Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni

3.5. Atmiņa

Datorā dati un programmas glabājas atmiņā. Atmiņa (memory) ir iekārta vai datu vide, kurā informāciju var uzglabāt tās vēlākai izmantošanai.

Datora darbam ir nepieciešama divu veidu atmiņa:

• lasāmatmiņa;
• brīvpieejas atmiņa.

2.5.1. Lasāmatmiņa

Lasāmatmiņa (Read-Only Memory – ROM) ir energoneatkarīga atmiņa, no kuras datus var tikai nolasīt. Lasāmatmiņā visbiežāk glabā programmatūru, kura paredzēta aparatūras vadībai un kuras saturu nav nepieciešams bieži mainīt.

Piemēram, uz pamatplates atrodas lasāmatmiņas mikroshēma ROM BIOS, kurā ierakstītas programmas datora darba uzsākšanai, operētājsistēmas palaišanai un ārējo ierīču ievadizvades operāciju veikšanai.

2.5.2. Brīvpieejas atmiņa

Brīvpieejas atmiņā (Random Access Memory – RAM) datora darbības laikā glabājas operētājsistēma un citas atvērtās programmas, kā arī tām nepieciešamie dati.

Brīvpieejas atmiņa ir energoatkarīga – pēc datora izslēgšanas vai elektropadeves traucējumu gadījumā tās saturs tiek dzēsts. Pirms programmas aizvēršanas vajadzīgos datus datņu veidā nepieciešams saglabāt kādā no atmiņas ierīcēm.

Brīvpieejas atmiņas mikroshēmas ir apvienotas moduļos, kas tiek iesprausti pamatplatē speciālās ligzdās.

Moduļu princips ļauj ērti nomainīt atmiņu vai arī palielināt tās kopapjomu, tādējādi uzlabojot datora veiktspēju.

Sava brīvpieejas atmiņa var būt arī paplašinājuma kartēm, piemēram, videokartei, kā arī ārējām ierīcēm, piemēram, printerim.