Svetlana Saksonova. Nauda un finanšu iestādes (e-grāmata)
1. Ē. Fišera vienādojums
Naudas kvantitātes teorija izstrādāta 19. gadsimta un 20. gadsimta sākumā, un tā rāda saistību starp naudas daudzumu tautsaimniecībā un tautsaimniecības kopējo ienākumu apjomu.
Šī teorija izskaidro, cik daudz naudas būs tautsaimniecībā ar noteiktu kopējo ienākumu apjomu, tāpēc naudas kvantitātes teorija ir arī naudas pieprasījuma teorija. Šīs teorijas būtiska iezīme ir viedoklis, ka procentu likmes neietekmē naudas pieprasījumu. [9, 6]Par šīs teorijas aizsācēju uzskata amerikāņu ekonomistu Irgvinu Fišeru (1867 – 1947), kurš pēc matemātikas pasniegšanas atgriezās pie ekonomikas izpētes. Viņš bija gan pamatlicējs, gan arī pirmais Ekonometrijas savienības prezidents 1930. gadā. [7, 156]
Iesākumā labākam priekšstatam apskatīsim dažādas definīcijas, kuras saistītas ar šo naudas kvantitātes teoriju un Fišera vienādojumu:
Kvantitatīvā naudas teorija – naudas vērtība ir atkarīga no naudas daudzuma apgrozībā.
Maiņas vienādojums – pamata vienādojums kvantitatīvajā naudas teorijā; MV = PY tas saista naudas masu apgrozībā (M), naudas aprites ātrumu (V), vispārējo cenu līmeni (P) un reālo iekšzemes kopproduktu (Y).
M1 (īstā jeb šaurā nauda) – nauda visšaurākajā nozīmē: M1=skaidrā nauda + pieprasījuma noguldījumi norēķinu kontos (+ ceļotāju čeki).
M2- ASV: naudas agregāts, kurš ietver agregātu M1 un nelielos termiņnoguldījumus; M2= M1+ nelielie termiņnoguldījumi.
M2D – Latvijā: iekšzemes naudas piedāvājums; M2D=M1+ visi iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu termiņnoguldījumi latos.
M3 – ASV: naudas agregāts, kurš ietver agregātu M2 un lielos termiņnoguldījumus; M3= M2+ lielie termiņnoguldījumi.
Naudas aprites ātrums (V) – skaitlis, kurš rāda cik reizes gadā tiek izmantota katra naudas vienība.
Naudas bāze (M0) – visa apgrozībā izlaistā skaidrā nauda ārpus valsts centrālās bankas, plus banku un citu finanšu iestāžu noguldījumi Centrālajā bankā. [267]
Naudas piedāvājums (Sm, MS vai MS) – attiecīgajā brīdī ekonomikā esošais kopējais naudas daudzums.
Naudas pieprasījums (DM, MD vai MD) – kopējais naudas daudzums, kurš attiecīgajā brīdī ir nepieciešams ekonomikai. [5, 268]
Naudas pirktspēja - preču un pakalpojumu daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību. [3, 107]
Fišera veidotā teorija skaidro saistību starp naudas daudzumu un darījumu skaitu tautsaimniecībā. Darījumu skaita mērīšana ir sarežģīta, tāpēc Fišera teorija modificēta,
lai saistītu naudas daudzumu un izdevumus par tautsaimniecībā saražotajām precēm un pakalpojumiem. Naudas daudzums tautsaimniecībā atkarīgs ne vien no kopējā izdevumu apjoma, bet arī no tā, cik intensīvi naudu izmanto norēķinos par precēm un pakalpojumiem. Fišera teorijā to raksturo naudas aprites ātrums. [9, 6]
Tātad Fišera vienādojums ir:
MV = PQ,
Kur: M - naudas masa apgrozībā;
V – naudas vienības aprites ātrums;
P – vidējā preču un pakalpojumu cena;
Q – saražoto preču un pakalpojumu daudzums. [4]
Turpmākajā tekstā tiks aplūkots katrs komponents atsevišķi un noskaidrots, kas notiek ja šis komponents mainās.