Svetlana Saksonova. Valdības loma jauktajā ekonomikā (e-grāmata)

4. Lafēra līkne

 Jebkurā sabiedrībā un visos laikos, kamēr vien pastāv nodokļi, aktuāls ir jautājums par optimālu nodokļu likmju noteikšanu. Šīs likumsakarības ir analizējis ASV ekonomists Arturs B. Lafērs. Savos pētījumos viņš ir atklājis sakarību starp ieņēmumiem Valsts budžetā un nodokļu likmēm. Tas ir atspoguļots līknes veidā, kura tiek dēvēta par Lafēra līkni.

Lafēra līkne - ASV ekonomista A. B. Lafera 1978. g. ieteiktā hipotētiskā līkne, kas grafiski parāda nodokļu likmju lielumu un valsts budžeta nodokļu ieņēmumu saistību. No Lafēra līknes redzams, ka nodokļu ieņēmumi ir vienādi ar 0, ja nodokļu likme ir 0% vai 100%. Pa vidu atrodas kāda optimāla nodokļu likme, kas nodrošina budžetam vislielākos ieņēmumus. Šīs optimālās nodokļu likmes lielums, kā arī vispār Lafēra līknes pastāvēšana un praktiskais derīgums tomēr tiek uzskatīti par strīdīgiem jautājumiem.[12.]

Šī līkne parāda sakarības starp valsts ienākuma nodokļa likmi un tās kopējiem nodokļu ieņēmumiem. Protams, ja nodokļu likme ir 0%, tad nodokļu ieņēmumi būs 0, bet ja nodokļu likme būtu 100%, tad nodokļu ieņēmumi arī būtu aptuveni 0, jo neviens nevēlētos strādāt, ja viss viņu ienākums tiktu konfiscēts. Tiek uzskatīts, ka šo līkni reiz uz restorāna salvetes uzzīmēja amerikāņu ekonomists Artūrs Lafērs, kurš pēc tam šo iedeju tālāk popularizēja. (Lai gan pirms tam daudziem ekonomistiem jau bija līdzīga ideja) [7., 80.]

Lafēra līknes grafiskais attēls redzams 1. attēlā.

2. attēls Lafēra līkne [7a., 80.]

Pieaugot nodokļu likmēm, pieaug arī nodokļu ieņēmumi. Taču ir kāds lūzuma punkts, kad, turpinot celt nodokļu likmes, nodokļu ieņēmumi samazinās. Iemesli ir:

· samazinās ražošana;

· pieaug ēnu ekonomikas sektors. [8., 15.]

Pēc A. Lafēra pētījumiem, kritisko punktu, aiz kura, pieaugot nodokļu likmei, budžeta ieņēmumi samazinās, nosaka dažādi - no 35% līdz 65%. Prakse rāda, ka visās valstīs nav vienādi nodokļu likmes lielumi. Pastāv valstis, kurās maksimālās nodokļu likmes ir zemākas nekā 35%. Bet ir arī valstis, kur tās ir augstākas par 65%. Tomēr pārāk augstas nodokļu likmes nestimulē uzņēmējdarbību. Līdz ar to samazinās ieņēmumi Valsts budžetā.

Lafēra līkni var arī parādīt tā, kā tas ir izdarīts 2. attēlā [3, 87].

2. attēls. Lafēra līkne [3, 87]

Lafēra līkne raksturo sakarību starp uzņēmumu nodokļu slogu un valsts ieņēmumiem. Nodokļu likmju pazemināšana var stimulēt ražošanas pieaugumu, un līdz ar to paplašināt nodokļu aplikšanas bāzi.

Citiem vārdiem runājot, jo mazākas būs nodokļu likmes, jo vairāk valsts saņems ieņēmumu, tā kā lieli nodokļi nomāc ražošanu, atņem no uzņēmumiem apgrozāmos līdzekļus un investīcijas [3, 87].

Lafēra līkne atspoguļo šādas sakarības:

1. Ja nodokļu likme ir 0%, tad valsts budžetā ieņēmumu vispār nav. To nebūs arī tad, ja nodokļu likme būs 100%.

2. Valsts budžeta ieņēmumi pieaug, palielinoties nodokļu likmei. Taču to nevar noteikt pārāk augstu, bet gan tikai līdz noteiktam maksimumam.

3. Maksimālais nodokļu likmes lielums liecina par to, ka, ja pārsniedz maksimālo nodokļu likmes lielumu, tad ieņēmumi valsts budžetā sāk samazināties un veido negatīvu efektu. Pārāk augstas nodokļu likmes mazina uzņēmējdarbības stimulus, līdz ar to samazinās arī ieņēmumi valsts budžetā. [11, 205]