Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem

3.5. Smadzeņu darbībā balstītas zēnu un meiteņu mācīšanās atšķirības (D.Kalniņa)

3.5.2. Smadzenēs balstītās dzimumu atšķirības starp zēniem un meitenēm (3.7. tabula)

3.7.tabula. Smadzenēs balstītās dzimumu atšķirības starp zēniem un meitenēm (Gurian, Stevens, 2004; Sax, 2005; Sousa, 2006)

Meitenes

Zēni

Labāka dzirde kā zēniem. „Skaļas” vai monotoni atkārtojošās skaņas var satraukt un novērst uzmanību.

Par teikto interese ir arī sievietēm, taču viņas pārsvarā pievērš uzmanību tam, kā otrs runā, viņa balss tonim, ritmam un sarunas gaisotnei . Runas emocionālo pusi labāk uztver sievietes.

Sliktāka dzirde kā meitenēm un var zaudēt uzmanību tikai tāpēc, ka nevar sadzirdēt.

Zēni parasti dzird ar kreiso smadzeņu puslodi, mēģinot saprast to, ko viņiem stāsta, proti, viņus vairāk ieinteresē teiktā saturs.

Ir labākas objektu atpazīšanā, t.i. „Kas tas ir?”

Ir labāki objektu atrašanās vietas noteikšanā. T.i. „Kur tas ir?”

Koncentrēsies uz sejām un lietām (Meitenes zīmē lietvārdus, izmantojot siltās krāsas).

Koncentrēsies uz kustību (Zēni zīmē darbības vārdus, izmantojot vēsās krāsas). Nespēj nosēdēt monotonos apstākļos.

Vairāk lieto smadzeņu attīstītākās daļas, tādas kā smadzeņu garoza.

Vairāk lieto smadzeņu primitīvākās daļas, tādas kā hipokamps un amigdala.

Var izskaidrot un aprakstīt savas sajūtas un emocijas.

Grūti runāt par sajūtām un emocijām.

Ir vairāk verbāli emocionālas.

Ir vairāk telpiski mehāniski.

Valoda un labas motorās prasmes attīstās apmēram 6 gadus agrāk kā zēniem.

Mērķtiecība un un telpiskā atmiņa attīstās apmēram 4 gadus agrāk kā meitenēm.

Labi spēj veikt vairākus uzdevumus vienlaikus un viegli pārslēdzas no viena uzdevuma pie cita.

Fokusējas vienam uzdevumam, pārslēgšanās notiek lēnāk.

Draudzība fokusējas uz citām meitenēm.

Draudzība fokusējas uz kopīgu darbību.

Draudzības centrā ir sarunas.

Sarunas bieži ir nevajadzīgas.

Sociālās hierarhijas izjauc draudzību.

Sociālās hierarhijas veido biedriskumu un organizē attiecības.

Pašatklāšanās un dalīšanās ir svarīga draudzības sastāvdaļa.

Ja vien iespējams, izvairās no pašatklāšanās.

Bieži lūdz skolotāja palīdzību un priecājas par tuvām attiecībām ar skolotāju.

Var nelūgt palīdzību skolotājam, lai netiktu uzskatīts par pielīdēju.

Patīk sēdēt pretī skolotājam, skatīties acīs un uzsmaidīt.

Izvairās no acu kontakta un labāk, lai skolotājs sēž blakus.

Labi atceras sensorās atmiņas detaļas un lai atšķir krāsas.

Neatceras sajūtu informāciju un krāsu atšķirības.

Slikti tiek galā ar mērenu stresu, piemēram, testos ar ierobežotu laiku.

Labi tiek galā ar mērenu stresu. Tas pat palīdz uzlabot sniegumu.

Kad ir stresā, vēlas būt kopā ar draugiem.

Kad ir stresā, vēlas būt viens.

Jūtas pretīgi, kad sastopas ar draudiem un konfrontāciju.

Jūtas satraucoši, kad sastopas ar draudiem un konfrontāciju.

Agresiju reti izmanto rotaļīgi.

Agresiju bieži izmanto rotaļīgi.

Saista seksu ar citiem rezultātiem.

Pievēršas seksam nesaistīti ar citām aktivitātēm.

Lieto orientierus, dodot virziena norādes.

Lieto kompasa punktus, dodot norādes.

Priekšroku dod daiļliteratūras lasīšanai – stāstiem un romāniem.

Priekšroku dod ne daiļliteratūras lasīšanai – reālu notikumu aprakstiem, darbībām, un par to, kā darbojas lietas.

Ir daudz draugu, ja viņi iebaida, tad visdrīzāk iebaida kādu, kuru pazīst.

Ir daži draugi, ja viņi iebaida citus, tad visdrīzāk viņi nepazīst personu, kurai uzbrūk.

Nepieciešams iedrošinājums pilnveidoties.

Nepieciešami patiesi pārbaudījumi, lai liktu pārvērtēt un mainīties.

Labāka komunikācija puslodes ietvaros.

Labāka komunikācija starp puslodēm.

labāk atceras emocionāla notikumu detaļas.

Labāk atceras emocionāla notikuma būtību.

Labāk veicas uzdevumos, kas saistīti ar valodas plūdumu, objektu secības noteikšanu, specifisku objekta īpašību identificēšanu, matemātiskie aprēķini, precīzi ar rokām veicami uzdevumi.

Zēni vājāki valodā, aritmētiskās darbībās, uzdevumos, kuros nepieciešama secība, jo tas ir atkarīgs no atmiņas apstrādes efektivitātes.

Labāk veicas uzdevumos, kas saistīti ar telpiskuma, piemēram, domās rotēt 3-D objektu, analizēt sarežģītas diagrammas, matemātiskā spriestspēja.

Vieglāk uztvert faktus, informācijas izklāstus, tēlojumus, aprakstus.

Vieglāk uztvert uz problēmsituācijām balstītu informāciju, notikumus, kuriem ir spraigs sižets (karu vēsture), dinamiskus procesus (Latvijas ģeoloģijā veidotās reljefa formas).

Seko dotajām instrukcijām un palēnām apgūst vajadzīgo.

Cenšas balstīties uz paša iepriekšējo izpratni, neprasa nevienam padomu, tāpēc var rasties kļūdas, ja kaut kāds zināšanu posms iztrūkst. Zēns trūkstošo informāciju veido pēc savas saprašanas (taisa jaunu zinātni).

Emocionāli noturīgākas, neveiksmes tik daudz neietekmē viņu mācību motivāciju un pašvērtējumu.

Daudz ciešāka sakarība starp mācību sasniegumiem un attiecībām ar skolotāju. Viņiem ir vajadzīgas personības skolā, pie kā pieiet un parunāt, jo savādāk viņš var emocionāli sadegt.

Skolotāja kritika nepalīdz sevi motivēt tālākam mācību darbam, neveiksmes vairāk kā meitenēm pazemina pašvērtējumu, viņi reti kad paši meklē palīdzību, jo kaut ko nezināt taču ir kauns. Teikumu: ”Nu kā tu vari nesaprast!’’, zēns uztver : „Tu neesi pilnvērtīgs...”

Nozīmīgākie mācību motivatori ir: izprast būtību, noskaidrot kā funkcionē lietas, iegūt pieredzi, noskaidrot, ko es spēju, pierādīt savu varēšanu citiem. Zēniem uzslavas ir svarīgākas kā meitenēm.

Nozīmīgs ir pats mācību process. Ja skolotājs orientējas galvenokārt uz skolēnu mācību galarezultātiem, zēni zaudē interesi.