Ogļūdeņraži
11. Alkānu ķīmiskās īpašības
Alkānu vēsturiskais nosaukums ir parafīni*, jo parastajos apstākļos tie nereaģē ne ar koncentrētām neorganiskajām skābēm, ne sārmiem, ne arī ar spēcīgiem oksidētājiem, piemēram, ar kālija permanganātu. Tomēr karsējot un ultravioletā starojuma iedarbībā alkāniem ir raksturīgas reakcijas ar reaģentiem, kam piemīt liela enerģija.
Oksidēšanās. Alkānu raksturīga īpašība ir oksidēšanās ar skābekli - degšana. Šī reakcija, aizdedzinot ogļūdeņradi gaisa skābekļa klātbūtnē, notiek ļoti strauji:
Alkāni deg ar zilganu liesmu. Ja degšana notiek ļoti strauji un pietrūkst skābekļa, liesmas krāsa ir iedzeltena. Sevišķi viegli degoši ir gāzveida un viegli gaistošie šķidrie ogļūdeņraži, kas noteiktās tilpumu attiecībās ar gaisu var veidot eksplozīvu maisījumu. Alkānu reakcija ar skābekli ir pamatā to izmantošanai par degvielu.
Noteiktos apstākļos alkānus var oksidēt ar skābekli. Rezultātā veidojas karbonskābju, ketonu un spirtu maisījums. Rūpnieciski tā no augstākajiem alkāniem (C>25) iegūst karbonskābes, kuras izmanto virsmaktīvo vielu ražošanai. Halogenēšana. Paaugstinātā temperatūrā un spilgtā apgaismojumā alkāni aktīvi reaģē ar halogēniem hloru un bromu.
Metāna molekulā visus četrus ūdeņraža atomus var aizvietot ar hloru. Reakcijas kopējā shēma: