1. ZEME UN DEBESIS. Elektroniskā grāmata

Radioteleskopi

Radioteleskops konstruktīvi atšķiras no optiskā teleskopa. Tam ir paraboliskas formas metāla reflektors, kas izskatās pēc milzīga šķīvja. Tas atstaro radioviļņus un savāc tos vienā punktā. Šajā punktā atrodas neliels uztvērējs – radiometrs, kas noskaņots noteikta garuma radioviļņa uztveršanai. Tālāk radiosignāls tiek aizvadīts uz reģistrējošo aparatūru, kur uztverto signālu daudzkārt pastiprina, atdala trokšņus un izmēra signāla intensitāti. Iegūto informāciju saglabā datorā. Ar radioteleskopu iegūtie attēli ievērojami atķiras no astronomisko objektu attēliem optiskajā diapazonā, jo tajos ir fiksēta radioviļņu intensitāte nevis redzamā gaisma. Jebkura teleskopa izšķirtspēja - spēja atsevišķi saskatīt leņķiski tuvus objektus ir atkarīga no tā diametra un izmantotā viļņa garuma. Jo lielāks diametrs, jo mazāka izšķirtspēja. Un, jo lielāks viļņa garums, jo mazāka izšķirtspēja. Radioteleskopi darbojas daudz garākos viļņos nekā optiskie teleskopi, tādēļ radioteleskopiem ir maza izšķirtspēja. Šī iemesla dēļ radioteleskopu reflektorus būvē daudz lielākus nekā optisko teleskopu objektīvus. Otrs paņēmiens ir vienlaikus izmantot divus vai vairāk radioteleskopus. Šādas teleskopu sistēmas izšķirtspēju nosaka nevis teleskopa diametrs, bet gan attālums starp radioteleskopiem. Pasaules lielākajam grozāmajam radioteleskopam Grīnbenkā, ASV reflektora diametrs ir 110 metri, bet lielākajam nekustīgajam radioteleskopam Aresibo, Puertoriko - 305 metri. Čīlē izveidots radioteleskopu komplekss ALMA, kas sastāv no 66 teleskopiem ar diametru 12 un 7 metri.

Radioteleskops ar reflektora diametru 70 metri. Vikipēdijas attēls	Radioteleskopu komplekss ALMA. Eiropas Dienvidu observatorijas zīmējums

Par radioteleskopiem lasi vēl projektā Astronomija tīklā

Apskati video ASV nacionālās radioastronomijas observatorijas radioteleskopus un to novērotos objektus