Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem

I MŪSDIENU SKOLOTĀJS MŪSDIENU SKOLĀ (D.Kalniņa)

1.3. Mūsdienu pedagoģiskās paradigmas (J.Davidova)

Intensīvas izglītības reformas laikā Latvijas pedagoģijā paradigma tiek skatīta kā izpratne par cilveka attīstību un sabiedrisko procesu tendencēm.

I. Žogla traktē paradigmu kā filozofisku izpratni par pedagoģisko procesu, tā produktivitāti: “Pedagoģiskā paradigma ir filozofiska izpratne par pedagoģisko procesu un tā produktivitāti… Paradigma balstās uz noteiktu pieeju un teoriju, aptver konkrētās vērtības, mērķus un līdzekļus to sasniegšanai, pauž skolotāja vai zinātnieka izpratni par pedagoģiskā procesa komponentu savstarpējo sakarību raksturu” (Žogla, 2001d, 22). Autore atzīmē, ka „paradigma balstās uz noteiktu pieeju un teoriju, aptver konkrētas vērtības, mērķus, līdzekļus to sasniegšanai, pauž skolotāja vai zinātnieka izpratni par pedagoģiskā procesa komponentu savstarpējo sakarību raksturu” (Žogla, 2001d, 22).
Mūsdienu pedagoģijā plaši sastopamas pedagoģiskās paradigmas:
  • mācību procesa centrā ir mācību priekšmets, kas didaktisko procesu pakļauj priekšmeta loģikai un ir visbiežāk sastopams kā sašaurināta didaktisko likumību izpratne, respektējot programmas prasības un tādējādi uzrādot normatīvā pedagoģiskā procesa pazīmes;
  • uz skolotāja darbību orientēts pedagoģiskais process, kas nosaka didaktiskos mērķus, līdzekļus, darba organizāciju, skolotāja un skolēna attiecības, skolotāja noteicošo pozīciju, kas visbiežāk izpaužas kā normatīvais pedagoģiskais process;
  • uz sabiedrības vajadzībām orientēts pedagoģiskais process pakļauj mērķus, līdzekļus, savstarpējās attiecības sabiedrības interesēm; personības attīstības veicināšanu saprot kā tās sekošanu sabiedrības vai kādas dominējošas grupas interesēm kā vērtībai;
  • mācību procesa centrā ir audzēknis ar individuālām īpašībām; skolotāju vada izpratne par skolēna iespējām;
  • uz audzēkņa darbību orientēts pedagoģiskais process, kas pamatojas uz izpratni par darbību kā personības attīstības pamatu, kurā izpaužas un attīstās personības īpašības un kuras kvalitāti nosaka darbības subjekta personiskās īpašības un vajadzības (Žogla, 2001d).

1.5. tabulā skat. skalas paradigmu salīdzinājumu:

1.5. tabula. Skolas paradigmu salīdzinājums

Salīdzinājuma parametri Autoritārā skola Neautoritārā skola
Idejas - Konservatīva;
- nosaka ārējie faktori;
- biheivioristiska (stimuls – reakcija)
– Humānisms;
- liberālisms;
- atbilstība skolēna spējām un iespējām
Mērķi - Adaptēšana noteiktai lomai;
- konvencionāla identitāte
- Skolēna personības attīstība;
- apzināta audzināšana;
-pašaudzināšana;
- pašrealizēšanās
Uzdevumi
- Turēt paklausībā;
- vadīt attīstību;
- tieši iedarboties uz skolēnu;
- gribas audzināšana
- Veicināt patstāvību un aktivitāti;
- atbalstīt iniciatīvu un kreativitāti;
- veidot vidi brīvai audzināšanai;
- skolēna spēju attīstība;
- pašapziņas attīstība
Mācību formas un metodes
- Klašu – stundu sistēma;
- pamudinājumi;
- sodi;
- normas,
- prasības
- Stundas robežas vājas;
- elastīga skolas vide;
- partnerība;
- atbildība par izvēli;
- situāciju organizēšana;
- apzināti iekšējās kārtības noteikumi

