Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni

2.2. Nedaudz no vēstures

Matemātisko aprēķinu automatizēšanas pirmsākumi ietiecas tālā senatnē. Dažādas skaitīkļu (abacus) versijas izmantoja jau pirms mūsu ēras, piemēram:

• romieši:

• ķīnieši:

Pirmo mehānisko skaitļojamo mašīnu 1642. gadā uzbūvēja Blēzs Paskāls (Blaise Pascal). Ar paskalinu varēja veikt saskaitīšanas un atņemšanas darbības.

1673. gadā vācu filozofs, matemātiķis Gotfrīds Vilhelms Leibnics (Gottfried Wilhelm Leibniz) izveidoja mehānisku kalkulatoru, kurš varēja izpildīt visas četras darbības. Viņš ir arī binārās aritmētikas izgudrotājs.

1801. gadā Jozefs Marija Žakards (Joseph Marie Jacquard) izveidoja stelles, kurās auduma raksta izveidošanu vadīja speciālas savienotas plāksnes (perfokartes). Karšu lentes varēja mainīt un tādējādi iegūt dažādus auduma rakstus, neko nemainot pašās stellēs (tās kļuva programmējamas).

1820. gadā Šarls Ksavjērs Tomass de Kalmārs (Charles Xavier Thomas de Colmar) izveidoja mašīnu, kas izpildīja visas četras matemātiskās darbības, un uzsāka to rūpniecisku ražošanu. Šo mehānisko skaitļotāju (aritmometru) ar dažādiem uzlabojumiem intensīvi izmantoja līdz pat Pirmajam pasaules karam.

1837. gadā Čārlzs Bebidžs (Charles Babbage) izplānoja, bet neuzbūvēja pirmo mehānisko datoru, kuru nosauca par analītisko mašīnu. Pēc viņa idejas pirmo ierīci 1855. gadā uzbūvēja brāļi Edvards un Georgs Šutci.

Matemātiķe Ada Lavleisa (Ada Lovelace) Čārlza Bebidža analītiskajai mašīnai radīja pirmo programmu, tādējādi viņa bieži tiek uzskatīta par pirmo programmētāju.

Laika posmā no 1884. līdz 1887. gadam Hermanis Holerīts (Herman Hollerith) izstrādāja tabulatoru statistikas aprēķiniem. Datu ievadei tajā izmantoja perfokartes.

1937. g. Alans Tjūrings (Alan Turing) aprakstīja matemātisku datora modeli (Tjūringa mašīnu). Šis modelis precīzi raksturoja to, ko iespējams aprēķināt ar skaitļotājiem.

1941. gadā vācu inženieris Konrāds Cūze (Conrad Zuse) izveidoja skaitļotāju Z3, kuram piemita visas mūsdienu datora īpašības.

Otrā pasaules kara sākumā radās sarežģītas konstrukcijas ieroči, kuru vadīšanai bija nepieciešams veikt apjomīgus aprēķinus. Šai nolūkā 1942. gadā Džons Atanasofs (Jonh Atanasoff) un Klifords Berijs (Clifford Berry) sāka projektēt pirmo elektronisko skaitļotāju, bet pēc diviem gadiem Džonu Močlijs (John Mauchly) un Džons Prespers Ekerts (J. Presper Eckert) izveidoja ENIAC.

Džons fon Neimans (John von Neumann) izvirzīja teoriju, ka skaitļotāja operatīvajā atmiņā vienlaikus jāatrodas gan datiem, gan programmai, kas šos datus apstrādā. Šī ideja 1952. gadā tika realizēta skaitļotājā EDSAC.

Drīz datorus sāka plaši izmantot arī mācību iestāžu, valdības un biznesa vajadzībām un šobrīd bez datoriem praktiski neiztiek nevienā no cilvēka darbības jomām.

1964. gadā tika izveidots pirmais superdators CDC 6600.

Personālie datori:

• viens no pirmajiem mikroskaitļotājiem bija ALTAIR 8080, ko 1975. gadā izveidoja firma MITS. Šim skaitļotājam nebija ne tastatūras, ne ekrāna un informāciju un programmas tajā ievadīja ar slēdžu palīdzību, bet rezultātus nolasīja no gaismas indikatoriem:

• 1977. gadā parādījās Stīva Vozņaka (Steve Wozniak) izstrādātais Apple II, kas kļuva par pirmo veiksmīgi pārdoto firmas Apple Computer (tagad Apple Inc.) personālo datoru modeli. Šim datoram jau bija monitors un tastatūra, bet programmu un datu glabāšanai tika izmantotas disketes:

• 1981. gadā parādījās pirmais firmas IBM personālā datora modelis IBM PC 50101, kurā izmantotajai tastatūrai bija vairāk taustiņu, kā arī diskešu ierīces bija iebūvētas sistēmblokā:

• 1984. gadā tika ieviests firmas Apple Inc. izstrādātais Macintosh jeb Mac, kas bija pirmais veiksmīgais modelis ar lietotāja grafisko saskarni:

Datora ierīces:

• pirmā pele tika demonstrēta 1964. gadā. Idejas autors –Duglass Engelberts (Douglas Engelbart). Taču rūpnieciska ražošana tika uzsākta tikai 1970. gadā firmā Telefunken:

• pirmais mikroprocesors Intel 4004 tika ieviests 1971. gadā. Šis firmas Intel izstrādātais modelis bija pirmais vienas mikroshēmas procesors, kurš bija paredzēts rūpnieciskai ražošanai:

• pirmo kompaktdisku 1976. gadā demonstrēja firma Sony, bet pārdošanā tie parādījās 1982. gadā:

• 1980. gadā sāka ražot pirmos cietos diskus, kas paredzēti personālajiem datoriem:

• pirmos lāzerprinterus personālajiem datoriem masveidā 1984. gadā sāka ražot firma Hewlett-Packard: