Mazgāšanas līdzekļi

4.1. Mūsdienu ziepju pagatavošanas tehnoloģijas

Mūsdienu rūpniecisko ziepju ražošana. Līdz pagājušā gadsimta 30. gadiem ziepes rūpnieciski tika izgatavotas, vārot pa porcijām katlā. Rūpniekiem bija milzīgi trīsstāvu katli, kas ļāva saražot tūkstošiem kilogramu ziepju nedēļas laikā. Tad kompānija Procter & Gamble pirmā ieviesa nepārtraukto ražošanas procesu, kas samazināja ziepju produkta izgatavošanas laiku līdz nepilnai dienai un ko izmanto vēl šodien. Mūsdienās ražošanas tehnoloģija sasniegusi tādu attīstības līmeni, ka tiek saražots līdz 50 tonnām ziepju stundā, lai gan pamatā tiek izmantotas senās ziepju izgatavošanas metodes. Vispirms eļļas vai tauki tiek apstrādāti ar sārmu, pēc šīs apstrādes iegūst nātrija vai kālija taukskābju sāļus. Pēc šī procesa ziepes vēl satur 30% ūdens, un, lai iegūtu cietas ziepes, ūdens daudzumu samazina līdz 12% vai arī ziepju pamatmasu izžāvē pulverī vai pārslās. Pēc tam šai masai pievieno smaržvielas, krāsvielas, ēteriskās eļļas, antioksidantus, konservantus u.c. Viss tiek kārtīgi samaisīts, saspiests un beidzot caur mašīnu izlaists garas ziepju desas veidā. Automāts to sadala gabalos un iesaiņo.

Ziepju sastāvdaļas:

Dzīvnieku tauki - vairākums lēto ziepju pamatā ir izmantoti dzīvnieku tauki, ko iegūst kā gaļas rūpniecības blakusproduktu. Tauku izmantošanai ir vairāki mīnusi: piemēram, toksīniem (ieskaitot sintētiskos hormonus, ar ko lopus cenšas uzbarot) ir tendence uzkrāties tieši taukaudos. Taukiem ir arī daudz lielāka tieksme aizsprostot ādas poras nekā eļļai. Jau gadsimtiem ilgi vērtīgākas skaitījušās ziepes, kas izgatavotas uz augu eļļas bāzes, nevis uz tauku.

Augu eļļas – visvairāk mūsdienās izmanto kokosriekstu eļļu, jo tā vislabāk nodrošina ziepju putošanu un ir gandrīz bez smakas. Taču tiek izmantota arī olīveļļa – tā piešķir ziepēm izcilu maigumu; palmu eļļa – ko dēvē par augu taukiem un kas nodrošina ziepēm maigumu un stingru struktūru. Citas augu eļļas (saldo mandeļu, džodžobas, avokado) un tā saucamie sviesti (šī, kakao) tiek pievienoti, lai bagātinātu ziepes ar taukiem, padarot tās ādu barojošākas un ne tik sausinošas.

Sārms – cieto ziepju ražošanā kā sārmu izmanto nātrija hidroksīdu, šķidro ziepju ražošanā – kālija hidroksīdu.

Dažādas piedevas – ziepēs var būt vēl daudz citu sastāvdaļu: ķīmiskie stabilizētāji un konservanti, smaržvielas, vitamīni, jūraszāles, auzas, pumeks, alveja, piens, medus, gurķi, burkāni un citi dārzeņi, augļi un ogas, ārstnieciski augi un ziedi u.c. Katra piedeva maina ziepju gabala īpašības, piemēram, kazas piens ziepēs vērš skābes (tas ir, ūdens) virzienā, bet alveja vairāk pieder bāziskajai sastāvdaļai un palielina ziepes dezinficējošās īpašības.