralkānus:

ar hloru

2. Halogēnūdeņražu pievienošana

Alkēni reaģē ar visiem halogēnūdeņražiem. Alkēniem pievienojot fluorūdeņradi vai jodūdeņradi, var iegūt attiecīgos fluoralkānus un jodalkānus:

ar HF
ar HI

3. Ūdens pievienošana

Ūdens pievienošanās rezultātā veidojas spirti:

ar HOH

Propēna reakciju ar ūdeni izmanto rūpniecībā izopropilspirta iegūšanai.

Laižot pār katalizatoru etēna un ūdens tvaika maisījumu, iegūst etilspirtu.

4. Hidrogenēšana

Alkēniem ūdeņradis pievienojas katalizatora (Ni, Pd, Pt) klātienē:

ar H2

Šajās reakcijās rodas alkāni. Alkēnu hidrogenēšanai nav plaša pielietojuma, jo tajā no sarežģītāka savienojuma iegūst vienkāršāku.

5. Oksidēšana

Oksidējot alkēnus ar kālija permanganātu vāji sārmainā vidē, iegūst divvērtīgos spirtus:

KMNO4

Alkēni, it sevišķi gāzveida un viegli gaistošie alkēni, līdzīgi alkāniem deg. Alkēni deg ar viegli kūpošu liesmu, izdalot lielu enerģijas daudzumu.

alkenu degs

6. Polimerizācija

Katalizatora klātbūtnē un paaugstinātā temperatūrā alkēnu molekulas var savienoties cita ar citu, veidojot garas virknes. Polietēna, ko parasti sauc par polietilēnu, veidošanos no etēna shematiski var attēlot šādi:

visp polim

etilens

Līdzīgi etēnam polimerizējas arī propēns:

poliprop

Alkēnu pierādīšana

Alkēnu divkāršās saites pierādīšanai parasti izmanto reakciju ar broma šķīdumu ūdenī vai dihlormetānā. Papildus var izmantot arī oksidēšanu ar kālija permanganāta šķīdumu, lai gan daudzi citi organiskie savienojumi šādos apstākļos arī var oksidēties. Oksidēšanu veic bāziskā vidē. Abās reakcijās novēro šķīdumu atkrāsošanos. Reakciju vienādojumus skat. iepriekš.