Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes (e-grāmata)

1. Obligāto rezervju prasības

Monetārā politika ir Centrālās Bankas veiktie pasākumi, kurus izmanto, lai ietekmētu tautsaimniecību ar apgrozībā esošās naudas apjomu.

Par monetāro politiku Latvijā pilnībā atbild Latvijas Banka. Lai īstenotu saskaņotu makroekonomisko politiku, tā cieši sadarbojas ar Latvijas Republikas Saeimu un Finanšu ministriju.

Latvijā izmanto sekojošus monetārās politikas instrumentus:

– obligāto rezervju prasības (norma),

– tirgus operācijas,

– pastāvīgās finanšu resursu aizņemšanās,

– noguldīšanas iespējas.

Obligāto rezervju prasības ir viens no monetārās politikas instrumentiem, tas ir noteiktais apjoms procentos no piesaistītajiem nebanku noguldījumiem (noguldījumiem no fiziskām un juridiskām personām), kurus komercbankām jāglabā Latvijas bankas kontā, tos glabā latos (LVL).

Centrālā banka regulē rezerves prasību palielinājumu vai samazinājumu, piemēram, pārmērīga kreditēšanas apjomu pieauguma apstākļos rezervju norma vai rezervju bāze tiek paaugstināta, lai tādējādi mazinātu kreditēšanai pieejamo resursu apjomu un uzkrātu lielākas rezerves nākotnei. Savukārt kreditēšanas apjomu pieauguma tempu pārmērīga krituma apstākļos rezervju norma tiek samazināta, lai palielinātu bankām brīvi pieejamo resursu apjomu, ko tās var lietot kreditēšanai.

 

Latvijas Bankas noteiktās obligāto rezervju prasības pa gadiem:

 

Gadi	1993	2003	2005	2008	2010
ORN	12%	3%	8%	5%	3%; 5%

Kā var redzēt tabulā, obligāto rezervju norma samērā krasi mainījās salīdzinot 1993.gadu ar mūsdienām, tā ievērojami samazinājās 2003. gadā, bet 2005. gadā nedaudz pieauga – līdz 8%, tad atkal samazinājās līdz 5% un 3%.

Tātad LB regulē naudas daudzumu apgrozībā palielinot vai samazinot obligāto rezervju prasības:

a) RP ↑, Q↓ -- samazinās komercbanku spēja sniegt pilnu finansu pakalpojumu klāstu;

b) RP ↓, Q ↑ -- palielinās komercbanku spēja sniegt pilnu finansu pakalpojumu klāstu.

Var secināt, ka rezerves prasības kā monetārās politikas instruments nodrošina lielāku naudas pieprasījuma stabilitāti un veicina tirgus operāciju efektivitāti, jo tas ir viens no tiem rādītājiem, kura pielietošana tiešā veidā var ietekmēt ekonomiku, konkrētāk, naudas daudzumu banku sistēma, kas savukārt iespaido naudas apgrozību tautsaimniecībā

 Centrālā Banka katru pusgadu nosaka komercbankām obligātās rezervju prasības apjomu procentos, tomēr eksistē izņēmumu gadījumi, kad komercbankām obligātās prasības nepiemēro un šie izņēmumi ir sekojoši:

1. Latvijas Banka atbrīvo banku no rezervju prasību izpildes, bet nesvītro to no saraksta, ja Latvijas Banka atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lūgumam, kas izteikts saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, apturējusi bankas norēķinus, kuros tiek izmantoti korespondentkonti Latvijas Bankā.