Print this chapterPrint this chapter

Biruta Sloka. Indivīds kā ražotājs

Informācija par uzņēmumu dibināšanu un uzņēmējdarbību

Plaša informācija ir pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā un tās mājas lapā http://www.liaa.gov.lv/: Biznesa ABC; ideja, biznesa plāns, finanses, likumdošana, uzņēmumu reģistrācija, nodokļi, personāls, birojs, lietvedība, tirgus zinības, kvalitāte, ārpakalpojumi, e – komercija, e – iespējas uzņēmējiem, atbalsta instrumenti, inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma, biznesa inkubatori. Bez tam pēdējos gados ir publicētas daudzas mācību grāmatas, kas veicina komercdarbības uzsākšanu un uzņēmēju spēju attīstību (daļa no saraksta pievienota literatūras sarakstā).

Latvijas Republikā ir sekojošas uzņēmējdarbības formas:

  1. pašnodarbināta persona;
  2. individuālais komersants;
  3. personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība);
  4. kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība).

Pašnodarbinātā persona ir persona, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēta, kā pašnodarbinātā persona. Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Saimnieciskā darbība, piemēram, ir ar uzņēmuma līguma izpildi saistīta darbība, nekustamā īpašuma apsaimniekošana, arī personas īpašumā esošas piemājas saimniecības darbība. Saimnieciskā darbība ir arī profesionālu pakalpojumu sniegšana, ja nav darba attiecības ar tiem, kam sniedzat pakalpojumus. Tā ir, piemēram, zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība. Pašnodarbinātā persona var reģistrēties dzīvesvietas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē. Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks izsniedz Nodokļu maksātāja reģistrācijas pieteikuma veidlapu un palīdz to aizpildīt. Reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā, jāuzrāda pasi un jāiesniedz: pieteikuma veidlapu; atkarībā no saimnieciskās darbības veida, papildus dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus).

Pašnodarbināto personu reģistrācija [VID informācija]:

Pašnodarbinātais līdz tā mēneša desmitajam datumam, kas seko mēnesim, kurā mēneša ienākumi sasnieguši vienu divpadsmito daļu no Ministru kabineta noteiktā obligāto iemaksu objekta minimālā apmēra pašnodarbinātajam, reģistrējas VID teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas, uzrādot pasi un iesniedzot attiecīgā dokumenta kopiju (uzrādot oriģinālu):

  • persona, kas veic individuālo darbu, - reģistrācijas apliecību vai patentu;
  • persona, kas saņem autoratlīdzību, - dokumentu, kas apliecina autoratlīdzības saņemšanu;
  • zvērināts notārs - tieslietu ministra rīkojumu par zvērināta notāra iecelšanu;
  • zvērināts advokāts - Latvijas Zvērinātu advokātu padomes izsniegtu apliecību;
  • zvērināts revidents - Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izsniegtu zvērināta revidenta sertifikātu;
  • prakses ārsts - ārsta sertifikātu un ārsta prakses reģistrācijas apliecību, kuru izsniegusi Latvijas Ārstu biedrība;
  • cita fiziskā persona, kura reģistrējusies kā saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, - īpašuma vai valdījuma tiesības apliecinošu dokumentu, Valsts zemes dienesta izsniegtu licenci un citus dokumentus, kas apliecina, ka persona ir saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja;
  • zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieks, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs zemnieku (zvejnieku) saimniecības vadības funkciju, ja šajā zemnieku (zvejnieku) saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors), - Uzņēmumu reģistra izsniegtu reģistrācijas apliecību;
  • persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā un kuras darbu apmaksā no Latvijas Republikai piešķirtajiem ārvalstu tehniskās palīdzības vai starptautisko finansu institūciju aizdevuma līdzekļiem, - līgumu un dokumentu, kurā ir norāde par atlīdzības izmaksas avotiem, ja tas nav norādīts līgumā;
  • prakses farmaceits, prakses veterinārārsts un prakses optometrists - dokumentu, kas apliecina tiesības uzsākt attiecīgo praksi;
  • zvērināts tiesu izpildītājs - dokumentu, kas apliecina iecelšanu amatā;
  • individuālais komersants - Uzņēmumu reģistra izsniegtu reģistrācijas apliecību.

