Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni

6.1. E- pasaule

5.1.1. E-komercija

E-komercija (e-commerce) ir preču un pakalpojumu pārdošana internetā vai, izmantojot citus datortīklus. Līdz ar Internet plašo izmantošanu strauji izplatās arī e-komercija.

E-komercija parasti iekļauj globālā tīmekļa izmantošanu, taču tikpat svarīgs tai ir arī citu jomu, piemēram, elektronisko naudas pārvedumu, piegādes ķēžu pārvaldības, tiešsaistes darījumu apstrādes vai automatizētu datu savākšanas sistēmas attīstība.

E-komercijas darījumā ir iesaistītas divas puses: piegādātājs un saņēmējs. Atkarībā no tā, kas šīs puses pārstāv, e-komerciju mēdz iedalīt:

Piegādātājs	Saņēmējs	Apzīmējums	Piemēri
Valsts	Valsts	G2G	Valdības un pašvaldību savstarpējie pakalpojumi
	Uzņēmums	G2B	Valsts informācija uzņēmumiem
	Patērētājs	G2C	Valsts informācija indivīdiem
Uzņēmums	Valsts	B2G	Valsts un pašvaldību pasūtījumu piegādes, piemēram, elektroniskās izsoles
	Uzņēmums	B2B	Komerciālās attiecības starp diviem uzņēmumiem, kas savstarpējos darījumos izmanto e-komercijas informācijas sistēmas
	Patērētājs	B2C	Interneta veikali, pasūtījumi no katalogiem, izmantojot internetu
Patērētājs	Valsts	C2G	Nodokļu saistību kārtošana
	Uzņēmums	C2B	Pakalpojumi firmām, ko piegādā to klienti – klientu atsauksmes, konkurentu cenu informācija u. c.
	Patērētājs	C2C	Tiešu preču pārdošana starp cilvēkiem – sludinājumi, izsoles u.tml.

Visbiežāk lietotāji internetā sastopas ar tā sauktajiem e-veikaliem, kuros uzņēmumi patērētājiem savās mājaslapās var piedāvāt dažādas iespējas, piemēram:

• iepazīties ar preču un pakalpojumu klāstu un cenām:

• izvēlēties vajadzīgo preci no sistematizēta kataloga:

• sakārtot preces pēc noteiktiem principiem:

• atrast vajadzīgo preci, izmantojot meklēšanas rīku:

• veikt preču atlasi pēc noteiktiem kritērijiem:

• pievienot izvēlēto preci iepirkumu grozam:

• apskatīt iepirkuma grozu un veikt tajā korekcijas:

• aizpildīt pasūtījuma formu:

• veikt pirkuma apmaksu:

• pievienot savus komentārus par preci vai dot tai vērtējumu:

• reģistrēties kā patstāvīgajam klientam un saņemt īpašus piedāvājumus:

E-veikala īpašnieka priekšrocības:

• paplašinās tirgus;
• samazinās reklāmas, inventāra un citas papildu izmaksas;
• paātrinās kapitāla aprites cikls;
• var precīzāk noteikt pircēju intereses un vajadzības, izmantojot statistiku par interesējošajām precēm.

E-veikala pircēja priekšrocības salīdzinājumā ar parasto veikalu:

• pirkumus var veikt 24 stundas diennaktī un 7 dienas nedēļā no jebkuras vietas, kur ir pieejams internets;
• ir iespējams salīdzināt preču cenas vairākos veikalos un atrast piemērotāko;
• var iepazīties ar citu pircēju atsauksmēm;
• var iegūt izsmeļošu informāciju par precēm.

Problēmas, kas var kavēt pircēju izvēlēties iegādāties preci internetā:

• izvēle notiek virtuālā veikalā un preces nav iespējams apskatīt, aptaustīt vai pielaikot;
• apmaksas metodes ne vienmēr ir drošas;
• trūkst cilvēciskā kontakta ar pārdevēju;
• nepietiekama informācija, zināšanas un iemaņas iepirkties internetā.

Arvien izplatītāka kļūst arī biļešu iegāde, izmantojot internetu, piemēram:

• uz dažādiem pasākumiem, piemēram, www.bilesuserviss.lv:

• uz avioreisiem, piemēram, www.lidot.lv:

5.1.2. Internetbanka

Tiešsaistes banku operāciju veikšanas sistēma jeb internetbanka (e-banking) ir elektronisko norēķinu sistēma, kas ļauj klientam pārvaldīt savus kontus ar datora palīdzību tiešsaistes (on-line) režīmā.

