1.1. Mācību stundas plānošana

Mācību stundas plānošana

Plānojot mācību stundu, tradicionāli tika izmantota pieeja: mācību stundu sāk ar zināšanu pārbaudi, tad seko jaunā mācību satura izklāsts. Pēc tam ir nostiprināšanas daļa un mājas darbu uzdošana.

1. attēls. Tradicionālais stundas modelis (Namsone, 2010)

Īstenojot šo pieeju parasti ievaddaļā (apmēram 5 minūtes) tiek risināti organizatoriski jautājumi, skolotājs informē par jauno tematu utt. Pēc tam galvenā daļa (30 min.) paredzēta jaunās tēmas apgūšana, nostiprināšana un atkārtošana. Noslēguma daļā (apm. 5 min.) tiek uzdots mājas darbs un risināti organizatoriski jautājumi.

Šobrīd kā aktuāla pieeja arī ir trīsposmu secīga realizācija, un mācību stunda orientēta uz skolēna kritiskās domāšanas attīstību, paredzot trīs posmus (2. attēls).

2. attēls. Stundas trīs fāzes (Namsone, 2010)

Lai stundu padarītu interesantāku, ieteicams pirmajā aktualizācijas fāzē, skolēnus aktivizēt darbam, ieinteresējot ar kādu “āķīgu” uzdevumu vai problēmjautājumu. Apjēgšanas posma mērķis ir veidot saikni starp esošām un jaunām zināšanām, veidojot skolēna izpratni. Skolotāja uzdevumi ir:

– uzturēt ierosināšanas fāzē radīto interesi;

– ļaut skolēnam strādāt patstāvīgi;

– atbalstīt skolēnu centienus izprast jauno tematu (Atbildēt uz jautājumiem, apspriesties).

Refleksijas posma mērķis ir nostiprināt jaunās zināšanas un pārstrukturēt iepriekšējos priekšstatus. Skolotājam vajadzētu:

– panākt, lai jauniegūto informāciju skolēns izsaka saviem vārdiem;

– rosināt domu apmaiņu;

– radīt iespējas skolēnam iepazīties ar dažādiem viedokļiem.

Dace Namsone (2010) iesaka, piemēram, problēmstundas izstrādē izmantot šādu struktūras elemetus (3. attēls)

3. attēls. Problēmstundas didaktiskās, psiholoģiskās un metodiskās struktūras elementu sakarība (Namsone, 2010)