Informāciju par pašnodarbināto reģistrāciju var atrast Valsts ieņēmumu mājas lapā meklētāja lodziņā ievadot „pašnodarbinātais”. Jāatzīmē, ka visi normatīvie akti ar atslēgvārdu „pašnodrabinātais” un iekļauti www.likumi.lv  nav vairs aktuāli,

Lai motivētu ekonomiski aktīvos cilvēkus, kas palikuši bez darba, uzsākt savu mazo biznesu un atgriezties ekonomiskajā apritē, Ekonomikas ministrija 2009.gada nogalē izstrādājusi jaunu, būtiski atvieglotu kārtību, kādā ikviens iedzīvotājs var uzsākt savu mazo uzņēmējdarbību bez lieku birokrātisko procedūru kārtošanas. No 2010.gada 1.janvāra fiziska persona, kas veic saimniecisko darbību noteiktās profesijās vai darbībās, var izvēlēties maksāt patentmaksu – tā ir izvēles norma.

Patentmaksa  ir fiksēts nodoklis, kas aptver iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālo apdrošināšanas (SOC) iemaksu, par fiziskās personas saimniecisko darbību noteiktā profesijā. Patentmaksas ikmēneša maksājums detalizēti ir noteikts katrai profesiju grupai. Patentmaksas maksātāji ir nodrošināti ar atbilstošām sociālajām garantijām. Patentmaksas regulē LR Ministru Kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr. 1646 "Kārtība, kādā piemērojama patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā, un tās apmēri" Sīkāka informācija pieejama  Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājas lapā un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) mājas lapā.

Individuālais komersants ir fiziska persona, kura veic saimniecisko darbību, un kura kā individuālais komersants ierakstīta komercreģistrā (skat Uzņēmumu reģistrā). Individuālais komersants par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Fiziskajai personai ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja fiziskās personas: gada apgrozījums no tās veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai arī; veiktā saimnieciskā darbība atbilst abām šādām pazīmēm: gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu; savas saimnieciskās darbības veikšanai nodarbina vienlaikus vairāk kā piecus darbiniekus. Fiziskajai persona, kura atbilst Komerclikuma 45. (komercaģents) vai 64.pantā (mākleris) minētajiem noteikumiem, jāpiesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai jādibina komercsabiedrība arī, ja nepastāv augstāk minētie kritēriji. Lai Individuālo komersantu ierakstītu komercreģistrā, Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz: Pieteikums; Valsts nodevas samaksas kvīts par individuālā komersanta ierakstīšanu komercreģistrā; Kvīts par komercreģistra ieraksta publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Pieteikuma veidlapas var saņemt katrā LR Uzņēmumu reģistra nodaļā, kā arī LR Uzņēmumu reģistra mājaslapā: http://www.ur.gov.lv/

Lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību, 2010.gada 9.augustā Saeimā pieņemts Mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju likums, kas ir saistošs mikrouzņēmumiem un kura ietekmi praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus, it īpaši attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību mikrouzņēmumu darbiniekiem vērtēs Ministru kabinets un līdz 2011.gada 1.oktobrim iesniedz Saeimai ziņojumu par to.

 

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam,  mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja pienākums informēt darbiniekus (1) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, slēdzot darba līgumu, pretendentu rakstveidā informē, ka darba devējs ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, ka mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma un ka mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, kā arī pienākums iesniegt mikrouzņēmumam algas nodokļa grāmatiņu. Šo informāciju var ietvert darba līgumā. (2) Mikrouzņēmums, kurš vēlas ar nākamo taksācijas periodu kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, rakstveidā informē darbiniekus, ka mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek noteiktas no mikrouzņēmuma apgrozījuma un ka mikrouzņēmuma darbiniekam ir tiesības brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, kā arī pienākums iesniegt mikrouzņēmumam algas nodokļa grāmatiņu. (3) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kuram ar nākamo taksācijas periodu šis nodokļa maksātāja statuss beigsies, par to rakstveidā informē mikrouzņēmuma darbiniekus.

