Biruta Sloka. Indivīds kā ražotājs

Apgrozījums — mikrouzņēmuma[1] saimnieciskās darbības ieņēmumi – (avots: Mikrouzņēmuma nodokļu likums)

Atliktā nodokļa aktīvi ir uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras atgūstamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz atskaitāmām pagaidu starpībām – (avots: Gada pārskata likums)

Atliktā nodokļa saistības ir uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras maksājamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz tām pagaidu starpībām, kuras apliekamas ar šo nodokli – (avots: Gada pārskata likums)

Bilances vērtība ir summa, kādā aktīvs vai saistības norādītas bilancē – (avots: Gada pārskata likums)

Bioloģiskie aktīvi ir dzīvnieki vai augi, kurus sabiedrība tur, lai iegūtu lauksaimniecības produktus pārdošanai vai papildu bioloģiskos aktīvus. Lauksaimniecība šā likuma izpratnē ir arī mežsaimniecība, zivsaimniecība vai cita tāda pamatdarbība, kas ietver dzīvnieku vai augu bioloģiskās pārveides — to augšanas, deģenerācijas, ražošanas un vairošanās procesa — pārvaldību – (avots: Gada pārskata likums)

Darījums — darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Datu atbilstības pārbaude — nodokļu administrācijas pārbaude, kuras laikā izvērtēta nodokļu maksātāja iesniegtajās nodokļu un informatīvajās deklarācijās uzrādītās informācijas atbilstība nodokļu administrācijas rīcībā esošajai informācijai un normatīvajiem aktiem. Datu atbilstības pārbaudi veic nodokļu administrācijas telpās, nepieprasot no nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības attaisnojuma dokumentus, izņemot muitas deklarāciju pārbaudes saskaņā ar Padomes 1992.gada 12.oktobra regulu Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, kuru veikšanai nodokļu administrācija ir tiesīga pieprasīt no nodokļu maksātāja nepieciešamos dokumentus – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Dominējošais stāvoklis — tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem – (avots: Konkurences likums)

Elektroniskais pasts — pakalpojumu veids, kas elektronisko sakaru tīklam pievienoto datoru lietotājiem nodrošina iespēju nosūtīt un saņemt paziņojumu – (avots: Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums)

Finanšu pārskats kā kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma – (avots: Gada pārskata likums)

Ieguldījuma īpašumi ir zemes gabali, ēkas, būves vai šo objektu daļas, ko sabiedrība tur (kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu), lai iegūtu nomas (īres) maksu vai sagaidītu cenas celšanos (vērtības pieaugumu), nevis lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, administratīvā nolūkā vai pārdotu parastā saimnieciskās darbības gaitā – (avots: Gada pārskata likums)

Ierobežota maksātspēja ir stāvoklis, kad komercsabiedrībai īslaicīgi nepietiek naudas līdzekļu to saistību izpildei, kurām iestājies vai tuvākajā laikā iestāsies izpildes termiņš – (avots: Maksātnespējas likums)

Informatīvā deklarācija — nodokļu administrācijai iesniedzamie nodokļu maksātāja pārskati (arī to pielikumi) un paziņojumi, kas satur ziņas, kuras atbilstoši nodokļu likumu prasībām nodokļu maksātājam ir pienākums sniegt nodokļu administrācijai vai citai personai, kā arī cita nodokļa aprēķināšanai izmantojamā informācija, kas paredzēta konkrēto nodokļu likumos, bet kas attiecīgajam nodokļu maksātājam nerada nodokļa maksāšanas saistības vai tiesības saņemt no budžeta nodokļa atmaksu – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Informācijas sabiedrības pakalpojums — distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma. Informācijas sabiedrības pakalpojumi ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu – (avots: Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums)

Izšķiroša ietekme — iespēja tieši vai netieši: a) kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās, b) iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā – (avots: Konkurences likums)

Izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas — apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Īpašs nodokļu režīms — likumos noteiktais nodokļu režīms, kas paredz īpašu nodokļu atlaižu piemērošanu, īpašu kārtību pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanai vai īpašu kritēriju noteikšanu atbrīvojumam no nodokļa maksāšanas, vai arī visu minēto nosacījumu vienlaicīgu piemērošanu – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. Komercdarbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem – (avots: Komerclikums).

Komercdarbības ierobežojumi Komercdarbības ierobežojumus drīkst noteikt tikai ar likumu vai pamatojoties uz likumu. Komersantam ir tiesības brīvi izvēlēties komercdarbības veidus, kas nav aizliegti ar likumu. Likumā var būt noteikta atsevišķu veidu komercdarbība, kuras veikšanai nepieciešama atļauja (licence) vai arī kuru drīkst veikt komersants atbilstoši likumā noteiktajām prasībām – (avots: Komerclikums).

Komercdarbības tiesiskais regulējums Komercdarbību regulē Komerclikums, Civillikums un citi likumi, kā arī Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas – (avots: Komerclikums).

Komerciāls paziņojums — jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību. Par komerciālo paziņojumu neuzskata informāciju, kas dod iespēju tieši piekļūt vispārējai informācijai par pakalpojuma sniedzēju un tā darbību (domēna vārds vai elektroniskā pasta adrese) – (avots: Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums)

Komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība) – (avots: Komerclikums).

Koncerns ir sabiedrību kopums, kura sastāvā ir koncerna mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrības. Ja vienai vai vairākām fiziskajām personām pieder atsevišķi individuālie uzņēmumi, tie neveido koncernu – (avots: Gada pārskata likums)

Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus — ģeogrāfiska teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir pietiekami līdzīgi visiem šā tirgus dalībniekiem, un tādēļ šo teritoriju var nošķirt no citām teritorijām– (avots: Konkurences likums)

Konkrētās preces tirgus — noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī to preču kopums, kuras var aizstāt šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma un piedāvājuma aizstājamības faktoru, preču pazīmes un lietošanas īpašības – (avots: Konkurences likums)

Konkrētais tirgus — konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu – (avots: Konkurences likums)

Konkurence — pastāvoša vai potenciāla ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū – (avots: Konkurences likums)

Konkurenti — divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kas konkurē– (avots: Konkurences likums)

Koordinētā sfēra — joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem. Koordinētajā sfērā neietilpst prasības attiecībā uz precēm vai to piegādi – (avots: Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums)

Lietošanas noteikumi — ražotāja vai pakalpojuma sniedzēja norādījumi, kurus ievērojot prece vai pakalpojums saglabā lietošanas (izmantošanas) īpašības un pienācīgu kvalitāti, kā arī nerada apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts maksātnespējas subjekta stāvoklis tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā – (avots: Maksātnespējas likums)

Maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, lai: 1) atjaunotu maksātnespējas subjekta maksātspēju un aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot izlīgumu vai sanāciju; 2) aizsargātu kreditoru kopuma intereses, piemērojot bankrota procedūru – (avots: Maksātnespējas likums)

Mārketings - konkrētu tirgvedības darbību kopums, lai ietekmētu tirgu un palielinātu pieprasījumu pēc uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem. Izšķir četrus galvenos Δ elementus: 1) preču, to sortimenta daudzveidības izveidošana, noformēšana un iesaiņošana; 2) cenu politika, norēķināšanās atvieglojumi, izdevīgu maksāšanas termiņu noteikšana; 3) noieta stimulēšana (reklāma, sabiedriskās domas veidošana u. c.); 4) preces pārdošanas metožu pilnīgošana un izstrādāšana (tirdzniecības sakaru izveidošana) – (avots: Akadēmisko terminu datu bāze AkadTerm)

Mikrouzņēmuma darbinieka ienākums — tāds darbinieka ienākums (naudas izteiksmē novērtēts naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums), kas atbilst uz darba līguma pamata gūtajam ienākumam, kāds tas ir pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu atskaitīšanas vispārējā kārtībā, piemērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” nosacījumus – (avots: Mikrouzņēmuma nodokļu likums)

Mikrouzņēmuma darbinieks — fiziskā persona, kuru uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, un mikrouzņēmuma īpašnieks – (avots: Mikrouzņēmuma nodokļu likums)

Mikrouzņēmuma īpašnieks — mikrouzņēmuma kritērijiem atbilstošas sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieks, individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieks, individuālais komersants vai cita fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs -  (avots: Mikrouzņēmuma nodokļu likums)

Mikrouzņēmums — individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuri atbilst šādiem kritērijiem: a) dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieki — fiziskās personas — vienlaikus ir arī valdes locekļi, b) apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu, c) darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne lielāks par pieciem. Darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus – (avots: Mikrouzņēmuma nodokļu likums)

