Karbonskābes un to esteri

3. Karbonskābju uzbūve un nomenklatūra

Ogļūdeņražu atvasinājumus, kuru molekulās ogļūdeņraža atlikums ir saistīts ar karboksilgrupu -COOH, sauc par karbonskābēm.

Karbonskābju vispārīgā formula ir

Karbonskābju iedalījums

Atkarībā no ogļūdeņraža atlikuma karbonskābes var iedalīt piesātinātās, nepie­sātinātās un aromātiskās karbonskābēs. No alkāniem atvasinātās karbonskābes sauc par alkānskābēm, bet no arēniem atvasinātās - par arēnkarbonskābēm:

 Pēc karboksilgrupu skaita karbonskābes iedala monokarbonskābēs, dikarbon­skābēs un polikarbonskābēs.
Alkānskābes pēc IUPAC nomenklatūras nosauc, alkāna nosaukumam pievienojot vārdu “skābe”. Karboksilgrupai jāatrodas galvenajā virknē. Numerāciju sāk no karboksilgrupas oglekļa atoma, piemēram:

Daudzas karbonskābes ir zināmas jau ļoti sen. Toreiz skābju nosaukumus darināja pēc to atrašanās dabā. Izplatītākajām skābēm arī vēl šodien bieži lieto triviālos nosaukumus.

Karbonskābju sāļu triviālos nosaukumus atvasina no latīņu valodas vārdiem. Piemēram, metānskābi pirmoreiz ieguva no sarkanajām skudrām, tāpēc to nosauca par skudrskābi, bet tās sāļus sauc par formiātiem. Sviestskābes nosaukums saistīts ar sviestu, tās sāļi ir butirāti^*, dzintarskābes nosaukums cēlies no dzintara, tās sāļi ir sukcināti^** (skat.tab.).

Izplatītākās karbonskābes