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam,  mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrācija (1) Personai ir tiesības Uzņēmumu reģistrā vienlaikus ar iesniegumu par individuālā komersanta, individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību ierakstīšanu Uzņēmumu reģistra attiecīgajā reģistrā pieteikties mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai, apliecinot, ka pārskata gadā, kas atbilst mikrouzņēmumu nodokļa taksācijas periodam:
1) paredzamais mikrouzņēmuma darbinieku skaits nepārsniegs piecus darbiniekus un darbinieki tiks informēti saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām; 2) paredzamais apgrozījums būs līdz 70 000 latu; 3) mikrouzņēmums vēlas maksāt mikrouzņēmumu nodokli. (2) Vienas darbdienas laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto subjektu reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs elektroniski nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par saņemto pieteikumu mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanai. (3) Fiziskā persona, kas, uzsākot saimniecisko darbību, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs un izvēlas būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, vienlaikus ar reģistrācijas pieteikumu iesniedz pieteikumu, kurā norāda šā panta pirmajā daļā minēto informāciju. (4) Mikrouzņēmums, kas vēlas iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, līdz pirmstaksācijas gada 15.decembrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pieteikumu, kurā apstiprina nodokļa maksātāja atbilstību šā likuma 1.panta 1.punkta “a” apakšpunktā (ja mikrouzņēmums ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību) un 2.pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz nākamo taksācijas periodu.
(5) Valsts ieņēmumu dienests piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts pieteikums par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanu, vai pēc šā panta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas no Uzņēmumu reģistra pieņem lēmumu par mikrouzņēmuma kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrēšanu vai lēmumu par reģistrācijas atteikumu, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija, ka iesniedzējs neatbilst šajā likumā noteiktajiem mikrouzņēmuma kritērijiem un ierobežojumiem un tādēļ tam nevar piešķirt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu. (6) Ja Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu reģistrēt mikrouzņēmumu kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, šo lēmumu nosūta nodokļu maksātājam dienas laikā pēc tā pieņemšanas. Ja Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par mikrouzņēmuma kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja reģistrēšanu, tad jaunizveidotajam mikrouzņēmumam mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statuss ir piemērojams no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests saņēma pieteikumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanu, vai no dienas, kad jaunizveidotais mikrouzņēmums reģistrēts Uzņēmumu reģistrā. (7) Mikrouzņēmums, var kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju ar nākamā taksācijas perioda 1.janvāri. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir tiesīgs mainīt izraudzīto mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu un kļūt attiecīgi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju ne agrāk kā pirms attiecīgā taksācijas perioda beigām. (8) Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs neizpilda kādu no Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja likuma nosacījumiem, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ar nākamo taksācijas periodu.
(9) Mikrouzņēmums reģistrē katru mikrouzņēmuma darbinieku Valsts ieņēmumu dienestā kā obligāti sociāli apdrošināmu personu Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā.

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam,  mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja taksācijas periods, ar mikrouzņēmumu nodokli apliekamais objekts un mikrouzņēmumu nodokļa aprēķināšana (1) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja taksācijas periods ir kalendāra gads. (2) Ar mikrouzņēmumu nodokli tiek aplikts mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījums. (3) Mikrouzņēmumu nodokli aprēķina, mikrouzņēmuma taksācijas perioda apgrozījumu reizinot ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 6.pantā noteikto mikrouzņēmumu nodokļa likmi. (4) Ja mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 2.panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu, tad, piemērojot palielinātu mikrouzņēmumu nodokļa likmi, ar šo nodokli apliek arī no mikrouzņēmuma gūto mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma daļu, kas pārsniedz 500 latu mēnesī.

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam,  mikrouzņēmumu nodokļa likme (1) Mikrouzņēmumu nodokļa likme ir deviņi procenti. (2) Ja mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī pārsniedz piecus darbiniekus, šā panta pirmajā daļā noteiktajai likmei pieskaita divus procenta punktus par katru papildus nodarbināto darbinieku. Ja mikrouzņēmuma darbinieku skaits ceturksnī ir mainīgs, mikrouzņēmumu nodokļa likmi nosaka pēc lielākā darbinieku skaita attiecīgajā ceturksnī, ņemot vērā tos darbiniekus, kuri nostrādājuši ne mazāk par pusi no attiecīgā ceturkšņa. (3) Mikrouzņēmumu nodokļa likme Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1.panta 1.punkta “b” apakšpunktā noteiktā apgrozījuma (mazāk kā 70 000 latu) pārsnieguma daļai ir 20 procenti. (4) Ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums pārsniedz 500 latu, papildus noteiktajai mikrouzņēmumu nodokļa likmei piemēro palielinātu minētā nodokļa likmi 20 procentu virs 500 latiem.