Mikrouzņēmumu nodoklis — nodoklis, kas ietver: a) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu par mikrouzņēmuma darbiniekiem, b) uzņēmumu ienākuma nodokli, ja mikrouzņēmums atbilst uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja pazīmēm, c) mikrouzņēmuma īpašnieka iedzīvotāju ienākuma nodokli par mikrouzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu daļu – (avots: Mikrouzņēmuma nodokļu likums)

 Naudas plūsmas pārskats ir finanšu pārskata kopuma neatņemama sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas un tās ekvivalentu plūsmu pārskata periodā, klasificējot to kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finanšu darbības – (avots: Gada pārskata likums)

Nenodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības nav nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku – (avots: Maksātnespējas likums)

Nodoklis — ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem, kuri noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodokļa atlaide — nodokļa daļa, par kuru var samazināt aprēķināto nodokli, ja nodokļa maksātājs ir izpildījis konkrētā nodokļa likuma nosacījumus vai to paredz likumā noteiktie kritēriji. Atbilstoši likuma nosacījumiem nodokļa atlaide ir atmaksājama vai neatmaksājama – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodokļu maksātāji — Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē. Konkrētā nodokļa objekts un maksātāju loks tiek noteikts katra konkrētā nodokļa likumā. Šā likuma un konkrēto nodokļu likumu izpratnē par nodokļu maksātājiem uzskatāmas arī ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un personas, to grupas vai grupu pārstāvji, kuras ietur vai kurām jāietur nodoklis no maksājumiem citām personām, to grupām vai grupu pārstāvjiem – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodokļu (nodevu) administrācija — Valsts ieņēmumu dienests un tā izveidotas institūcijas, pašvaldības domes ieceltas amatpersonas vai izveidotas iestādes, kā arī citas valsts institūcijas, ja tās paredzētas konkrētos likumos – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodokļa deklarācija — nodokļu administrācijai iesniedzamā nodokļu maksātāja nodokļa deklarācija (arī tās pielikumi), pārskats, nodokļa aprēķins, ziņojums vai paziņojums, kurā norādāmi budžetā maksājamie nodokļi un no budžeta atmaksājamās nodokļu summas – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodokļu kopīgā starpvalstu pārbaude — saskaņā ar Saeimas apstiprinātajiem starpvalstu līgumiem vai Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem pēc iepriekšējas vienošanās vismaz divu valstu nodokļu administrāciju veikta neatkarīga nodokļu revīzija (audits) attiecībā uz nodokļu maksātāju veiktajiem darī­jumiem un nodokļu maksājumu atbilstību normatīvajiem aktiem – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodokļu parādu kapitalizācija — kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana par nodokļu parādu summu – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodokļu pārkāpums — nodarījums (darbība vai bezdarbība), kura dēļ ir pārkāptas likuma par nodokļiem un nodevām, konkrēto nodokļu likumu un citu nodokļu jomu reglamentējošo normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību normas un par kuru ir paredzēta atbildība– (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodokļu revīzija (audits) — nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta viena vai vairāku nodokļu, nodokļu deklarācijas posteņu vai nodevu un citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas, maksāšanas un ieskaitīšanas budžetā pareizība un atbilstība normatīvajiem aktiem noteiktā taksācijas periodā – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Nodrošinātais kreditors ir kreditors, kura prasījuma tiesības ir nodrošinātas ar komercķīlu, zemesgrāmatā vai kuģu reģistrā reģistrētu hipotēku – (avots: Maksātnespējas likums)

Nokavējuma nauda — procentu maksājums par nodokļu, nodevu samaksas termiņa nokavējumu – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Novērošana — nodokļu administrācijas kontrole, kad pēc nodokļu maksātāja juridiskās adreses vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Pakalpojums — personas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros par atlīdzību vai bez tās izpildīts patērētāja pasūtījums vai tāda ar patērētāju noslēgta līguma pildīšana, saskaņā ar kuru tiek iznomāta kāda lieta, izgatavota jauna lieta, uzlabota vai pārveidota esoša lieta vai tās īpašības vai veikts darbs, vai gūts nematerializēts darba rezultāts– (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Pakalpojuma sniedzējs — persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Pastāvīgs informācijas nesējs — jebkurš instruments, kas patērētājam dod iespēju uzglabāt viņam personiski adresētu informāciju tā, lai šīs informācijas sniegšanai nepieciešamajā laikposmā nodrošinātu tās pieejamību, izmantošanu un pavairošanu nemainītā veidā – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Pašnodarbinātais - persona, kas veic individuālo darbu; persona, kas saņem autoratlīdzību; zvērināts notārs; zvērināts advokāts; zvērināts revidents; prakses ārsts; fiziskā persona, kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja; zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors); persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finansu institūciju aizdevuma līdzekļiem; prakses farmaceits, prakses veterinārārsts un prakses optometrists; zvērināts tiesu izpildītājs; individuālais komersants – (avots: VID informācija)