Paradigma pamatojas izpratnē par mācīšanos, skolēnu (audzēkni), mācīšanu, saskarsmi utt.
Analizējot populāras filozofiskās, pedagoģiskās un psiholoģiskās pieejas (Dewey, 1910, 1916, 1963; Thorndike, 1913; Watson, 1933; Выготский, 1926, 1960; Kilpatric, 1951, 1992; Skinner, 1965; Maslow, 1970; Rogers & Freiberg, 1994; Piaget, 2001 u.c.) atbilstoši tādiem parametriem kā ideja, mācību mērķi, didaktiskie principi, macību formas, metodes un saturs (skat. 1.6. tabulu), tiek saskatītas sekojošās prioritātes katrā pieejā:
  • cilvēka uzvedība biheiviorismā;
  • izglītības demokrātiskā organizācija pragmatismā;
  • cilvēka personība humānisma;
  • izglītības gnoseoloģija konstruktīvismā.
1.6. tabula. Biheiviorisma, pragmatisma, humānisma un konstruktīvisma salīdzinošā analīze

Salīdzinājuma parametri Biheiviorisms Pragmatisms Humānisms Konstruktīvisms
Ideja Pozitivisms
Funkcionālisms
Pragmatisms
Funkcionālisms
Ekzistenciālisms Postmodernisms
Kognītivisms
Mācību mērķis Racionāli domājošās personības veidošanās atbilstoši noteiktam paraugam Pilsoniski atbildīgas, demokrātiski orientētās personības audzināšana Patstāvīgas, atbildīgas, radošās personības nepārtrauktā attīstība
Kritiski domājošās personības kā sociālo pārmaiņu veidotāja attīstība
Didaktiskie principi Orientācija uz nākotni
Gnoseoloģiskais racionālisms
Personības sociāli mehānistiskā pieeja
Izglītības homogēnā organizācija atbilstoši noteiktam paraugam
Orientācija uz tagādni
Gnoseoloģskais un aksioloģiskais plurālisms
Epistemoloģiskais instrumentālisms
Brīvības aksioloģizācija
Izglītības demokrātiskā organizācija
Orientācija uz tagādni
Civēka un viņa brīvības aksioloģizācija
Personības autonomija no sociāliem un bioloģiskajiem faktoriem
Personība kā atklātā un hijerarhiskā sistema
Orientācija uz nākotni
Gnoseoloģskais un aksioloģiskais relatīvisms
Epistemoloģiskais struktūralisms
Konstruktīvais alternatīvisms
Zināšanu sociāli politiskā un kultūrvēsturiskā determinācija
Mācību formas Programētas mācību formas pēs shēmas S→R→S
Atgriezeniskās saites mehāniskie un datorlīdzekļi
Mācību programmas apguves
individuālā tempa nodrošināšana
Ir iespējamas macības bez skolotāja/docētāja
Problēmorientētas mācību formas pēc shēmas: pieredze →hipotēze →refleksija →teorija
Projekta macību formas izmantošana
Nosacījumu nodrošināšana skolotāja/docētāja un skolēna/audzēkņa sadarbībai
Mācību integrētais raksturs Fasilitatīvās mācību formas
Mācību integrētais raksturs
Orientācija uz mācību programmu patstāvīgo izstrādi, audzēkņu pašvertēšanu un pašdisciplinu
Dialoga plaša izmantošana
Fasilitatīvās un problēmorientētas mācību formas
Mācību integrētais raksturs
Mācību materiāla pluralistiskā interpretācija
Tuvākās attīstības zonas un skolotāja/docētāja un audzēkņa sadarbības nosacījumu veidošana
Mācību metodes Deduktīvā metode
Uzvedības korekcijas metode
Latentas mācības metode
Indukcijas metode
Zinātniskās refleksijas metode
Empīriskā metode
Empīriskā metode
Emocionālās ietekmēsanas metode
Netiešās iedarbības metode
Deduktīvā metode
Kritiskās anlīzes metode
Zināšanu internacionalizācijas metode
Pašrefleksijas metode
Pieredzes dekonstrukcijas un dekontekstualizācijas metode
Mācību saturs Orientācija uz dabazinātnēm
Satura diskrēts un standarizēts raksturs
Orientācija uz audzēkņa vajadzībām
Satura pragmatiskais un starpdisciplinārais raksturs
Satura vispusīgs, vispārizglītojošs un nepārtraukts raksturs
Akcents un humanitāro bloku
Orientācija uz audzēkņu kognitīvām vajadzībām
Satura starpdisciplinārais raksturs
Uz audzēkņu kognitīvām vajadzībām centrēts saturs
Akcents uz kritiskām teorijām un kritiskās domāšanas universālām prasmēm
Satura starpdisciplinārais raksturs