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam,  (1) mikrouzņēmumu nodokli par taksācijas perioda apgrozījumu mikrouzņēmums maksā četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu; (2) mikrouzņēmums iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam; (3) mikrouzņēmums maksā mikrouzņēmumu nodokli līdz ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā norādītajos valsts budžeta ieņēmumu kontos; (4) mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas veidlapas paraugu un aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabinets; (5) mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizējums nemaina valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru un sadalījumu pa mikrouzņēmuma darbiniekiem par to periodu, par kuru mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizējums tiek iesniegts. (6) pēc tam, kad mikrouzņēmums zaudējis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, tam ir tiesības iesniegt tikai tādus mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas precizējumus, kas nemaina vai palielina maksājamā nodokļa apmēru. Mikrouzņēmumu nodokļa summai, ko mikrouzņēmums šajā gadījumā papildus iemaksā budžetā.

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam,  mikrouzņēmumu nodokļa sadales kārtība: (1) mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — sabiedrības ar ierobežotu atbildību, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kas iepriekšējā taksācijas periodā no saimnieciskajā darbībā gūtā ienākuma maksāja uzņēmumu ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi: 1) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā; 2) 65 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā; 3) 30 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā; 4) 4,9 procentus — uzņēmumu ienākuma nodokļa kontā.(2) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — fiziskās personas, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi: 1) 65 procentus ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā; 2) 35 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā. (3) Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja — individuālā komersanta, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kuras īpašnieks iepriekšējā taksācijas periodā no individuālā uzņēmuma, zemnieka vai zvejnieka saimniecības ienākuma maksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli, — valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi: 1) 0,1 procentu ieskaita uzņēmējdarbības riska valsts nodevas kontā; 2) 65 procentus — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā; 3) 34,9 procentus — iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā. (4) Valsts kase līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam, kā arī saimnieciskā gada pēdējā darbdienā ieskaita mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus kontos atbilstoši šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajam sadalījumam.

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana un reģistrēšana: (1) mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks ir sociāli apdrošināms, sākot ar dienu, kad viņš ieguvis mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieka statusu;
(2) atbilstoši aprēķinātajai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu summai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķina valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu par pilnu kalendāra mēnesi (izņemot gadījumu, kad mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks sāk vai beidz strādāt mikrouzņēmumā) katram mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbiniekam proporcionāli mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijā norādītajam darbinieku skaitam katrā mēnesī un to faktiskajiem ienākumiem, piemērojot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi, kāda noteikta attiecīgi darbiniekam, kurš ir apdrošināts atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, darbiniekam, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, un darbiniekam, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds — valsts speciālās pensijas saņēmējs; (3) aprēķināto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu noapaļo līdz latiem un santīmiem, atmetot 0,49 santīmus un mazāk un noapaļojot līdz santīmam 0,50 santīmus un vairāk; (4) Valsts ieņēmumu dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai Mikrouzņēmumu nodokļa likumā minēto informāciju, mikrouzņēmumu nodokļa ceturkšņa deklarāciju un informāciju par aprēķinātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. (5) mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas no brīvi izraudzītiem ienākumiem, kas nepārsniedz šā likuma 2.panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu. Mikrouzņēmuma darbinieks veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas atbilstoši visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, bet tāds mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai, vecāku apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai, savukārt mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs vai invalīds — valsts speciālās pensijas saņēmējs, veic valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas valsts pensiju apdrošināšanai, darba negadījumu apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai. Kārtību, kādā mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieki brīvprātīgi pievienojas valsts sociālajai apdrošināšanai, valsts sociālās apdrošināšanas brīvprātīgo iemaksu veikšanas kārtību un šo iemaksu likmes nosaka Ministru kabinets.

Atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam,  Darba devēja atbildība par darbinieku informēšanu: (1) Darba devējs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbildīgs par nepatiesu ziņu sniegšanu, ja Valsts ieņēmumu dienestam nepamatoti apliecinājis vienošanos ar darbiniekiem par to, ka ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs; (2) Darba devējs atlīdzina mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbiniekam nodarītos zaudējumus, ja darba devējs nav likumā noteiktajā kārtībā informējis darbinieku par to, ka ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs.

Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri). Pilnsabiedrība ir jāreģistrē pēc tās juridiskās adreses attiecīgā Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā. Reģistrējot pilnsabiedrību, LR Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums; to sabiedrības biedru notariāli apliecināti paraksta paraugi, kuriem ir tiesības pārstāvēt sabiedrību (notariāli apliecināts paraksta paraugs ir jāiesniedz, ja attiecīgais biedrs ir fiziska persona. Ja tiesības pārstāvēt sabiedrību ir juridiskai personai- šīs juridiskās personas pārstāvja paraksta paraugs nav jāiesniedz); valsts nodevas samaksas kvīts par pilnsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā; kvīts par komercreģistra ierakstu publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

.Komandītsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota. Par komandītsabiedrības biedru var būt tikai fiziska vai juridiska persona. Par komandītsabiedrības biedru nevar būt personālsabiedrība (līgumsabiedrība). Komandītsabiedrību  reģistrē pēc tās juridiskās adreses attiecīgā LR Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā. Reģistrējot komandītsabiedrību, LR Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz pieteikums; komandītsabiedrību biedru notariāli apliecināti paraksta paraugi, kuriem ir tiesības pārstāvēt komandītsabiedrību (notariāli apliecināts paraksta paraugs ir jāiesniedz, ja attiecīgais biedrs ir fiziska persona. Ja tiesības pārstāvēt sabiedrību ir juridiskai personai- šīs juridiskās personas pārstāvja paraksta paraugs nav jāiesniedz); kvīts par valsts nodevas samaksu par komandītsabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā; kvīts par komercreģistra ierakstu publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Kapitālsabiedrība  ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju (turpmāk šīs sadaļas ietvaros — daļas) nominālvērtību kopsummas. Kapitālsabiedrība ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību vai akciju sabiedrība.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. Sabiedrība ir juridiska persona. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ir jāreģistrē pēc tās juridiskās adreses attiecīgā LR Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā, reģistrējot jāiesniedz: dibināšanas līgums; sabiedrības statūti; bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu; dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma vērtību; katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu būt par padomes locekli; katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli; valdes locekļu notariāli apliecinātus parakstu paraugus (ja valdes loceklis kā dibinātājs jau nav parakstījis pieteikumu par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā); kvīti par valsts nodevas samaksu par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā; kvīti par reģistrācijas sludinājuma publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, kuras daļas (akcijas) var būt publiskās apgrozības objekts. Sabiedrība ir juridiska persona. Akciju sabiedrību var piereģistrēt pēc tās juridiskās adreses attiecīgā Uzņēmumu reģistra reģionālajā nodaļā. Piesakot akciju sabiedrību ierakstīšanai komercreģistrā, LR Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz pieteikums un šādi dokumenti: dibināšanas līgums; sabiedrības statūti; bankas izziņu par pamatkapitāla apmaksu; dokumentus, kas apliecina katra mantiskā ieguldījuma vērtību; katra padomes locekļa rakstveida piekrišanu būt par padomes locekli; katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli; valdes locekļu notariāli apliecinātus parakstu paraugus (ja valdes loceklis kā dibinātājs jau nav parakstījis pieteikumu par sabiedrības ierakstīšanu komercreģistrā); kvīti par valsts nodevas samaksu par sabiedrības reģistrāciju; kvīti par reģistrācijas sludinājuma publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Pieteikuma veidlapas var saņemt jebkurā LR Uzņēmuma reģistra nodaļā, kā arī Uzņēmuma reģistra mājas lapā.

Latvijas Republikas nodokļu un nodevu sistēmu regulē likums Par nodokļiem un nodevām, tas ir nodokļu un nodevu “jumta” jeb pamata likums. Likums nosaka vispārējos nodokļu un nodevu sistēmas piemērošanas principus, kā arī nodokļu un nodevu veidus, nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, nodokļu un nodevu maksātāju tiesības, pienākumus un atbildību; nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, nodokļu un nodevas administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu un nodevu iekasēšanu un piedziņu, atbildību par nodokļu likumu pārkāpšanu, nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Latvijas Republikā ir noteikti 12 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu:

  1. iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
  2. mikrouzņēmumu nodoklis;
  3. uzņēmuma ienākuma nodoklis;
  4. nekustamā īpašuma nodoklis;
  5. pievienotās vērtības nodoklis;
  6. akcīzes nodoklis;
  7. muitas nodoklis;
  8. dabas resursu nodoklis;
  9. izložu un azartspēļu nodoklis;
  10. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
  11. vieglo automobiļu un motociklu nodoklis;
  12. elektroenerģijas nodoklis.

