6.4. Ķermeņu iekšējās vides kustība ķermenī.
Iekšējās vides kustība ķermenī ir šo vidi veidojošo ķermeņu kustība. Atkarībā no konkrētās situācijas ķermeņa iekšējā vide tiek uzlūkota kā diskrēta un/vai nepārtraukta vide, kuras kustība var īstenoties dažādos vides struktūras hierarhijas līmeņos un izpausties gan kā lokāla, gan kā visu ķermeņa tilpumu aptveroša parādība. Īpaši svarīgi vieliskas vides iekšējās kustības piemēri ir skaņas svārstības, kā arī atomu un molekulu siltumkustība.
6.4.1.att.
6.5. Iekšējās un ārējās vides kustība caur ķermeņa virsmu.
Vides kustību caur virsmu sauc par vides pārneses procesu jeb vienkārši par vides pārnesi. Var aplūkot gan diskrētas, gan nepārtrauktas vides pārnesi, tāpat arī iekšējās vides un ārējās vides pārnesi. Vides pārnese jeb pārneses parādība var kopsaistīt daudzus ķermeņus, izveidojot sazarotas pārneses struktūras (ķēdes, tīkli). Šī parādība ļoti bieži raksturojas ar jēdzieniem “pārnesuma avots” un “pārnesuma uztvērējs”, kā arī “pārnesējķermenis” jeb “tranzītķermenis”. Šajā sakarībā runā arī par vides transportu jeb vides transporta parādībām.
6.5.1.att.
