Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni

6.2. Komunikācija

5.2.1. Elektroniskais pasts

Elektroniskais pasts jeb e-pasts (e-mail) ir ziņojumu pārsūtīšanas sistēma datoru tīklos. E-pasts dod iespēju nosūtīt uz datora iepriekš sagatavotu vēstuli jebkuram adresātam visā pasaulē, kam ir sava e-pasta adrese un pieeja internetam.

Ar e-pasta palīdzību var pārsūtīt arī datnes, piemēram, teksta dokumentus vai attēlus.

E-pasta priekšrocības:

• vēstules ātra nosūtīšana un saņemšana;
• var sazināties lielos attālumos;
• vienu vēstuli vienlaikus var nosūtīt daudziem adresātiem;
• lietotājs savam e-pastam var piekļūt un to apskatīt neatkarīgi no atrašanās vietas, ja vien ir pieeja internetam;
• lietotāji var apmainīties arī ar elektroniskiem dokumentiem, sūtīt video un audio informāciju, kā arī sadarboties savā starpā;
• var izmantot adresātu sarakstu (mailing list).

E-pasta trūkumi:

• saņēmējam pasts ir jāapskata, lai uzzinātu par vēstules pienākšanu;
• kļūdas un paviršība e-pasta lietošanā;
• drošības problēmas, jo e-pasts glabājas serverī, kur tam var piekļūt citi;
• lai saņemtu e-pastu, ir nepieciešams dators, kas pievienots internetam;
• e-pastam pievienotās datnes jeb piesaistes (attachment) var saturēt datorvīrusus;
• e-pasta pārslodze liekpasta (spamming) dēļ.

5.2.2. Tūlītēja ziņojumapmaiņa

Tūlītēja ziņojumapmaiņa (instant messaging) ir iespēja diviem interneta lietotājiem, kuri izmanto šo pakalpojumu, apmainīties ar ziņojumiem reālā laikā. Ziņojumapmaiņas laikā abiem lietotājiem jābūt pievienotiem internetam, un ziņojumu saņēmējam jāpiekrīt tūlītējai ziņojumapmaiņai. Tūlītēja ziņojumapmaiņa no elektroniskā pasta atšķiras ar to, ka apmaiņa ar informāciju notiek bez aizkaves. Apmainīties var ne tikai ar tekstuālu informāciju, bet arī ar datiem, audio datnēm un videoklipiem.

Tūlītējai ziņojumapmaiņai var izmantot:

• speciālas lietotnes, piemēram, ICQ :

Latvijā vispopulārākā ir to tām ir Skype, ko pamatā izmanto, lai piezvanītu citiem cilvēkiem, taču Skype var izmantot arī, lai sarunātos ziņojumu veidā, pārsūtītu datnes vai izveidotu konferences.

Tūlītējās ziņojumapmaiņas priekšrocības:

• laika ietaupīšana, zinot, kad sarunu biedri ir pieejami;
• apmaiņa ar tekstu, datu, audio un video datnēm reālā laikā;
• ātra jautājumu nosūtīšana un atbilžu saņemšana;
• ziņojumu sūtīšana, izmantojot plaukstdatorus un viedos tālruņa aparātus.

Tūlītējo ziņojumapmaiņu izmanto arī darbavietas, taču tad ir jārēķinās ar zināmiem riskiem, piemēram:

• dators var tikt inficēts ar spiegošanas programmatūru, datorvīrusiem, Trojas zirgiem un citām kaitnieciskām programmām;
• var notikt komercnoslēpumu noplūde.

5.2.3. Interneta telefonija

Interneta telefonija (Voice over Internet protocol – VoIP) ir balss datu pārraide internetā vai citos tīklos, kur izmanto interneta protokolu (IP). VoIP tehnoloģija nodrošina iespēju zvanīt, izmantojot interneta pieslēgumu, nevis tālruņa līniju.

Kā sinonīmi vārdam „interneta telefonija” var tikt lietoti arī citi apzīmējumi, piemēram, platjoslas telefonija (broadband telephony) un platjoslas tālrunis (broadband phone).

Zvanīšanai var lietot gan speciālos IP telefonus, gan parastos biroja vai mājas tālruņa aparātus. IP tālruņi pēc ārējā izskata un lietošanas ērtuma neatšķiras no parastajiem tālruņa aparātiem, vienīgi pie tiem tiek pieslēgts interneta kabelis, nevis tālruņa vads.

Lai izmantotu parastos tālruņus, nepieciešams speciāls VOIP adapteris vai maršrutētājs.

Pagaidām bezmaksas sarunas, izmantojot interneta telefoniju, iespējamas lielākoties tikai starp viena operatora, piemēram, Skype, klientiem, kas izmanto personālo datoru.