Netiešie nodokļi

Muitas nodoklis – muitas lietas ietver kārtību, kādā preces pārvieto pāri valsts robežai, to aplikšanu ar ievedmuitas nodokli un izvedmuitas nodokli (turpmāk — muitas nodoklis) un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem maksājumiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, muitošanu, muitas kontroli, kā arī citus līdzekļus un darbības, ar kuru palīdzību tiek īstenota muitas politika. Muitas nodoklis parasti tiek aprēķināts un izmaksāts pie preces importa (eksporta) un ir iekļauts preces pašizmaksā.

Akcīzes nodoklis – ar akcīzes nodokli tiek aplikti alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi, kafija, benzīns, dīzeļdegviela un citi naftas produkti. Akcīzes nodokli maksā: importētājs; noliktavas turētājs; apstiprināts tirgotājs, neapstiprināts tirgotājs, pārsūtītājtirgotājs vai nodokļa maksātāja pārstāvis; citi maksātāji, saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli”.

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) – Pievienotās vērtības nodoklis ir patēriņa nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un to maksā preces vai pakalpojuma galīgais patērētājs. Nodokļa likme 22%, taču normatīvie akti nosaka arī gadījumus, kad tiek piemērota 0% un 12% nodokļa likme.

Tiešie nodokļi

Mikrouzņēmumu nodoklis

Par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju var kļūt: individuālais komersants; individuālais uzņēmums; zemnieka vai zvejnieka saimniecība; fiziskā persona, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs; sabiedrība ar ierobežotu atbildību (turpmāk - SIA).

Lai varētu maksāt mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmumam ir jāatbilst šādiem kritērijiem: dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskās personas. SIA dalībnieki - fiziskās personas - vienlaikus ir arī valdes locekļi; apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu; darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne lielāks par pieciem darbiniekiem. Darbinieku skaitā neiekļauj prombūtnē esošus vai no darba atstādinātus darbiniekus.

Nodokļu aprēķināšanas atvieglošanai SIA “TILDE” sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izveidojusi trešo bezmaksas grāmatvedības datorprogrammu mikrouzņēmējiem – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem (tā ir pieejama LR Ekonomikas ministrijas mājas lapā). Programma būtiski atvieglo grāmatvedības kārtošanu un ļauj pārskatāmi kontrolēt uzņēmuma finanšu plūsmu un darbības rādītājus.

Nekustamā īpašuma nodoklis tiek noteikts, pamatojoties uz likumu Par nekusamā īpašuma nodokli. Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, — zemi, ēkas, tai skaitā kadastra reģistrā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves (turpmāk — nekustamais īpašums), izņemot šā panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu. Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek: pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pašvaldības dome, kā arī tās izveidotās iestādes, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem un atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī citām personām iznomāto vai valdījumā nodoto pašvaldības nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots medicīnas vai sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanai, un nekustamo īpašumu, kas radīts, īstenojot privātās un publiskās partnerības projektu, un tiek lietots pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai; ārvalstij piederošo nekustamo īpašumu, kurš tiek izmantots tās diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību vajadzībām, ja Latvijas Republika saskaņā ar attiecīgās ārvalsts likumiem bauda tādas pašas tiesības attiecībā uz Latvijai piederošo nekustamo īpašumu šajā ārvalstī un citus, ko nosaka likums Par nekusamā īpašuma nodokli.

Dabas resursu nodoklis

  • jebkurus saimnieciskās darbības rezultātā iegūtos dabas resursus;
  • vides piesārņojumu - atkritumus, izmešus un piesārņojošās vielas;
  • videi kaitīgas preces un produktus;
  • importēto un iekšzemē ražoto preču vai produktu iepakojumu.

Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas vai to apvienības, kas saskaņā ar attiecīgu atļauju (ja spēkā esošie normatīvie akti paredz nepieciešamību saņemt šādu atļauju) veic kādu no šādām darbībām:

  • Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus;
  • Latvijas Republikas teritorijā (vai kontinentālajā šelfā) ievada vidē ar nodokli apliekamu piesārņojumu;
  • ieved (importē) videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā brīvam apgrozījumam Latvijas Republikas muitas teritorijā;
  • Latvijas Republikā realizē iekšzemē ražotas videi kaitīgas preces vai produktus, preces vai produktus iepakojumā.

Valsts Sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – darba ņēmēja algotā darba ienākums, no kura tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un pašnodarbinātas personas darba ienākums. Obligāto iemaksu likme ir 33,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 9% — darba ņēmējs.

Iedzīvotāju ienākumu nodoklis – nodoklis, ar ko apliek fiziskās personas gūtos ienākumus, un tas sastāv no:

  1. algas nodokļa, ko par darbinieka gūtajiem ienākumiem aprēķina un maksā darba devējs;
  2. fiksētā ienākuma nodokļa par ieņēmumiem no saimnieciskās darbības;
  3. nodokļa par ienākumiem no saimnieciskās darbības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts, un nodokļa no citiem ienākuma avotiem.

Pamata nodokļa likme ir 25%.

Uzņēmuma ienākumu nodoklis –  ar nodokli apliekamais objekts ir uzņēmumu gada pārskata peļņas vai zaudējumu aprēķinā uzrādītais peļņas vai zaudējumu apjoms, kas ir koriģēts atbilstoši likumam "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".

Nodokļa maksātāji ir:

  • Iekšzemes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības (turpmāk - rezidenti);
  • Ārvalstu uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, fiziskās personas un citas personas (turpmāk - nerezidenti);
  • Nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības (turpmāk - pastāvīgās pārstāvniecības), kuru ienākuma nodokļa likme ir 15%.

Individuālie komersanti ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji. Šī nodokļa likme ir 26%.

Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis - ar nodokli apliekamais objekts ir vieglie automobiļi un motocikli. Nodokļa maksātāji ir visas juridiskās un fiziskās personas, uz kuru vārda saskaņā ar šo likumu Latvijā tiek reģistrēti vieglie automobiļi vai motocikli.

Izložu un azarta spēļu nodoklis – izložu un azartspēļu nodokli maksā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmuši speciālu atļauju (licenci) izložu un azartspēļu organizēšanai un uzturēšanai.

Elektroenerģijas nodoklis – elektroenerģijas nodokli maksā personas, kas piegādā elektroenerģiju galalietotājiem un ir noslēgušas līgumus vai citādi vienojušās par elektroenerģijas piegādi. Ar nodokli ir apliekama galalietotājam piegādātā elektroenerģija, kā arī elektroenerģija, kas piegādāta pašu patēriņam. Nodokļa likme elektroenerģijai ir 0,71 lats par megavatstundu. – ar nodokli apliek: - nodokļa objekts no 2010.gada 1.janvāra ir ķermeniskas lietas, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot – zemi, ēkas, tai skaitā kadastra reģistrā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas, un inženierbūves. Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums Latvijā. Uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā vai tiesiskā valdījumā ir nekustamais īpašums Latvijā. Nodokļa likme ir 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.

Plaša un vispusīga informācija par nodokļiem ir pieejama VID, kā arī LIAA mājas lapā, kā arī daudzos izstrādātajos mācību līdzekļos, kuru saraksts pievienots.

Ārpakalpojumi

Bieži vien uzņēmēji izvēlas pirkt ārpakalpojumus, lai nodrošinātu to kvalitatīvu veikšanu, jo bieži šo pakalpojumu apjoms nav liels un neatmaksājas algot konkrētu darbinieku savā uzņēmumā.

Ārpakalpojumi (Outsourcing) - ārpakalpojumu izmantošana ir citas firmas pakalpojumu izmantošana, lai izveidotu kādu produktu vai pilnveidotu agrāk izveidoto produktu, piemēram, izstrādātu konkrētu programmatūru. Ārpakalpojums ir jau pazīstams tādās jomās kā ražošana un loģistika - jaunums ir uzņēmuma darbības procesu nodrošināšana pašā uzņēmumā. Pasūtot citiem biznesu jeb ārpakalpojumus, parādās daudz priekšrocības - tiek samazinātas izmaksas, piesaistīts radošais potenciāls un resursi. Tas ļauj uzņēmumam pilnībā koncentrēties uz pamatnodarbošanās attīstību.

Tipisku ārpakalpojumu gadījumi:

·         Grāmatvedības pakalpojumi.

·         Parādu piedziņa.

·         Lietvedība.

·         Detaļu komplektācija.

Ārpakalpojumi ir uzņēmuma stratēģisks lēmums, ļaujot tiem koncentrēties uz to, ko tie prot vislabāk, proti — pamatbiznesu. Ārpakalpojumu sniedzēji kā speciālisti savā nozarē uzlabo pakalpojumu saņēmēja kvalitāti. (avots – LIAA)