Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni

8.3. Programmatūras tipi

Atkarībā no to izmantošanas noteikumiem, izšķir vairākus programmatūras tipus.

7.3.1. Komercprogrammatūra

Komercprogrammatūra ir programmatūra, kas jāiegādājas par maksu. Vienai un tai pašai programmatūrai var būt vairākas atšķirīgas cenas atkarībā no tās izmantošanas mērķa, piemēram, mazāka cena izglītības iestādēm vai to iegādājoties kopā ar jaunu datortehniku.

Kā komercprogrammatūras piemērus var minēt:

• operētājsistēmu Microsoft Windows:

• biroja lietotņu pakotne Microsoft Office:

7.3.2. Izplatāmprogrammatūra

Izplatāmprogrammatūra (shareware) ir programmatūra, kuru, lai pārbaudītu tās lietojamību, izplata bez maksas.

Izplatāmprogrammatūru var lejupielādēt no interneta vai arī tā var tikt izplatīta kompaktdiskos.

Izplatāmprogrammatūru var instalēt par brīvu un lietot noteiktu laiku. Lai programmatūru lietotu ilgāk, tā ir jāreģistrē. Parasti reģistrācija ir par maksu un tā dod tiesības iegūt arī programmas uzlabojumus un atbalstu. Šo programmatūru parasti var kopēt un nodot arī draugiem un kolēģiem, taču arī viņiem vēlāk būs nepieciešama reģistrācija.

Ja pēc noteiktā laika perioda programma netiek reģistrēta, tās turpmāka lietošana ir nelikumīga, un tā ir jāatinstalē.

Kā izplatāmprogrammatūras piemērus var minēt:

• arhivēšanas programmu WinRar (http://www.rarlab.com):

• video formātu pārveidošana rīku VIDEOzilla (http://www.videozilla.net):

7.3.3. Bezmaksas programmatūra

Bezmaksas programmatūra jeb brīvprogrammatūra (freeware) ir datorprogramma, ko lietotājs var izmantot bez maksas.

Lai arī bezmaksas programmatūra iegūstama par brīvu, uz to attiecas autortiesības. Tas nozīmē, ka ar programmatūru nedrīkst veikt citas darbības kā tikai tās, ko autors ir norādījis licencē, piemēram, nedrīkst to pārdot.

Bezmaksas programmatūras piemēri:

• arhivēšanas programma IzArc (http://www.izarc.org):

• datņu atjaunošanas programma Recuva (http://www.piriform.com/recuva):

Pastāv arī tā saucamās demonstrācijas jeb izmēģinājuma (demo vai trial) versijas, kas arī lietojamas par brīvu. Tās tiek izplatītas ar nolūku iepazīstināt lietotājus ar kādas jaunas programmas iespējām. Parasti programmas demonstrācijas versija nesatur visas pilnās versijas iespējas vai arī darbojas tikai noteiktu laika periodu. Ja lietotājam programma ir iepatikusies, viņš var iegādāties pilno versiju par maksu, piemēram, Panda Anivirus Pro 2010 (http://www.pandasecurity.com/usa/homeusers/solutions/antivirus/).

7.3.4. Atklāta pirmkoda programmatūra

Atklātā jeb atvērtā pirmkoda programmatūra (open source) ir programmatūra, kuras pirmkods (programmas teksts) ir atklāti pieejams ne tikai tās veidotājiem, bet arī lietotājiem.

Šādas programmatūras priekšrocība ir iespēja tās programmētājiem un lietotājiem jau programmas izstrādes gaitā attīstīt un pielāgot programmu specifisku uzdevumu risināšanai.

Atklātā pirmkoda programmatūra, piemēram, ir:

• operētājsistēma Ubuntu (http://www.ubuntu.lv/):

• biroja lietotņu pakotne OpenOffice.org (http://lv.openoffice.org):

Atvērtā koda licences parasti ir bezmaksas, un tās ļauj veikt grozījumus, izplatīšanu un komerciālu lietošanu, nemaksājot sākotnējam autoram. Pastāv arī licences ar ierobežojumiem, piemēram, ļauj mainīt pirmkodu tikai personiskai lietošanai, vai pieļauj tikai nekomerciālu izplatīšanu. Izplatītākie licenču tipi ir:

• GNU General Public License (GPL), kas nosaka, ka pirmkods var tikt brīvi kopēts, izplatīts un modificēts, taču ikvienam, kurš to izmanto, jāsaglabā GPL licences tips un veiktie pārveidojumi jānodod koplietošanā citiem.

Piemēram, mediju atskaņotājs VLC (http://www.videolan.org/vlc/):

• BSD (Berkeley Software Distribution License), kas nosaka, ka lietotājs programmu var brīvi izmantot jebkuriem mērķiem, modificēt to un izplatīt tās kopijas, bet obligāti ir jābūt pieejamam programmas pirmkodam.