Zvani no Skype uz tālruņiem ir par maksu.

5.2.4. RSS

RSS (Really Simple Syndication – RSS) izmanto, lai piegādātu atsevišķas tīmekļa satura vienības, piemēram, ziņu rakstus, kopā ar īsu aprakstu un saiti uz pilno saturu.

Informācija tiek piegādāta kā datnes, ko sauc par RSS padevēm, RSS barotnēm, RSS straumēm jeb RSS kanāliem.

RSS nodrošina informācijas saņemšanu no dažādām interneta lapām, neapmeklējot pašu interneta lapu, un atrast jaunumus daudz ir vieglāk, nekā pārskatot saturu pašam. Latvijā šādu iespēju, piemēram, nodrošina visi lielākie ziņu portāli:

Programmas, ko sauc par RSS barotņu lasītājiem (RSS Feed Reader) jeb ziņu agregatoriem, automātiski pārbauda RSS atbalstošas tīmekļa vietnes un ziņo par jaunu informāciju, kas tajās parādījusies. Tas aiztaupa lietotājam nepieciešamību periodiski aplūkot šīs tīmekļa vietnes, tikai lai pārliecinātos, ka tajās nav kāda jauna informācija, kā arī parakstīties uz tīmekļa vietnes jaunumu atsūtīšanu pa e-pastu.

Barotņu lasītājs var būt:

• speciāla lietotne, kurā lietotājs veic abonēšanu, norādot plūsmas adresi, piemēram:

• iebūvēts interneta pārlūkprogrammā vai e-pasta programmā un programmas logā un to var aktivizēt, izpildot klikšķi uz RSS ikonas, piemēram:

5.2.5. Virtuālā kopiena

Virtuālā kopiena ir sociālais tīkls personām, kas, izmantojot IKT, mijiedarbojas, lai īstenotu savstarpējās intereses, uzdevumus vai mērķus. Viens no izplatītākajiem veidiem ir dažādas tiešsaistes kopienas. Tajās cilvēki var piedalīties neatkarīgi no to darba un ģeogrāfiskās atrašanās vietas.

Virtuālās sabiedrības var rasties kāda noteikta portāla ietvaros kā cilvēku kopums, kurus apvieno kopīgas intereses, piemēram, portāla www.delfi.lv lasītāji, vai izmantojot speciāli virtuālajiem sakariem domātu komunikāciju programmatūru.

Dažādām virtuālajām kopienām var būt atšķirīgi dalībnieku mijiedarbības un dalības līmeņi.

Sociālā tīkla tīmekļa vietne

Sociālā tīkla tīmekļa vietne (social networking website) ir tīmekļa vietne, kurā tiek veidots un uzturēts cilvēku saziņas un saskarsmes tīkls, kas var sastāvēt no:

• dalībnieku profiliem – fotogrāfija, dati par sevi, piesaistīto draugu vai domubiedru saraksts, mākslinieciskā apdare;
• e-pasta, teksta, balss un/vai video tērzēšanas vai citām ziņojumapmaiņas sistēmām;
• tīmekļa žurnāliem, tematiskas apspriežu telpas;
• citiem informācijas piedāvājumiem, piemēram, ziņām, sludinājumiem, izklaides un mūzikas.

Parasti, veidojot draugu vai domubiedru kopu, izvēlētajai personai ir jādod apstiprinājums, ka viņš piekrīt. Lietotājam var būt iespējas izvēlēties, kas drīkst skatīt viņa profilu, sazināties ar viņu u.tml.

Latvijā šobrīd pastāv vairākas šādas vietnes, piemēram, www.one.lv, www.draugiem.lv , www.orb.lv. Pasaulē populārs sociālais tīkls, kas ir pieejams arī latviešu valodā, ir Facebook (www.facebook.com):

Bez vispārlietojamām sociālā tīkla tīmekļa vietnēm pastāv arī specializētās, piemēram, paredzētas konkrētām valstīm, profesijām vai interesēm.

Tērzēšanas istabas

Tērzēšana (chat) jeb čats ir kontaktēšanās iespēja interneta tiešsaistē, kas nodrošina sazināšanos reālajā laikā. Dalībnieki raksta vēstījumus viens otram, izmantojot tastatūru, un tie uzreiz parādās uz pārējo tērzēšanā iesaistīto dalībnieku ekrāniem neatkarīgi no to atrašanās vietas.

Tērzēšanai izmanto speciālas programmas (piemēram, IRC), tīmekļa vietnes, kā arī tūlītējās ziņojumapmaiņas dienestus.

