Roberts Škapars. Ekonomikas būtība un priekšmets. Teorija. (e-grāmata)

1.10. Ekonomiskuma principa jēdziens

Saimnieciskajām vienībām raksturīga rīcība, kura ir vairāk vai mazāk mērķtiecīga. Mājsaimniecība tiecas, izmantojot tās rīcībā esošos resursus, gūt patēriņa preces ar maksimālu derīgumu. Uzņēmuma galvenais mērķis, pārdodot saražoto produkciju, ir iegūt pēc iespējas lielāku peļņu. Tātad, ja patērētājs un ražotājs savā saimnieciskajā darbībā rīkojas mērķtiecīgi, var uzskatīt, ka viņi darbojas saskaņā ar ekonomiskuma (racionalitātes, saprāta, taupības) principu.

Ekonomiskuma principa būtība var būt divējāda:

1) saimnieciskā vienība ievēro ekonomiskuma principu, kad tā gūst noteiktus panākumus ar tās rīcībā esošās iespējami mazākās līdzekļu daļas palīdzību;

2) kad tā ar rīcībā esošiem līdzekļiem sasniedz lielāko iespējamo panākumu.

Pirmajā gadījumā ekonomiskuma principa formulējumu uzskata par tā minimi­zācijas principu, otrajā – par maksimizācijas principu. Tas attiecas gan uz uzņē­mumu, gan uz mājsaimniecību, jo tiklab patēriņā, kā arī ražošanā var rasties apstākļi, kad ir jārisina vai nu minimizācijas vai maksimizācijas problēmas un uzdevumi.

Lai noteiktu, cik lielā mērā ražošanas apritē ir ievērots ekonomiskuma princips, lieto galvenokārt divus rādītājus – produktivitāti (ražīgumu) un rentabilitāti.

Produktivitāti aprēķina pēc formulas

(1.10.1) ,        ,

kur Q – saražotās produkcijas kopējais daudzums;

TC – ražošanas procesā izlietotie resursi (ražošanas faktori) jeb izmaksas.

Piemēram, virpas produktivitāte ir vienāda ar izgatavoto detaļu skaitu laika vienībā; mežrūpniecības produktivitāte – ar iegūtās koksnes daudzumu no viena hektāra meža.

Rentabilitāti aprēķina pēc formulas

(1.10.2)  

kur π – gada tīrais ienākums (peļņa);

TC– izlietotais kapitāls (izmaksu kopsumma).

Peļņu nosaka, no gada ieņēmumiem atskaitot visa gada ražošanas izmaksas. Rentabilitāti aprēķina procentos. Ja izlietotais kapitāls ir Ls 6000 un gada tīrais ienākums – Ls 1200, tad