Spirti

5. Alkanolu ķīmiskās īpašības

1. Hidroksilgrupas H atoma aizvietošanās

Ar stiprām bāzēm alkanoli veido sāļus - alkoholātus. Šajā reakcijā tie reaģē kā skābes. Alkanoliem skābes īpašības izteiktas ļoti vāji. Tomēr līdzīgi ūdenim etanols reaģē ar nātriju, veidojas nātrija etilāts un izdalās ūdeņradis:

Pieaugot alkanolu molekulmasai, to skābes īpašības vēl samazinās un augstākie alkanoli nereaģē pat ar kāliju.

2. Reakcija ar halogēnūdeņražiem (-OH grupas aizvietošanās)

Alkanoliem reaģējot ar halogēnūdeņražiem, rodas halogēnalkāni:

3. Dehidratācija (atšķelšanas reakcija)

No etanola var iegūt etēnu. Paaugstinātā temperatūrā koncentrētas sērskābes klātienē no etanola molekulas atšķeļas ūdens. Veidojas C=C divkāršā saite un rodas etēns:

Ja reakcijas maisījuma temperatūra ir zemāka par 140 °C, tad ūdens atšķelšanās notiek citādi: no katrām divām etanola molekulām atšķeļas viena ūdens molekula un veidojas dietilēteris CH₃-CH₂-O-CH₂-CH₃.

4. Alkanolu oksidēšana

Pirmējie alkanoli oksidējas līdz alkanāliem (aldehīdiem), kuri savukārt ļoti viegli oksidējas tālāk līdz karbonskābēm:

Uzmanīgi oksidējot, var izdalīt oksidēšanās starpproduktu - alkanālu. Reakcijas gaitā to atdestilē, tā pasargājot no tālākas oksidēšanās. Par oksidētāju visbiežāk lieto kālija dihromāta un sērskābes maisījumu. Oksidējot etanolu, var iegūt etanālu (acetaldehīdu):

Reakcijas gaitā var labi novērot dihromātjonu (Cr₂O₇^2-) oranžās krāsas izzušanu un zilganzaļās hroma(III) jonu (Cr³⁺) krāsas rašanos. Pēc šīs krāsas maiņas var pierādīt pat ļoti niecīgus alkanola daudzumus. Agrāk šo reakciju izmantoja, lai noteiktu alkohola līmeni autobraucējiem.