Salīdzinošās analīzes rezultatā mēs varam konstatēt, ka
1) biheiviorisms atbalsta tradicionālās paradigmas idejas, piedāvājot tās zinātnisko pamatojumu no psiholoģijas pozīcijas. Atbilstoši biheivioriskai pieejai izglītības raksturam jābūt homogēnam ar vienu universālo didaktisko modeli (šajā sakarā iet runa par izglītības standartu). Kā zināms, standartizācija ir cieši saistīta ar izglītības sistēmas centralizāciju, kas savukārt bieži ved uz autoritārismu un demokratizācijas lomas pazemināšanu. Šajā sakarā audzēknis ir mācību procesa objekts, uz kuru iedarbojas skolotājs/docētajs ar stimulu sistēmas palīdzību;
2) pretstatot homogēnai centralizācijai, pragmatisms atbalsta pilsoniski atbildīgas, demokrātiski orientētās personības veidošanos. Galvenā pragmatisma ideja ir sekojošā: cilvēka darbības virzība uz vajadzību apmierināšanu. Sakarā ar šo ideju pieredzei, problēmu risināšanai un refleksijai ir īpaša loma mācību procesā;
3) humānisms īpaši akcentē audzēkņa absolūtu brīvību un patstāvības attīstības īpašu lomu personības nepārtrauktās attīstības procesā. Šajā sakarā ir īpaši svarīgi lai gan skolēns, gan skolotājs būtu mācību procesa līdzvērtīgi subjekti;
4) konstruktīvisms fokusējas uz kritiski domājošās personības kā sociālo pārmaiņu veidotāja attīstību. Lai sasniegtu šo mērķi audzēknim ir nepieciešams apjēgt izglītības saturu ar refleksijas un mācību materiāla kontekstualizacijas palīdzību atbilstoši audzēkņa vajadzībām. Konstruktīvisti ipāši akcentē nepieciešamību maksimāli pietuvināt izglītību praktiskai reālai darbībai.

uzdUzdevums

Salīdzināt pedagoģiskās paradigmas atbilstoši sekojosiem parametriem:

- būtība un mērķi;

- sasniegumi un kritēriji;

- mācīšanas/mācīšanās struktūra;

- mācību teorijas, kuras ir paradigmas pamatā;

- mācību procesa dalībnieku lomas (skat.1.darba lapu).

1. Darba lapa


PEDAGOĢISKO PARADIGMU SALĪDZINĀJUMS

Salīdzinājuma parametri Priekšmetcentrēta paradigma Skolotājcentrēta paradigma
Uz sabiedrības vajadzībām orientēta paradigma Skolēncentrēta paradigma Uz skolēna darbību orientēta paradigma
Būtība un mērķi




Sasniegumu kritēriji





Mācīšanas/mācīšanās struktūra




Mācību teorijas





Mācību procesa dalībnieku lomas