Tērzēšanas istabas (chat rooms) parasti attiecas uz konkrētām tēmām. Pastāv divu veidu tērzēšanas istabas:

• publiskās tērzēšanas istabas, kas ir pieejamas visiem reģistrētajiem lietotājiem;
• privātās tērzēšanas istabas, kuras var ieplānot īpašām sarunām ar potenciālo partneri.

Interneta forums

Interneta forums (internet forum) ir vieta, kur datorlietotāji dalās pieredzē un apmainās viedokļiem pēc būtības, nevis vienkārši sarunājas (tērzē). Parasti forumi ir veltīti kādai konkrētai tēmai, ko izveido kāds no foruma dalībniekiem. Foruma dalībnieki izsakās par izvēlēto diskusijas priekšmetu, un sarunas nenotiek reālā laika režīmā. Frāzes tiek saglabātas un pievienotas tēmai teksta veidā. Vēlāk tās ir pieejamas ikvienam foruma apmeklētājam neatkarīgi no dalības stāža.

Tiešsaistes spēles

Tiešsaistes spēlēs (online gaming) atšķirībā no parastajām datorspēlēm darbība notiek virtuālajā telpā, izmantojot datortīklu, reālā laikā starp vairākiem lietotājiem.

Tiešsaistes spēles mēdz būt dažādas, sākot no vienkāršām kāršu spēlēm līdz ļoti sarežģītajām lomu un stratēģiskām spēlēm.

5.2.6. Publicēšanas un koplietošanas iespējas tiešsaistē

Pastāv vairāki veidi, kā datorlietotāji internetā var dalīties informācijā ar citiem, piemēram, padarīt citiem pieejamas savas pārdomas par dažādiem jautājumiem, publicēt ceļojuma fotogrāfijas vai video.

Tīmekļa dienasgrāmata

Tīmekļa dienasgrāmata, tīmekļa žurnāls, emuārs jeb blogs (Web log – blog) ir tīmekļa lietotne, ar kuru tiek veidoti, kārtoti un parādīti regulāri ieraksti kādā tīmekļa vietnē. Visbiežāk ieraksti ir salikti apgrieztā hronoloģiskā secībā (jaunākie ieraksti vispirms). Šāda veida tīmekļa vietne parasti ir pieejama jebkuram lietotājam.

Tīmekļa dienasgrāmatas pēc satura ir ļoti atšķirīgas – sākot no individuālām dienasgrāmatām, līdz pat politisku kampaņu, uzņēmumu un kopienu žurnāliem. Tajās var tikt vākta informācija par noteiktu tēmu un regulāri atjaunināta. Parasti tīmekļa dienasgrāmatas mēdz saturēt gan tekstu, gan attēlus un saites uz citām dienasgrāmatām un tīmekļa vietnēm.

Informāciju dienasgrāmatās var rakstīt pats vietnes īpašnieks, to var pārrakstīt no citām vietnēm, informāciju var piegādāt arī citi tīmekļa dienasgrāmatu lietotāji, veidojot komentārus un diskutējot par attiecīgajiem tematiem. Tādējādi tīmekļa dienasgrāmatām var izveidoties noteikts lasītāju loks.

Twitter ir virtuālas saziņas un mikroblogošanas tīkls, kurā cilvēki var sūtīt un lasīt savas un citu rakstītas nelielas ziņas (līdz 140 rakstzīmēm kā īsziņās). Lai Twitter lietotājs varētu redzēt kāda cilvēka rakstīto, viņam ir „jāseko” izvēlētajam cilvēkam – tad viņa rakstītais tiks rādīts pirmajā lapā.

Līdzīgas iespējas nodrošina arī www.draugiem.lv.

Podraide (aplāde)

Podraide, podraidījums, aplāde, aplādes datne, aplādes fails (podcast) ir digitālo mediju datne vai šo datņu kopums. Termins „podcast” ir veidojies no diviem vārdiem: pod – no Apple portatīvā mūzikas atskaņotāja i-Pod un cast – no vārda „radiopārraide” (broadcast).

Podraidīšana, podraide, aplādēšana (podcasting) ir internetā pieejamo, parasti audio un video, datņu veidošanas metode, lai tās automātiski lejupielādētu un atskaņotu datorā vai portatīvajā audio atskaņotājā.

Podraides datņu lejupielādei var izmantot arī RSS lasītājus.

Attēlu un video koplietošana

Attēlu koplietošana (image sharing) un video koplietošana (video sharing) ir veids, kad datora lietotāji var publicēt fotogrāfijas un ļaut tās skatīt un komentēt citiem.

Šādas iespējas var piedāvāt:

• portāli:

• speciāli veidotas vietnes, piemēram, .