Pašu kapitāla izmaiņu pārskats ir finanšu pārskata kopuma sastāvdaļa, kurā sniedz datus par sabiedrības pašu kapitāla un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisko darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šā perioda neto ienākumu vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no tā norakstītās summas – (avots: Gada pārskata likums)

Pašvaldības nodeva — pašvaldības domes noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos– (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Patērētājs — fiziskā persona, kas izsaka vēlēšanos iegādāties, iegādājas vai varētu iegādāties vai izmantot preci vai pakalpojumu nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Patiesā vērtība ir summa, par kādu iespējams apmainīt aktīvu vai izpildīt saistības darījumā starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām – (avots: Gada pārskata likums)

Pārdevējs — persona (arī importētājs), kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros piedāvā vai pārdod preci patērētājam, kā arī persona, kas darbojas pārdevēja vārdā vai viņa uzdevumā – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi ir tādi ilgtermiņa ieguldījumu objekti, kuru bilances vērtība tiks atgūta pārdošanas darījumā, nevis turpmākas izmantošanas gaitā un kuri atbilst abiem šādiem klasifikācijas kritērijiem: 1) šie objekti to pašreizējā stāvoklī ir pieejami tūlītējai pārdošanai un pakļauti tikai parastiem šādu objektu pārdošanas nosacījumiem; 2) to pārdošana ir ticama (pamatojoties uz vadības lēmumu par šo objektu pārdošanu, ir uzsākts pārdošanas process, un ir pārliecība par tā pabeigšanu gada laikā no šā procesa uzsākšanas dienas) – (avots: Gada pārskata likums)

Pēctaksācijas periods — laika posms pēc taksācijas perioda – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Pirmstaksācijas periods — laika posms pirms taksācijas perioda – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Prece — ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt cenu, to pērkot vai pārdodot tirgū – (avots: Konkurences likums)

Prece — jebkura lieta, ko piedāvā vai pārdod patērētājam – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Pret risku nodrošināts postenis ir aktīvs, saistības, stingra apņemšanās vai prognozēts nākotnes darījums, kas pakļauj sabiedrības patiesās vērtības maiņu vai nākotnes naudas plūsmas maiņu riskam un kas riska ierobežošanas uzskaites nolūkā ir norādīts kā pret risku nodrošināts postenis – (avots: Gada pārskata likums)

Ražotājs — persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros izgatavo vai atjauno preci pārdošanai vai uzrāda sevi kā ražotāju, norādot (marķējot) uz preces vai tās iesaiņojuma vai preces tehniskajā pasē savu nosaukumu (firmu), vārdu, uzvārdu, preču zīmi vai citu atšķirības zīmi – (avots: Patērētāju tiesību aizsardzības likums)

Reģistrācijas tiesiskais spēks Ja komersants ir ierakstīts komercreģistrā, nav pieļaujama ieruna par to, ka saimnieciskā darbība, kas veikta, izmantojot komercreģistrā ierakstīto firmu, nav komercdarbība – (avots: Komerclikums).

Riska ierobežošanas instruments ir riska ierobežošanas uzskaites sistēmā norādīts atvasinātais finanšu instruments vai cits finanšu aktīvs, vai finanšu saistības, ar kuru patieso vērtību vai naudas plūsmu paredzēts kompensēt noteikta pret risku nodrošināta posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas maiņu – (avots: Gada pārskata likums)

Riska ierobežošanas uzskaites sistēma ir viena vai vairāku riska ierobežošanas instrumentu norādīšana riska ierobežošanas uzskaites nolūkā tā, lai šo instrumentu patiesās vērtības maiņa pilnībā vai daļēji kompensētu pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas maiņu – (avots: Gada pārskata likums)

Starpnieka pakalpojuma sniedzējs — informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu – (avots: Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums)

Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību – (avots: Komerclikums).

Likumā var noteikt, ka atsevišķu veidu saimniecisko darbību drīkst veikt tikai komersants. Ar likumu var piešķirt komersanta statusu arī citām personām– (avots: Komerclikums).