Internetbanka piedāvā drošu finanšu pārvaldīšanu no jebkuras vietas, kur pieejams internets, piemēram, mājām, darbavietas vai ceļojuma laikā 24 stundas diennaktī.

Daudzas lielākās Latvijas bankas nodrošina internetbankas pakalpojumus. Izmantojot internetbanku, klients, piemēram, var:

• pārbaudīt sava konta stāvokli:

• apmaksāt rēķinus:

• apskatīt maksājumu vēsturi;
• iegūt konta izrakstus;
• aizpildīt pieteikumus dažādu bankas pakalpojumu saņemšanai;
• pieprasīt kredītus un līzinga pakalpojumus;
• iepirkties interneta veikalos.

5.1.3. E-pārvalde

E-pārvalde (e-government) ir valsts un pašvaldību pārvaldes efektīva īstenošana, izmantojot informācijas tehnoloģiju (IT).

Tās mērķis ir uzlabot klientu apkalpošanu un iestādes iekšējos un starpiestāžu sadarbības procesus.

Iestādei sazinoties ar personu un otrādi, informācija var tikt nodota, izmantojot elektroniskos dokumentus. Lai identificētu šāda dokumenta parakstītāju un aizsargātu dokumenta saturu no neatļautām izmaiņām pēc tā parakstīšanas, tiek izmantots drošs elektroniskais paraksts (Latvijā ir pieejams kopš 2005. gada un šobrīd tā darbību nodrošina VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs).

Lai nodrošinātu savu funkciju īstenošanu un pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājam, valsts un pašvaldības iestādes veido un uztur dažādas datu bāzes jeb valsts informācijas sistēmas (VIS). 2009. gadā Latvijā bija reģistrētas ap 170 dažādu VIS.

Plašāku informāciju par e-pārvaldi var iegūt Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas mājaslapā (http://www.raplm.gov.lv).

E-pārvaldes priekšrocības:

• pakalpojumi un informācija ir pieejama 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā jebkurā vietā, izmantojot dažādus saziņas kanālus;
• uzlabojas pārvaldes efektivitāte un samazinās izmaksas;
• viegla lietojamība, iespēja pielāgot pakalpojumus iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām;
• informācijas koplietošana, kas novērš nepieciešamību vienus datus ievadīt vairākas reizes;
• vieglāka datu apkopošana;
• palielinās iedzīvotāju un uzņēmumu līdzdalības iespējas pārvaldes darbā;
• pārvaldes darba procesi kļūst caurspīdīgāki;
• uzlabojas sniegto pakalpojumu kvalitāte.

E-pārvaldes sniegto pakalpojumu piemēri iedzīvotājiem:

• elektroniskā deklarēšanas sistēma Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā:

• e-Rīga (pašvaldības mājaslapa):

5.1.4. E-apmācība

E-apmācība (e-learning) ir mācīšana un mācīšanās, izmantojot IT.

Mācību saturu lietotājs var saņemt dažādos veidos, piemēram, pa datortīklu (internetu, iekštīklu vai ārtīklu), audio vai video lentē, satelīta TV vai CD-ROM. Mācību materiāli var saturēt tekstu, attēlus, animācijas, video un audio.

E-apmācība var notikt patstāvīgi vai skolotāja (instruktora) vadībā.

E-apmācībai var būt dažādas formas, piemēram:

• datorizēta mācīšanās (computer-based learning), kad dators tiek izmantots kā galvenais mācību līdzeklis. Sākotnēji tika realizēta, izmantojot interaktīvus kompaktdiskus:

• tīmeklī balstīta mācīšanās (Web-based learning). Galvenās tās priekšrocības salīdzinājumā ar kompaktdiskiem ir pieejamība jebkurā laikā un vietā, mazākas izmaksas, iespēja sekot līdzi studentu aktivitātēm un vienkārša atjaunināšana. Taču ir nepieciešams iekštīkls vai platjoslas interneta pieslēgums:

• virtuālā klase (virtual classroom), kas ļauj skolotājam un studentiem, izmantojot internetu tiešsaistē, izveidot interaktīvu klasi. Tā ļauj dalībniekiem neatkarīgi no atrašanās vietas vienlaicīgi komunicēties ar video, audio vai teksta palīdzību un koplietot prezentācijas, dokumentus un attēlus uz interaktīvas tāfeles. Skolotājs šādu klasi vada līdzīgi kā parasto. Virtuālo klasi var realizēt, izmantojot speciālu vai komunikāciju programmatūru:

