3.2. Domāšanas un psihisko procesu saistība ar bioloģijas uzdevumiem un vingrinājumiem

Domāšanas un psihisko procesu saistība ar bioloģijas uzdevumiem un vingrinājumiem

Kā norāda Voldemārs Zelmenis (2000:134) mācīšanās darbība ir saistīta ar tādiem psihiskiem procesiem kā:

– uztvere,

– atmiņa,

– iztēle un

– domāšana.

Sevišķa nozīme ir dažādām domāšanas operācijām:

– analīzei,

– sintēzei,

– salīdzināšanai,

– abstrahēšanai,

– vispārināšanai,

– klasifikācijai,

– sistematizācijai un

– konkretizācijai.

Atšķirīga var būt arī pieeja domāšanā – induktīvā vai deduktīvā.

Tiešās un netiešās uztveres gaitā iegūtie priekšstati par apkārtējo pasauli tālāk tiek pārstrādāti domāšanas procesā, veicot sarežģītas loģiskās operācijas: analīzi un sintēzi, salīdzināšanu, abstrahēšanos un vispārināšanu, sistematizāciju un konkretizāciju. (Lange un Zelmenis, 1969). Analīzes gaitā lietas un parādības domās sadala detaļās, tā labāk tajās iedziļinoties, bet sintēzes procesā tās atkal apvienojam veselā kopumā. Analīze un sintēze jau sākas uztveres procesā. Salīdzināšana izpaužas kā lietu vai parādību blakus vai pretnostatījumā, meklējot tajās kopējās un atšķirīgās pazīmes. Piemēram, vienas grupas objektu vai parādību kopējās pazīmes ir šīs grupas elementu būtiskās pazīmes (trīs pāri kāju kukaiņiem, oglekļa dioksīda izdalīšanās elpošanas procesā), kamēr atšķirīgajām pazīmēm vairāk vai mazāk ir gadījuma raksturs. Domās šīs būtiskās pazīmes atdalām no konkrētā objekta vai parādības, t.i., abstrahējamies. Šo būtisko pazīmju attiecināšana uz radniecīgu grupu ir vispārināšana.

Svarīga loģiskā operācija ir sistematizācija jeb klasifikācija. Te lietas un parādības sakārto noteiktā secībā pēc vienota kritērija (piemēram, augus pēc dīgļlapu skaita). Konkretizācija izpaužas vispārīgo atziņu attiecināšanā uz atsevišķiem objektiem un parādībā, (piemēram, ogas definīcijas piemērošana tomāta auglim). Sistematizācija un konkretizācija ir sevišķi svarīgas domāšanas operācijas, kas ļauj konstatēt, kā skolēns izpratis mācību tēmu.