Karbonskābes un to esteri

6. Karbonskābju ķīmiskās īpašības

Organiskās skābes ūdens šķīdumā disociē jonos, atšķeļot ūdeņraža atomu protona veidā (kas ūdens šķīdumā veido hidroksonija jonu H₃O⁺) un veidojot anjonu – karboksilātjonu. Disociācija nenotiek pilnībā, jo karbonskābes ir vājas skābes:

 Alkānskābju rindā visstiprākā skābe ir skudrskābe. Tālāk homologu rindā karbonskābju stiprums samazinās. Alkānskābes ar lielu molekulmasu ir ļoti vājas skābes. Ūdenī tās praktiski nešķīst un jonos nedisociē.

 Reaģējot ar metāliem, bāzēm vai sāļiem, karbonskābes veido sāļus:

2 CH₃COOH + Mg → (CH₃COO)₂Mg + H₂

magnija acetāts

CH₃COOH + NaOH → CH₃COONa + H₂O

nātrija acetāts

CH₃COOH + Na­₂CO₃ → CH₃COONa + H₂O + CO₂

 Ar nātrija karbonātu reaģē tikai tās karbonskābes, kuras ir stiprākas par ogļskābi, piemēram, skudrskābe, etiķskābe.

 Reaģējot ar spirtiem, karbonskābes veido esterus. Reakcijai nepieciešams katalizators - skābe.