• digitālā sadarbība (digital collaboration) – strādāšana kopā un dalīšanās ar idejām un informāciju, izmantojot tiešsaistes tehnoloģijas. Darboties var līdzīgi kā virtuālajā klasē:

Robežas starp e-apmācības satura sniedzējiem un studentiem mazinās, jo nereti arī studenti piedalās satura veidošanas procesā. Taču vajadzētu pārliecināties par šajos avotos publicētās informācijas pareizību.

Kā kolektīva satura veidošanas vietņu piemērus var minēt:

• Wikipedia (http://lv.wkipedia.org):

• YouTube (http://www.youtube.com):

Tālmācība

Tālmācība ir izglītības forma, kurā mācības notiek individuāli, neapmeklējot skolu vai augstskolu. Zināšanu apguve notiek, patstāvīgi studējot, bet skolotāji-konsultanti nevis māca, bet tikai palīdz mācīties. Students vajadzīgo mācību priekšmetu apgūst savā tempā, taču norādīto termiņu ietvaros.

Tālmācības priekšrocības:

• apmācības kursi pieejami izdevīgā laikā un vietā;
• var mācīties sev piemērotā tempā, atgriežoties pie grūtāk izprotamām lietām;
• iespējams kontaktēties un diskutēt ar pasniedzēju un studiju biedriem neatkarīgi no atrašanās vietas;
• mazākas apmācības izmaksas.

Tālmācības trūkumi:

• nav dzīva kontakta ar pasniedzēju un citiem studentiem;
• grūtāk saglabāt mērķtiecību;
• problēmas, kas saistītas ar interneta izmantošanu (pieslēguma stabilitāte, ātrdarbība un maksa par lietošanu).

Tālmācības iespējas piedāvā daudzas Latvijas augstskolas, kā arī vairākas skolas.

5.1.5. Teledarbs

Teledarbs (teleworking) ir komunikāciju izmantošana, lai varētu strādāt ārpus tradicionālajām darbavietām.

Kā sinonīmi vārdam „teledarbs” var tikt lietoti arī citi apzīmējumi, piemēram, elastīga darba vieta (flexible workplace), attālinātais darbs (remote work), virtuālais darbs (virtual work) vai mobilais darbs (mobile work).

Teledarbinieki, kuri darbu veic mājās, nevis birojā, var strādāt vienam uzņēmumam vai arī vairākiem klientiem. Mājās darbam datoru var lietot dažādu profesiju pārstāvji, piemēram, dizaineri, tulkotāji, arhitekti, konsultanti, programmētāji, grāmatveži u.c.

Teledarbam var būt arī citas formas, piemēram:

• speciāli organizētos komunikāciju centros ( žurnālistiem);

• vienas komandas locekļu mijiedarbība, izpildot kopējo uzdevumu, kad darbinieki ir izkliedēti plašā teritorijā;
• darbs ar centralizētiem informācijas resursiem no kustošiem objektiem (auto, lidmašīnas, kuģa vai vilciena).

Teledarba priekšrocības:

• darba devējs var ietaupīt izdevumus par telpām un darbavietu iekārtojumu;
• darbinieks var labāk koncentrēties darbam, un darbs var būt produktīvāks;
• darbiniekam samazinās izmaksas, un netiek tērēts laiks transportam;
• darbinieks pats var izstrādāt savu darba grafiku, piemēram, var strādāt mazāk, ja ir nevesels vai ir kādas problēmas ģimenē;
• darbinieku loks var paplašināties ar jauno ģimeņu vecākiem, vecākiem cilvēkiem, cilvēkiem, kuri nedzīvo pilsētās, īpaši no laukiem.

Teledarba trūkumi:

• darbiniekam ir papildu izdevumi atbilstošam darbavietas aprīkojumam mājās, piemēram, maksa par elektroenerģiju, datortehniku u.tml.;
• darba devējam ir mazākas iespējas kontrolēt darbiniekus;
• darbiniekiem samazinās iespējas pilnvērtīgi darboties komandā;
• ja darbiniekam mājās nav attiecīgās aparatūras, piemēram, faksa aparāta vai kopētāja, ir jāiet uz biroju vai kur citur;
• mazinās kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem.