Svetlana Saksonova. Ievads komercdarbība (e-grāmata)

4. Peļņas, grāmatvedības peļņas un ekonomiskās peļņas jēdzienu definīcijas

Tīrā peļņa jeb neto peļņa – peļņa pēc nodokļu, kas maksājami no peļņas, atskatīšanas. [2., 226.]

Kopējā peļņas summa, ko noteiktā periodā guvis uzņēmums un kuru aprēķina kā starpību starp tīro apgrozījumu (ieņēmumi no produkcijas vai pakalpojumu pārdošanas) un kopējām pārdotās produkcijas vai veikto pakalpojumu izmaksām. [12.]

Peļņa – ekonomiska kategorija, kas izsaka uzņēmējdarbības rezultātus, tā ir starpība starp ieņēmumiem un izmaksām. [2., 230.]

Peļņa ir summa, ko gūst, pārdodot produktus pēc nodokļu un citu izmaksu atskaitīšanas. [8.]

Peļņa kā ekonomiska kategorija raksturo ražošanas efektivitāti, ražojamās produkcijas apjomu un kvalitāti, darba ražīgumu un pašizmaksas līmeni uzņēmumā. [13.]

Peļņa ir galvenais iekšējās finansēšanas avots, kas nodrošina uzņēmuma tālāko attīstību. [13.]

Peļņa ir jebkura uzņēmuma darbības galvenais rezultāts un galvenais ražošanas un sociālās attīstības finansēšanas avots. [13.]

Peļņa raksturo ieņēmumu pārsniegumu virs izmaksām, kas saistīts ar produkcijas ražošanu, pārdošanu un uzņēmuma kopējo darbību. [13.]

Peļņa ir ienesīguma, veiksmes un uzņēmuma vadības pieņemto lēmumu pareizības rādītājs. [13.]

Peļņa ir finansu līdzeklis, kas dod uzņēmumam papildus attīstības iespējas un ļauj sekmīgi cīnīties ar konkurentiem. [13.]

Klasiskā izpratnē peļņa = ieņēmumi – izdevumi. [13.]

Uzņēma ieņēmumi veidojas no preču vai pakalpojumu pārdošanas, kā arī aktīvu pārdošanas.

Izdevumi var būt:

- ražošanas- materiāli un izejvielas produkcijas ražošanai, strādnieku bruto algas un VSAOI (24,09%), cehu īre, citas ar ražošanu saistītas izmaksas;

- pārdošanas- pārdevēju bruto algas un VSAOI, pārdoto preču pašizmaksa, veikalu īre, citas ar pārdošanu saistītas izmaksas;

- administratīvās izmaksas- ofisa darbinieku bruto algas un VSAOI, ofisa īre, kancelejas preču izmaksas, benzīna izmaksas administrācijas autotransportam, citas tamlīdzīgas izmaksas.

Grāmatvedības peļņa ir summa, kas grāmatvedības atskaitēs parādās kā peļņa. Faktiski, kad ieņēmumi pārsniedz izmaksas, ko uzskaita grāmatvedība (grāmatvedības izmaksas). Arī tad, ja uzņēmums būs nopelnījis gada laikā 10 latus, ieguldot 10 miljonus latu un strādājot ar 20 miljonu latu lielu apgrozījumu, mēs teiksim, ka uzņēmums ir strādājis ar peļņu – grāmatvedības peļņu. [13.]

Grāmatvedības peļņa ir perioda peļņa vai zaudējumi pirms nodokļa izdevumu atskaitīšanas.[13.]

Grāmatvedības peļņa tiek aprēķināta, atskaitot no uzņēmuma kopējiem ieņēmumiem grāmatvedības izmaksas. Tā ir uzņēmuma kopējā peļņa, kas tiek sadalīta saskaņā ar valsts likumdošanu un katra atsevišķa uzņēmuma statūtiem. [14.]

Ekonomiskā peļņa vienmēr būs mazāka par grāmatvedības peļņu, jo šeit nāk klāt alternatīvās jeb iekšējās izmaksas. Šo peļņu grāmatvedība neatspoguļo, to arī ir pagrūti precīzi aprēķināt, jo ir jāņem vērā grūti nosakāmi lielumi. Alternatīvo izmaksu būtība ir tāda, ka uzņēmējs, kurš iegulda resursus, apzinās, ka šos resursus varēja izmantot arī citādāk (alternatīvi) un gūt kaut kādus ienākumus tādā veidā. [14.]

Ekonomisko peļņu uzņēmējs gūst, kad viņš apzinās, ka nopelnītā grāmatvedības peļņa ir pietiekami liela, lai attaisnotu viņa ieguldīto darbu, risku, ko tas uzņēmies un kompensējusi iespējamos ieņēmumus no naudas līdzekļu ieguldīšanas citos projektos. [13.]