2. PLANĒTAS. Elektroniskā grāmata
2.2. Planētu izpēte
Planētu zondes
Automātiskās starpplanētu zondes izmanto Saules sistēmas debess ķermeņu un starpplanētu telpas izpētei. Starpplanētu zondi palaiž kosmosā jaudīga nesējraķete. Ceļā uz galamērķi tiek veikta viena vai vairākas orbītas korekcijas. Lidojums līdz tuvākajām planētām ilgst vairākus mēnešus, bet līdz tālākajām - vairākus gadus. Aparatūras funkcionēšanai nepieciešamo enerģiju dod saules baterijas, ja lidojuma mērķis nav tālu no Saules, bet zondēs, kas lido uz tālajām planētām, izmanto ģeneratorus, kas radioaktīvo vielu sabrukšanas siltumu pārveido elektroenerģijā. Gan lidojuma, gan planētas izpētes laikā starpplanētu zondes darbību vada specializēts borta dators, kas saņem arī radiokomandas no Zemes. Kad starpplanētu zonde sasniegusi mērķi, tā veic pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, vai ieiet orbītā ap debess ķermeni un kļūst par tā mākslīgo pavadoni. Ja lidojuma programmā paredzēta nolaišanās, tad zonde tiek apgādāta ar nolaižamo aparātu. Tam ir bremzēšanas iekārta (izpletnis, gaisa spilveni vai raķešdzinējs), kas ļauj veikt lēno nosēšanos. Nolaižamajā aparātā izvietota aparatūra mērījumiem planētas atmosfērā un uz virsmas. Tas arī var nogādāt uz pētāmo debess ķermeni pašgājēju aparātu - roveri. Iegūtos datus ar radiosignāliem pārraida uz Zemi. Tā kā zondes raidītie signāli ir vāji, to uztveršanai izmanto radioteleskopu.
Par Marsa izpētes zondēm lasi vēl Vikpēdijā
 |
 |
 |
| Zonde pie Saturna. NASA zīmējums |
Nolaišanās Jupitera atmosfērā. NASA zīmējums | Roveris uz Marsa. NASA zīmējums |
Par Marsa izpētes zondēm lasi vēl Vikpēdijā
- Kāpēc saules baterijas var izmantot tikai lidojumos Saules sistēmas iekšējā daļā?
- Kāpēc uz Marsa nevar nolaisties ar izpletni?