Roberts Škapars. Tirgus līdzsvars. Teorija. (e-grāmata)

4.2. Tirgus līdzsvara neiestāšanās

Tālāk noskaidrosim, vai visos tirgos iestājas līdzsvars, kādi priekšnoteikumi ir nepieciešami, lai tas izveidotos.

Literatūrā visbiežāk skatīti divi gadījumi, kad tirgus līdzsvars neeksistē, t.i., kad dotajos apstākļos tas nevar iestāties (4.2.1. attēls).

      a gadījumā piedāvātās preces minimālā cena  ir tik augsta, ka pārsniedz maksimālo cenu  kuru pircējs ir ar mieru maksāt. Šajā gadījumā produkcijas vai pakalpojumu izmaksas ir pārāk augstas, un ražotājs tās var segt, tikai nosakot augstas cenas. Preci šajā gadījumā var pārdot tikai tad, ja tiek paredzēta piemaksa (dotācija) preces ražošanai un realizēšanai. Piemēram, šāds stāvoklis var izveidoties, kad sabiedriskā transporta pakalpojumu izmaksas ir augstākas par ieņēmumiem. Ar dotācijas palīdzību piedāvājuma līkne S₀ tiek pārbīdīta uz leju, līdz izveidojas krustpunkts L ar pieprasījuma līkni D₀.

       b gadījumā patērētāja rīcībā ir tik daudz preces (brīvā labuma), ka maksimāli patērētajā daudzumā  iestājas piesātinājums, cena kļūst vienlīdzīga nullei, lai gan šis daudzums ir mazāks par minimālo daudzumu , kuru ražotājs ir ar mieru piedāvāt: Tirgus līdzsvars šajā gadījumā var iestāties tikai tad, ja mainās brīvo labumu patēriņa apstākļi vai arī to patēriņa vieta. Piemēram, karstā vasaras dienā daudzi cilvēki brīvo laiku pavada ūdeņu tuvumā, lai varētu peldēties. Uzbūvējot blakus šai vietai peldbaseinu, ja atpūtnieku ir maz, tam var nebūt apmeklētāju. Ja pieaugs atpūtnieku blīvums vai pasliktināsies upes ekoloģiskais stāvoklis, peldbaseina būve un atpūtas vietas labiekārtošana (auto stāvvietu, kafejnīcu, viesnīcu u.c. būve) kļūs izdevīga, jo pieprasījuma līkne pārvietosies pa labi, un iestāsies tirgus līdzsvars.

4.2.1. attēls. Gadījumi, kad tirgus līdzsvars neiestājas:

a – ražošanas izmaksas ir pārāk augstas; b – patērētāja rīcībā ir pietiekams daudzums brīvo labumu