Skābes, bāzes un sāļi (E.Lesiņa)

4.2. Pētniecisks darbs. Vannošanās un burbuļošana kopā ar ķīmiju.

DL Vannošanās un burbuļošana kopā ar ķīmiju

Vannošanās un burbuļošana kopā ar ķīmiju

Viesnīcu , SPA un skaistumkopšanas darbiniekiem

Projekta darba ietvaros skolēni iepazīstas ar vannas bumbu sastāvu, salīdzina to ar cepamā pulvera un šķīstošo medicīnas tablešu sastāvu, iepazīstas ar sastāvdaļu funkcijām. Skolēni noskaidro, kāpēc šo produktu darbības mehānisms balstīts uz vienu un to pašu principu. Skolēni veido savas vannas bumbas no veikalā nopērkamajiem produktiem .

Darba 1.daļā audzēkņi iepazīstas ar vannas bumbu, cepamā pulvera, dažādu putojošo zāļu ķīmisko sastāvu, novērtē šo sastāvdaļu funkcijas.

Darba 2.daļā audzēkņi paši pagatavo savu vannas bumbu. Veicot darbu, kartupeļu cieti var aizstāt ar kukurūzas cieti. Kā pamateļļu var izmantot jebkuru vājas koncentrācijas eļļu, piemēram, aromātiskās masāžas eļļas, aromātisko eļļu (koncentrētu), pārtikas krāsvielas var arī nepievienot. Gan vannas bumbu, gan cepamā pulvera pamatsastāvdaļas ir dzeramā soda (nātrija hidrogēnkarbonāts NaHCO₃) un citronskābe (2-hidroksipropān-1,2,3-trikarbonskābe, НООС–СН₂–C(COOH)(OH)–СН₂–СООН). Šīm vielām savstarpēji reaģējot izdalās ogļskābā gāze (CO₂).

Vannas bumbu viena no sastāvdaļām ir magnija sulfātu (MgSO₄). Magnija sulfātu var nopirkt aptiekās, kurās zāles gatavo uz vietas ( sauc arī par rūgto jeb angļu sāli, vai Epsom sāli). Ja nav iespējams iegādāties magnija sulfātu, var pagatavot vannas bumbas bez šīs sastāvdaļas

Magnijs ir viena no svarīgākajām minerālvielām cilvēka organismā, lielākā daļa magnija atrodas kaulos, daļa sirds un skeleta muskuļos, pārējais asins plazmā un citos audos, magnija joni piedalās daudzos bioķīmiskos procesos. Magnijs nepieciešams normālai kaulu, šūnu membrānu struktūras veidošanai. Tam ir liela nozīme enerģijas veidošanai un uzkrāšanai organisma šūnās. Piedalās organisma termoregulācijas procesā.
Magnija joni samazina nervu sistēmas uzbudināmību, ietekmē nervu impulsu vadīšanu, rada nomierinošu efektu. Magnijs nepieciešams normālai kalcija vielmaiņai, kopīgi tie nodrošina nepieciešamo nervu un muskuļu tonusu (magnijs samazina, kalcijs paaugstina), tādējādi tie regulē muskuļu kontrakcijas. Magnijs mazina muskuļu tonusu, atslābina tos, tādējādi tam ir pretkrampju darbība. Izšķīdinot siltā ūdenī magnija sulfātu, tas disociē jonos:

MgSO₄ → Mg²⁺+SO₄^2- un caur ādas porām tas nedaudz nonāk cilvēka organismā.

Kartupeļu ciete nepieciešama, lai saturētu kopā visas sastāvdaļas. Sevišķi uzmanīgiem jābūt, pievienojot ūdeni, jo ūdens klātbūtnē var sākties reakcija starp dzeramo soda un citronskābi. Ūdens nepieciešams, lai labāk saliptu pamatsastāvdaļas.

Darba noslēgumā audzēkņiem jāizprot skābju un sāļu ķīmiskās īpašības, vielu disociācija, ķīmiskās reakcijas ātrumu ietekmējošie faktori, jāprot novērtēt vannas bumbu, cepamā pulvera un putojošo zāļu sastāvdaļu funkcijas un nozīme.

Darbs izmantojams, apgūstot tematus:”Vielu elekrolītiskā disociācija”, „Jonu apmaiņas reakcijas”.

(Adaptēts pēc http://www.parsel.uni-kiel. de/cms/, Bērzleja V. Pētniecisko projektu izmantošanas iespējas vidusskolas ķīmijas kursā)