4. GALAKTIKAS UN VISUMS. Elektroniskā grāmata
4.4. Visuma evolūcija
Citplanētas
Planētas riņķo ne tikai ap Sauli. Pie vairākiem simtiem zvaigžņu arī ir atrastas planētas. Lai atšķirtu no Saules sistēmas planētām, tās sauc par citplanētām jeb eksoplanētām. Tā kā šīs planētas atrodas ļoti tālu, bet saimniekzvaigznes gaisma ir ļoti spoža, tās ieraudzīt izdodas tikai atsevišķos gadījumos. Citplanētas atklāj ar netiešiem paņēmieniem. Planēta, riņķodama ap zvaigzni, ar savu gravitācijas spēku izkustina arī zvaigzni, kas pārvietojas pa nelielu elipsi. Raugoties no Zemes redzams, ka zvaigzne brīžiem kustās virzienā uz mums, bet brīžiem - prom no mums. Šo kustību iespējams izmērīt, reģistrējot spektrāllīniju nobīdi zvaigznes spektrā, kas rodas Doplera efekta dēļ. Otrs paņēmiens izmantojams tikai tām planētām, kas savā kustībā ap zvaigzni aiziet priekšā zvaigznes diskam. Tā kā planēta pati nespīd, zvaigznes spožums uz laiku samazinās. Precīzi mērot zvaigznes spožumu, ir iespējams konstatēt planētu.
Vairums atklāto planētu ir lielas, lielākas par Jupiteru (novērojumos vieglāk atklāt lielas planētas). Pie kam daudzas citplanētas atrodas ļoti tuvu savai zvaigznei, tuvāk par Merkuru Saules sistēmā, tāpēc ir ļoti karstas. Taču ir atklātas arī Zemei līdzīgas planētas, kuru blīvums ir apmēram tāds pats kā mūsu planētai. Tas liek domāt, ka šīs planētas sastāv no iežiem. Uz citplanētām ir atklāts ūdens un daži citi ķīmiskie savienojumi, tomēr pagaidām informācijas par šīm tālajām pasaulēm ir maz. Taču ir skaidrs, ka citplanētu kosmosā ir ļoti daudz un uz daļas no tām ir piemēroti apstākļi dzīvības pastāvēšanai.
Vairums atklāto planētu ir lielas, lielākas par Jupiteru (novērojumos vieglāk atklāt lielas planētas). Pie kam daudzas citplanētas atrodas ļoti tuvu savai zvaigznei, tuvāk par Merkuru Saules sistēmā, tāpēc ir ļoti karstas. Taču ir atklātas arī Zemei līdzīgas planētas, kuru blīvums ir apmēram tāds pats kā mūsu planētai. Tas liek domāt, ka šīs planētas sastāv no iežiem. Uz citplanētām ir atklāts ūdens un daži citi ķīmiskie savienojumi, tomēr pagaidām informācijas par šīm tālajām pasaulēm ir maz. Taču ir skaidrs, ka citplanētu kosmosā ir ļoti daudz un uz daļas no tām ir piemēroti apstākļi dzīvības pastāvēšanai.
Citplanēta mākslinieka skatījumā. Vikipēdijas attēls
Par citplanētām lasi vēl Vikipēdijā
Apskati animācijā pārmaiņas spektrā, kas rodas planētas izraisītās zvaigznes kustības dēļ. Animāciju palaiž ar pogu "start animation".
- Kurš kustīgais objekts ir planēta, un kurš - zvaigzne?
- Uz kuru spektra galu nobīdās spektrāllīnijas, kad zvaigzne attālinās no novērotāja, un uz kuru, kad zvaigzne tuvojas?
- Kā mainītos zvaigznes spožums, ja planēta ietu tieši pār diska centram?
- Kā mainītos zvaigznes spožums, ja planēta būtu lielāka?