Soda nauda — obligāts maksājums, kas tiek uzlikts nodokļu revīzijas (audita) rezultātā par budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu vai no budžeta atmaksājamās nodokļa summas palielināšanu nodokļu administrācijai iesniegtajās vai iesniedzamajās nodokļu deklarācijās vai ko nodokļu administrācija aprēķina gadījumā, kad nodokļu maksātājs nodokļu deklarācijas precizējumu un deklarācijā precizēto nodokļa maksājumu veic pēc tam, kad saņemts paziņojums par nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanu– (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Struktūrvienība — juridiskās personas vai uz līguma vai norunas pamata izveidotu fizisko un juridisko personu grupu vai to pārstāvju (citas personas) teritoriāli nošķirta saimnieciska vienība, kuras atrašanās vietā tiek veikta saimnieciskā darbība Lat­vijas Republikā vai ārpus tās. Struktūrvienībai nav juridiskās personas statusa – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Taksācijas periods — laika posms (gads, mēnesis u.c.), par kuru tiek aprēķināts nodoklis – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Tematiskā pārbaude — nodokļu administrācijas pārbaude, kad tiek kontrolēta atsevišķu normatīvo aktu ievērošana, pārbaudīti atsevišķi grāmatvedības dokumenti, salīdzinot tos ar darījuma dalībnieku grāmatvedības informāciju, kā arī tiek veiktas citas pārbaudes, kuru rezultātā netiek noteikti papildu nodokļu maksājumi budžetā – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums komercsabiedrības interešu aizsardzībai ierobežotas maksātspējas gadījumā, lai atjaunotu tās maksātspēju pilnā apjomā – (avots: Maksātnespējas likums)

Tirdzniecības portfelis ir sabiedrības vārdā un sabiedrības labā turēto finanšu instrumentu (arī līgumu, kuru bāzes aktīvs ir prece) pozīciju kopums, ko sabiedrība tur tirdzniecībai vai iegādājas, lai tuvākajā laikā gūtu peļņu no faktiskās vai gaidāmās pirkšanas un pārdošanas cenu starpības vai citām cenu vai procentu likmju izmaiņām, kā arī pozīcijas, kuras sabiedrība iegādājas, lai ierobežotu tirdzniecības portfeļa posteņu riskus – (avots: Gada pārskata likums)

Tirgus dalībnieks — jebkura persona (arī ārvalsts persona), kura veic vai gatavojas veikt saimniecisko darbību Latvijas teritorijā vai kuras darbība ietekmē vai var ietekmēt konkurenci Latvijas teritorijā. Ja tirgus dalībniekam vai vairākiem tirgus dalībniekiem kopā ir izšķiroša ietekme pār vienu tirgus dalībnieku vai vairākiem citiem tirgus dalībniekiem, tad visus tirgus dalībniekus var uzskatīt par vienu tirgus dalībnieku – (avots: Konkurences likums)

Tirgus daļa — tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu – (avots: Konkurences likums)

Vadība ir sabiedrības pārvaldes institūcija, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus attiecībā uz sabiedrības darbību. Individuālajos uzņēmumos par vadību uzskatāms īpašnieks vai viņa pilnvarota persona– (avots: Gada pārskata likums)

Valsts nodeva — obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas saimnieciskajai darbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem) – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Valsts noteiktais maksājums — ar likumu vai Ministru kabineta no­teikumiem paredzēts un Valsts ieņēmumu dienesta administrēts maksājums valsts budžetā (izņemot nodokļu un valsts un pašvaldību nodevu maksājumus) – (avots: Likums par nodokļiem un nodevām)

Vienošanās — divu vai vairāku tirgus dalībnieku līgums vai saskaņota darbība, kurā tirgus dalībnieki piedalās, kā arī lēmums, ko pieņēmusi reģistrēta vai nereģistrēta tirgus dalībnieku apvienība (asociācija, savienība u.tml.) vai tās amatpersona – (avots: Konkurences likums)

Gada pārskatu likumā lietotie termini "finanšu instrumenti" un "atvasināti finanšu instrumenti" atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem.

Gada pārskatu likumā lietotie termini "saistītās puses", "finanšu aktīvs", "finanšu saistības", "līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi", "aizdevumi un debitoru parādi" un "pārdošanai pieejami finanšu aktīvi" atbilst starptautiskajos grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, lietotajiem terminiem.