3. ZVAIGZNES. Elektroniskā grāmata
3.2. Zvaigžņu daudzveidība
Zvaigžņu tipi
Ja grafikā uz horizontālās ass atliek zvaigznes temperatūru, bet uz vertikālās ass - zvaigznes starjaudu, iegūst interesantu ainu. Zvaigznes grafikā nav izvietotas izklaidus, bet veido noteiktas grupas. Šis grafiks, ko sauc par Hercšprunga - Rasela diagrammu, astronomijā ir svarīgs, jo ataino zvaigznes dažādās attīstības stadijās. Slīpi pāri diagrammai stiepjas līnija, kuru veido agrīno attīstības stadiju zvaigznes un kuru centrā notiek ūdeņraža pārvēršanās hēlijā. Tās sauc par galvenās secības zvaigznēm un to ir visvairāk. Pēc starjaudas un temperatūras šīs zvaigznes iedala baltās zvaigznēs, dzeltenajos punduros un sarkanajos punduros. Diagrammas augšējā labajā daļā atrodas zvaigznes vēlās attīstības stadijās. Tām ir liela starjauda un liels diametrs, tāpēc tās sauc par milžiem un pārmilžiem. Ir dzeltenie un sarkanie milži, kā arī dažādas krāsas pārmilži. Pārsvarā tās ir lielas masas zvaigznes, kurās notiek par hēliju smagāku ķīmisko elementu veidošanās. Diagrammas kreisajā apakšējā daļā atrodas baltie punduri - nelielas masas zvaigznes, kurās kodolreakcijas ir apstājušās, un tās tikai izstaro atlikušo siltumu.
Kāds tad ir zvaigznes evolūcijas ceļš? Zvaigznes rodas gravitācijas spēka iedarbībā sapiežoties starpzvaigžņu gāzu un putekļu mākoņiem, kas galvenokārt sastāv no ūdeņraža un hēlija. Izveidojas protozvaigzne, kas pēc kāda laika pārtop par galvenās secības zvaigzni. Galvenās secības posms ir visilgākais un visstabilākais, šajā laikā zvaigznes centrālajā daļā ūdeņradis pārvēršas hēlijā. Kad ūdenradis ir iztērēts, zvaigzne izplešas un kļūst par sarkano milzi vai pārmilzi. Šajā pārmaiņu posmā notiek jaunu ķīmisko elementu veidošanās. Zvaigznes evolūcija var noslēgties mierīgi, tad izveidojas baltais punduris, vai ar spēcīgu sprādzienu. Otro variantu aplūkosim nākamajā sadaļā.
Par zvaigžņu tipiem lasi vēl projektā Astronomija tīklā un Vikipēdijā
Apskati Saules tipa zvaigznes evolūcijas stadijas animētajā Hercšprunga - Rasela diagrammā
Sākumā jānoklikšķina uz attēla, tad uz uzraksta, ka Tu saproti, ka zvaigznes nepārvietojas kosmosā līkločiem. Šādi grafikā tiek parādīta zvaigznes parametru - temperatūras un starjaudas maiņa. Animāciju virza uz priekšu pa soļiem, nospiežot >> pogu.
Kāds tad ir zvaigznes evolūcijas ceļš? Zvaigznes rodas gravitācijas spēka iedarbībā sapiežoties starpzvaigžņu gāzu un putekļu mākoņiem, kas galvenokārt sastāv no ūdeņraža un hēlija. Izveidojas protozvaigzne, kas pēc kāda laika pārtop par galvenās secības zvaigzni. Galvenās secības posms ir visilgākais un visstabilākais, šajā laikā zvaigznes centrālajā daļā ūdeņradis pārvēršas hēlijā. Kad ūdenradis ir iztērēts, zvaigzne izplešas un kļūst par sarkano milzi vai pārmilzi. Šajā pārmaiņu posmā notiek jaunu ķīmisko elementu veidošanās. Zvaigznes evolūcija var noslēgties mierīgi, tad izveidojas baltais punduris, vai ar spēcīgu sprādzienu. Otro variantu aplūkosim nākamajā sadaļā.
 |
 |
| Hercšprunga - Rasela diagramma. Eiropas Dienvidu observatorijas attēls, I. Vilka tulkojums |
Dažu zvaigžņu izmēru salīdzinājums. Vikipēdijas attēls, I. Vilka pārveidots |
Par zvaigžņu tipiem lasi vēl projektā Astronomija tīklā un Vikipēdijā
Apskati Saules tipa zvaigznes evolūcijas stadijas animētajā Hercšprunga - Rasela diagrammā
Sākumā jānoklikšķina uz attēla, tad uz uzraksta, ka Tu saproti, ka zvaigznes nepārvietojas kosmosā līkločiem. Šādi grafikā tiek parādīta zvaigznes parametru - temperatūras un starjaudas maiņa. Animāciju virza uz priekšu pa soļiem, nospiežot >> pogu.
- Kurā stadijā zvaigznes starjauda ir vislielākā?
- Ko zvaigzne nomet pirms baltā pundura stadijas?
- Aptuveni cik liela ir sarkano milžu (red giants) starjauda?
- Aptuveni cik liela ir zilo pārmilžu (blue giants) temperatūra?
- Aptuveni cik liels ir balto punduru (white dwarfs) diametrs?